Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: viesmiiliigs 2014. gada 16. novembris, 21:23:20
-
ko lai iesāk ar 4,5 gadnieku, kam uz vakaru nāk virsū psihie? skrien kā traks, lec virsū, plivinās, sit un apsaukājas? Un tas ir kādas 2h no vietas. nekādas dušas uc klasiskās cālī atrodamās metodes nestrādā, un vissliktāk no visām tieši darbojas sarunāšana. Jo neviens neklausās, bet tikai psihi ņirdz.
-
Saldumu nav par daudz? Cukura līmeņa lēkāšana var dot šādu efektu.
Praksē vislabāk droši vien darbotos strikta nolikšana gulēt un atstāšana mierā. Bet tur vajag iekšas, lai konsekventi izveiktu. Kaut kā izlādēt to enerģiju pirms gulētiešanas - pastaigas, vingrošana pie vaļēja loga, vēsa istaba?
-
Nav ne jausmas. Goda vārds.
Kādreiz tādus ārstēja darbs un dakteris bērziņš, tagad jāmeklē psiholoģiski cēloņi un jāpielieto psiholoģiskas metodes.
-
Grib, lai pieveersh vinjam uzmaniibu, lai samiiljo.
-
pieņemu, ka ja saldums varētu būt pie vainas, tad šitādi psihie nāktu ne tikai uz vakaru, bet arī citās dienas daļās? Turklāt viņam ir piegriezts saldumu limits. Palikušas tikai brokastu pārslas un biezpiena sieriņi. Kad grib mīļoties, tad nāk mīļoties un nespirinās ārā. Ja ka'ds atceras par zīdaiņiem teikto, ka kolikas ir ja izliecas tiltiņā uz mugurus un staipās un bļauj. ja viņu psiho laikā mēģina cieši turēt un mīļot - akurāt tā izdarās. Lai strikti noliktu gulēt, viņš būtu jāpieskočo pie gultas. vopšem, mums te jumts brauc, visi neizgulējušies, īgni, nikni...
-
To miiljoshanos un kopiigu darboshanos pirms tam, pirms trakoshanas. Kad jau trakie uznaakushi, tad jau viss par veelu. Ja savu buu sanjeemis pa dienu, i trakot nevajadzees.
-
Kā ar dienas režīmu? Vai bērns pa dienu guļ pusdienlaiku? Tāda trakošana varētu liecināt arī par nogurumu.
-
Tak ucinās ar viņu arī. Personība kā kaķim - nelaikā uzbāzīsies ar savu mīlestību, dabūsi uzšņācienu... un pusdienas laiku vai nu a)neguļ, mājaš brīvdienā, vai b) guļ, bērnu dārzā.
Nu re, izpsihojās, paprasīja omleti, palīdzēja olas kult, skatījās kā cepās, mīļojās, tagad ēd un nekas neliecina par nogurumu.
-
Mēs te tikai minējumus izsakām.
-
Nezinu, Piafa... Nezinu
Man tāda ir vecākā (šobrīd divarpus) - un tāda ir kopš dzimšanas - ar uzplūdiem, te mierīgāk, te mazāk mierīgi, bet aurošana un psihošana bieža - ne dienas bez... Kā regulēt, nudien nav padoma - visi vienā balsī saka, ka pāries. Pagaidām nepāriet...
-
bet sīkajam 10 vakarā sāk darboties ar omletēm tā kā pavēls.
Nezinu, mēģinu atcerēties - bija tāds brīdis, kad laicīgi gājām gultā un es kādu stundu lasīju priekšā Jozefa Ladas biezo pasaku grāmatu. Tv tajā brīdī vnk nebija un dators ne tik.
Varbūt kaut ko pasāc tieši pirms psihošanas?Kas notiek, ja par to neliekas ne zinis, ignorē?
Starp citu, ja manējam ap to vecumu uznāca psihošana, vēl vairāk viņu satracināja ciešā turēšana, ko tik ļoti reklamēja.
-
Tieshi pirms moments nav prognozējams :( graamatu saturs neinteresee ilgaak par 2-3min. Vareetu izmeegjinaat bez datora un tv iztikt, bet arii visa izsleegshana (gaismu ieeskaitot), neliidz. Gaismu pats iesleedz un aiziet balliite taalaak...
-
vai tomēr dators un tv nav pie vainas? To uzvilkšanos mēs varbūt pat nepamanam. Ejiet vakarā laukā uz kādu stundu?
Stulbi jau dot padomus. Bet cik atceros, TV laicīga izslēgšana palīdzēja, lai arī man bija jākaro ar vēl vienu lietotāju.
-
Galvenais -neļauj kāpt uz galvas, kaut kādā veidā tev jāpatur virsroka
-
Pirms guleetieshanas? Vai tas saacies nesen?
Vai nevar buut taa, ka vinjam no kkaa ir bail? Bail aizmigt, palikt vienam istabaa?
Kaut kaa izskataas, ka vinju kkas satrauc. Beerni taadaa vecumaa veel nespeej pastaastiit, bet raada ar savu iztureeshanos
-
Saku jau, ka tai trakoshanas briidii viss ir par veelu. Man beerns ir tajaa pat vecumaa, vislabaakais vecums, kaads liidz shim bijis. Kaa ar lielu cilveeku, bet taapat jau ir bijis kaads nikjoshanaas briidis. Tieshaam pat nenojaut, par ko nikjojas? Es gan vienmeer zinu vai vismaz nojaushu. Es tajaa briidii uzlieku ignore, pasaku, ka, ja shitaa gaudo, tad es nemaz nerunaaju, bet maneejais tos pigorus netaisa 2 stundas, varbuut 10 min. Kad paariet, tad var runaat.
Ja beernam tieshaam pieveershat uzmaniibu, nodarbojaties ar vinju, varbuut savaa starpaa eceejaties? Maneejais uzreiz kaut kaa izpildaas, kad es esmu sadusmojusies vai nerunaaju ar viiru, kad juut kaut kaadu saspringumu starp mums. A varbuut esat paarlutinaajushi beernu, vienmeer visu dodat, ko shis grib, izpildaat katru veeleeshanos, tad nu shis nezin, kaa veel izpausties.
-
Varbūt mierīgā brīdī var pajautāt kāpēc? Atbildi visticamāk nedabūs, bet kaut kādu info, pavedienu. Tomēr dienas režīmam, (desmitos vakarā ir par vēlu omletei), samazinātai tv un datora devai vajadzētu uzlabot situāciju, ja izslēdzam psiholoģiskos iemeslus - par maz uzmanības, saspringums vecāku starpā.
