Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: reno 2018. gada 18. maijs, 17:24:21
-
Šermuļi lasot:
http://jauns.lv/raksts/sievietem/281750-ilona-balode-par-dzivi-ar-udriti-no-mums-beg-ka-no-grimstosa-kuga (http://jauns.lv/raksts/sievietem/281750-ilona-balode-par-dzivi-ar-udriti-no-mums-beg-ka-no-grimstosa-kuga)
-
Zinu tēmu; nelasīšu.
-
Man patīk viņas skarbais godīgums
-
Skaudrā realitāte, bez izskaistinājumiem un skaistu frāžu plūdiem.
Visvairāk žēl bērna.
-
Tāda nu ir tā dzīve, neparedzama..., bet pilnīgi saprotu, Ilona justos morāli daudz sliktāk,
ja to “vezumu“ nevilktu...
Tāda ir realitāte, nav atbalsta, informācijas ja kas atgadās, viss jāizcīna. Skumji ...
Būtu institūciju atbalsts, nebūtu zaudētas divas dzīves vienas vietā...
Par tiem draugiem jā, skarbi, bet arī saprotu, ja nevari neko mainīt... jā, varbūt nav slikti,
ja vismaz finansiāli vari palīdzēt.
Māte Ūdrītim, njā, tas gan šķita tā... nu kautkā... bet zinu, ir cilvēki kurus tādas situācijas vienkārši biedē, ne katrs var ilgstoši tajās dzīvot..., bet ir kas spēj parkāpt pāri savam “es“.
-
Taisnību sakot, esmu dzirdējis arī otrās puses versiju, un tā saka, ka Ū. esot bijis tādā stāvoklī, ka nav noturējis līdzsvaru un vnk nokritis uz braucamās daļas tam auto priekšā. Klāt nebiju, vien saprotu, ka tādā situācijā autovadītājs ir bezspēcīgs neuzbraukt vai izvairīties. It īpaši uz šaurās Artilērijas ielas. Un vispār ... alkohols it kā esot ticis lietots nepārtaukti un lielos daudzumos.
Interesantākā parādība visā šajā lietā ir kārtējo reizi tas, ka cilvēki nosauc braukšanu pa dzīvi, pilnīgi neievērojot nekādus brīdinošos (dzeltenos) vai aizliedzošos (sarkanos) signālus, visādos skaistos vārdos ... "Bohēma", piemēram. Es saprotu, ja vnk nelaimes gadījums ... Bet, ja pieaudzis cilvēks (!!!!!!!!) apzināti ir raustījis aiz ūsām savu likteni, apkārtējiem sakot "es esmu drosmīgs", "jūs bremzējat, bet es - nē", "bohēma", tad ko vēl brīnīties, tipa: "Oi, kā nez' tā sanācis man? Patiešām nesaprotu, kā tas varēja gadīties? Kāpēc manā dzīvē viss tā ir nogājis greizi?"?
Moralizēju? Jā! Kad viss ir normāli, tad par tiem, kuri brīdina, ieņirdzam parasti? Vai uzskatām par svētuļiem? Vai attiecamies pret Dievu kā pret sulaini, kuram uz sitienu jāatrisina "manas "nopietnās" problēmas un nekas nav jāsaņem no manis pretī"? Kad dzīve ir parādījusi, ka tomēr nejauši nekas tajā nenotiek un likumsakarīgi notiek tas vai cits, tad ... atgriežamies pie Dieva, ja?
Konkrētais gadījums ... Nu, tagad dzīve ir sačakarēta visiem visapkārt, iespējams, tāpēc neviens no "saulainajiem draugiem" arī vairs nerādās. Tikai pieaugušie kkā pratīs pielāgoties un sadzīvot, bet bērnam vēl ir jāveidojas un jāaug.
Un vēl par to naudas ziedošanu plenčiem, kuri dzied, tēlo un vēl viskautko ... Klau, kāpēc vienam žūpam (pie lielveikala ieejas ar plastmasas glāzīti, kurā divi centi sēklai ielikti) neziedojam, bet citam ... vēl lepojamies, ka varam saoorganizēties un pārdesmit tūkstošus samest? Viņam, redziet, radošā krīze, bla, bla, bla. Žanim pie Maximas varbūt arī radošā krīze? Vai kāds ir mēģinājis kaut painteresēties?
-
Taisnību sakot, esmu dzirdējis arī otrās puses versiju, un tā saka, ka Ū. esot bijis tādā stāvoklī, ka nav noturējis līdzsvaru un vnk nokritis uz braucamās daļas tam auto priekšā. Klāt nebiju, vien saprotu, ka tādā situācijā autovadītājs ir bezspēcīgs neuzbraukt vai izvairīties. It īpaši uz šaurās Artilērijas ielas. Un vispār ... alkohols it kā esot ticis lietots nepārtaukti un lielos daudzumos.
Interesantākā parādība visā šajā lietā ir kārtējo reizi tas, ka cilvēki nosauc braukšanu pa dzīvi, pilnīgi neievērojot nekādus brīdinošos (dzeltenos) vai aizliedzošos (sarkanos) signālus, visādos skaistos vārdos ... "Bohēma", piemēram. Es saprotu, ja vnk nelaimes gadījums ... Bet, ja pieaudzis cilvēks (!!!!!!!!) apzināti ir raustījis aiz ūsām savu likteni, apkārtējiem sakot "es esmu drosmīgs", "jūs bremzējat, bet es - nē", "bohēma", tad ko vēl brīnīties, tipa: "Oi, kā nez' tā sanācis man? Patiešām nesaprotu, kā tas varēja gadīties? Kāpēc manā dzīvē viss tā ir nogājis greizi?"?
Moralizēju? Jā! Kad viss ir normāli, tad par tiem, kuri brīdina, ieņirdzam parasti? Vai uzskatām par svētuļiem? Vai attiecamies pret Dievu kā pret sulaini, kuram uz sitienu jāatrisina "manas "nopietnās" problēmas un nekas nav jāsaņem no manis pretī"? Kad dzīve ir parādījusi, ka tomēr nejauši nekas tajā nenotiek un likumsakarīgi notiek tas vai cits, tad ... atgriežamies pie Dieva, ja?
Konkrētais gadījums ... Nu, tagad dzīve ir sačakarēta visiem visapkārt, iespējams, tāpēc neviens no "saulainajiem draugiem" arī vairs nerādās. Tikai pieaugušie kkā pratīs pielāgoties un sadzīvot, bet bērnam vēl ir jāveidojas un jāaug.
Zigi, par to jau neviens nestrīdas. Bet jādzīvo tālāk tajā situācijā, kāda nu tā tagad ir.
-
Broņa, šo "situāciju" ir radījuši tās figuranti! Ko tagad raudāties? Ko tagad taisīt no prastām pofigisma paģirām drāmu? Domāt vajag "pirms", nevis "pēc".
-
skarba dzīves realitāte. diezgan skumji, smagi, neticu, ka izturēs tik ilgi, kamēr Ūdrīts būs kopjams, jo tagad jau izklausās, ka gatava sev cilpu uz kakla uzlikt. kopt cilvēku ikdienā, kam ir ne tikai fiziskas izmaiņas, bet arī personības, iespējams realitātes uztveršanas izmaiņas utt, ir nepanesams darbs. barot, apmazgāt, apgrozīt gultā, siekalas slaucīt.....vēl nākamos gadus 30, hmm...izdzisīs pati ātrāk....
lai LV nav intervāla aprūpe? tas ir, uz nedēļu, divām mēnesī slimnieku ievieto rehabilitātes vai aprūpes iestādē, lai mājinieki varētu atvilkt elpu. ar šādu variantu misija būtu izpildāma.
man patiesi žēl abus, lai arī daudzi nosoda viņu "tusēšanu " savulaik. lai kā, nevienam nav tiesību teikt, ka viņi ir to pelnījuši. jā, vajadzēja ātrāk domāt, bet liktenis varēja taču ne tik skarbi sist, lai abi atjēgtos. labi, ka liegta komentēšana pie raksta.
