Sarunu forums
Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: Zigfrids 2018. gada 30. augusts, 16:12:01
-
Sieviešu vieta ir mājās pie bērniem, nevis "darbā". Šis īstenībā arī ir 99% izdegšanu, depresiju un pārējo līdzīgo figņu cēlonis. Nepareizajā vidē apgrozāties un nepareizos uzdevumus dzīvē izvēlaties.
Bet ko nu es? To takšu skolās nemūžam nemācīs un zinātnieki arī vienā balsī kliegs, ka man nav taisnība.
-
Sieviešu vieta ir mājās pie bērniem, nevis "darbā"
Tu tikko piedāvāji SN kļūt par Tavu blakussievu ?
-
Nē. Es vispārīgi par cēloņiem runāju, nevis par SN konkrēti.
-
Varēji būt tik vērīgs un pamanīt, ka neviens Tev netaujāja pēc cēloņiem.
-
Zigi, ja nedomā tos cēloņus likvidēt, tad labāk nemaz nepīksti.
-
Sieviešu vieta ir mājās pie bērniem, nevis "darbā". Šis īstenībā arī ir 99% izdegšanu, depresiju un pārējo līdzīgo figņu cēlonis. Nepareizajā vidē apgrozāties un nepareizos uzdevumus dzīvē izvēlaties.
Bet ko nu es? To takšu skolās nemūžam nemācīs un zinātnieki arī vienā balsī kliegs, ka man nav taisnība.
Diez no kurienes rodas depresīvās mājsaimnieces... hmm...
-
Varēji būt tik vērīgs un pamanīt, ka neviens Tev netaujāja pēc cēloņiem.
Labi, klusēju. Un turpināšu klusēt, ja neprovocēsiet.
-
Sadalīju tēmu.
Nudien, ziņkārojos, ja man tagad piemetīsies depresija, ko Zigfrids nosauks kā cēloni.
-
Un galvenais, ka Nāra uzskata pilnīgi pretēji, ka, ja depresija, tad obligāti jāiet uz darbu. Tā teikt, mājsaimniecei depresija garantēta.
-
Nevis obligāti uz darbu, bet jāiet cilvēkos :talking: un ārā no mājas. Bet nu tas ir tikai viens solis.
-
Pēcdzemdību depresija :scratch: . Laikam jau no pārstrādāšanās... valsts iedzīvotāju atražošanas darbā. Ne?
-
Sieviešu vieta ir mājās pie bērniem, nevis "darbā". Šis īstenībā arī ir 99% izdegšanu, depresiju un pārējo līdzīgo figņu cēlonis. Nepareizajā vidē apgrozāties un nepareizos uzdevumus dzīvē izvēlaties.
Bet ko nu es? To takšu skolās nemūžam nemācīs un zinātnieki arī vienā balsī kliegs, ka man nav taisnība.
Vot nepiekritīšu gan. Pa manam, "depresiju un pārējo figņu" cēlonis ir distress un nervu pārslodze. A distress var būt tiklab mājsaimniecei, kas četru sienu apnikusies un jūtas nerealizējusies, kā maizes darbā nogurušai augsti kvalificētai speciālistei. "Nepareizā vide un nepareizie uzdevumi"? Kaut kādā ziņā jā, tikai - nekad un neviens nenodefinēs visiem cilvēkiem (labi-sievietēm) vienādus "pareizos" uzdevumus, jo tie katram būs savi. Vienai tas KKK dzīvesveids ar autoritāru veci pie sāniem būs sapņu piepildījums, citai cietums un nāves smaka. Tā ka nevajag te par "pareizumu" un "nepareizumu".
P.S. A večiem, ko, depresija nemēdz būt? Ko tad viņiem darīt? Arī mājā pie katliem?
-
Vīriešu parastā depresijas izpausme ir nodzeršanās. Varbūt tie ir nerealizētie mājsaimnieki?