-
Es neesmu padomdevējs, bet arī domāju, ka tajā laikā, jau sapnītis jāsāk skatīties. Mēs pieaugušie varam grēkot, bet bērnam tās 8 stundas ik nakti vajadzētu izgulēties. Neatkarīgi no tā vai ir gulējis diendusu vai nē.
Bērni no ik dienu piedzīvotā nogurst, bet viņš jau nesaprot, ka noguris un laiks gulēt, viņam nāk niķi un kašķi. Protams, vēlas arī uzmanību.
Manu viedokli par to, ka bērniem dators IR jāierobežo var neņemt vērā, jo tā ir mūsu gadsimta slimība, ko laikam jāizslimo ....
-
Ko skatās pa TV un datorā? "Modernās multenes" vai Degpunktu? Tad priecājies, ka tik vien, kā ālējas.
Cikos ceļas?
Ja iet gulēt 23.00 (ko secinu, ja 22.00 sāk cept omleti), IMHO bez pusdienlaika gulēšanas tas ir daudz par vēlu, ja vien neceļas ap 12.
Nez, manējais šitā neizpildās, lai gan iemesli atrastos.
Ja ālējas un plēš mantas, uzauroju (klusu runāto "nedzird") un nolieku kaktā, lai nomierinās (ar paskaidrojumu, kāpēc). Niķi un trakošana nenoved pie samīļošanas - mīļojamies jebkad citā laikā, bet ar neuzvešanos to panākt nevar.
"Gaismu pats iesleedz un aiziet balliite taalaak..." - Ā, tas saucas "senčus var neklausīt", tad tur vēl citas problēmas - klasiski saucas "robežu nav".
-
Dators nav gadsimta slimība, bet vecāku vājums. Dators ir darbam un punkts. Protams, vieglāk ir pielikt planšeti pie purna - vecākiem stunda brīva, vēl trīs - pie multenēm...
Ja bērns pieradis, ka viņu izklaidē (dators, TV, vecāki un vecvecāki), tad nav brīnums, ka grāmata interesē 2-3 min. un pats ar sevi garlaikojas
-
Atgriežos atkal pie Minnes teiktā par bailēm. Varbūt ir kaut kas nepatīkams tajā gulētiešanas procesā - tumsa, spiež,karsts, auksts, bail. Varbūt nav norobežots no vecāku dzīves - kuri vēl ir augšā - gaisma deg, tv strādā, kāpēc man vienam jāiet gulēt, a viņi vēl tusē? Durvju aizvēršana laikam ir par maz, kas notiktu, ja arī vecāki "ietu gulēt"?
-
Oi, maniem bērniem bija lielākie svētki, ja māte vakarā pasaku lasīja. Man tā nelaime, ka vairāk par vienu lappusi balsī izlasīt nevaru - mute vairs neklausa un miegu pati ciet. :sleep:
Jaunākajam bērnudārza vecumā patika klausīties diskos ierunātās pasakas - pirku krājbankā veselu sēriju par nelielām naudiņām. Pats ar kaut ko darbojās - lego vai ko tamlīdzīgu un fonā skanēja pasakas.
-
Maneejam ljoti patika graamatas lasiishanaa klausiities, dabuuju vakaros pamatiigi njemties viena jo "teetim tik labi nesanaak". Pat veel nesen, kad deels jau agriinos pusaudzha gados, lasiiju priekshaa, protams, iipashaa, iznjeemuma kaartaa :)
Jaa, un beernam obligaati vajadziiga saliidzinoshi nemainiiga, stabila dienas kaartiiba, lai vinjhs saprot, ka pasaulee ir kas pamatiigs un droshs. Tas nonjem ieksheejo trauksmi
-
Izlasīju vakar, bet pa nakti apdomajos un saliku + kam piekriitu :)
Es kaa nopelniem bagaata 3 beernu māte imeju mņeņije :)
Vispirms - berniem vajdzīgs režīms( noteiktas lietas,kas notiek noteikta kartībā) un rituāli :smile: , lai viņi zinatu kas seko kam ,ko gaidīt un lai būtu drošība.
manējais zin,ka gultaa jaiet 9-os, pats paskatās , vai noprasa cik jau pulkstens un saprot ko vēl paspēs vai jau nepaspēs izdariit...
Bērniem vajadzīga uzmanība... ar šo es domaju...hm.... cik daudz laika pavadat kopā??? vai pie kafijkrūzes forumaa neesi vairak ,kaa ar bērnu?
mani lielie bērni auga gan bez režīma, gan ar sūdīgu uzmaniibu un nereklamējmiem vecakiem.... neko....izauguši ir :D
-
"Gaismu pats iesleedz un aiziet balliite taalaak..." - Ā, tas saucas "senčus var neklausīt", tad tur vēl citas problēmas - klasiski saucas "robežu nav".
Man bērnu nav, so mierīgi var par pilnu neņemt, bet es arī paturētu pēdējo vārdu... Da kaut spuldzi izskrūvētu un ar visu aizietu.
No otras puses vrb tiešām kā te kkam bija teorija vienam bail tumsā gulēt/palikt? Kkādus spoku stāstus saklausījies, vnk bail u.t.t. Varbūt tieši atstāt mazu, ekonomisku led lampiņu, lai nav pavisam pavisam tumšs, bet gana tumšs, lai apkārt palēkāt TIK viegli nebūtu?
-
Ienāca prātā vēl minējums, ka varētu būt kāds cits iemesls, kāpēc negrib iet gulēt. Piemēram, negrib, lai šī diena beigtos un sāktos nākamā, jo no rīta būs kas netīkams - piemēram, kāds apceļ bērnudārzā, nepatīk celties un turp doties vai vēl kas.
Vai vnk neapmierināts ar sevi, ka nav attaisnojis vecāku cerības, ka kko nav labi izdarījis, tikai noformulēt to vārdos neprot, tad nu izrāda neapmierinātību, kā prot. t.i. prokrastinators jaunais. Ārdās kā cita vietā, ko vēlētos, bet kkāda iemesla pēc nedara (da kaut gulētu)...
-
Ja bail, tad sen jau buutu pateicis, 4 gadnieks runaa kaa liels cilveeks. Peec taas trakoshanas var normaali parunaat, nu tos formaalos iemeslus jau vinjsh pateiks -taapeec ka nedevi man to un to, taapeec ka neljaavi man ..utt, bet iistie iemesli ir citi, gan jau ka Piafa tos zina, ja labi padomaa.
-
Nekaadiigi normaali pie kompja netieku. Kad tikshu, par to teakoshanu pqstaastiishu, jo te izskataas ir paarpratums par izpausmeem, nepreciizi laikam uzrakstiiju.
-
ciešā turēšana tiek ieteikta bērnam , ja tam ir histērija, nevis vienkārši dauzīšanās.
