Sarunu forums
Noskaņojums => Dusmojos/ īgņojos/ bēdājos => Tēmu iesāka: Rudā 2018. gada 01. oktobris, 20:48:14
-
Un nav neviena, kam šo murgu pastāstīt, tikai anonīmam forumam.
Vīrs uzdāvināja puķes - labi? Lieliski.
Ja neņem vērā:
- dzimšanas diena man ir tikai rīt, bet nopirktas ir, kur lai liek, jāpiepūlas ienest garāža
- baltas rozes no depo (man patīk sarkanas)
- ar visiem iepakojumiem (trīs) un cenām
Priecīgu dzimšanas dienu, sieva. Tavs labais vīrs.
-
Un kā vīrs Tevi sveica iepriekšējos gadus? Īstajā dienā ar īstās krāsas rozēm?
-
Parasti - nekā.
Tad nu laikam šoreiz baigi jāpriecājas.
-
Baltajām droši vien bija atlaide :) Bet tavu cemmi saprotu, tev tak romantiku gribējās - sarkanās rozes no rīta gultā... Tomēr labi, ka vispār tavu dz.d. datumu atcerējās :D
-
Nu, ja ne romantiku, tad mazmazītiņu piepūli gan. Dzimšanas dienas rītu. Pārsteigumu. Vīra prieku par izdevušos pārsteigumu.
Bet tam ir jāpiepūlas, nedaudz, bet tomēr. Bet mēs taču tik dadz strādājam un esam tik noguruši.
-
Es vai nu priecātos par progresu vai arī kļūtu aizdomīga.
Drīzāk otrais variants :scratch:
-
Aizdomām (gandrīz uzrakstīju - diemžēl) nav pamata. Progress, nu ja. Apmēram tā.
Nu ja vēl ne tas iepakojums... grrr...
-
Cik ilgi precējušies?
Nu, daudziem mazliet jāpakopj pieklājības vai gaumes lauciņš, tas nekas
-
Cik gadus jums kopdzīve?
Bet vispār, vīrieši neiespringst uz datumiem :D
Es gan darba dunā esmu pat savu dz.d. aizmirsusi... :)
Un ja iepriekš vispār nekā, tad tas jau ir progress - nākamgad cerība
sagaidīt sarkanas un īstajā dienā ;) :)
-
Kādas puķes un kādā tūtē man butu vienalga, bet par nepareizo datumu :fryingpan: :fryingpan:
-
Ilgi precējušies, ilgi... Un dzimšanas dienas mums blakus. Tā puspajokam parastu uzdāvinām sev kaut ko kopā, kādu ilgi domātu un gribētu lietu - tur kafijas automātu vai ko tādu. Šogad ne, es apsveicu, jo vīram apaļa bij. Laikam tāpēc aiztesa uz depo...
Eh, sieviete ir sieviete, gribās to pārsteigumu un uzmanību, ārpus ikdienišķā... nu labi, piepūlējās vīrietis, bet nu kāpēc tik tizli... Pat ne naudu un spēku vajadzēja ieliet spainī ūdeni un nolikt to paku aizdurvē līdz rītam, un papīrus noplēst.
-
Nu, ir tādi vīrieši, kam nepadodas romantiska uzmanība, neko darīt. Nepiešķir viņi nozīmi tādiem "sīkumiem"" :mrgr: Bet kaut kā taču ar to līdz šim samierinājies? Ja agrāk būtu vienmēr sveicis īstajā dienā ar sarkanām rozēm gultā, tad tas būtu riktīgs trauksmes signāls. Bet, ja līdz šim nekā, tad jau tas ir progress :mrgr: . Saki paldies un paslavē par uzmanību, lai nākamgad vēl vairāk pacenšas.
-
Nu, ja ne pirmo gadu kopā, tad tak zini ko no tā cilvēka var gaidīt un ko nē...
Ja iepriekš nekad rožu kušķi nav pircis, tad nezina kā ar to apieties. Ar papīru vai bez.