-
Broņa, šo "situāciju" ir radījuši tās figuranti! Ko tagad raudāties? Ko tagad taisīt no prastām pofigisma paģirām drāmu? Domāt vajag "pirms", nevis "pēc".
Zigi, tā var notikt ar jebkuru. Arī ar tādu, kas prātīgi dzīvojis.
-
Zigi, nevienā brīdī neredzu, t.i.neizlasu, ka Ilona Balode žēlotos un taisītu drāmu. Un neizlasīju, ka viņi dižojušies savas bohēmas periodā, kā Tu to te pasniedz
-
Es redzu jaunu un skaistu sievieti. Noraktu jau, iespējams. Vai bija tā vērts?
-
Zigi, tā var notikt ar jebkuru. Arī ar tādu, kas prātīgi dzīvojis.
Tieši tā. Tādēļ es īsti neizprotu viedokļus par to, ka - paši vainīgi, paši likteni izaicināja utml. Kurš nu to tā var zināt?
-
Zigi, tā var notikt ar jebkuru. Arī ar tādu, kas prātīgi dzīvojis.
Broņa, pareizo ceļu, diemžēl, ir maz šajā dzīvē. Vienmēr un visiem. Nez' kāpēc šodienas cilvēki uzskata, ka viņi ir kādi īpaši, salīdzinot ar tiem, kuri dzīvojuši agrāk. Vot, kāpēc Paulam un vēl kādiem citiem nekad pēdējo 40 gadu laikā nav bijis jāsametas nauda? Un ko, kādam Kalniņam radošo krīžu nav bijis?
-
Es redzu jaunu un skaistu sievieti. Noraktu jau, iespējams. Vai bija tā vērts?
Viņas vainas tur nav. Tikai tik daudz, ka izvēlējās tādu vīrieti. Viņu ziedu laikos brīnījos, ka jauna, skaista sieviete izvēlas vecu narkomānu. Vispār vienmēr brīnos par šādām izvēlēm, par bērniem laikam nedomā.
-
Zigi, nevienā brīdī neredzu, t.i.neizlasu, ka Ilona Balode žēlotos un taisītu drāmu. Un neizlasīju, ka viņi dižojušies savas bohēmas periodā, kā Tu to te pasniedz
Es šoreiz par drāmu, kuru žurnālisti uzpūtuši, lai gan, ja būtu viss forši, tad jaunā dāma nerunātu tādiem terminiem, tādā noskaņā un tādās kategorijās.
-
Broņa, pareizo ceļu, diemžēl, ir maz šajā dzīvē. Vienmēr un visiem. Nez' kāpēc šodienas cilvēki uzskata, ka viņi ir kādi īpaši, salīdzinot ar tiem, kuri dzīvojuši agrāk. Vot, kāpēc Paulam un vēl kādiem citiem nekad pēdējo 40 gadu laikā nav bijis jāsametas nauda? Un ko, kādam Kalniņam radošo krīžu nav bijis?
Zigīt, tas ir tik sarežģīti. Reizēm arī labiem cilvēkiem notiek drausmīgas lietas.
-
Tieši tā. Tādēļ es īsti neizprotu viedokļus par to, ka - paši vainīgi, paši likteni izaicināja utml. Kurš nu to tā var zināt?
Manuprāt viss tādos gadījumos ir paredzams, un, ja nekas nav noticis, tad tā ir veiksme.
-
Es šoreiz par drāmu, kuru žurnālisti uzpūtuši, lai gan, ja būtu viss forši, tad jaunā dāma nerunātu tādiem terminiem, tādā noskaņā un tādās kategorijās.
Neviens jau nenoliedz, ka situācija ir dramatiska, bet nedomāju, ka tas ir Ilonas pašmērķis - uztaisīt sevi par nabadzīti vai gūt publicitāti. Viņa normāli un neizskaistinot pastāsta par savu dzīvi
-
Zigi, nevienā brīdī neredzu, t.i.neizlasu, ka Ilona Balode žēlotos un taisītu drāmu. Un neizlasīju, ka viņi dižojušies savas bohēmas periodā, kā Tu to te pasniedz
Minne, viņš likteni aicināja nemitīgi.. Uz robežas bija jau vairākkārt.
-
Zigīt, tas ir tik sarežģīti. Reizēm arī labiem cilvēkiem notiek drausmīgas lietas.
Nez' kāpēc priekš cilvēkiem, kuri dzīvoja tepat gadus 200 iepriekš ... Ai, kādus 200? Pat mūsu omēm ... nekas nebija sarežģīti. Zināja, - ar dzerošu vīrieti neprecēties! Jā, mamma tā teica, bet pati jauna meitene, iespējams, par tālaika "bohēmu" klusībā pat jūsmoja, bet tikai vēlāk pati redzēja un pārliecinājās, ar ko "bohēma" katrā no tās daudzajiem veidiem un izpausmēm ģimenes dzīvē beidzas.
-
Manuprāt viss tādos gadījumos ir paredzams, un, ja nekas nav noticis, tad tā ir veiksme.
Tev paredzams, citam nē. Viņu normāli var saprast, kādēļ tādā dzīvē metusies un kādēļ varbūt nepratusi lietas izvērtēt "pareizi".
Vai Tu ar savu pareizo dzīvi jūties pasargāts un ar garantijām?
-
Tur es Zigim piekrītu. Ūdri ilgi noturēja veiksme. Diemžēl viņš nesaprata, ka nu beidzot vajag apstāties (kaut vai tad, kad bērns piedzima). Jo cik tad ilgi tā veiksme turēsies..
-
Zigfrīd, tādu likteņu ir ne mazums, insulti, izkaisitā skleroze un kas tik vēl...
Un nekādā sakarā ar liderīgu dzīvesveidu.
Un kas zin, varbūt tāpat būtu gadījies kāds negadījums, kurš uzliek uz pauzes, un?
Varbūt pat labi, ka bija tā pasaules ceļošana, jā arī bohēma...,
ja iepriekš nebūtu dzīve baudīta pilnām saujām tad tagad tas vispār būtu vāks,
bezjēga jebkam.
Vismaz kāds posms dzīvē bijis tāds, kādu paši vēlējušies, paši režisējuši.
-
Tev paredzams, citam nē. Viņu normāli var saprast, kādēļ tādā dzīvē metusies un kādēļ varbūt nepratusi lietas izvērtēt "pareizi".
Vai Tu ar savu pareizo dzīvi jūties pasargāts un ar garantijām?
Garantiju nav, bet rezultātu es redzu (vismaz pagaidām).
-
Nez' kāpēc priekš cilvēkiem, kuri dzīvoja tepat gadus 200 iepriekš ... Ai, kādus 200? Pat mūsu omēm ... nekas nebija sarežģīti. Zināja, - ar dzerošu vīrieti neprecēties! Jā, mamma tā teica, bet pati jauna meitene, iespējams, par tālaika "bohēmu" klusībā pat jūsmoja, bet tikai vēlāk pati redzēja un pārliecinājās, ar ko "bohēma" katrā no tās daudzajiem veidiem un izpausmēm ģimenes dzīvē beidzas.
Ko nu Tu, Zigi, stāsti? Precējās ar dzērājiem, ka nemetās.
-
Garantiju nav, bet rezultātu es redzu (vismaz pagaidām).
Lai Tev veicas!
-
Zigfrīd, tādu likteņu ir ne mazums, insulti, izkaisitā skleroze un kas tik vēl...
Un nekādā sakarā ar liderīgu dzīvesveidu.
Un kas zin, varbūt tāpat būtu gadījies kāds negadījums, kurš uzliek uz pauzes, un?
Varbūt pat labi, ka bija tā pasaules ceļošana, jā arī bohēma...,
ja iepriekš nebūtu dzīve baudīta pilnām saujām tad tagad tas vispār būtu vāks,
bezjēga jebkam.