-
Kā šis beidzās, kkā tikāt vaļā no tiem niķiem?
-
tex, optimiste neglābjamā.. tādas lietas tik ātri nebeidzas, tas ir PROCESS. Labi, ja nākamgad varēs redzēt augļus!
-
Šobrīd priecīgi spiegdams lec tēvam uz dīvāna virsū, mēģina kutināt, auro, bļaustās, joprojām nesaprot, ka viņa aplēkātajam sāp. Dīvānspilveni uz grīdas, pledi pa gaisu, no guļistabas atvilcis segu...
Un diena tik jauki sākās. Kopā taisījām omleti brokastīm, pēc tam mafiniem viņš mīklu maisīja, asistēja cepšanai, dīca šokola'des čipšus... Ar ciemiņiem bik pakomunicēja, izmeta pa logu manas čības, paprasīja multeni, ko godīgi arī guļistabā noskatījās. Ciemiņi aizbrauca, izspēlējāmies ar lego, paēda vakariņas, sāka skraidīt no viena istabas gala uz otru, plēst puķēm lapas. Sākās pirmajā rindkopā aprakstītais.
-
Nebūs populārs viedoklis...
joprojām nesaprot, ka viņa aplēkātajam sāp.
... izmeta pa logu manas čības, ...
... sāka skraidīt no viena istabas gala uz otru, plēst puķēm lapas. Sākās pirmajā rindkopā aprakstītais.
IMHO par daudz atļaujat, un sīks nezina vien, kā izpildīties.
Mans vīrs bez brīdinājuma ar ceļiem uz vēdera uzlēkušu sīku vnk. nosviež, pasaka, ka viņam sāp un tāpēc rotaļa ir beigusies. Kopš gada vecuma un agrāk - jau pats pirmais uzlēciens netika apsveikts ar "re, kā iemācījies, cukurdupsītis, vai, cik jauki!". Īdēšana un vaimanas izsauc "ignore" vai, ilgāk bļaujot, par to var kaktā pastāvēt atrauties (tas gan no kādiem >2 gadiem parādījās, kad man ir skaidrs, ka viņam ir skaidrs, bet gribas turpināt to, ko nedrīkst, un ja ne, tad bļaut.).
Dīvānspilveni uz grīdas, pledi pa gaisu, no guļistabas atvilcis segu
Liki pašam savākt un sakārtot? Vai savāci pati? Otrā atbilde nepareiza... Vari spēlēties, bet pašam jāsakārto sajauktais (savu spēju robežās, protams).
Jebkāda lietu bojāšana (t.sk. puķu plēšana) arī tiek apcirsta saknē. Gribi plēst? Te ir avīzes, noplēs garu čūsku no malas. Negribi? Ej saliec garāžu no lego/palasi grāmatu/jebko citu, bet lietas plēst NEDRĪKST! Vēlreiz kaut ko sāc dīrāt? Ar konkrētu paskaidrojumu - kaktā. Par neklausīšanu.
Nez. manējam nesavācamajam brīnumbērnam ap 4,5 beidzot sāk kaut kas pielēkt, pamazām kļūst par cilvēku. Bet ja ap 4,5 regulāri ir aprakstītās izpausmes, IMHO bik par daudz atļauts jau agrajā kucēnībā. Robežām ir jābūt. Un viena no nepārkāpjamajām - otram nedrīkst darīt pāri.
Mīlestība nav visatļautība. Man ar to bērnu vēl 15 gadi kopā jādzīvo. Un kas būs tālāk? Es tik pirkšu, viņš tik plēsīs? Es mēģināšu sarunāt, viņš darīs, ko gribēs? Cik ilgi tā? Līdz cietumam? Un davai nevajag par smalko psiholoģiski traumējamo nabaga bērniņu... Nu jau var labi redzēt skolās un uz ielas, kur ir novedusi bezrobežu visatļautība.
-
Baisi šito lasīt. Vecāku dēļ.
Kā tad tas sikais lai saprot, ka otram sāpes nodara? Ja pats par to atraujas. Par pa logu izmestām čībām vakarā multenīte un šokolādes mafini? ? ? Nedēļu sēdētu uz ūdens vārītas auzu putras. Ar paskaidrojumu - čības maksā tik - mafini šitik.
Bet ko nu... Ja vecākiem nav saprāta, tad neklausīs takš Trix vai Cammu - tās jau divas dūras...virtuālas turklāt...
Bet gan sagaidīsiet brīdi, kad jūs vairs ciemos neaicinās un pie jums arī nenāks.
Diemžēl savu krustbērnu vairs neapciemoju un ciemos arī negaidu... takava seļva... un ne es vienīgā...
-
sīkais izlaists kā teļa ļipa, ja visu ļauj, tad nekas labs nevar sanākt.
Pat smalkie psihologi sarakstījuši grāmatas un inets ar pilns ar to, ka bērnam vajag zināt robežas, un ka viņi katru mīļu brīdi pārbauda, vai robeža vēl tepat. Aprakstā redzams, ka robežu nav tur, kur acīmredzami jābūt-
1) nedarīt pāri citiem (cilvēkiem, zvēriem, augiem)
2) neplēst/nemētāt mantas
3) sakārtot savu sajaukto
Pārējais jau ar vēl. Neviens vecāks jau ilgi nevar izturēt paša atļautas muļķības, vienreiz neizturēs, sabārs, un tad atkal jutīs sirdsapziņas pārmetumus :-) Tāpēc vajag bārt uzreiz, kad dara muļķības, un vienādi :-)
Ja jau 4,5 gadi, tad maz laika atlicis- bērns mācās līdz 5 gadiem, pēc tam var tikai ar grūtībām pārmācīt ...
Ja autore grib labu savam bērnam, lai vienojas ar vīru par robežām un stingri ietur līniju.
Jā, burkāns arī strādā- multene būs, kad izdarīts tas un tas
-
Multene strādā kā burkāns, par šitiem visiem jandāliņiem ir pa ļipu dabūjis, ir mīļākās mantas ņemtas nost. Esmu arī naturāli metusi ārā miskastē. Draudēts ar nekā nepirkšanu, veikalā netiek laists vispār iekšā...
Ir aizdomas, ka viņam ņepoņatka par to, ka kāpēc senči kaut ko var darīt, bet viņš nē. Vakaros patiešām naturāli viņam nenāk miegs. Vakar knosījās un elsa gultā vairķa kā 30min pirms aizmiga (bet iedzīt uz gulēšanu izdevās ap/īsi pēc 22.
Epopeja ar čībām sākās, jo kamēr es ar ciemiņiem pa virtuvi, šis no augstā plaukta bija nočakarējis baterijas, kuras negribēja man atdot, kad pieķēru. Atņemtas tika ar varu un paslēptas kurtuvē. Atriebjoties izmeta čības un kauca kādas 20-30 minūtes, ka es esmu izmetusi (pateicu ka izmetu) tēta baterijas un viņš tagad iešot meklēt...
