Sarunu forums
Ikdiena => Māja un tehnika, hobiji => Tēmu iesāka: olgucis 2018. gada 23. aprīlis, 17:35:12
-
šodien gandrīz pabeigts. ( 70 x 50 cm)Kādu mēnesi lai pažūst, tad vēl kaut ko palabošu, jau tagad redzu - mākonīšus jāpielabo un to mežu nedaudz.. kalnus, varbūt. Tad vēl redzēs. Gleznots uz kāda veca darba ar kluso dabu, - kur bija pāris alus pudeles un kaut kāda vobla.
[attachment deleted by admin]
-
nu vēl nedaudz
[attachment deleted by admin]
-
;o)
[attachment deleted by admin]
-
;o))
[attachment deleted by admin]
-
;o)))
[attachment deleted by admin]
-
;o)
[attachment deleted by admin]
-
;o))
[attachment deleted by admin]
-
Ražīgi esi darbojusies :)
Tu no fočenēm glezno?
-
tagad reti kāds skicē no dabas. Pārsvarā nobildē un skrien tālāk. Uzmetu pāris skices no foto, kamēr noskaņojums atmiņā. Vienu melnbaltu - ar ēnu un kompozīcijas risinājumu, otru ar eļļas pasteli - meklēju toņus un krāsas . Foto vienādi labi parāda tuvumu un tālos priekšmetus, gleznošanai tas neder... un tad arī priekšmeti plakani. Lai līdz gleznai dabūtu tur vēl daudz jādomā. It īpaši, ja nav nekādas saprašanas , kā man
-
Tie kalni stipri rērihaini. Īpatnēja liekas tā rožu plantācija - it kā nepabeigta, bet tajā pašā laikā nemaz neprasās pabeigtumu. Nu, es galīgs diletants...
-
Man vislabāk patīk ar ziedu taku -visbrīvākā, un patiktu ar strūklaku, ja būtu bez strūklakas :)
-
ja, ja .... man arī liekas, ka kalni drusku tā kā lec ārā ... vienkārši nevarēju vēl atrast pareizo krāsu gammu visai bildei , vēl meklēšu. Ziedu taka - celiņš caur magoņu lauku , Strūklaku uzdāvināju mammucim dzimšanas dienā- tā ir viņas vismīļākā atpūtas vieta, līdz kurai viņa jau otro gadu vairs netiek - veselība pārāk švaka - tagad priecājās uz bilžuku skatoties - viņa tieši strūklaku gribēja. ;o))) Bet kalnus pieliku pie sienas, tagad ir apsmadzeņošanas etaps - - pierakstu... ko un kur palabot. Un tad ar svaigu skatienu uz priekšu. Jā kalnus noteikti vajadzētu gaišāko zilo kadmiju ar balto, bet es ar to indigo zilo meklēju formu. Gribējās to kalna svaigumu - tas vairāk nāk ar ziliem toņiem un violetiem... Tad jau redzēs ;o)))
-
smuki. man arī ziedu taka vislabāk patīk.
ps.
es arī nesen gleznošanai pievērsos, sapirku visu nepieciešamo un ar youtube un google palīdzību kaut ko pincelēju, bet līdz citiem rādīšanai līmenim vēl tāls ceļš ejams :).
-
Šķiet, ka kalni visgrūtāk gleznojami.Ja vēl pats pa kalniem staigājis, tad vēl jo vairāk prasīgums pieaug.Vienīgie, kas kalnus pa īstam izjūt un arī prot gleznot - Nikolajs un arī viņa dēls Svjatoslavs Rērihi. N.Rērihs pat neliela izmēra etīdē māk parādīt kalnu varenību un plašumu.Patiešām - neesmu nevienam citam redzējusi īsti labus kalnu gleznojumus - ja zināt, padalieties!
Olguci - Tev ir dikti labs nags uz gleznošanu, bet kalni šoreiz...Nu varbūt kut kur Ķīnā šādas formas varētu atrast.Un dziļuma (perspektīvas) dikti pietrūkst tai kalnu bildē.