Un ja bijušas kopīgas, praktiskas dāvanas, vai vīrs bija atbildīgais par dāvanu un
dāvināšanas procesu?
Nu, žēl, ka Tev nav prieka par apsveikumu, bet gan jau vīrs gribēja vien labāko.
Bet neprata kā to sagādāt...
-
nu paņemtu tās baltās, iedotu buču uz vaiga... un pajautātu, vai sarkanas būs dzimšanas dienā?
-
Sveiciens dzimšanas dienā, Rudā :)
(http://www.elkorfoto.lv/lat/getstore/album?type=1&mode=normal&store.id=393&unix=706)
-
Pasniedz šodien vīram vakariņas - piemēram, vistu spārniņus, iepakojumā. A ko, ēdiens paliek ēdiens, lai pats izpako un uzcep :sarcasm:
-
:flowers: :flowers: :flowers: (ar visu plēvi) :rofl:
-
Nu jūs gan - traģēdijs uz līdzenas vietas.
Ir sievas, kuras ne cep, ne vāra, ne ada, ne šuj. Toties visu Volkenšteina uzdevumu krājumu fizikā zina bezmaz no galvas, var bez iespringuma sarēķināt mājsaimniecībā patērētās jaudas un ''izdrāzt'' ciema padomi 17 reizes par dažādām tēmām (no platību maksājumiem līdz ceļazīmei uz vietējo doķīti).
Un ir vīri, kuri pašu vellu dabūs gatavu, tikai neprasiet kaut kādus pareizos diļļu kātus mēness aptumsuma dienā pēc lielās veļasdienas.
Rudā - neķer kreņķi, noteikti ir šim stāstam arī priecīgā puse. Kaut vai tas, ka esot depiņā tam vīrietim starp skrūvju izmēriem un štangencirkuļa precizitāti uzzibsnīja doma par mīļo sieviņu! Nu tak!
-
man nav ko teikt... :m:
-
:flowers: :spicglaze: Tāds smalks sveiciens jubilejā.
-
Un ir vīri, kuri pašu vellu dabūs gatavu, tikai neprasiet kaut kādus pareizos diļļu kātus mēness aptumsuma dienā pēc lielās veļasdienas.
:smej: LMAO, +100
-
Nez, varbūt tomēr paslavēt, ka neuzdāvināja māla figūriņu.
-
Nez, varbūt tomēr paslavēt, ka neuzdāvināja māla figūriņu.
a kas vainas māla figūriņai?? nesaprotu...
-
a kas vainas māla figūriņai?? nesaprotu...
Piemēram, Vilendorfas Venērai?
(https://p5.focus.de/img/fotos/origs685079/3654176880-w496-h331-o-q75-p5/Wissen-Venus-von-Willendorf2.jpg)
Ja nebūtu uz mieta uzsēdināta, varētu pat dāvināt...
(ar visu cenu)
https://www.amazon.com/Parastone-Willendorf-Prehistoric-Goddess-VEN01/dp/B002E3GS0M (https://www.amazon.com/Parastone-Willendorf-Prehistoric-Goddess-VEN01/dp/B002E3GS0M)
:flowers:
-
Atcerējos, kā Bīns gredzena vietā uzdāvināja bildes pakaramo āķīti ;)
-
Atcerējos, kā Bīns gredzena vietā uzdāvināja bildes pakaramo āķīti ;)
storijs gauži līdzīgs :)
-
Daudz laimes dzimšanas dienā! :flowers: (plēvi noņēmu)
-
Ai, ko nu apceļās. Nu nemāk cilvēks tā, pa smuko, turklāt ja līdz šim vispār iztikts bez. Bet tak iedomājās un labo gribu izrādīja. Varbūt ar personīgo piemēru audzināt - viņam dzimšanas dienās kādu mazu pārsteiguma dāvaniņu sarūpēt kā uzmanības apliecinājumu, viņam patiks un arī centīsies apsveikt un pārsteigt. Un, skat, būs āķis lūpā - dāvinātāja prieks pielīp :mrgr:
-
Iedomājies, ka tu esi daiļslidotāja -viņām taču puķes met uz ledus ar visu celofānu! :flowers: :flowers:
-
He, he es atkal neatbilstu vidējai aritmētiskai sievietei (tāpat kā Nāra). Ne man burciņas ar apskretušu etiķeti uztrauc, ne puķes iepakojumā.