Vismaz kāds posms dzīvē bijis tāds, kādu paši vēlējušies, paši režisējuši.
Tuk, tā ir milzīga atšķirība. Manā uztverē tas, ja cilvēks "bauda dzīvi" visneiedomākajos veidos, bet pēc tam kkas notiek ... tad tas nevar tikt nosaukts vārdā "negadījums". Drīzāk - "likumsakarība". Labi ,to var nosaukt arī savādāk. "Varbūtība, ar kādu cilvēks, kurš visai reti ir skaidrā, vismaz vienu reizi savā dzīvē nonāk smagā satiksmes negadījumā vai citā negadījumā".
P.s. Bet vispār tā ir atšķirība starp reliģioziem un nereliģioziem cilvēkiem. Man zināmās reliģijas apgalvo, ka cilvēka dzīvē visai maz notikumu ir tikai nejaušība.
-
Jā, piekrītu, Zigi.
Bet raksts jau nebija par to.
Kaut gan ja tā padomā.. arī par to..
-
Lai Tev veicas!
Paldies, Minne!
-
Tuk, tā ir milzīga atšķirība. Manā uztverē tas, ja cilvēks "bauda dzīvi" visneiedomākajos veidos, bet pēc tam kkas notiek ... tad tas nevar tikt nosaukts vārdā "negadījums". Drīzāk - "likumsakarība".
P.s. Bet vispār tā ir atšķirība starp reliģioziem un nereliģioziem cilvēkiem. Man zināmās reliģijas apgalvo, ka cilvēka dzīvē visai maz notikumu ir tikai nejaušība.
Dīvaini, bet ļoooti daudziem tā “likumsakarība“ nenotiek ;)
-
Vot, pamodelējot situāciju nākotnē...
Sieviete ir glīta, nenoliedzami. Vēl jauna. Ja atnāk kāds cits vīrietis tomēr, un rodas jūtas ...? Kas notiks?
-
Zigi, un Tu tiešām nepamani milzumdaudz dzīvju ar baudīšanu visādos veidos, tāpat zagļus un citādi negodīgos čakarētājus (jo, ja seko kkādām teorijām, nevar būt, ka sekas jāizjūt tikai "bohēmistiem :P ), kuriem nekādu likumsakarību?
-
Tuk, šādos gadījumos, kā Ūdris dzīvoja, gan notiek. Nu ne tieši tā, bet biežāk letāls iznākums starp 40-50 gadu vecumu, patiesībā jau krietni agrāk, jo viņš lietoja narkotikas.
-
Dīvaini, bet ļoooti daudziem tā “likumsakarība“ nenotiek ;)
Tuk, "likumsakarība" itin bieži notiek ar bērniem (pēcnācējiem), tikai retais mūsdienās to spēj ieraudzīt. Un ne tikai ... "Likmusakarības" mēdz nostrādāt pat tad, kad cilvēks jau labi pasen ir atmetis vai citādi nostājies "uz ceļa". (atbilde arī Minnei uz #32).
-
Nu nav gados vecu narkomānu, kas sākuši narkoties 16 gadu vecumā.
-
Nu nav gados vecu narkomānu, kas sākuši narkoties 16 gadu vecumā.
Par kādām narkotikām konkrētajā gadījumā ir runa?
-
Tuk, "likumsakarība" itin bieži notiek ar bērniem (pēcnācējiem), tikai retais mūsdienās to spēj ieraudzīt. Un ne tikai ... "Likmusakarības" mēdz nostrādāt pat tad, kad cilvēks jau labi pasen ir atmetis vai citādi nostājies "uz ceļa". (atbilde arī Minnei uz #32).
Kas nu to lai zina - varbūt tā ir, varbūt nav
-
Par kādām narkotikām konkrētajā gadījumā ir runa?
Viņš lietoja visu ko, šķiet līdz heroīnam aizgāja, gandrīz galus atdeva, tad visādi ķepurojās, bet, tas jau ir uz mūžu, atkarība paliek.. kaut ko viņam vajadzēja.. kaut vai alkoholu.
-
Kas nu to lai zina - varbūt tā ir, varbūt nav
Mana sievastēva dārza kaimiņš pirms gadiem dzēra kā traks, bet viņa 3 dēli to redzēja ... Rezultātā, kaut pats viena starpgadījuma rezultātā (ar kapu zvaniem fonā) atmeta momantā, y mutē vairs neņēma, - no dēliem par normālu neviens nav izaudzis. Viens - sēdējis (savulaik ļooooti slavenas Rīgas bandas loceklis), otrs jau jauns ar aknu cirozi "aizgāja", trešajam ... nu tam vēl vismaz ekstrēmu s*du nav bijis, bet ne normāla darba, ne ģimenes tik un tā nav. Viens piemērs no daudziem, ja uzmanīgi pavēro.
-
Tuk, "likumsakarība" itin bieži notiek ar bērniem (pēcnācējiem), tikai retais mūsdienās to spēj ieraudzīt. Un ne tikai ... "Likmusakarības" mēdz nostrādāt pat tad, kad cilvēks jau labi pasen ir atmetis vai citādi nostājies "uz ceļa". (atbilde arī Minnei uz #32).
Ja jau šādi sākam, tad varbūt tā nebūt nav Ūdra “likumsakarība“, bet jau
iepriekšējās paaudzes.
Abiem ar Ilonu komplicētas attiecibas ar vecākiem, pēc raksta spriežot, tad
abi drīzāk upuri, ne “likumsakarība“.
-
Tuk, un ir arī. Viss sākas no mātes. Nemīlēts bērns, māte tik kārto savu dzīvi..
-
Ja jau šādi sākam, tad varbūt tā nebūt nav Ūdra “likumsakarība“, bet jau
iepriekšējās paaudzes.
Abiem ar Ilonu komplicētas attiecibas ar vecākiem, pēc raksta spriežot, tad
abi drīzāk upuri, ne “likumsakarība“.
Šeit jēdziens "upuris" ir piemērojams līdz noteiktam vecumam. Ne nu 40 gadus vecam vīrišķim piedien glaudīt pussirmo galviņu un želot par vecāku grēkiem. Vienā brīdī visiem it kā pieaugušiem jākļūst un pašiem par sevi atbildēt jāsāk. Cits jautājums, kādas starta pozīcijas kuri vecāki kam nodrošīnājuši lielajā dzīvē. Un vēl viens faktors, - paša spēja saprast un adekvāti rīkoties, kad saproti, ka tavējā starta vieta nav ne tuvu tāda pati kā Maligina meitām.
-
Mana sievastēva dārza kaimiņš pirms gadiem dzēra kā traks, bet viņa 3 dēli to redzēja ... Rezultātā, kaut pats viena starpgadījuma rezultātā (ar kapu zvaniem fonā) atmeta momantā, y mutē vairs neņēma, - no dēliem par normālu neviens nav izaudzis. Viens - sēdējis (savulaik ļooooti slavenas Rīgas bandas loceklis), otrs jau jauns ar aknu cirozi "aizgāja", trešajam ... nu tam vēl vismaz ekstrēmu s*du nav bijis, bet ne normāla darba, ne ģimenes tik un tā nav. Viens piemērs no daudziem, ja uzmanīgi pavēro.
Zigi, es to neapstrīdu. Manā dzimtā tas viss kā uz delnas redzams.
-
Mana sievastēva dārza kaimiņš pirms gadiem dzēra kā traks, bet viņa 3 dēli to redzēja ... Rezultātā, kaut pats viena starpgadījuma rezultātā (ar kapu zvaniem fonā) atmeta momantā, y mutē vairs neņēma, - no dēliem par normālu neviens nav izaudzis. Viens - sēdējis (savulaik ļooooti slavenas Rīgas bandas loceklis), otrs jau jauns ar aknu cirozi "aizgāja", trešajam ... nu tam vēl vismaz ekstrēmu s*du nav bijis, bet ne normāla darba, ne ģimenes tik un tā nav. Viens piemērs no daudziem, ja uzmanīgi pavēro.