-
Nu, vai zini....ņem un aizkrāso alus pudeles ar voblu! :evil:
-
tā vobla ar aliņiem saucās klusā daba - jauki sanāca un kādus gadus četrus karājās virtuvē. Bet uz pārāk liela formāta priekš tādas tēmas. Vienkārši tai brīdī nebija cita audekla pa rokai un es tieši biju tai etapā, kad mēģināju pati rāmīšus pareizi apvilkt. Vot - atradu to voblu, varu atrādīt. ;o)))
[attachment deleted by admin]
-
Neprāte Tu esi, tik labu kluseni pārgleznot... Sīpoli vienkārši super!, triepiens labs.
Formātam, ja tik daudz priekšmetu pavisam normāls izmērs. :(
-
Zini, man ar jāsaka, ka tās voblas tev bija labāk izdevušās :)
-
Es neesmu nekāda zinātāja, tikai no pašas sajūtām. Voblas tiešām labas, ja vēl kompene b'ūtu līdzsvarotāka.
Es pa laikam kaut ko zīmēju -tuša, grafīts, mazliet akvarelis. Tu esi baigais malacis, ķerdamās pie ainavām -man liekas, tam vajag pārliecību un brīvību
-
Skaisti, varbūt kādreiz Tu būsi slavena kā Leonardo da Vinči, kura gleznās ,ar mūsdienu tehnoloģijas iespējām, atklāj senāk aizkrāsotus darbus! :coffee:
-
Ar tām voblam ir tā, ka man vienkārši zivis nepatīk... ne jau ēst, bet pēc skata. Aliņu es arī tikai Jāņos un no mucas. Tāpēc tik ilgi uz tām skatīties, nekādu iekšēju estētisku gandarījumu ... nu nejūtu. Bet pindzelēšanas pēc, tādi jauki silti toņi sanāca. Bet ainavas un ja plenērā, tas protams. Ielikšu pāris darbiņu, kas patīk. Kaut gan tas ar lupīnēm liekas ne īpaši elpo, kaut gan tāds mierīgs un ieturēts. Laikam vajadzēja kādu vēja plūsmu krūmā un zālē ielaist,... varbūt. Bet varbūt arī ne, jo interesants tāds kāds ir.
[attachment deleted by admin]
-
re kur otrs... ;o)))
[attachment deleted by admin]
-
Patīk abi šie.Lupīnas tieši ar to mieru - atgādina pēc noskaņas biku mūsu vecmeistarus - Rozentālu - vai nav jocīgi?Citiem droši vien tā neliksies
-
tās lupīnes ir no tiem laikiem, kad man kaut kā vienmēr sanāca tādi zemes toņu darbi. Nekā nevarēju dabūt krāsainību, sauli, siltumu... Vienalga ko iesāku, viss beidzās ar zaļganiem, pelēkiem, brūniem un pasteļa toņiem. Krāsas redzu, bet kā tās parādīt lai nelec ārā no konteksta nevarēju saprast. Līdz beidzot ir internets un visas tās iespējas kaut ko nebūt uzzināt. Izrādās, ka ar kaut kāda toņa nelielu akcentu var likt darbam iezaigoties. Nu līdz tam vēl ļoti tālu, un tagad tieši tas etaps, ka jāsāk visu no jauna, tikai ar citām krāsām. Un ja biju pieradusi to tumsu līdzsvarot, tagad jāpiestrādā pie tā lai visu krāsu spektru uz otas gala saturēt. Principā jau man tikai viens mērķis - dabūt to līmeni, kad, ja nu pēkšņi rodas iekāriens ko īpašu sev uzgleznot, lai es zinātu kā to dabūt gatavu. Gribu kalnus, gribās jūru, gribās kaut ko no tām fantastiskām Visuma foto ( neprotu, nezinu kā un pat nevaru iedomāties). Bet sapņot var, vai ne?
-
Olguci, voblas tiešām labas. Un šīs pēdējās glezniņas arī. Bet vispār daudz strādājusi esi, tik jāpieslīpē. Apskaužama entuziaste esi.
-
iemēģināju jūru... trīs dienas mocīju. Bet vienalga neesmu droša. viss saputrojās. Gaišais - tumšais... vienalga nesaprotu kā tur viss notiek. it kā jo tālāk, jo gaišāk. Tai pašā laikā, ja gribi priekšmetu pietuvināt, to izceļ ar gaišāku toni. Nu dievs ar viņu. Te es vienkārši studēju kā jūras vilnim gaismas spīd cauri
[attachment deleted by admin]
-
Fantastisks tas vilnis. Man ļoti patīk.