Es domāju, ka autore te dauzās, jo, ja jau sen precējušies, tak visu zina, ko sagaidīt, ko ne.. Ja nekad nav šādi izpildījies ar puķēm, tad kāds ķieģelis uz galvas uzkritis, ka pēkšņi kaut kas tāds..
-
He, he es atkal neatbilstu vidējai aritmētiskai sievietei (tāpat kā Nāra). Ne man burciņas ar apskretušu etiķeti uztrauc, ne puķes iepakojumā.
Es domāju, ka autore te dauzās, jo, ja jau sen precējušies, tak visu zina, ko sagaidīt, ko ne.. Ja nekad nav šādi izpildījies ar puķēm, tad kāds ķieģelis uz galvas uzkritis, ka pēkšņi kaut kas tāds..
Vo, vo! Mani arī uztrauktu tikai pašu puķu fakts, ja pirms tam nav bijušas. Laikam liktu viņu vannā. :fryingpan:
Autorei suminājumi jubilācijā!!! :shampis: :flowers:
-
Vīrieši! Te nu jums būs īstā skola, ka NEKO nedrīkst bez sievas akcepta. Un lai nemaz nepīkst, ka gribās pārsteigumiņu. Pēc viena tāda pārsteigumaina diļļukāta dabūsiet mājā īgnu un aizdomīgu kļušku, kura jūs vislaik mērcēs vannā...
-
:blushing: a ja nu tā bija tikai priekšspēle un īstās atrakcijas sāksies šodien? :thinking:
-
Aha, un šodien - miļļion, miļļion, alih roz... ;) :)
-
Rožu ziedlapiņām izkaisīta guļamistaba, gulta vienos ziedos un uz spilvena kārbiņa ar briljanta gredzenu..
Eh, žēl, ka Rudās vīrs nelasa forumu.
-
kas zin vai ar pati Rudā vēl ieskries :scratch: mani vienmēr dara aizdomīgu jauni niki ar pirmās reizes tēmām...nu tobiš nevis aizdomīgu.. bet es vienm gribu zinat - kas bus(un vai būs ) tālāk :confused:
A par dzimenēm..mums ar vīru vienā dienā...tad ko ..iedomājies kādai sacensībai jābut visas dzīves garumā ....kurš,kuram un kā... pirmais :faint: danu..piekāš :murmur:
-
mums ar vīru vienā dienā
Dzimenes ballītē iepazināties?:)
-
Bija tāds teiciens, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās...
Kkā man šķiet, ka tās rozes celofānā tik tāds punkts uz i, kas parāva sašutumu un dusmu.
Pieaugušā vecumā jau tā nesaceras un dāvanām tik būtisku lomu nepiešķir, visu ko sirds vēlas jau var nopirkt pats. Drīzāk autore jūtas kā nenovērtēta no vīra puses...