Ai, nu beidz, ir arī dzērāju bērni kuri tādēļ ka vecāki dzēra ne mutē alko neņem,
gadījumi ir visādi ...
Vienreiz skaidrā!!! prātā aizdomājusies par darbiem gandrīz zem vilciena pagāju,
nebūtu onka uzsaucis, kas zin...
-
Jā, 1 vai 2 no visas dzimtas. Bet putni galvā tāpat viņiem. No tā, ko bērnībā piedzīvojuši.
-
Ai, nu beiz, ir arī dzērāju bērni kuri tādēļ ka vecāki dzēra ne mutē alko neņem,
gadījumi ir visādi ...
Nu, tā ir vnk negatīvā motivācija, t.i., jaunietis ir tik atskatījies, ka radusies apņēmība "tādam, kā tēvs, nemūžam nebūt". Bet tam ir vajadzīgs vēl vairāk spēka un rakstura, nekā vienkārši "nedzert".
-
Nu tad Ilona ar pašcieņu dzer savu rūgto biķeri un diez vai viņai palīdz moralizēšana
-
Nu tad Ilona ar pašcieņu dzer savu rūgto biķeri un diez vai viņai palīdz moralizēšana
Moralizēšana droši vien tiešām nepalīdz, tas tiesa. Nu, nopūtiet putekļus un izvelciet no pažobelēm savu omju gudrības, godātās sievietes un meitenes! Un iemāciet savām meitām domāt "pirms"! Pašas takšu laimīgākas būsiet!
-
Jā, jā...agrāk omēm zāle bija zaļāka
-
Nu nav gados vecu narkomānu, kas sākuši narkoties 16 gadu vecumā.
Ir, vecie rokstāri ;)
-
Moralizēšana droši vien tiešām nepalīdz, tas tiesa. Nu, nopūtiet putekļus un izvelciet no pažobelēm savu omju gudrības, godātās sievietes un meitenes! Un iemāciet savām meitām domāt "pirms"! Pašas takšu laimīgākas būsiet!
Zigi, līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Es arī šokējos par izvēlēm.. bet tās mātes un omes jau arī tādus pašus izvēlējušās.
-
Ir, vecie rokstāri ;)
Tuk, tie vecie rokstāri gan jau savus varoņdarbus piedzejo. Un nauda ir, rehabilitējas vienā gabalā.
-
Viņš lietoja visu ko, šķiet līdz heroīnam aizgāja, gandrīz galus atdeva, tad visādi ķepurojās, bet, tas jau ir uz mūžu, atkarība paliek.. kaut ko viņam vajadzēja.. kaut vai alkoholu.
Jūtu, Broņas blociņā ir arī Ūdra dosjē :)
Eh, kā ceka par tādu rūķi būtu priecājusies :D ;)
-
Jā, atceros visas intervijas. Un arī vairākas reizes redzēju baisā narkomāna stāvoklī, kad kājas nevar pavilkt.
-
Zigfrīd, “pirms“ Pirms kā?, tām mātēm jāmāca? A tēvs nevar mācīt?
Vai tad katram nav tiesības dzīvot kā grib? Varbūt kāds negrib būt tāds “pareizais“?
Varbūt negrib ilgi un pareizi?
Grib ātri un nepareizi :)
Es ja varētu izvēlētos to otro variantu...
-
Vēl jautājums - kas katram liekas tas pareizais sev pašam?
-
Tuk, tie vecie rokstāri gan jau savus varoņdarbus piedzejo. Un nauda ir, rehabilitējas vienā gabalā.
Kāda dzeja, feisī viss ierakstīts... :)
-
“Pirms“ Pirms kā?
Vai tad katram nav tiesības dzīvot kā grib? Varbūt kāds negrib būt tāds “pareizais“?
Varbūt negrib ilgi un pareizi?
Grib ātri un nepareizi :)
Es ja varētu izvēlētos to otro variantu...
"Pirms" stāties laulībā vai gulties gultā ar puisi.
Mana teorija saka ... lai gan - ne mana īstenībā ... Saka, ka (ejam vēl tālāk) Vīrieti dzīvē virza tikai (pa lielam) 2 lietas - sievietes un vara. Otrais pēc visiem likumiem ir pieejams tikai nedaudziem, bet, aplūkojot pirmo, apziņa, ka "esmu gana labs jau, - meiteņu man netrūkst" lielā daļā gadījumu "izslēdz" vīrieša motivāciju attīstīties. Tātad ... Gudrai meitenei ir iespējas ne tikai dot jaunam vīrietim iespēju neapstāties savā attīstībā, bet pat vēl vairāk, - gudra meitene var būt pēdējā jauna vīrieša audzināšanas un uzskatu veidošanas instance. Pēdējo es ļoti labi redzu sava 19 g. v. dēla gadījumā. :)
Apskatāmajā (tēmas) gadījumā man ir aizdomas, ka I.B. nav pielietojusi nevienu no abām iespējām.
-
It kā jau katrs pats savu dzīvi var "bohēmiski" noplederēt, cik "ātri un nepareizi" pašam tīk. Tikai tā ir nerēķināšanās ar saviem tuvajiem cilvēkiem, vēl jo vairāk - bērniem. Štruntīgi ir kā šajā gadījumā, kad paliek kopjams un vācams uz tuvinieku kakla. Kad paliek jauna sieviete, kas tāda bohēmista pēc norakusi savu dzīvi, un bērns bez tēva atbalsta.
-
Nu beidz, un kas tad meiteni attīstīs?,
tam “gudrajam“ puisim tak dumju meiteni vairs nevajadzēs, kad būs attīstījies...
Ņems un pametīs, aizies pie gudrītes un muļķītei viss darbs vējā... ai, ai, ai :(
-
It kā jau katrs pats savu dzīvi var "bohēmiski" noplederēt, cik "ātri un nepareizi" pašam tīk. Tikai tā ir nerēķināšanās ar saviem tuvajiem cilvēkiem, vēl jo vairāk - bērniem. Štruntīgi ir kā šajā gadījumā, kad paliek kopjams un vācams uz tuvinieku kakla. Kad paliek jauna sieviete, kas tāda bohēmista pēc norakusi savu dzīvi, un bērns bez tēva atbalsta.
Jā, katrā ziņā, bērnam starta pozīcija dzīvē var būt visai tālu no ideālās.
-
It kā jau katrs pats savu dzīvi var "bohēmiski" noplederēt, cik "ātri un nepareizi" pašam tīk. Tikai tā ir nerēķināšanās ar saviem tuvajiem cilvēkiem, vēl jo vairāk - bērniem. Štruntīgi ir kā šajā gadījumā, kad paliek kopjams un vācams uz tuvinieku kakla. Kad paliek jauna sieviete, kas tāda bohēmista pēc norakusi savu dzīvi, un bērns bez tēva atbalsta.
Meitene jau ar bij bohēmiste ;)
-
Esam aizgājuši no konkrētā uz vispārīgo
-
Nu beidz, un kas tad meiteni attīstīs?,
tam “gudrajam“ puisim tak dumju meiteni vairs nevajadzēs, kad būs attīstījies...
Ņems un pametīs, aizies pie gudrītes un muļķītei viss darbs vējā... ai, ai, ai :(
Oi! Te ir jārunā vēl par citiem arhaismiem, kuri savulaik kā nederīgi atmesti. Pilnīgi bail par tumsoni līdzcilvēku acīs tapt. :) Redzi, ir grūti dot kādus derīgus padomus sabiedrībai un tās atsevišķiem indivīdiem tad, kad paradums bikses novilkt pāri galvai ir kļuvis par normu. Katrai dzīvotspējīgai lietai ir sava tehnoloģija, kā šī lieta ir darbināma. Mēģināt pamatot Bībeles tekstus ar astroloģiju taču ir bezcerīgi. Te ir tieši tāda tā situācija.