-
Vilnis burvīgs, fantastiskas krāsas, taču tik liels pie krasta dabā diez vai būs. Ja nu neliels cunami. :) Mākoņi labi.
-
Jāāāā, jūrja izcili smuka. Mani pagrāba. Ja šitā "studē'', tad galā sanāk dižs Leonardo!
-
Ne, nu es Youtube mācību stundu noskatījos... Tur tas pasniedzējs pusotru stundu rādīja un stāstīja par krāsu pārējām , kā tās savienot un kāpēc tieši tādas. ( visu pierakstīju) Droši vien viņam bija cits audekla formāts, tāpēc tas vilnis tik liels. Cik atceros, pie mums saulainā laikā tik lieli nemēdz būt. Tas man arī bija ienācis prātā. Varbūt tos akmeņus vajadzēja lielākus, tad komplektā tas neliktos tik liels, bet man viņi nebija tik svarīgi. Beigās, protams, tas pasniedzējs piedāvāja parakstīties un pirkt vēl meistara klases ar jūras pindzelēšanas variantiem. Bet es neko nepērku internetā (ja neskaita mašīnas apdrošināšanu) un tik traki jau es viņu negribu studēt. galvenais, ka pamati ir zināmi... ;o))
-
Vakarnakt, kad olgucis bildi ielika, grozījos te un tusnīju, grūti bija esošajā kondīcijā ko noformurmulēt, bet jā - man patīk bilde no augšas līdz viļņu zaļajām galotnēm, ieskaitot. No debesīm līdz ūdeņiem
-
vilnis un jūra brīnišķīga, un arī atplūdi ir ok, tikai pie tāda viļņa izmēra, gribētos plašākus ... bet kas tās par zaļajām kakām krastā??
-
vilnis un jūra brīnišķīga, un arī atplūdi ir ok, tikai pie tāda viļņa izmēra, gribētos plašākus ... bet kas tās par zaļajām kakām krastā??
Vai Tu vienmēr, kad staigā gar jūras krastu, prāto, kas tur tās par kakām? ;)
-
Lai vai pēc kādiem paraugiem vai pamācībām, bet katrs cilvēks ieliek kaut ko no sevis - paša īlens vienmēr izlīdīs.Uz šo darbu raugoties, man uznāk tādas sapņainas, romantiskas noskaņas - pat simbolus saskatu mākoņu un viļņu rakstā.Jūtams skaists iekšējais ritms - Olguc, Tev tā glezna SKAN!Un pie kājas kaut kādas nerealitātes - liels vilnis uz mierīgas jūras fona - kāpēc ne?Un kāpēc ne zili vai pelēki, bet zaļi akmentiņi?Tieši tas viss kopā to brīnumu rada.
Varbūt tas ir Tavs ceļš mākslā?
-
Tās kakas... varētu būt akmeņi. Šams, kad stāstīja, teica ka tai gadījumā forma nav svarīga. un tas zaļums varētu būt ūdenszāles. šams stāstīja, kā veidot ēnas atspulgu ( ar pirksta galu ;) ), jo tas bagātinātu saturu un būtu kur acis piesiet. Man jau likās ka tur tāpat ir visa kā gana ko skatīt, bet ja pasniedzējs saka jāpilda... pie tam, varēs varbūt pie vajadzības paskatīties, ka tas tika darīts
-
Es tur redzu forši zaļus jūraszāļu pušķīšus :go_go: (rozā, sorry!)
-
Man patīk gan vilnis, gan ar jūraszālēm apauguši akmeņi (daddy :fubar: )
Iebildumi -nelīdzenais un pārāk gaišais horizonts
Bet jūra ir viens no sarežģītākajiem objektiem, un tie, kam tas padodas, ir absolūtā topā -sākot jau ar Aivazovski. Atcerēimies Kreicu padomju laikos -man liekas katrā inteliģentā mājā ir kāda viņa glezniņa, bet labākās japāņi pirkuši kā traki.
Tā kā -ir no kā mācīties un kur tiekties, tava jūra man noteikti labāk patīk, nekā ainavas. Starp citu, kopēšana ir labs mācību paņēmiens -neesi mēģinājusi?