-
Dzimenes ballītē iepazināties? :)
Dzemdību namā
-
Paldies par sveikumiem un vieglumu tiem, kas ar humoru. It īpaši patika komentārs par daiļslidotājām un vistu iepakojumā, apsmējos Mazliet izbrīnījos par īgnuma un indītes piesātinājājiem "autore jau to un šito". Da neko autore. Pazīst to savu veci - kā jau te tika atzīmēts, un zina, ka dižu iniciatīvu un piedomāšanu nesagaidīs. Bet tā kā dzimšanas dienas ir tādas sensitīvas padarīšanas, tad garastāvoklis ļoti ietekmējas no tādiem, protams, nesvarīgiem sīkumiem kā rozes celofānā ar visām cenām iepriekšējā vakarā. Jā, un šorīt, rīta kafiju strēbdama, domīgi skatījos, kā vīrs strebj savējo un vairs īsti nesaprot, ko teikt - takā sievai dzimene, takā jau vakar izpildījies... Un cik tieši vajadzēja piedomāt, lai rīts būtu jauks? Ne jau no puķēm kā priekšmeta sievietei iemirdzas acis. No attieksmes. Un tas varēja būt tikpat labi nosarcis kļavas zars pie rīta kafijas krūzes, bet īstajā dienā (brīdī) un ar TO sildošo attieksmi, nevis - "dzimšanas dienās jāpērk puķes, OK, nopirkšu daudz, ai', še tagad, kāda starpība".Saka, ka vīriešiem vajagot pa taisno pateikt, ko gribi. Nu nezinu, vajag man? Pateikšu - zini, nākamgad gribu sarkanas rozes un bez iepakojuma, un pie brokastīm. Nu - izpildīs. Un? ... Ja es gribētu PUĶES, es tās ieietu veikalā un nopirktu. Ceru, ka vismaz kāds saprata, ko gribēju pateikt...
-
Kā - nu un? Nu Tu dod, vai zinies.
Tak līdz nākamajam gadam 99,9999% būs jau aizmirsies Tavs gribējums! Vooot ja atcerēsies, taaaad gan...
-
Cerams kafiju, vismaz, vīrs uzvārīja.
Varbūt viņš ar nolūku sveica vakarā... ar zināmu nolūku... ;) :)
-
vajadzēja ieliet spainī ūdeni un nolikt to paku aizdurvē līdz rītam, un papīrus noplēst.
Nopietni?
-
Ja kaut ko noteikti gribi dzimšanas dienā, tad to arī vajag pa tiešo pateikt, bet nevis gadu iepriekš, bet dažas dienas (vai vairāk - ja ilgāka sagatavošana) iepriekš. Ja tā darīt negribas, tad atliek pieņemt to, kas ir.... Nevar no ābeles gaidīt apelsīnus. Nu nenotiek tā, ka visu laiku nekādi īpaši neizrādīja uzmanību un nebija romantisks, bet tagad pēkšņi būs. Labi, ka vispār centās (man vismaz palika iespaids, ka citās reizēs pat šāds apsveikums reizēm izpalicis).
-
Es jūtos kā Rudās vīrs.. Nu bija tie papīri apkārt, nu aizmirsās cenu noplēst, bet savējie tak sapratīs. A izrādās tāda traģēdija!
-
Es jūtos kā Rudās vīrs..
'
Neticēsi, es arī!
Visu laiku sievai dz. d. dāvināju pudeli Martini.
Kad pirmo reizi uzdāvināju ziedus (sen), sākās nu jau par laimi aizmirsta epopeja :)
-
He he.. Visiem viens un tas pats.
Labi, ka Rudā tēmu ielika. Tagad zināsiet, no kā jāuzmanās.
-
Jums nevienam (drīzāk jājautā sievietēm, tādēļ - nevienai) nekad neuznāk vispārējs, visaptverošs besis, kad liekas, ka it kā štrunta (sevišķi citu acīm) sīkums vainīgs pie šīs neapmierinātības? Un gribas piesieties un izburkšķēties
-
Minn protams,ka uznāk..man bija vakar uznācis. un saprotu arii Rudās sāpi.redz es vakar izplosījos izgaudojos ,papukstēju un šodien man vairs neliekas nekas tik traģiski,kā bija.
Bet visp man nolasās Rudā,ka ļõti jūtelīga būtne...ja taa vislaik pa dzīvi ,tad grūti .
-
Kā gan Broņa un Krimsons zina un jūtās kā mans vīrs, ja vņiem nav ne jausmas, kā jūtās mans vīrs? :) Kāpēc gan es meklēju anonīmo psihu sabiedrību, kur papukstēt, ja ne tāpēc, lai vīram nebūtu ne jausmas, kā viņš ir nolohojies? :)
Nu kā var tvert tik primitīvi...