Mana atbilde ir - laulība ir līgums, un pret to ir jāieaudzina nopietna attieksme kā puišiem ,tā meitenēm. Nez' vai mūsdienu sabiedrībā daudzi šādu padomu ņems par nopietnu.
-
"Pirms" stāties laulībā vai gulties gultā ar puisi.
Mana teorija saka ... lai gan - ne mana īstenībā ... Saka, ka (ejam vēl tālāk) Vīrieti dzīvē virza tikai (pa lielam) 2 lietas - sievietes un vara. Otrais pēc visiem likumiem ir pieejams tikai nedaudziem, bet, aplūkojot pirmo, apziņa, ka "esmu gana labs jau, - meiteņu man netrūkst" lielā daļā gadījumu "izslēdz" vīrieša motivāciju attīstīties. Tātad ... Gudrai meitenei ir iespējas ne tikai dot jaunam vīrietim iespēju neapstāties savā attīstībā, bet pat vēl vairāk, - gudra meitene var būt pēdējā jauna vīrieša audzināšanas un uzskatu veidošanas instance. Pēdējo es ļoti labi redzu sava 19 g. v. dēla gadījumā. :)
Apskatāmajā (tēmas) gadījumā man ir aizdomas, ka I.B. nav pielietojusi nevienu no abām iespējām.
Zigi, nepin iekšā te liriku. Veciem narkomāniem jebkurai meitenei ar līkumu vajadzētu apiet. Diemžēl to nesaprot. Nevis vēl kaut kādu atbildību uzņemties.
-
Esam aizgājuši no konkrētā uz vispārīgo
Konkrēti jau ir kā ir :(
Kuru neskar personīgi, tie visi gudri... ;)
-
Zigi, nepin iekšā te liriku. Veciem narkomāniem jebkurai meitenei ar līkumu vajadzētu apiet. Diemžēl to nesaprot. Nevis vēl kaut kādu atbildību uzņemties.
Bet redz, Maliginam ar līkumu apkārt vis negāja, tagad dala ļimonus ;)
-
Lasīju jau pirms kāda laika žurnālā un kadu laiku nevareju attapties. Kāpēc viņa to dara, man ir neizprotami. Aprakt savu un bērna dzīvi cilvēka dēļ, kurš to pat neapzinās. Ir taču citi cilvēcīgi veidi, kāsituaciju risināt, nenodarot nevienam pāri. Žēl Ilonas un nesaprotu viņu.
Ziga runas par celoņiem un sekām- piedod, galīgi garām. Tā dzīvē notiek bez iemesla, bet nu prātuļot var dažādi.
-
Zigi, nepin iekšā te liriku. Veciem narkomāniem jebkurai meitenei ar līkumu vajadzētu apiet. Diemžēl to nesaprot. Nevis vēl kaut kādu atbildību uzņemties.
Pareizi, nostājai "Es ar narkotiku lietotājiem nesaejos" ir jābūt katra meičuka smadzenēs kā granītā iecirstai. Zinot to, jauni vīrieši, domāju, kļūs stingri rezervētāki kopumā pret to draņķi. Par alko - tāpat.
-
Un vispār ... Kas ir Ūdrītis? Es sevišķi neinteresējos, bet, cik man zināms, ir bijusi viena kaut cik populāra dziesma savulaik. Viena! Tas ir pietiekoši, lai par viņu kā īpaši tagad interesētos? Domāju, ka nē. Ar tādu "diskogrāfiju" manuprāt ir nepietiekoši, lai preses slejās ilgstoši gozētos.
-
Zigi, vēlreiz - konkrētā publikācija ir par Ilonu Balodi nevis par Rolandu Ūdri. Iespējams, tāda publikācija būtu aŗī tad, ja Ilonai dzīvotu kopā ar kādu sabiedrībā nezināmu X. Viņa ir pietiekami spilgta un interesanta personība per se, nevis piekabe Rolandam Ūdrim, kurš gan ar The Hobos un savā laikā izdotajiem albumiem arī bija pietiekami spilgta personība Latvijas rokmūzikā un ne tikai
-
Zigfrīdam tak cilvēks ir vienīgi vīrietis... :D
Sekos jautājums, kas tā I.B.?, nav radības kroni atturējusi no dzeršanas... jau rakstīja,
ka tā sievietes misija- uzstādīt vāāārgo virietīti uz pareizā ceļa, vīrietītim pašam grūti
pretoties alko un narko vilinājumiem ;)
-
Ja Zigīts lasītu grāmatas, tad saprastu kaut ko vairāk par šiem cilvēkiem. Tas tā, atbildot uz pilnīgi vienpusējo skatījumu un vispār - ne jau par kāda cilvēka kaitīgajiem paradumiem es domāju, lasot to rakstu.
No tādas nelaimes nav pasargāts neviens,un lasot es domāju vairāk par to, vai drīkst pakļaut tādai dzīvei bērnu. Ka kaut kas ir bērna nākotnes labad jāupurē -lojalitāte , pienākuma apziņa, atmiņas par kādreizējo mīlēto cilvēku.Un pašas nākotnes labad, jo nav labi, ka bērna māte ir dzīves sabradāts upuris.
-
“...atmiņas par kādreizējo mīlēto cilvēku...“
Nu tekstā ir vēl joprojām -
“Man ir cilvēks. Ar kuru es apprecējos un kuru mīlu. Viņš ir mājās. Ratiņkrēslā.
Tas neko nemaina. Mīlestība nav tikai rozā baloni. Mīlestība ir arī tas.
Viņš ir mans labākais draugs, vīrs, brālis un tēvs vienā personā.
Tas, ka viņam šobrīd ir slikti, nenozīmē,ka man viņš jāpamet.“
“Var jau atteikties, bet kā dzīvot tālāk? Domā baigi viegli?“
“Nē, nepārproti - mēs esam nelaimīgi, bet abi kopā.“
Nedomāju ka pametot jutīsies labāk un bērns no tā ko iegūs, drīzāk pretēji,
kaut nekur nemanīju, ka bērns būtu kā apdalīts.
Iespējams izaugs līdzcietīgs, empātisks cilvēks, jo zinās ka ne visi ir veseli, smaidīgi
un dzīve vien rožu lauks...
-
Ilona visu dara pareizi. Cepuri nost viņai par to. Kas tie par amorāliem cilvēkiem, kas uzdod tādus jautājumus, kā šī žurnāliste. Riebjas lasīt. Un arī citi cilvēki, uz ko viņi velk? Ko viņi vispār domā? Varētu padomāt, ka visas 36gadīgās sievietes lec kā kazas apkārt, ja viņām mājās nav vīrs ratiņkrēslā. Nekur nelec..
Cita lieta, ka ikdienas dzīvi vajag atvieglot. Ārzemēs būtu citādāk. Latvijā tas ir sūri.
-
Padomāju.Jums taisnība. Ilona dara pareizi, bet palīdzība viņai ir vajadzīga
-
Zigfrīdam tak cilvēks ir vienīgi vīrietis... :D
Sekos jautājums, kas tā I.B.?, nav radības kroni atturējusi no dzeršanas... jau rakstīja,
ka tā sievietes misija- uzstādīt vāāārgo virietīti uz pareizā ceļa, vīrietītim pašam grūti
pretoties alko un narko vilinājumiem ;)
Interesanti, kurā brīdī esmu tā domājis? Tas, protams, patīkami, ka tevis vietā kāds tavus viedokļus publicē, bet tomēr ... :)
-
Zigi, vēlreiz - konkrētā publikācija ir par Ilonu Balodi nevis par Rolandu Ūdri. Iespējams, tāda publikācija būtu aŗī tad, ja Ilonai dzīvotu kopā ar kādu sabiedrībā nezināmu X. Viņa ir pietiekami spilgta un interesanta personība per se, nevis piekabe Rolandam Ūdrim, kurš gan ar The Hobos un savā laikā izdotajiem albumiem arī bija pietiekami spilgta personība Latvijas rokmūzikā un ne tikai
Minne, Tu uzskati, ka, ja ratiņkrēslā viņai blakus būtu kāds nevienam plaši nezināms grāmatvedis vai citāda viņa augstība pelēkā neievērojamība, par tādu I.B. jelviens žurnālists izrādītu jebkādu interesi?