-
Nē, nu es jau tik iedomīgs nav :) . Līdz mākslai tur ir tālu. Vienkārši, man ļoti patīk gleznas, bet par tādu naudu, atļauties nevar, tāpēc jāpindzelē pašai. Un kā lab ne? Ir dažas, kas jau tagad pašai patīk un baigais prieks, ka tādas man ir. Bet jo vairāk kaut ko dara, jo vairāk redz kļūdas vecajās. Nesen noskatījos, kā jāglezno kalni un tagad man skaidri saprotams kas nav pareizi tajā pirmajā ar kalniem. Visforšakais, ka, var labot- eļļas krāsai var likt nākošo kārtu pavirsu. Man jau tagad rokas niez turpināt - tur vajag visus kalnus pārtaisīt ievērojot gaisa perspektīvi - tā vispār nav parādīta un arī pareizi- pie formas jāpiestrādā un pie mežiem ezera malā. Noteikti labošu, ceru, ka izdosies. Galvenais ir darbu nesamocīt.
-
Neviens nepiemin putniņus :blushing:
-
Protams, ka esmu kopējusi. Tas visvairāk palīdz studēt - kāpēc tāds tonis un ne cits, ko tas dod un kā to panākt... re kur pāris darbiņu... bet tagad ir tas etaps, ka jau gribās ko savu ;o))))))
[attachment deleted by admin]
-
Vai Tu vienmēr, kad staigā gar jūras krastu, prāto, kas tur tās par kakām? ;)
Minne, Tu esi TIK tālu no jūras, ka būtu nu paklusējusi... :) Gleznai ir jābūt reālistiskai! Ja tie bija domāti ar zāli apauguši akmeņi, tad tā nemēdz būt - bangu zonā akmeņi ir gludi noskaloti, zāles ir izmestas krastā aiz atplūdu līnijas. Vienīgie, kas varētu šitā peldēt ir zaļi iepakojuma maisiņi...
īsāk sakot, ja vēl būtu palikusi baltā krāsa, es tos "akmeņus" aizkrāsotu ar putām...vai vismaz to zāli novāktu no akmeņiem... bet tā jau Olguča, ne mana glezna :) Kopumā ir OK :yes: :yes: :yes:
putniem nav ne vainas, tā tuvākā kaija pēc izmēra bik "kosī pod albatros", bet saprotu, ka perspektīva... ja to tuvāko zīmētu mazāku, tad tālākā vispār būtu punktiņš...
-
Hm, es te padomāju - varbūt mainīt profesiju un par mākslas kritiķi pieteikties?? :)
-
;o))))))))))))) Nē, nu principā jau var aizkrāsot. Bet ja labi padomā, ja viņu nebūtu un ja tās ūdens zāles nevietā nebūtu aizķērušās... vai maz kāds tiem pievērstu uzmanību, vai ne? Tieši haoss ir dzīvības pirmsākums. Kaut kas kaut kur haosā nepareizi savienojās un sākās reakcija, ko mēs saucam par dzīvību ;o) Pāris neveiklu triepienu un rodas iemesls aizkavēties pie gleznas un par to runāt. Tātad viņa paliek interesanta ;o) Tīrais mārketings ;o)))
-
taisnība, kaut kur acis piesiet vajag (akmeņi), bet pārspīlēt ar nevajag.
-
taisnība, kaut kur acis piesiet vajag (akmeņi), bet pārspīlēt ar nevajag.
Tieši tās "nepareizības" rada mākslu.Tās ir kā pirkstu nospiedumi - katram savi!Nu, ir jau superreālistisks virziens un ir cilvēki, kas neko citu nepieņem, tomēr man nerodas iespaids, ka tas būtu Olguča ceļš.
-
ai, olgucim ir tikai viens ceļš - ķert kaifu no procesa. Kad paņem otiņu rokā smadzenes momentā atslēdzās. Pavisam! Ne tev tur kādi valsts mēroga finanšu pārpratumi, nekādas bilances un deklarācijas, tur pat nav VIDa ar viņa dīvainām fantāzijām. Ir tikai krāsas, toņi, gaismas un ēnu vibrācijas un tu tam visam haosam pa vidu... Silti iesaku, tā ir TĀDA atpūta! Un pēkšņi pasaulei pavisam citas krāsas. Dzīvē viss ir jāizmēģina, protams ja nerunā par lietām no kurām nelabi paliek
-
Tieši tās "nepareizības" rada mākslu.Tās ir kā pirkstu nospiedumi - katram savi!