-
Drusku pārspīlēta pieeja ar ārā mešanu, bērns kopē vecākus- ja mamma izmeta (vai pateica), kāpēc viņš nedrīkst? Mantas mest ārā jebkurā gadījumā nepareizi, jo manta taču nav vainīga. Faktiski tiek parādīts slikts piemērs.
Nav jau viegli vecākiem, bet tomēr vajag padomāt, ka tas, ko tu dari, ir tas, ko bērns atkārtos, līdz ar to dari tā, lai būtu apmierināts ar atkārtojumu.
-
Draudziņ, Tev putra galvā...
Restaurējot motikumu secību pēc Taviem tekstiem, sanāk:
"izmeta pa logu manas čības, un kauca kādas 20-30 minūtes, ka es esmu izmetusi (pateicu ka izmetu) tēta baterijas, paprasīja multeni, ko godīgi arī guļistabā noskatījās."
Multene, kā rādās, Tev ir nevis burkāns, lai panāktu vēlamo, bet balva par sliktu uzvedību, kuru šādi Tu akceptē.
Normāli būtu "izmeti mantas (čības) pa logu? Multenes nebūs ne šodien, ne rīt. Gribi kaukt? Ej savā istabā, aizver durvis un kauc."
Otrs risinājums - ietu abi ārā pakaļ čībām ar basām kājām, jo Tev vairs čību nav, bet viņš grib darīt visu kā pieaugušie? Tātad arī ar basām. Nekas nenotiks pa minūti. Esmu pa sniegu staigājusi, un es esmu salīgs murkšķis, nevis ronis.
Ir aizdomas, ka viņam ņepoņatka par to, ka kāpēc senči kaut ko var darīt, bet viņš nē.[size=78%] [/size]
A kur problēma paskaidrot, ka ģimenē noteicēji ir vecāki, jo viņi ir pieauguši un ir atbildīgi par bērniem pēc likuma? Un ka ir lietas, ko drīkst darīt pieaugušie un drīkstēs arī bērni, bet tikai tad, kad būs pieauguši. Un ir lietas, ko drīkst darīt bērni, bet nedara pieaugušie (piemēram, ielīst gultā pie savas mammas un tēta.)
-
Trix, man bija ciemiņi mājās. Centos viņu apklusināt pēc iespējas ātrāk. Pietika jau ar esošo teātri.
-
Trix, man bija ciemiņi mājās. Centos viņu apklusināt pēc iespējas ātrāk. Pietika jau ar esošo teātri.
Patiesiibaa arii tas beernam jauc galvu un sniedz izpratni par vecaaku nekonsekvenci un kaut kaadaa meeraa - dubulto moraali.
Prioritaate ir beerna pasaules uzskats vai pokazuha cieminju priekshaa? Gan jau tie cieminji ar' tachu nav nedraugi, vai ne? Buutu sapratushi vai normaali uztveerushi.
Izskataas, ka makjeniit papluudushas robezhas juusu starpaa
-
Nu labi, ciemiņi, bet tālāk
" Ciemiņi aizbrauca, izspēlējāmies ar lego, paēda vakariņas, sāka skraidīt no viena istabas gala uz otru, plēst puķēm lapas. Sākās pirmajā rindkopā aprakstītais.- Šobrīd priecīgi spiegdams lec tēvam uz dīvāna virsū, mēģina kutināt, auro, bļaustās, joprojām nesaprot, ka viņa aplēkātajam sāp. Dīvānspilveni uz grīdas, pledi pa gaisu, no guļistabas atvilcis segu...
"
Kas traucēja šito pārtraukt?
-
Piafa, tas ir tavs bērns?
jeb nāk ciemos?
-
Piafa...
es neanalizēšu deaļas, gari. Bet, no manas vieetas skatoties- ar bērnu viss ir oky(pagaidām) viņš ir normāls bērns ...kkas tur klibo ar Jums(vecakiem) es tikai izcelšu dažas frāzes..kuras es nekad nepielietotu-
ir mīļākās mantas ņemtas nost. Esmu arī naturāli metusi ārā miskastē (es nekad, nekad ,nekad neatļautos ņemt bernam nost viņa mīļākās mantas un mest misenē!!!!)
Draudēts ar nekā nepirkšanu (kadēļ ar kko jadraud??? vainu nepērc(un tad nav jadraud) vai nedraudi, jo tas pats par sevi neizklausas labi.
ņepoņatka par to, ka kāpēc senči kaut ko var darīt, bet viņš nē (bet tāpec jau ir vecaki, kas gaisina ņepoņatku un izskaidro lietas. Manējais zin, ka viņam ir 6.gadi un viņš nevar dariit to, to un to, jo viņam vēl nav 7, 10, 15 vai ciknutur vajadziigs konkreetai darbiibai)
Atņemtas tika ar varu (jebko var sarunat ar bērnu, nepielietojot varu)
vispar izskatās, ka jums iet cīņa, kurš kuru... :(
Atriebjoties izmeta čības (te vispar mani ieteikumi izbeidzas, jo sak iet uz riņķi ..bērns skatās ,kopē un macaas no jums)
par daudz varas, cīņas, pierādīšanas utt., kapēc tu saki,ka izmeti, ja patiesiibā neizmeti???....es ieteiktu kļūt patiesiem... ar to sākt..
sīkumos, detaļās, niansees- tikai patiesiibai ir noziime un jēga... puķei sāp, tetim sāp, Lai berns atnak paluudz piedošanu nevis nedabuu muļiku(kuru tapat pec tam dabuu)...
man sakuma gadijās mazliet pietēlot nu, lai vizuali ir redzams, ka man saap... Atstiep luupu,novērs skatu.... berns atnak pats apķeras ap kaklu un ar asarām saka -luudzu, luudzu piedod, es nekad vairs nelekšu...sabučojamies, parunajamies un nekad vairs tas nenotiek.... izzziiii...
p.s es savu pirmo, lielo audzinaju līdziigi, jo arii biju pilniiga dura un interneta nebija :D, pateicos TTA, ka bērns izauga arii ar manu pilnii greizo audzināšanu, bet vareja buut savādāk... Vieniigais mans mierinajums- tatad tā tam bija jabuut :)
-
Viņam, kad uznāk šitā trakošana, aiziet ciet pilnīgi un neko apkārt ne redz ne dzird. Pārāk tā aizrautība milzīga uz iesākto. Pārtraukt tiek mēģināts, tas viņu vēl vairāk uzkurina. Šobrīd izmēģinam kas darbojas labāk, mēģināt pārtraukt vai ignorēt viņa darbības varbūt apniks un pārstās.
