Sarunu forums
Ikdiena => Zvēri un augi => Tēmu iesāka: Bobs 2018. gada 30. oktobris, 12:07:26
-
Mani bērnībā biedēja, ka krupis - tas ir tāds nešpetns zvērs, kas, kad sadusmojas, tad iečurā acīs. Vai iespļauj, nezinu. Vai tas ir letāli, to neviens neteica, bet es pieņēmu, ka tas šķidrums, ko viņi raida naidinieka virzienā ir pietiekami indīgs, lai cilvēks paliktu, mazākais, akls. Tā kā biju pietiekami sīks un krupji tolaik laukos bija sastopami, man radās liels respekts pret tiem. Skatījos tikai pa lielu gabalu, tuvāk negāju, jo neviens īsti nevarēja pateikt, cik tad tālu šie var aizčurāt, un kāds ir drošais attālums. Bet tā arī nevienam krupim neradās par mani interese tādā mērā, lai kaut pili izspiestu manā virzienā. Tā nu līdz šim nezinu, vai tā acīs čurāšana bija tikai tāda biedēšana vai reāla parādība.
Kā jums - ir gadījies redzēt, ka krupis miež pa gaisu vai citādi izdala kkādus indīgus šķidrumus?
-
Bobja jautājumam atbildēt nevaru,neesmu redzējusi.
Bet-ir zināms tāds gadījums. Radiniecei 55 gadu vecumā izoperēja audzēju,bija bumbuļi vairākās vietās. Pēc tam ,kādu laiku viņa lietoja zāles-krupim uzlietu šņabi. Mana mamma stāstīja,kā abām bijis izbraukums pie dabas,krupjus ķert,pasākums ne pa jokam. Radiniecei šobrīd ir kādi 88,vienīgais par ko sūdzas,ir acu gaišums. Par audzēju,un krupju zālēm ar viņu nekad neizdodas parunāt. Negrib,ka piemin.
-
Kā tad, spļauj šie indi pa gaisu kā spļāvējkobras :mrgr:
Cik nu atceros no savas bērnības, "briesmīgākais", ko krupis tika nodarījis - rokās paņemts, apslapinājās. :)
-
Šito leģendu par to, ka krupji špricē acīs, es aŗī no bērnības atceros. Mūsu daudzstāvu mājas pagrabā bija manīti krupji, un man tur bija bail iet. Un vispār līdz pat šim brīdī nāves bailes no visiem šiem abiniekiem (un astainiem grauzējiem)
-
Mūsmājās tā leģenda bija, ka krupi nedrīkst rokās ņemt, jo viņš var apčurāt, un no tā rodas kārpas...
-
visas leģendas ir gana saprātīgas, kkā jau tie zvēriņi jāpasargā no bērneļiem un vēlāk nesapratīgiem cilēkiem...
labāk lai baidās un nenāk tuvumā...
p.s es nekādi nevarēju saprast..nafik divas kurpju tēmas :scratch: :faint:
-
Pareizi, Kikamora! Par kārpām aŗī bija biedēšana
-
p.s es nekādi nevarēju saprast..nafik divas kurpju tēmas :scratch: :faint:
Tā izpaužas Bob(j)a humora izjūta.
-
tas labi..,man jau kā zināms, viņas nav vispaar :)
-
Man ļoti patika krupji. Ja redzēju, noķēru, paņēmu ar 2 pirkstiem aiz padusītēm un sirsnīgi, acīs skatoties, parunājos. Dažreiz viņi patiešām apčurājās, bet laikam jau no izbīļa. Neviens acīs trāpīt nav mēģinājis. Tās kājeles uz leju karājās samērā slābani, pat nekārpījās dikti.
-
Ragana sagrāva man visu bērnībā būvēto vērtību sistēmu... Nu labi, ne visu, bet attiecībā uz krupju kaitīgumu :)
-
Man ļoti patika krupji. Ja redzēju, noķēru, paņēmu ar 2 pirkstiem aiz padusītēm un sirsnīgi, acīs skatoties, parunājos. Dažreiz viņi patiešām apčurājās, bet laikam jau no izbīļa. Neviens acīs trāpīt nav mēģinājis. Tās kājeles uz leju karājās samērā slābani, pat nekārpījās dikti.