Olguci, ieklausies arī ko večiņa saka - jābūt savam "brendam", lai Tevi atpazīst, citādi nekļūsi ne bagāta, ne pat slavena ;) a kā būtu, ja Tu savās gleznās ieliktu kaut ko pa īstam nereālu, nevis ar jūraszālēm apaugušus akmeņus, kas arī ir nereāli, bet piem. dzeltenu pīlīti, vai sarkanu lācīti? un tā katrā gleznā...
redzi - ideju man netrūkst, man tikai tehnika neizkopta...gribi, es būšu Tavs impresārio? :) :) Tu gleznosi, es organizēšu izstādes, pārdošanu... peļņu dalīsim 30% Tev, 70% man, izbadējies mākslinieks ir ar lielāku iedvesmu... :)
-
daddy, nemaz nelecies, ja? :fryingpan:
Ja labi rauju, es pāris stundās (nu, labi, vrb maķenīt vairāk, ja prātīgi) aizrauju līdz Adrijai. Pat pārspļauju kādu daugavpilieti un drīkstu runāt par jūraszāļu kušķīšiem :P
-
Tādu viļņu Adrijas jūrā nav, vismaz tai galā līdz kuram Tu pāris stundās vari aizraut :)
Esmu peldējies 7 jūrās, šo to zinu tāpēc :P
-
Ak, Tu nabaga realists :talking:
-
ai, olgucim ir tikai viens ceļš - ķert kaifu no procesa. Kad paņem otiņu rokā smadzenes momentā atslēdzās. Pavisam! Ne tev tur kādi valsts mēroga finanšu pārpratumi, nekādas bilances un deklarācijas, tur pat nav VIDa ar viņa dīvainām fantāzijām. Ir tikai krāsas, toņi, gaismas un ēnu vibrācijas un tu tam visam haosam pa vidu... Silti iesaku, tā ir TĀDA atpūta! Un pēkšņi pasaulei pavisam citas krāsas. Dzīvē viss ir jāizmēģina, protams ja nerunā par lietām no kurām nelabi paliek
Es gan ar krāsām nevaru, ja zinu, kā vajadzēu, bet nesanāk, nervi beigti
-
;o)))) Ne tak, es taču esmu reāli domājošs sievišķis ;o) No mākslas neviens nav spējīgs izdzīvot. Kaut gan ir gadījumi. Kāda paziņa pabeidza viena gada kursus internetā, vīrs viņai šķūnī darbnīcu iekārtoja, lai nebojā mājā gaisu - pārbūvēja, logus, elektrību, interjeru, pat nosiltināja. Šī tur pieaicina interesentus un brīvajā no pindzelēšanas lakā vada pindzelēšanas nodarbības. Vecis teica, ka divos mēnešos esot atpelnījusi visus remontā izlietotus materiālus. Cita paziņa, no Kanādas, viņa vairāk ar paletes nazi strādā, - vienkārši piedalās visās tuvākajās izstādēs, tur man liekas, kaut kāds procents aiziet dalības maksā, tas arī ir nodoklis, un parasti Kanādā visas izstādes ir ar pārdošanas opciju, autors grozās blakus stendam un ar viņu kas grib sarunā - esot jau sen visus pindzelēšanai domātos izdevumus atpelnījusi. Tagad abstrakcijai pievērsusies - fantastiski darbi. Francijā viss atkal savādāk iekārtots. Vispirms autors iziet kaut kādu komisiju, kura novērtē līmeni un izsniedz sertifikātu, kurā teikts līdz kādai summai viņa drīkst novērtēt savus darbus. Mana paziņa dabūja tur atļaujas līmeni ar 600 euro, arī izstādes un kas tur vēl, bet viņai nav arī nekādu problēmu iziet ielās, uzlikt stendu,- atļauja ir un viss notiek. Man liekas, ka ja es pindzelēšu naudas dēļ, tas man vienkārši aplauzīs visu kaifu :thinking: . Kaut gan nav jau tā, ka nekas nav pārdots ;)
-
Jūrām ir pieprasījums -tā tev ir niša!