-
Zigi, Tas atkarīgs no viņas pašas, vai viņa gribētu stāstīt par savu privāto dzīvi vai nē. Žurnālisti, iespējams, interesētos. Un Ilona ir gudra un talantīga, ceļojumu grāmatu autore, aktrise un mūziķe.
-
Minne, Tu uzskati, ka, ja ratiņkrēslā viņai blakus būtu kāds nevienam plaši nezināms grāmatvedis vai citāda viņa augstība pelēkā neievērojamība, par tādu I.B. jelviens žurnālists izrādītu jebkādu interesi?
...un kādēļ gan lai neuzrakstītu par muzikanti Ilonu Balodi kurai vīrs “neviem plaši nezināms gramatvedis “ ratiņkrēslā?
Kā par spēcīgu personību, stipru sievieti kura paralēli smagajai sadziveī raksta un
nu arī atsāk muzicēt? Kas tur tik neparasts?
-
Par bērnu runājot...
Tie, kas domā, ka bērna labā Ilonai Ūdris būtu jāatstāj, jāliek pansionātā utml.
Tas ir mazā Barta TĒTIS. Tētis, lai aŗī ratiņkrēslā, nespēcīgs un vēl kā (it kā) nepilnvērtīgs. Ir vājprātīgi grūti tā, no malas, spriedelēt, bet, ja nu tomēr...nestādos priekšā, ka (un kā?) māte varētu bērnam pateikt - zini, mums būs labāk, ja tēti ieliksim pansionātā. Varbūt ar laiku, kad bērns vairāk saprot dzīvi, tas, iespējams, varētu notikt, bet līdz kaut kādam bērna vecumam vai briedumam....nu, iedomājieties, viņš taču māti ienīstu kā nodevēju. Kad galīgi maziņš un neko nesaprot, varbūt, bet tagad jau tas laiks ir garām. Un ko šāds lēmums nozīmētu Ilonai kā Bārta mātei, ne tikai kā Ūdra partnerei?
-
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/62367-riga_-_pekina.htmli\
Tas Zigim
-
Interesanti, kurā brīdī esmu tā domājis? Tas, protams, patīkami, ka tevis vietā kāds tavus viedokļus publicē, bet tomēr ... :)
Šeit :)
Pareizi, nostājai "Es ar narkotiku lietotājiem nesaejos" ir jābūt katra meičuka smadzenēs kā granītā iecirstai. Zinot to, jauni vīrieši, domāju, kļūs stingri rezervētāki kopumā pret to draņķi. Par alko - tāpat.
-
Zigfrīdam tak cilvēks ir vienīgi vīrietis... :D
Tas teksts kaut kādā veidā būtu augstākredzami interpretējams?
-
Tas teksts kaut kādā veidā būtu augstākredzami interpretējams?
Nenoliedzami :)
Lomas tiek nepārprotami iedalītas - kamēr viens ir “jauns vīrietis“, cits - “meičuks“.
/pamazināmā, nievājošā forma/ nevis jauna sieviete.
Kurai nezkāpēc ar savu attieksmi jāpanāk, ka vīrietis nelieto alko un narko.
Tak lai lieto, ja grib..., ja pašam nav stingra mugurkaula un vērtību dzīvē.
-
Nenoliedzami :)
Lomas tiek nepārprotami iedalītas - kamēr viens ir “jauns vīrietis“, cits - “meičuks“.
/pamazināmā, nievājošā forma/ nevis jauna sieviete.
Kurai nezkāpēc ar savu attieksmi jāpanāk, ka vīrietis nelieto alko un narko.
Tak lai lieto, ja grib..., ja pašam nav stingra mugurkaula un vērtību dzīvē.
Redzi, vārda "meičuks" tāpat kā jebkura cita vārda/izteiciena/rīcības interpretācija dažādiem cilvēkiem no dažādām ģimenēm var atšķirties, un to vajadzētu saprast. Es, piemēram, zinu cilvēku, kurš ikdienā bez mērķa aizvainot lieto teicienu: "Pavācies malā!" Un neko, pirmajā brīdī aizvainojums, vēlāk - apkārtējie pierod. Precizēju, - "meičuks" manā gadījumā netiek lietots Tavā interpretācijā, t.i., - ar mērķi jebkā nonievāt. Par "jāpanāk, ka .. nelieto", - nevis ir jāpanāk, ka nelieto, bet jau no sākta gala ir jānesaietas ar prātā nenobriedušiem vīrišķiem, kuriem bērnība nespēj un nespēj beigties. Runa no manas puses ir par to. Kā pusrupji teiktu viens mans draugs: "Tādam vēl vajadzēja trīs gadus treknā s*dā pasēdēt, pirms sākt domāt par precēšanos un bērnu."
P.s. Kkur pasen bija lieeeela diskusija jautājumā, kurš tad īsti latviskajā kultūrā izvēloties otru, - vīrietis vai sieviete? Sievišķā iesaistīto daļa vienā balsī apgalvoja, ka pēdējais vārds vienmēr piederot sievietei, un vīrietim tikai tiekot radīta ilūzija, ka iniciators un visādi citādi lēmējs esot viņš. Uzprasās likumsakarīgs jautājums. Ja tas ir tā, tad par pieņemto lemumu (izvēli konkrētajā gadījumā) kam ir jānes atbildība?
-
Tak katrs var saieties ar ko grib... tā viņu dzīve.
Kurš gan būs tas, kurš norādīs ar ko “jānesaieties“, ar ko nē.
Kas vienam neder, citam varbūt der...
ps. bet inčīgi, ka Tu ģimenē sievietes sauc par meičām :D
ak,kungs!, kāda vēl atbildība? galīgi jau %^#*~@!!! Nu jau pilnīgs sviests.
Daži saka arī “tolete“ vai tas nu būtu arguments?
Tak liecies mierā!! Ne tev tas Ūdris jāvāķī, galīgi jau...
-
Ziniet, kas man personiski tajā rakstā iekrita acīs visvairāk - viņa skaidri apzinās, ka Ūdris viņu tā nevāķītu, ja būtu pretējās lomās, tomēr dara, kas jādara, lai arī cik liderīga pati nebūtu bijusi jaunībā. Tāpat tie gadījumi, kad sieva iet strādāt par apkopēju, lai tik bērniem būtu ko ēst, kamēr vecis bezdarbnieks neies iespringt strādāt par minimālo- tik fundamentāli atšķirīga dzīves uztvere starp diviem dzimumiem...
-
Diez vai te īsti jautājums par atšķirīgām dzimumu uztveres īpatnībām - jo ir arī vīrieši, kuri dara ko līdzīgu un ir sievietei blakus smagās dzīves situācijās.
Bet konkrētajā gadījumā Ilona vienkārši līdz kaulam pazīst savu vīru un skaidri uztver realitāti. Tur nav, ko nosodīt Ūdri vai vīriešus vispār, viņš vienkārši ir tas, kas viņš ir, un var (vai nevar) to vai citu. Ilona negaida no ābeles ķiršus, līdz ar to kkādi pārmetumi vai nosodīšana no viņas puses ir lieki. Tas man ļoti viņā simpatizē - spēt mīlēt cilvēkā arī nepatīkamo vai, iespējams, pat nodevīgo. Viņas gadījumā man neliekas, ka tā ir atkarība vai bezraksturs. Tā ir viņas morāles latiņa
-
Man arī šķiet kā Minne raksta.
Ilonai tas cilvēks ir svarīgs skaidri apzinoties visus trūkumus.