-
Atieksmē pret garīgajām slimībām sabiedrība vēl aizvien ir totāli neizglītota, diemžēl.
Pat ĢĀ, zinu gadījumu, kad mana ĢĀ vienkārši ignorēja smagu depresiju, uzskatot to
par nesavāktību... Iepriekšējā darbā prieksniece, visnotaļ izglītots cilvēks vispār deklarēja,
ka depresija ir attaisnots slinkums... Šķiet infas nu jau pietiekami...
Ja pats kādā veidā nav saskāries, tad neizprot?
Pat nezinu, tas kāds empātijas iztrūkums vai kas..
Alkahols, Broņa, mērenās devās ir antidepresants, un tā viņi arī nodzeras...
-
Terapija, kura sekmīgi ir darbojusies gadsimtu gadsimtiem attiecībā uz sievietēm. Recepte viena un gana vienkārša. Ja sievai nāk virsū melnie (lasi - "depresija"), tad ir īstais laiks viņai palikt stāvoklī. Atvainojiet, nesavaldījos, bet esmu izteicies gana kodolīgi un īsi.
P.s. Nosauciet tēmu "alternatīvā psiholoģija" (?) vai līdzīgi un nomierinieties.
-
:rat:
Tagad mēs zinām, cik reizes Tavai sievai bija depresija? :talking:
-
:rat:
Tagad mēs zinām, cik reizes Tavai sievai bija depresija? :talking:
Nāra, mēneša labākais komentārs :D
-
Ā, recepte no tiem laikiem, kad sievietēm garīgās problēmas ārstēja izoperējot dzimumorgānus?
-
+ pēc Ziga teorijas sanāk, ka depresija mēdz būt tikai sievietēm reproduktīvā vecumā...
-
Manuprāt, visucienījamais teorētiķis jauc depresiju kā nopietnu slimību ar nomāktu garastāvokli (kas gadās gandrīz katram), neko negribēšanu utt. Tās ir divas nenormāli lielas razņicas.
-
jauc depresiju kā nopietnu slimību ar nomāktu garastāvokli
Jā, jo viņš čatā apgalvoja, ka pirms 200 gadiem depresijas neesot bijis.
-
Jā, jo viņš čatā apgalvoja, ka pirms 200 gadiem depresijas neesot bijis.
Fakts, ka pirms 200 gadiem nebija. Tādu vārdu pat nezināja. Tad bija influences.
-
Manuprāt, visucienījamais teorētiķis jauc depresiju kā nopietnu slimību ar nomāktu garastāvokli (kas gadās gandrīz katram), neko negribēšanu utt. Tās ir divas nenormāli lielas razņicas.
Kurš ir tas visucienījamais teorētiķis? :thinking:
Par ko texts?, par Jungu, Freidu...?, nesaprotu...
-
Kurš ir tas visucienījamais teorētiķis? :thinking:
Par ko texts?, par Jungu, Freidu...?, nesaprotu...
Vispār Freida pieminēšana man patika. Freids. Frīds.
-
Zig_freids.
-
Ā, nu skaidrs, jums tie paši “visu cienījamie teorētiķi“ kuri Broņai ar Nāru...
nu ko, tad jau neko...
Tā tik turpināt.
-
Ā, nu skaidrs
Ironija vispār nenolasās?
-
Spārk, nu tak neslinko, pieliec :sarcasm: , lai būtu skaidrs arī tiem, kas joprojām tankā :D
-
oi, pardon, tas bija dip komentārs par viscienījamo teorētiķi, kur vajadzēja par sarkasmu brīdināt, bet es pēc Spārkas komenta pieņēmu, ka viņa pati sevi aizstāvēja :)
-
Gan jau dip arī ņems vērā ;)
-
Var tikai apskaust Zigfrīdu. Cilvēks nezina nevienu ar depresiju sirgstošo. Un tas ir labi, varam tikai novēlēt, lai arī turpmāk tā būtu.