Priekā, tauta!
-
ja ne tāpēc, lai vīram nebūtu ne jausmas
Tik tālu piekrītu, es un Broņa tā justos, ja zinātu.
kā viņš ir nolohojies? :)
Davai, precizēsim!
Nevis viņš ir nolohojies, bet KĀDA ir safantazējusies kaut ko ne to.
Kā šāds pavērsiens?
:)
(tb, vīrietis izdarīja precīzi normāli tieši tā, kā vīrieši 99% gadījumu arī izdarītu, resp., - vīrieša izdarītais precīzi atbilst tipiska vīrieša rīcībai un psiholoģijai)
-
Pilnīgi piekrītu Krimsonam.
Pie tam es sevi iedomājos Rudās vīra vietā, tieši nezinot, kāda ir viņas traģēdija. Jo man ( Rudās vīra vietā) pat prātā nenienāk par to štrunta papīru uztraukties.
Un, jā, tipisks vīrietis.
-
Pilnīgi piekrītu Krimsonam.
Pie tam es sevi iedomājos Rudās vīra vietā, tieši nezinot, kāda ir viņas traģēdija. Jo man ( Rudās vīra vietā) pat prātā nenienāk par to štrunta papīru uztraukties.
Un, jā, tipisks vīrietis.
Broņa :talking: :clap:
-
Nu pag...
A tad, kad vīram dzimene?
Dzimšanas dienas rīta minets ir?
:)
-
vo vo ..mož šams savā vīra prātā,gadu par to sapņojis...un te, pienāk rīts ,paiet diena...minets,kā naU tā naU :thinking:
-
Ja man tā celofančikā kušķi iešķinķotu, es nu gan kā Rudā delikāti neskumtu,
skaidri un gaiši noironizētu - kopš kura laika tāds pasniegšanas “stile“ parādījies... :D :D :D
-
Vot.... sēžu un domāju, vai Rudai vispār IR vīrs?... Kaut gan, ja viņa raksta, tad kāpēc gan nebūtu. Nabags apsvērs situāciju, nolems, ka ja pēc tik ilgas kopdzīves nav izpratis kā pareizi mīļumu darīt laimīgu, tātad nav cienīgs. Savāks savas rozes, čībiņas, TV pulti un pacels cepuri. A ko darīt - nav lemts.
-
Sākās... :D
Nav, nav vīra Rudajai...? Kur lai šis rastos. Izdomāja pasaciņu, atrada forumu, kur ierakstīt, tā jau "šīs" dara...
Olguc, un kad tad Tev, viedajai, pašai pēdējo reizi vīrs bija? :)
Diez, izlasīja manu rakstīto ar, pirms domāja...? Hmm...
-
Viens no diviem. Vai nu cilvēks tā īsti neprot izstāstīt visu kontekstu, kāpēc tāds pārdzīvojums. Čatā Krimsons jau minēja, ka varbūt apaļa jubileja, gaidīts kaut kas savādāks.. vai varbūt kādas problēmas citās dzīves jomās un tad vēl šis..
Vai arī tāds psihučijs raksturs.. tad gandrīz vai jāžēlo vīrs..
-
kāda nu kuram tā laime ;) ...
-
Jums vienkārši skauž! :sarcasm:
Tā arī būtu pateikušas - ne mums vīru, vai tām kam ir - puķes nedāvina, priecātos par tādām pat - nelaikā un iepakojumā, bet nē - davai autori aplikt. Tāda, šitāda, nez ko grib, versija ka šai drošvien pat vīra nav vispār super, un ja ir, tad - nabaga, haha :) Autore vispār gan diezgan sakarīgi savu bēdu izklāstīja, vismaz man tīri labi nolasījās.
Eh, sievietes... saltas jums tās sirdis, kā Dagnijām.
-
Nedaudz aizdomājos. Vispār, arī mans vīrs reizēm puķes mēdz pasniegt iepriekšējā vakarā, par ko man drusku tāda kā vilšanās. Bet to attaisno fakts, ka viņš vienkārši nevar nociesties - ir jau tās puķes nopirktas, tālāk jāseko rīcībai. Mazliet bērnišķīgi.