...līdz atradi īsto un apprecējies? :)
-
man liekas, ka ir gan tādi, kas indi spļauj, tikai mūsu platuma grādos viņi nav sastopami - drīzāk kaut kur tropos :)
-
Man arī krupji patika un patīk - tādi mīlīgi neveikli un apņēmīgi :) Atšķirībā no vardēm nav glumi.
Jā, bērnībā biedēja, ka iečurās acīs, bet es apsvēru, ka viņu dibenā takš netaisos skatīties, tāpēc acis drošībā.
-
Sataisījos lasīt par nebūšanām ar kurpēm. Krupi nekad neesmu redzējusi.
-
...līdz atradi īsto un apprecējies? :)
Nez' īstais ir tas, kurš apčurā vai tas, kurš solīds? :scratch:
-
Un vispār līdz pat šim brīdī nāves bailes no visiem šiem abiniekiem (un astainiem grauzējiem)
Fū, vēl kādam ir līdzīgi!
Kā bērnelis negāju uz pgarabu pēc zaptsburkas vai kartupeļiem, jo tur stūrī sēdēja resns, riebīgs krupis! Satiekot dārzā krupi, varēju iespiegties un mestie prom. Joprojām galīgi un itin nemaz netīk... Nesaprotu, kāds prieks paņemt vardi rokās! Kamēr tāda zaļa peld pa dīķi, viss labi, lai peld, bet varbūt nevajag lēkāt pa dārzu, kur man arī ir jāiet.
-
Nez' īstais ir tas, kurš apčurā vai tas, kurš solīds? :scratch:
Tas, kurš nemīž bailēs no sievietes pieskāriena :)
-
Man bērnībā vislabāk patika maziņie krupīši - tādi sīki, mīlīgi - kad ieraudzīju kaut kur atklātā vietā, nesu projām, pabāzu zem lapām, lai kāds stārķis vai vista nepamana.Jā - dzirdēju runājam, ka viņi varot uzčurāt un tad esot sāpīgi, tāpēc lielos rokās parasti neņēmu.Vardes - tās gan - viņas tak tik smukas, īpaši acis viņām smukas!
-
Vecinja, uzspiedu "Patīk" ne par vardēm, bet par Tavu mīļumu pret tām :)
-
nu, ar vardēm nekādu problēmu - forši radījumi, noderīgi, lai spēlētu jūrniekus dīķī ar koka dēļagalu kuģīšiem
-
Man, kā cilvēkam, kurš 25 gadus no vardēm ir baidījies paniski - krupji ir baigi patikuši, bet nu ne tā, ka rokā ņemt. Visādus šausmu stāstus man arī vecāki bērnībā stāstīja, pēc tam brīnījās, kāpāc bērnu ne uz siena pļavas var aizdzīt vai kartupeļu kupčā ietrenkt - kā tad, kas es duma vai - ja jau milzu krupis sēž.
Šogad vienu mazuli apmīļoju gan - tās gudrās acis un smaids - mīļuks.
P.S - vardes nav glumas :D
-
Nez' īstais ir tas, kurš apčurā vai tas, kurš solīds? :scratch:
Tak bučo visus pēc kārtas!
Tos, kuri nepatiks, pēcāk atdosi citām.
-
...līdz atradi īsto un apprecējies? :)
Brom, es taču tikai parunāju nevis bučoju. :)
-
Brom, es taču tikai parunāju nevis bučoju. :)
Pasakas bērnībā nebiji salasījusies? Un tā nemaz i nevienu reizi nebija prātā, ka vajadzētu pamēģināt? :)
-
Pasakas lasīju un daudz. Bet nobučoju vardi. :rofl:
-
Pasakas lasīju un daudz. Bet nobučoju vardi. :rofl:
:smej: ehh, šitā kļūdīties :rofl:
-
No vardēm un krupjiem vēl tagad bail,tā ir lieta,kas man šeit nemaz nepietrūkst, bet es bērnībā ļoti cietu no vasarasraibumiem(atšķirībā no Pepijas) un kāds gudrelis mani pamācīja, ka no tiem varot atbrīvoties,ja seju mazgā ar varžu kurkuļiem. Ar šausmās sažmiegtām acīm,vienalga,kāpu lejā pie dīķa,lai tikai neieraudzītu kurkuļu vecākus. Izķeselēju to recekli un smērēju uz sejas. Vasarasraibumi palika, kur bijuši. Pazuda paši ap 18 gadu vecumu.
-
Lēnās iedarbības kurkuļi