Mīļākās mantas tiek ņemtas nost kamēr neizdarīsi, kas jādara, atpakaļ nedabūsi.
Ārā esmu metusi izmētētās, pēc ilgstošas atgādināšanas nesavāktās. Vai arī tās, ar kurām spēlītes ir kā laušana - ja jau lauz vai izmētā, nevis noliec, tātad tev nevajag, metīsim ārā vai vedīsim uz grupu, lai citi bērni var spēlēties.
Meloju, ka izmetu, jo citādāk viņš iet rāpjās meklē, kur nobāztas (vai man vajag no taburetes krītošu bērnu?). Ja izmestas, tad nav ko darīt kurtuvē (mums šobrīd mājās vispār ir akūts iekšdurvju iztrūkums).
Bērns savs, ne ciemiņu.
-
ja savs ... nujā jāaudzina.
meitenēm te labi ieteikumi.
ja būtu ciemiņu, būtu vienkāršāk :D
-
Piaf...ir oky....
es tevi saprotu tadā mērā, ka viss ir taa, kaa tam jabūt...
redz, es jau pieminēju savus paziņas..un ar tevi ir liidziigi...itka kkas neapmierina, bet taipat laikaa ir 100 iemesli kaadēļ to, kas neapmierina nevarētu izmainiit... Juus neesiet gatavi neko mainiit... nu nekas...laiks,pieredze, pasiem sava dziives skola un lietas notiks... :kiss:
p.s es cauri dzirdu, ka tu attieciiba uz šo jautajumu neesi 100% patiesa :coffee: , jo vienu un to pasu lietu tu interprete dažadi ... ta teikt,pec nepieciešamiibas...
-
Godīgi? Man zb ņemties un cīnīties ar visiem. Esmu piekususi, tā ņemšanās krīt uz nerviem. Nezinu no kuras puses viņam iet klāt, lai nāktu saprašana, tāpēc rīcība ir haotiska un neorganizēta. Tās prieka reizes, kad sēž šņukstošs bērns klēpī un paklausīgi māj ar galvu un izskatās, ka info aiziet līdz viņam, ir tik retas.. un efekts ir tik īslaicīgs... Nolaižas rokas, jo sajūta ir kā cīnoties ar vējdzirnavām.
Jā cīņa ir tieši īstais vārds.
-
par vecākiem būt arī jāiemācās, mellene pareizi saka :-)
ielaists ir drusku, tagad būs grūti, taču jāmēģina vien ir, pašu bērns tak :-)
Nu noturiet mazliet to konsekvento līniju, kurai pāri kāpt nedrīkst. Režīmu ar iegroziet- lai ceļas agrāk un iet gulēt agrāk, citādi pati pārgursti. Galvenais, abiem ar vīru rīkoties vienādi
Bērns ir arī stipri aktīvs, der vest uz kaut kādām nodarbībām, kur ir liela slodze (piem. futbols olimpiskajā centrā) un tajā paša laikā precīza kārtība, kā kas jādara, lai ir kur izlikt enerģiju.
-
Offtopicjebko var sarunat ar bērnu, nepielietojot varu
Šitā es arī kādreiz domāju... Kad man nebija bērnu... :rofl: Precīzāk, attiecībā uz vienu es tā domāju joprojām, kamēr attiecībā uz otru strādā tikai ātra reakcija.
Tagad es vispirms rēcu un grābju aiz apkakles, PIRMS kāds kādam ir izbakstījis aci vai pārsitis galvu. Skaidrošu pēc tam. Jo iesāktā kustība ar zīmuli sejas virzienā ir ātrāka par apjēgu, ko vajag un ko nevajag, tur mierīgai skaidrošanai vienkārši laika nepietiek, jo kustība turpinās, bet frekvenci "dēliņ mīļais, tā, lūdzu, nedari" ausis šādos brīžos neuztver. Stāstus par lietu dabu un pasaules kārtību es atlieku brīžiem, kad ausis ir vaļā.
Piafa - pārskati gulēšanas daudzumu. Kad ceļas, cik guļ pa dienu. Es nelieku gulēt, kad skaidrs, ka vēl nav gatavs. Tagad pa dienu lielais varētu negulēt, bet sīks labprāt atlūst, tāpēc plakani tiek likti abi. Bet pēc stundas sāku rosīties pa māju, lai mostas. Nogulēt varētu arī 2 vai 3 stundas, bet tad rēķinos, ka vakarā ne ātrāk par 22 var sākt meklēt migas. Gulta nav spēļu un soda vieta - gulta ir gulēšanai.
Vakarā der notrenkāt, vēlams, pa āru, lai izgāž enerģiju. Manējie arī nēsājas vakaros, bet bez histērijas, vnk. skraida un spēlē vilcienus vai trakās mašīnas vai visādu citādu sviestu, bet, tā kā jebkurā brīdī ir elementāri nomierināmi, tad ļauju - kamēr trakošana ir kontrolējama un sīki nav izgājuši no rāmjiem. Šad tad profilaktiski piebremzēju (tipa pārbaudu, vai mašīnām riepas (zeķas) kārtībā - uz brīdi dabū apstāties un nomierināties, bet neizjauc spēli), vecmāmiņa šito nejūt, viņai sīki iziet ārpus kontroles un jā, tad ir auzas.
Ciemiņi? Un? Kad manējie sāk izrādīties, viņiem tiek paskaidrots (stingri), ka mājas neviens nekliedz un netrako. Ja viņi grib bļaut, tad lūgtum uz savu istabu un durvis ciet. Tad ar ciemiņiem nevarēs parunāties, klēpī līst, mašīnas rādīt un visādi citādi saprātīgi izpausties. Un ir pāris reižu aizstiepti pastāvēt pa kaktiem par trakošanu. Vienreiz piegriezās. Brīdināju sīkus, ka ciemiņiem būs jāiet prom, ja šie nesavāksies. Turpināja ālēties. Un palūdzu ciemiņus aiziet, jo bērni nav savācami. (Tas gan ar labi zināmiem savējiem tika izstrādāts, kas blakus mājā dzīvo, un ir zināms, ka reaģēs adekvāti.) Sīki bļāva ilgi. Toties pēc tam frāze "Man jālūdz ciemiņus iet prom?" darbojas diezgan labi. Kāda rīcība, tādas sekas.
Galu galā man ar bērnu ir jādzīvo, ne ar ciemiņiem. Taisīt pokazuhu IMHO ir stulbi.
