Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: Camma 2018. gada 11. septembris, 12:24:59
-
Pieķēru sevi pie domas, ka man dziļi riebj klauni un mīmi. Nu, ar ļooti retiem izņēmumiem. Bija krieviem kādreiz ''Maskišov'', tie patika. Bet pārsvarā tomēr izcili pretīgi radījumi. Un nesaprotu vecākus, kuri kā nez kādu izpriecu bērniem piedāvā klauna priekšnesumus.
-
Arī nekad nav patikuši.
Zināms, ka daudziem cilvēkiem ir pat nopietna fobija.
-
Bērnu slimnīcā arī tie dakteri/klauni. Bērnam izvēles nav.
-
šito tēmu cilājām pērn..kad bija kkāda nemode saģērbties klauna maska un tracinat ļaužus..laikam nu jau pārgājusi vai izskausta.
personīgi man- nekad nav interesi raisījuši un patikuši...pretenziju nav vienig pret Arlekino tipa tipiņiem :murmur:
-
Bērnu slimnīcā arī tie dakteri/klauni. Bērnam izvēles nav.
Par bērnu slimnīcas klauniem gan nepiekritīšu. Tiem nav nekā kopīga ar cirka klauniem - ne baisais sejas grims, ne nejēdzīgās parūkas, ne ķēmīgs apģērbs. Normāli cilvēki, tik vien ka sarkanais bumbulis uz deguna. Un viņi dara svētīgu darbu.
-
Svētīgu, jā, ja vien tas bērns nesabīstas.
-
Nu ja akurāt kādam bērnam bail vai nepatīk, nebāžas jau ar varu virsū.
-
Spriežu vien pēc savas un savu bērnu pieredzes, ja jūtos slikti un pat ļoooti slikti,
ja jau līdz slimnīcai nonācis, nu negribu ne svešus cilvēkus, ne mākslīgu jautrību
par katru cenu. Kkā ir taču normāli tādā situācijā justies slikti, pat bēdīgi, skumji.
Tas kāds mīts, ka bērniem pat slimiem jābūt jautriem un smaidīgiem?
Varbūt tas personālam tā ērtāk, bet vai bērnam slāpējot tā brīža
patiesās emocijas un izjūtas?
Nu nezinu.... es negribētu, ka mani kāds svešinieks ākstīgā tēlā censtos jautrināt,
kad man reti sūnaini... es vienkārši pasūtītu...