Celofānā gan viņš neiedomātos (neuzdrīkstētos) pasniegt. :rofl:
-
oky..davaij tagad par to celofānu parunājam...Esmot anglijā jebkādā lakstu došanas reizē, es esmu vienīgĀ kas lakstus atpako no celofāna !!!! vienīgā!!!mans bērns vienīgais stiepj puķes skolotājai bez celofana utml.nutak, nupat bija vārdadiena...atnesa buntiites...un visas ar celofānu!Protams,protams, :smile: ka SF kā jau zināms visi spesheliii estēti...tas tak skaiC.. :)
man pašai riebj puķes iepakojumos, jo man vajag viņas pārbužinat, sačubināt utt, pēc manas patikšanas saveidot.. no otras puses, sen jau vairs tas iepakojums nav tāds, kas noteikti jārauj nost..(mostaties,tas laiks pagājis)
tak nav vairs avīze kā krievu laikos :faint: starp citu pie iepakojuma liekas maziņš sjuuda maisiņš ar puķu bariibu,kas ļauj tai puķei vāzē ilgāk dzīvot,..norauj iepakojumu, uzdavina un tad apdāvinatais sūkstas-oij laikam nebija no sirC..tik atri nosPrāga Rõzes...
jeb ko puķu paiku iespraust saujā atsevišķi ???ļõti daudzos gadijumos iepakojums puķēm ir daļa no pušķa un nemaz nav paredzēts to pušķi izģērbt...Nu cenuzīmes ir atsevišķš stāsts, ja viņas tur ir tad nu nekā vai nu jāplucina nost vai jāvelk no tās plēves laukā..Oij atceros gadijumu, kad svinēta tika jubileja klubiņā divām dāmām reizē... un viesi nāca ar tuvejā bodē pirktām vienādām puķu slotām:D
Lumbis jau var iedomāties kādas viņas... beigās grēda ar krizantēmām+neļķēm..
kamer tusiņš organizējās ņēmos tos lakstus izpakot vismaz kkcik skatamā veidā sakārtot(neviens nebija vilcis laukā no plēves)beigās bija divi spainji veins ar neļķēm otrs ar kriznatēmām :) :D
-
Agrāk rozes kkā iztika bez tās paikas paciņas, tad ko - puķes blāķiem vīta un apdāvinātie vienmēr besījās, ka apdāvinātāji bez sirds dāvinājuši? :scratch:
Personiski man nepatīk celofānos sapakotas puķes, pofig, ko citi dara vai domā, bet es vnm iztinu un puķu paiku vai nu izmetu vai uzglabāju, lai piešautu citām bez celofāna dāvinātām puķēm.
Par vīrieša dotu celofānu nebesītos, tas man drīzāk liktos kkā aizkustinoši - nu, ja kāds viņas celofānā ielicis (visticamāk, sieviete), tad tā tam jābūt, viņi lieki nefilozofē :)
Tā kā puķes savlaicīgi saŗūpētas, tad nav ko sīkumoties - jādāvina uzreiz - darīts ir darīts ;)
-
...un viesi nāca ar tuvejā bodē pirktām vienādām puķu slotām:D
Lumbis jau var iedomāties kādas viņas... beigās grēda ar krizantēmām+neļķēm..
Man liekas, ka es Īrijā šitos pušķus redzēju - safasēti pa krāsu toņiem. Krizantēmas bija noteikti un neļķes arī laikam. :) Viens no pušķiem bija ar klāt pievienotu celofāna ūdenstrauku, un saimniece tādu arī nolika uz galda, neko neizfasējot.