Tiesa, vienmēr brīdinu, kas būs, ja turpinās darīt to, ko nedrīkst (izņemot akūtas situācijas, protams, kad brīdinājumiem nepietiek laika). Vēl vienmēr vairākkārt brīdinu, ka drīz būs jābeidz spēlēties un jānāk ēst/mazgāties utt. Tipa - izlasiet šo grāmatiņu vai salieciet šo trasi un tad būs jābeidz. Šito arī vīram iedresēju. Daudz labāk strādā nekā asi pārtraukt iesākto ar "marš mazgāties!".
-
Es laikam Tavā situācijā tagad sāktu runāt, ka šis jau liels un saprātīgs, ka māk ievērot noteikumus, izrunāt visus ko drīkst un ko nedrīkst. Paslavēt, ka šis zina to, ko mazi bēbji zina, - ka pie sarkanā neiet pāri ielai utt., tāpēc viņam tagad būs citas lietas, ko tikai lielie māk ievērot. Vienoties, ka piem., pēz Z-svētkiem viņš kļūs vēl lielāks un vēl gudrāks un mēs par visu varēsim vienoties. Izrunājiet, ka visiem ir noteikumi - arī lielajiem ir likumi, satiksmes noteikumi utt., kas jāievēro, viņš tagad būs liels, viņam arī būs savi noteikumi. Bet ne pavisam liels, tāpēc viņam ne pavisam lieli noteikumi bla bla bla. Sajēgas brīžos taisiet "noteikumus" - ko mājās nedrīkst. Līst pie elektrības, lauzt mantas utt. Katru dienu pielīmējiet pie lapas atbilstošu bildi (internets un printeris un veci žurnāli), lai ir, kur paskatīties, citādi viss "ērti izbirs no galvas". Un pasniedz visu mērcē "es esmu liels, man arī savi krutie noteikumi tā kā pieaugušajiem". Vai 2 ailes - ar labajiem darbiem un sliktajiem darbiem.
Ideāli būtu dzimšanas diena kā robeža, bet tas būs par tālu.
Viss ir improvizācija, protams, bet, ceru, ideju saprati.
-
Jā cīņa ir tieši īstais vārds.
Skolā fiziku mācījies? :D
Ar kādu spēku Tu spied knpoku, ar tādu pašu spēku knopka spiež Tev pirkstu. :D
Jo stiprāk spiedīsi, jo stiprāk dabūsi pretī. :D
-
Dienas režīms mums ir nāvīgs.
Darba dienās:
6-6:30 augšā
7:00 mašīnā
ap 8:00 bērnudārzā un mūsu atbildība pāriet uz audzinātāju. Pusdienslaiku neguļ kādu laiku, jo vnk nenāk miegs.
17:30-18:00 tiek savākts no bd
18:00-18:30 tieku savākta es
ap 19:0 caur veikalu braucot esam mājās
Pārģērbjamies, tad viņam ir jāspēlējas vienam, kamēr es taisu vakariņas, cienītais iet iekurināt uc saimniecisko darbību veic.
19:30-20:00 vakariņu sākums
no 20-20:30 sākas brīvais laiks. ~1-1.5h ir miers, tad sākas jandāliņš (tieši tad, kad būtu jālien gultā).
Brīvdienās guļam cik sanāk/gribās, ko viņi ar tēti dara sestdienās nezinu, manis nav mājās. Svētdienās kopā paslaistamies, aizbraucam/aizejam kaut kur, svēta lieta tv3 sestdienas multene ar atkārtojumu 7dienā.
Nezinu, kur šajā visā grafikā vēl kaut kur kaut ko iespraust :(
Par noteikumiem jāmēģina izdomāt kaut kas.Nez cik lapas ar bidlītēm tiks sadīrātas dusmu lēkmē...
-
vai tad neviena cita nav, kas var bērnu aizvest uz treniņiem? Vai vispār padarboties, lai ir pārmaiņa?
Jocīgi, ka tik maz guļ, varbūt tiešām no pārguruma širmis iet ciet?
Mašīnā neaizmieg?
Kas notiek b/d? Kā tur tiek galā, lai neaiztiktu citus bērnus? Izklausās, ka varētu citus tiranizēt. Mums ir grupiņā viens, kuru audzinātāja spiesta visu laiku pie rokas turēt un gulēt likt otrā telpā, lai netraucē visus pārējos
Kādas plēšanas dusmu lēkmē? Caps pie rokas, ja ko plēš, pieturēt. Ja nepaspēj, tad kaut ko noņemt (multeni, piem). Liels diezgan, lai saprastu, ka, piem, multene šodien nebūs, jo saplēsi kaut ko (nevis rīt vai vispār).
-
pēc tādas dienas kārtības vēl ālējas?
viņam ar veselību viss 100% kārtībā?
-
Mašīnā guļ tikai sestdienās, kad man ap 18 brauc pakaļ.
Šorīt no rīta pirmo reizi dzīvē aizmiga no rīta mašīnā. Mēs šokā bijām, jo tā nekad nav bijis.
Par veselību tfu tfu nesūdzas, svars ne pa lielu, ne par mazu. Bd baro lieliski, tāpēc mājās darba dienu vakaros pārāk neiespringstam uz apēstā daudzumu.
Bērndārzā ir mierīgs, ja nav ieradušies konkrēti bērni. Ja ir pārītis čomi, tad savstarpējā mijiedarbība noved līdz visādām ne pārāk atbalstāmām izdarībām. Tā arī 1 dienu bija noorganizēta vizīte pie vadītājas :blushing:
Ne, nav neviena bezdarbnieka/pensionāra vai cita veida slaista, kas varētu viņu kaut kur izvadāt.
-
svars ta svars, bet vai galva ir pārbaudīta?
varbūt hormonos kaut kas.
es nez, bet skaidrs ir, ka tas trakums ir noteiktos laikos, varbūt ķermenī kaut kas aktivizējas?
-
Nafig katru dienu veikals? 2x nedēļā ir vairāk kā vajag, lai pēc saraksta izskrietu un savāktu vajadzīgo 3 dienām. Būs Tev lieka brīva pusstunda gandrīz katru vakaru.
Bērns Tevi vispār neredz. Rīts ar visu steigu (saderu, ka tā) īsti neskaitās, vakarā Tu no viņa atkraties pie plīts. Kas ir "brīvais laiks"? Tad arī līmējiet.
Es stundu pēc bērnudārza (neskaitot sarunas mašīnā ceļā) skaitu sīčiem. Kad paši aiziet spēlēties, tad viņiem manis ir pietiekami.
Dusmas iMHO ir jāmācās savaldīt. Gribi dusmoties? Ej iekod spilvenā. Parasti mums tas beidzas ar smiešanos. Dusmās kaut ko lauzt un plēst man nav pieņemami saknē.