Mēs taču savus bērnus arī mīlam ar visiem viņu trūkumiem, ja neveseli pat vēl vairāk...
Ar dzimumu tur nekāda sakara, lai atceramies kaut Akmentiņu
un garām skrienošo susuru. Un puika arī izaudzināts.
-
labi, labi, ir arī normāli vīrieši, es negribu te sākt kaut kādu kašķi, tikai pateicu, ko domāju.
-
Nīkīt, kas nu par kašķiem, te jau mēs katrs savas domas un sajūtas uzrakstām :big_hug:
-
Susura lietā bij pilnīgi citādi - tur bija skaidri zināms, ka drīz mirs, tad tas viss ir citādi... Atceros ļoti labi Susura lietu, kā arī to, ka Susurkungs drīz vien atrada citu un radīja vēl bērnus, par ko toreiz nez kāpēc biju šokā.
Šeit - dzīvos un ilgi, bet kāda tā dzīve ...arī apkārtējiem. Nesaprotu Ilonu, kāpēc viņa sevi aprok. Tiešām nesaprotu.
Ilona un Ūdris man bija ļoti simpātiski, grāmata bija ļoti ļoti interesanta. Atceros pēdējo koncertu, kur abi uzstājās...Ziedoju arī Ūdra rehabilitācijai. Bet nu - eh, nav vērts tas vairs nenieka...
-
Interesants domāšanas veids - par Andri šokēties, bet ja Ilona pamestu, tad nenoraktos,
bet dzīvotu tālāk un iespējams radītu vēl bērnus, tas būtu ok. :)
Bet saprotu, ka nesaproti... :)
-
Nāra, Tu sirds dziļumos negribētu, lai Tev pasaulē ir tāds cilvēks, kurš būtu Tev blakus jebkuros iespējamos smagajos apstākļos, lai aŗī Tavs saprāts varbūt apzinātos, ka tam cilvēkam vieglāk būtu bez Tevis?
-
Nāra, Tu sirds dziļumos negribētu, lai Tev pasaulē ir tāds cilvēks, kurš būtu Tev blakus jebkuros iespējamos smagajos apstākļos, lai aŗī Tavs saprāts varbūt apzinātos, ka tam cilvēkam vieglāk būtu bez Tevis?
Apdomāju, kaut jautājums ne man.
It kā jau gribētu, un droši vien tā tam arī būtu jābūt starp vistuvākajiem cilvēkiem, un tomēr... Kur ir tā robeža, līdz kurai var gaidīt vai pieņemt šādu otra cilvēka ziedošanos? Un atslēgvārds "vistuvākajiem" - vai šajā kategorijā ietilptu nebūt ne paraugvīrs, par kuru pati saproti, ka viņš to tavā labā nedarītu?
Kaut kā man šķiet, ka nevar no otra cilvēka prasīt šo smago ikdienas aprūpi ar pamperiem daudzu gadu garumā bez gaismas tuneļa galā, vajadzētu būt pansionātam vai vismaz piestaigājošam kopējam, bet tie mūsu realitātē droši vien ir neceļami izdevumi...
P.S. Dievs, sargi nonākt tādā situācijā abās lomās...
-
Biju domājusi citu niansi nevis ziedošanās pieprasīšanu. Tādu - iekšējo sajūtu, ka, ja nu kas....ticība cerība, ka būs blakus...nav man to precīzo vārdu, lai paskaidrotu.
Vistuvākais sirdī, kuram uzticies, kuram tici un kurš tev. Fiziski tuvākais jau ne vienmēr to nozīmē.
Jā, Dievs, pasargā no tik smagu lēmumu pieņemšanas
-
Tajā intervijā kā nenolasīju, ka Ilona uzskata ziedojas vai nes kādu upuri...
Sapratu, ka tas ir viņas vienīgais tuvais cilvēks, pat ne māte. Dvēseles radinieks, otrs es...
Jūs tiešām, tiešām nekad kādu neesat mīlējuši vairāk kā sevi?, vai tikpat kā sevi?
Nu kautvai savus bērnus?
Kad paša dzīvei nav jēgas, ja nav tā otra?
Tā mierīgi savus tuvos no acīm prom un dolče vita? Kā nebijušus...
Par to prasīšanu no otra upuri - ar prātu jā, negribētu, bet patstāvīgi eksistēt vairs nespēj un tad nu izdzīvošanas instinkti... plus vēl jebkura ilgstoša slimība
maina personību, tā kļūst uz sevi vērsta, egoistiska.
-
tuk, es nospiestu divus Patīk, ja varētu :)
-
Tajā intervijā kā nenolasīju, ka Ilona uzskata ziedojas vai nes kādu upuri...
Sapratu, ka tas ir viņas vienīgais tuvais cilvēks, pat ne māte. Dvēseles radinieks, otrs es...
Jūs tiešām, tiešām nekad kādu neesat mīlējuši vairāk kā sevi?, vai tikpat kā sevi?
Nu kautvai savus bērnus?
Kad paša dzīvei nav jēgas, ja nav tā otra?
Tā mierīgi savus tuvos no acīm prom un dolče vita? Kā nebijušus...
Par to prasīšanu no otra upuri - ar prātu jā, negribētu, bet patstāvīgi eksistēt vairs nespēj un tad nu izdzīvošanas instinkti... plus vēl jebkura ilgstoša slimība
maina personību, tā kļūst uz sevi vērsta, egoistiska.
Jā, redz kā saklausām dažādas lietas. Man atkal nepalika iespaids par "otru es" un pārpasaulīgu mīlestību (ja tiešām tā, tad jau viss kārtībā un pareizi), uztvēru, ka nelaimīga sieviete velk savu nastu, jo to prasa viņas morāles latiņa, pienākuma apziņa.
Ka ilgstoša slimība maina personību, padarot egoistiskāku, pilnīgi piekrītu, bet - vai "līdzatkarīgā" cilvēka personība arī nepamainās "man ir pienākums vilkt šo nastu" virzienā?
P.S. Cik ļoti tādam Ūdrim ir paveicies ar šādu sievieti blakus! Bet vai paveicies viņai?...
-
Man divu veidu domas pa galvu dzīvojas.
Nez kā tam cilvēkam iet, zem kura autiņa Ūdrītis pakrita? Ā, tas jau tikai kaut kāds šoferjuga, viņu pat nav vērts pieminēt, statists, tā teikt.
Par to, ka katram viskas var gadīties. Var. Ne cietušajam, ne viņa līdzcilvēkiem no tā nav ne vieglāk ne smagāk. Sāp vienādi kā tā, tā šitā. Bet ja cilvēks tīšuprāt izaicina savu un savu līdzcilvēku likteni, tad nafig tādam pansionātus un visko citu, lai dzīvo (ja var) viens pats.
Būtu jau labi, ja visādi "atkarīgie'' tikai sev dzīvošanu sabojātu, bet sabojā ne tikai sievai un bērniem, vēl jau ir ''pa ceļam, garāmejot'' skartie.
-
Kvadra :yes: :yes: :yes:
Kvadra, pansionāts ir naudiski paceļams. Zinu no pieredzes.
Ūdris taču pat nesaprot, kas ar viņu notiek. Un vel nabaga bērns pa vidu. Gudri runāt var tad, kad pašam nav nācies izdarīt šādu izvēli..Patiesībā izvēle ir viena un tā noteikti nav tāda bezjēdzīga it kā ziedošanās.
-
Ir cilvēki ar kuriem kāpj kalnos un ir ar kuriem nekāpj.
Ilona izdara sev pieņemamās izvēles šajā situācijā.
Saprast vai nē, tas jau katra paša ziņā...
ps.šoferis, cik atceros kur lasījusi, veikli izgrozījās, neatzina,
ka vairāk kā divreiz pārsniedzis ātrumu,
30 vietā braucis uz 70 un mitrā asfalta dēļ nav varējis nobremzēt.