-
Visur jau tie fasētie, Eiropa pieradināta. Latvijā neesmu pievērsusi uzmanību, nezinu, kādi ir
-
Visur jau tie fasētie, Eiropa pieradināta. Latvijā neesmu pievērsusi uzmanību, nezinu, kādi ir
Ir visādi. Lielveikalos ziedi parasti ir fasēti celofānā. Savukārt ziedu veikalos, kur apkalpo pārdevēja, ir visādas puķes un bez celofāna. :)
-
Pareizi...tie lielveikalu pušķi ir tie celofanētie
-
Gribēju rakstīt, bet Mellene jau uzrakstījusi. LV tantuki visu ko paši izdomā, lai varētu šausmināties, ka kāds nedara pēc viņu izdomātajiem priekšrakstiem. Tas no sērija par zeķēm sandalēs un vēl visu ko. Pārējā
pasaule pat nenojauš, par ko te babuļi streso.
Raganas vīrs izmācīts, dara, ko liek. Bet autore neko neteiks, cietīs vientulībā, nākošreiz būs tas pats, jo vīrieši paši šito neiedomāsies. To arī Zigis un Krimsons apstiprināja. Ļoti labi sapratu, kāpēc Olgucis apjautājās, vai viņai ir vīrs. Jo, ja ir vīrs, tad taču zina, kāds viņš ir, ko var sagaidīt, un, ja iepriekš puķes nav dāvinātas, tad iespējams, ka nolaidīs greizi. Ja grib, lai būtu, kā viņa iedomājusies, jāpasaka. Tas nākošajai reizei.
Emīlijai. Izlasīju vēlreiz postu. Nekā, pilnīgi nekā neatradu, lai taisītu traģēdiju vai ceptos 2 dienu garumā. Puķes iedeva vakarā, tas slikti, gribētos dzimšanas dienas rītā, nebija izpakotas. Es paņemtu un piefiksētu faktu, domas pie tā labi ja 5 minūtes aizķertos, viss. Ja gribētu, lai nākamreiz ir savādāk, pateiktu kaut kad, ka vispār gribu citā krāsā un no rīta vai ko tur vēl. Tāpēc meklēju kādus blakusapstākļus, kas liek no mušas izpūst ziloni.
-
Vispār nav jēdzīgi turēt sevī tādu aizvainojumu. Un laikam nevajag gaidīt no citiem, ka viņiem jāizpildās tieši tā, kā esam iedomājušās.
Cietējas lomas vietā pamēģini ko citu. Izdari sev ko patīkamu - nopērc kleitu, manikīrē nagus, aizej uz masāžu, vai izdari ko neatļutu, bet iepriecinošu. Jebko, kas Tevi paceļ un iepriecina.
Priecīga atnāc mājās, sabučo vīru un jūs garantēti pavadīsit lielisku vakaru.
-
Vispār jau jūs te pašas tagad no mušas ziloni pūšat. Autore jau sen atmetusi ar roku te ko rakstīt, un pareizi vien ir, tāpat nelasāt. Papukstēt forumā nav turēt aizvainojumu, dille. Speciāli Broņai - ja izlasīsi ne tikai pirmo postu bet arī citus, atradīsi tekstu, ka autore pazīst savu vīru utt.
Vnk liecieties mierā
It īpaši ar to es un man.
Js godīgi, pēc šīs tēmas manī nostiprinās pārliecība, ka vairāk kā receptes un vakariņas te apspriest toč nevajag, lai kā dažbrīd gribētos...
-
Man šķiet tēmas sākumā visi centās izprast un attaisnot vīra motīvus...
Vai autore gaidīja, ka mēs, nepazīstot to cilvēku un nezinot kādēļ viņš rīkojās
tā kā rīkojās, sāksim viņu gānīt - kāds viņš lempis un kā nu tā...
Visi gan ar humoru, gan savu pieredzi ieteica neņemt galvā un nešūmēties par sīkumiem :)
Vēl jo vairāk, ja mīl to cilvēku un gadiem pazīst, zina, ka nav ar romantiskiem gājieniem.
Nesaprotu, par ko tracis?
-
Pilnīgi normāli un cilvēciski, ka šāda veida tēmās aiziet uz personisko pieredzi un neapzinātu salīdzināšanu(-anos)