-
Pamaz esat kopaa, taa reaali kopaa. Vinjhs lielaakoties redz sveshus cilveekus, nevis savus vecaakus
-
Mamma stāstīja, ka biju maza ap plkst 10 vakarā arī esot nākuši dullie virsū, bet tā kā biju labāk audzināta kā jau tajos laikos notika, tad ne tik traki.
Galvu pārbaudīt nav ienācis prātā. Pie viņa ĢĀ neesam bijuši seeeen un vispār parādamies tikai galējas nepieciešamības gadījumā, piemēram, kad vajag zīmi bd... Pie kāda ārsta vispār šādos gadījumos jāiet?
-
Neirologs?
Ar normaalu pediatru arii var pakonsulteeties.
Hiperaktivitaate?
-
neirologs?
bet labs, kurš var uz mrt vai kādu galvas sonogrāfiju nosūtīt.
manējais bija pēc kritiena uz tādu ierīci kur pārbauda smadzeņu darbību, sastiķē pie galvas vadiņus un vnk jāguļ.
es pārbaudītu un ja būtu viss ok, tad pievērstos audzināšanas metodēm arī
-
Trix, parasti ir tā, ka es eju veikalā, puiši paliek mašīnā. Veikals nav katru dienu, bet pēc vajadzības, jebkurā gadījumā tur ir +/- 30min starpība laikos tad.
Jā, reālā kopā pavadīšanas laika ir maz, jo atnākot mājās visi grib ēst, līdz ar to ir jāgatavo. Nemaz nedomājiet pieminēt 3 dienu kotletes. trešajā dienā viss tiks sunim.
pēc vakariņām mana enerģija arobežojas ar meditēšanu pie tv, kompja, žurnāla utt. nevis aktīvas darbības tēlojot mašīnas. Spēlēties nemaķu vispār (piedodiet jau maza būdama vairāk ņe'mos ar grāmatām, nevis lellēm un tml figņām. toties Ainu ar brālīti esot varējusi citēt no galvas un 4,5 gados pati lasīju. tiesa, man māte bija mājsaimniece un bērnu dārzu neapmeklēju). Kad mēģinu spēlēties, viņam nepatīk KĀ es to daru, sūta mani nafig. Man sāpīte, ka šitā mani noniecina un eju atpakaļ pie savas meditēšanas. Grāmatas skatamies un lasam tad, kad viņš atnāk un paprasa. Citādāk aptuveni 0 uzmanība un noturēt/pierunāt viņu nevar...
-
Varbūt pamēģiniet uzspēlēt kādu galda spēli tipa Cirks pirmsgulēšanas lasīšanas vietā.
-
Mēs tādi nespēlīgi gadījušies - mājās nav nevienas tamlīdžigas spēles un es pat laikam nezinu kā spēlēt :blushing:
-
Varbūt kādu nomierinošu tēju laiciņu pirms gulētiešanas? Pēc vannošanās arī visu vecumu bērni kļūst rāmi.
Tas tā, psiholoģijā un audzināšanā neiebraucot.
-
Pasaki, ko man darīt, un es pateikšu, kāpēc es to nevaru izdarīt. :rofl:
-
Visu var izdarīt, galvenais procesā nemēģināt nošauties :D
Jā jā - es egoistiski domāju arī par sevi.
Sīkajam vanna ir bieds ar ko pat var draudēt.
-
Man bērnu nav, viedoklis ir ;) Par pārāk maz kopā pavadīto laiku jau te teica. Varbūt to laiku, kas bērnam ir jāpavada vienam, spēlējoties, kamēr mamma gatavo un tēvs kurina, var pārvērst par laiku, kurā bērns kopā ar mammu gatavo visiem vakariņas vai "palīdz" tēvam kurināt un darīt saimniecības darbus? Nu, lai bērnam arī ir savi "pienākumi" pēc pārnākšanas mājās - paildzinātos kopābūšanas laiks (vismaz, cik atceros no savas bērnības, man tas bija lielākais prieks un pagodinājums - piedalīties "nopietnos darbos"). būtu papildus enerģijas patēriņš. Un vēl mazliet pietrūkst kopējā bildē tēva ieguldījuma (izņemot šoferēšanu, kurināšanu, gulēšanu dīvānā, kamēr bērns pa virsu danco, un sestdienas, kurās nav zināms, ar ko viņš kopā ar bērnu dara). Varbūt, ja Piafa nemāk "pareizi" spēlēties, šo pienākumu varētu uzņemties tēvs :)?
-
Tēvs dara gana daudz, tici man ;)
-
IMHO lai no dārza sagaidītu augļus, tas ir jākopj. Bez uzmanības un darba izaug tikai nezāles un mežāboli.
Vai kaimiņš pa kluso iesēj kaņepīti...
-
Kas jums tur notiek? Nu kuram bērnam nepatīk vannā? Ja ar to var biedēt - kaut kas ir pilnīgi šreijā!
Haoss rīcībā ar bērnu - tur taisnība iepriekšējiem - izdomā un turi līniju. Nepērc NEKO sīcim kādus 2-3 mēnešus. Būs visu sadīrājis - pats vainīgs.
Sāk izskatīties pēc autista...
Pārbaudi, vai bērnam gadījumā nav reakcija un pārtiku (pārtikas nepanesamība)- ir redzēti tādi gadījumi. Viņš vēl ir mazs, lai izstāstītu, ka neiet gulēt, jo tad dedzina barības vadu. Diskomforts var būt slēpts, bet dot ārā psihotiskas reakcijas.
-
Camma, nemētā absurdas diagnozes pat nevienu reizi bērnu neredzėjusi. :fryingpan:
-
Sāk izskatīties pēc autista...
Pārbaudi, vai bērnam gadījumā nav reakcija un pārtiku (pārtikas nepanesamība)- ir redzēti tādi gadījumi. Viņš vēl ir mazs, lai izstāstītu, ka neiet gulēt, jo tad dedzina barības vadu. Diskomforts var būt slēpts, bet dot ārā psihotiskas reakcijas.
Nu tik trakas diagnozes jau nu nevajag pat pieminēt.
Piekrītu par pārtiku, var izraisīt tādu reakciju, pamēģini pasekot, ko vakarā ēd, varbūt atradīsi kādu likumsakarību.
Vairāk gan sliecos uz uzmanības trūkumu, mums pieaugušajiem liekas, ka bērnam jau tiek viss, bet reizēm nevajag ne mantas, ne našķus, neko citu, tikai to mūsu uzmanību.
-
ir diagnozes,kuras var noteikt neredzot pacientu...(šeit es nedomaju konkreeti, bet kā atbildi uz izsauksmi)...
man jau liekas,ka es jums driiz ZB ar savu pieredzi, bet ko padariit, ja vinja tagad atšķiriiga...
pierasta prakse,- piezvani pa telefonu..savienojums ar dakeri un ieteikumi pa telefonu... nekāda izbriina...