-
Ir ideja. Muļķīga noteikti. :)
Ir marinisti - glezno jūru. Ja var jūru, tad kāpēc nevar debesis? Tās arī mēdz būt dažādas.
-
ar vesela armāda debesu un mākoņu gleznotāju, jāteic, ka tikpat populāri, kā marīnas
-
... Gleznai ir jābūt reālistiskai! ...
Saki? Jā, no mana, mākslā pilnīga profāna, skatupunkta - Glezna ir tā, kas reālistiska. Un Mākslinieks ir tas, kas prot uzgleznot reālistiski. Un, redz, cilvēki mācās, kā to darīt pareizi...
Bet kā tad ar visu to ne-reālistisko glezniecību? Kur nav nekā "pareiza"? To, kur skaties un nesaproti, vai tā glezna riktīgi nolikta, vai mož vajadzēja vēkšpēdus - bez starpības, jo, kas tur attēlots, tāpat jau nevar saprast? Kā ar visādiem ķeburiem un stilizētiem cilvēciņiem a ļa Aija Zariņa, par kuriem man, bezjēgai, kas var tikai grīdu vai sētu nopindzelēt, gribas sacīt - nu, ŠITĀ jau arī ES māku! Iznāk, ka pateicīga lieta tāda pindzelēšana - kā gribu/māku, tā maunu - jo "tā es redzu pasauli :mrgr: ", ne? (Ne, nu var jau, protams, "redzēt", kā gribi, bet kur ir tā robeža, kas atšķir mākslu no audekla apķēpāšanas?)
P.S. Olguc, man patīk Tavi darbi.
-
Kadrā - cik reāls ir tas lopiņš, kas tavā avatarā?Teiksi - nav māksla?
-
Kadrā - cik reāls ir tas lopiņš, kas tavā avatarā?Teiksi - nav māksla?
Bija domāts - KVADRA! Tā iet man, kad no tlf bakstos - nepaskatos reizēm, ko korektors sadarījis :ou:
-
māksla, man liekas ir ļoti subjektīvi. Tas vairāk tas, kas neatstāj cilvēku vienaldzīgu. Kādai ģimenei tā ir veca glezna, ko brīvā laikā uzpindzelējis vectētiņš - paša celtā māja un ziedošs ābeļdārzs apkārt, varbūt nemākulīgi, bet ar siltumu un mīlestību, ar visiem sīkumiem. Kādam tas ir naivisms, bet ģimenei tā ir mīļa atmiņa kas tiek glabāta goda vietā. Katram dzīvē ir bijuši mirkļi, kurus gribās atstāt atmiņā, bet nav iespējams. Un pēkšņi kādā abstraktā gleznā viņš saskata tās saulrieta krāsas kuras joprojām ir atmiņā. Un tas darbs viņu nelaiž vaļā. Kāds sēž darbā līdz ausīm, bet pēkšņi kāda ziedoša lauku ainava, vai jūras skats, un viņš reāli sajūt to svaigo gaisu, zāles smaržu vai jūras šalkoņu... atvelk elpu un sāk plānot atvaļinājumu. Protams, māksla muzejos un t.t. tur viss nevainojami, bet cik bieži tajos muzejos mēs tiem darbiem paskrienam garām, pat neapstājoties, vienkārši, lai paskatītos Purvīti, jo esam noilgojušies pēc viņa ābeļdārziem.
-
Olguci, skaužu Tevi par hobiju, par to aizrautību un prieku, ko tas Tev dod. Un tik labi pateici par to vectētiņu un ziedošo ābeļdārzu..
-
Kadrā - cik reāls ir tas lopiņš, kas tavā avatarā?Teiksi - nav māksla?
Nūūū... tas lopiņš ir gana labi atpazīstams, man liekas :) Tādu arī jāmāk uzzīmēt. Un visāda jau tā tēlotāja māksla - Margaritas Stārastes bērnu grāmatiņu ilustrācijas ir, manuprāt, joprojām nepārspētas, un, piem., karikatūra arī taču māksla skaitās, ne? Bet mēs jau tā kā par glezniecību pirmīt...