Tādā ziņā paveicās, ka Ūdris bija dzēris, tas izrādījās pat izdevīgi šoreiz.
-
traumu smagums, notriecot ar 30 vai 70, ievērojami atšķiras. Pie 70 var teikt, ka vispār paveicas (???) ja paliek dzīvs. Lai kā neizkruķītos šoferis, viņam tālākā dzīve nav rozēm kaisīta
-
Bob(i)s, mēs jau katrs pēc savas “mērauklas“ spriežam. Šoferi jau arī mēdz būt dažādi...
Man puiku, kad bija mazāks uz zebras notrieca, uzmeta uz kapota,
nu nebija par laimi nekas traks,
bet dižu nožēlu no šoferes gan nejutu, vien trīcēšanu par savu ādu...
Nu nekasījos jau arī, puika tad bija svarīgāks.
-
Tādas divējādas sajūtas par to visu. Senākā I.Balodes intervijā bija kaut kāda kripatiņa optimisma, ticības, cīņasspara. Kāda daktere pēc avārijas teikusi, ka Ū. būs tikai dārzeņa lomā un Ilona bija sašutusi, kā ko tādu var teikt un lūk, kāds progress tagad jau esot.
Šī intervija bija ļoti skaudra, patiesa. Un visbriesmīgākie tie viņas teikumi - "manai dzīvei nav jēgas". Blakus viņas māte, kura mudina, ka savs krusts jānes, kura atrunā pat no nelielas galvas izvēdināšanas Francijā, jo dzīvē pienākas tikai ciest, tas nekas, ka meita vairs nespēj ne fiziski, ne garīgi, ir uz absolūtas izjukšanas robežas.
Ja cilvēks ir ratiņkrēslā, ar kustību ierobežojumiem, bet garīgi viņš ir tas pats cilvēks, kaut vai starp sāpju lēkmēm, bezcerības un visa pārējā, bet tomēr - cilvēks, kurš spējīgs domāt, just, parunāties - tā ir viena situācija.
Bet te - Ū. pat neapzinās, kas noticis, dzīvo savā pasaulē, Ilonai taču nav pat vairs sarunu biedra, viņa ir pilnībā izolēta, redz tikai apkopšanu, dibena slaucīšanu un uzklausa lamas, apzinoties, ka tās ir slima cilvēka smadzenes un tomēr. Bērnu nevar pie tēva atstāt, ja Ū. būtu spēks, arī pašai nebūtu droši. Mīlēt viņa var tikai savas atmiņas, jo tā cilvēka vairs nav un nebūs.
Man šķiet, ļoti lielu artavu visā devusi māte, kura dzīvē saskatījusi tikai ciešanas un tagad droši vien - "vai tad es neteicu"...
Nevar gribēt, lai kāds tevis labā norok savu dzīvi, kopējā bērna dzīvi. Tas nav pat cēli. Ū. jau arī to negrib, viņš jau neapzinās, arī pansionātā viņš nejustos nelaimīgāks, jo dzīvotu savā pasaulē un kā Ilona saka, viņam nav iekšējas vēlmes cīnīties. Ja padomā, no šī upura nešanas nevienam nav labāk, nevienam.
Ilona šķita uz spēku izsīkuma robežas, pat vēl trakāk, tāds kā palīgā sauciens. ja tā turpināsies, dēliņš var palikt bez abiem vecākiem.
Tas ir drausmīgi smags jautājums, bet es vēlreiz domāju - es nevēlētos, lai manis dēļ kāds upurē savu un vēl trakāk - mana bērna dzīvi.
Un vienīgā maksātāja par visu ir Ilona. Par Ū., par saviem grēkiem, par visu. Paša māte nespēj Ū. pieskarties. Njā.
-
Ūdris taču pat nesaprot, kas ar viņu notiek.
Brīžiem. Pie šādām galvas traumām tā saprašana ir bērna līmenī. Bet tas nav tā,
ka “dārzenis“ un tad tiešām vienalga kādā vidē, kādi cilvēki tev apkārt, viss po...
Ilona jau saka, ka ja nenotiek nodarbības, regresē...
Tā vēl cīnās, lai nekļūst par galīgo “dārzeni“.
Ja kļūs, iespējams arī liks pansionātā, jo tad tiešām būs vienalga kur, kas, ar ko...
Bet ir taču dabūts asistents, kurš vadā uz nodarbībām, vairāk laika sev,
rindā uz invalīdam piemērotu dzīves telpu...
Ievietot pašreizējā stāvoklī pansionātā, kur neviens ar Ūdri nenodarbosies, būs kā pagrūst,
lai ripo no kalna...
Kā dzīve iegrozīsies vēlāk un kādas izvēles Ilona izdarīs, to jau laiks rādīs.
Agri vēlu viss progresēs, uz vietas jau nestāvēs. Bet šis kopā laiks ,Ilonai šķiet nozīmīgs. Varbūt tas liek pārvērtēt ko vispār dzīvē, pieaugt kā personībai ... kas zin ...
-
No vīriešiem laikam te tikai Zigfrīds izteicās?
-
No vīriešiem laikam te tikai Zigfrīds izteicās?
ne tikai
-
Ā, tas bija par citu novirzienu, ne par pašu tēmu
-
Man ne visai patīk ķidāt citu cilvēku situācijas. Un vēl vairāk man nepatīk meklēt vainīgos
-
Var neķidāt, bet izteikt vispārīgas pārdomas.
Par vainīgo meklēšanu gan piekrītu
-
Jebkura situācija ir unikāla. Un man nav vispārīgu pārdomu, kā es rīkotos tādā vai citādā situācijā. Kas ir taisnīgi, kas nē, kas ir patiesi, kas nē. Nezinu vai viņa justos labāk, pamezdama. Viss atkarīgs no cilvēka un tā, cik dziļi otru esi ielaidis sevī
-
Viss atkarīgs no cilvēka un tā, cik dziļi otru esi ielaidis sevī
Tā pat varētu būt tēma - ar ko dzīvojam kopā... radām bērnus... Vai spējām “ielaist sevī“
un vēlēties izprast otru - vai kā dziesmā “cik mēs par otru zinām? Maz, pavisam maz... “ :)
Dzīvot, “nenorakties“... kas tad vispār ir tā dzīve?,
Kasiere kura sēž kasē par minimālo un nāk mājās no nemīlama darba pie, iespējams,
sen jau sveša vīrieša, toties bērna tēva un piķa pelnītāja, kāds, kurš dzīvo kopā,
jo tā vienkārši ir ērtāk?, vai pieradums, kāds izdevīgums...
njā, kas? Piepildīta dzīve? Laimīga? Kas ir tas, kas dzīvē sniedz gandarījumu?
-
Nu, nez...tādās divējādas sajūtas: spēju iedomāties ka ir mātes, kuras "lauž" savus bērnus, bet...te kaut kā...
Nu sakiet godīgi, vai Jūs "nelauztu" savus bērnus, ja redzētu, ka viņi aiziet galīgi "šreijā"?- lēta uzdzīve, ko smalki dēvē par bohēmu.....(tas tāds retorisks jautājums).
Arī tagad...apmēram tā: kopju, kopšu, jo savādāk nevaru...par spīti veselajam saprātam, ka nevar celt, to ko nevar pacelt...
Un jā,...tagad vēl jādzīvo pie "ļaunās mammas".
-
Nesen izlasīju interviju ar Ūdrīti pavecā žurnālā... Man liekas - ja viņš būtu spējīgs, tad ieņemtu letālu narko devu un aizietu...bet vai kāds to ļauj...
-
Vahhh, nenosmieties! O more o, tempore!
Kristiešu morāle - blakustēmā nosodīt vēršanos pie dziednieka, jo grēks,
bet atbalstīt pašnāvību, kura kristiešiem vēl lielāks grēks... :D :D :D
Tak tā viņu dzīve, liecies nu mierā, vienmēr visi zina kā citiem dzīvot...