Skumjāk, ja visnotaļ medicīniskas personas rekomendē iegādāt bērnu depresijas terapijai. Tad jau labāk būtu ieteikuši kļūt par voluntieriem bērnunamos vai aprūpes namos. Oj, pēdējos gan no saraksta jāsvītro - tur var tiešām depresijā iedzīvoties!
-
Gan jau dip arī ņems vērā ;)
Es centīšos ņemt vērā, bet tas nav mans stils :just_popcorn:
-
No depresijas atceros tikai vienu gadījumu ar kādu pazīstamu skuķi. Tai laikā viņa jau dzīvoja atsevišķi no mātes un es tad parasti pāris reizes gadā ieskrēju pie viņas uzsist svaigu klaču. Uz to brīdi, viss jau bija galā, skuķis pakoja koferus uz prom braukšanu. Izrādās, ka pēdējā pusgadā ar viņu bija daudz kas noticis. Dažus mēnešus atpakaļ viņas sirds āķītis pēkšņi paziņoja, ka neredz viņu savā nākotnes dzīvē un vienkārši aizgāja. Tas būtu maz teikts, ka skuķis tajās attiecībās bija tik dziļi, ka visam citam viņas acīs nekādas nozīmes vairs nebija. Un te pēkšņi, ka no mājas izmests kaķēns, svešā pasaulē. Protams mammis atskrēja viņu mierināt, un te izrādījās, ka meituks jau pāris mēnešus kopš stāvoklī! Mammis paziņoja, ka Mums bērns no Tā cilvēka nav vajadzīgs un aizstiepa meitu pie pazīstama ārsta. Viss notika tik strauji, arī mammucis aiztinās, pārliecināts, ka ir savam bērnam izdarījis to labāko. Un te skuķis pēkšņi palika viens, bez mīlestības, bez iespējamā bērna, pasaulē, kurā neredz sev vietu un arī to negrib. Un viss... sākās tas, ko sauc par depresiju. Viņa vairs negāja ārā, jo tur nebija viņai vietas, negāja uz darbu, jo negribēja ne ar vienu runāt, nezvanīja nevienam un klausuli necēla, praktiski neko neēda, viņai pat tādas domas nebija. Kaut kur uz mēneša beigām mammis iebrauca ciemos... tika saukti ātrie, jo skuķis bija dzīvs, bet ne uz ko nereaģēja. Cik ilgi viņai to interesi pret dzīvi atgrieza, nezinu. Tad, kad es iebraucu, viņa jau pāris mēnešus bija mājā. Un krāmēja koferus. Mammis aizgāja uzlikt kafiju, bet skuķis man iečukstēja ausī,- Zini, es ienīstu savu māti... Nākošajā dienā viņa aizlidoja. Tagad dzīvo kaut kur siltajās zemēs, man stāstīja, ka esot apcerējusies. Mammucis savu dzīvi beidza pansionātā.
-
Par kādu vīra radinieci ne pārāk tālajos padomijas gados. Dzīvoja skaista un talantīga meitene, sāka kopdzīvi ar sen pazīstamu puisi. Abiem labas profesijas, viņa - ļoti laba šuvēja - modelētāja, viņš perfekts zobu tehniķis. Abu klientūras loks bija priekš tiem laikiem ļoti situēti biedri - slaveni dakteri, aktieri, veikalu vadītāji utt. Tad piedzima bērns. Kā vēlāk ne vienu reizi vien man stāstīja viņas vīrs: "kā piedzima meitiņa, viņa sajuka prātā". Reāli tas izpaudās kā pēkšņi sācies intereses trūkums par dzīvi, bērnu ieskaitot. Parādījās jauni paziņas alkoholiķi, kosmētikas maciņš piebāzts ar nervu tabletēm, pati pazuda dienām. Un dzīve aizgāja pa pieskari.
Ar tagadējo prātu saprotu, ka tā bija neatklāta un neārstēta pēcdzemdību depresija.