Te jau ir pietiekami informacijas,lai var veidot kkadu priekšstatu..
Piaf- tikai neapvainojies, ja ir tēma , tad ir spriedumi, diskusijas un secinajumi... bus labi,galvenais,lai kkas noderiigs izlobās :hug2:
-
Piafa, man ta pofigs - tas ir Tavs bērns.
Pēc aprakstītā ir divi varianti - vai nu Tev un tavam cienītajam :fryingpan: :fryingpan: :fryingpan: :fryingpan: :fryingpan: , vai arī bērnam ir nopietnas problēmas, kuras ātri jārisina.
Diemžēl abos variantos jūs varat kļūt nepatīkami apkārtējiem....
Apvainojies vai nē - man arī pofigs, ne jau man ar Tevi kopā jādzīvo. Bet lai nu ko, te neviens gan negribētu Tevi redzēt kā nomocītu, dzīvot negribošu, salauztu sievieti ar nevaldāmu psihu tīni, kas ik pa brīdim no kādas šaizes jāručī...
Padomi sadoti. Un viens no ātrākajiem variantiem - paskatīties, kas sīcim ar veselību. Dies pas ko nopietnu palaist garām.
-
Fraaze par normaalu svaru gan bija smiekliiga. Kaadam dereetu viziite pie speciaalista - miikstajiem vecaakiem vai hiperaktiivistam(vai pat ADHD pacientam), kas visiem taisa uz galvas... http://www.wisegeek.org/what-are-some-tips-for-dealing-with-hyperactive-kids.htm
-
opā, un es padomāju, ka tas sen jau atrisinājies...
padomi jau te daudz sadoti, bet tas viss tīri teorētiski... Mēģināju iedomāties, ko darītu, ja tas būtu manējais, bet pagaidām... hmmm - labi, ka bērnu nav.
Interesanti, kā ar mantu mešanu pa logu cīnās clv, kas dzīvo augstos stāvos? kkā bieži negadās, ka ap 9stāvenēm derīgas mantas kaudzēm mētātos. Ir gadījusies lido'joša lampiņa gar galvu un kas līdzīgs kaķu smiltīm daļēji uz apģērba bērnībā un atceros, ka reiz ar draudzeni kkādos mazpadsmit gados kkādā ~8.stāvā (2,8m x stāvi+pārseguma paneļi... 119. sērija) atradām uzgrīdas nekam nevajadzīgu metāla skrūvi (laikam no kkādas padomju mēbeles) un... nepaskatotiesun nepiedomājot fiksās idejas rezultātā izlidinājām pa lodžiju... pirms attapām, ka apakšā ir celiņš un 1 onka zvanija pie durvīm un, pieklājīgi sakot, ļoti dusmojās (netēmējām un netrāpījām :D - tagad var pasmieties, bet ja nu...). Tikai pēc tam pieleca, ka, ja kādam pa galvu nelabā vietā trāpītu, tas ļooooti slikti varēja beigties.
Ko gribēju teikt, ja zemos stāvos pazaudēta manta un jaunas lietas maksā naudu utt, tad augstākos stāvos tāds gājiens kādam var būt letāls, t.i. niķi un savstarpējās attiecības ir ģimenes iekšēja nebūšana, kas, jā, būtu jārisina un tauta te jau padomus sadeva, tad mantu mešana pa logiem var būt bīstama apkārtējiem...
-
Camma, nemētā absurdas diagnozes pat nevienu reizi bērnu neredzėjusi. :fryingpan:
da labi diagnozes, lai dievs dod un tā būtu tikai fantāzija.
bet nu padomā, varbūt tiešām pārbaudīt veselību?
-
Piafa tagad nelaimiga, ka vaajuma brīdī ielika šo tēmu... :faint:
Izradās, kas tik viss nav jādara :)
tex- tie nav nekadi teoretiskie padomi, es piemeram ta arī audzinu, kaa še rakstu un domaju daudzi citi arii...oky..laikam pāris meitenes atzinās bērnu neesamībā...
par mantu mešanu... tagad tik iedomajos, kad tex saaka runaat... pag ..a kaa tas bērns to var izveikt??? viņs pats attaisa logu???(izbriinā šoketais smailjiks)...nutak nestūķē viņš pa mazu šķirbu ,kas atverta vedinasanai..?? :o
un, kur to var iemaciities,Kādam tas ir jāparāda, ka lietas var izmest pa logu...
-
Palodzes zemas, bet platas. viņš mēdz tur sēdēt, spēlēties, ja vajg kādu sasaukt atver pasauc.
ps pavisam privāta māja, palodze no ārpuses man līdz nabai aptuveni.
-
Kādas jums attiecības ar vīru? (nevajag atbildēt man, tikai godīgi sev) Jūs bērna klātbūtnē viens otram uzsmaidāt, esat mīļi, pajokojat? Te jau minēja, ka bērns kā ar antenām jūt visu. Pie ārstiem vajadzētu noteikti, par šo padomu nevajag apvainoties, jo nav saprotams, kas izraisa spriedzi, ja gadījumā citādi ģimenē viss būtu labi. Tik mazs tiešām pats neko nespēj izskaidrot. Vēl viens iemesls varētu būt āderes zem bērna gultas, vajag pārbaudīt. Es bērnībā savā gultā slikti gulēju, nevarēju iemigt, murgoju, vēlāk tikai atklājās, ka tā bija ļoti slikta vieta.
-
Izlasot šo visu, man radās secinājums kā Cammai.
Uzvedība nav adekvāta.
-
Kulinārija palīdz visiem. Jaunēklis šodien vakariņām izvārīja zupu, sacepa siermaizes. Paspēlējās ar Gudrinieku. Miegs vēl nenāk, bet vakara psihs arī vēl nav uznācis. Pieņemu, ka uzmanības un lietderības sajūtas trūkums varbūt ir pie vainas.
-
Novembris 27, 2014, 22:37:59
viņš vēl nav gultā??
-
Ne, miegs nenāk.
-
un ceļas 6 - 6:30?
pieņemsim, ka aiziet gulēt 23 ... tur tak miega pa maz.
-
Vai man viņu pie gultas piesiet? Zālītēm sapičkāt?
-
nē protams, lai dzīvojas pats kā ērtāk!
neko nevajag darīt
-
Raadaas tas nabags no paarguruma autopilotaa kriit
(Nee, beernu nav, peec sveshiem beerniem spriezhu)
-
http://lnt.skaties.lv/programma/?d=2014-11-28&i=348#current
Tam šovam kā reiz no šādām situācijām ģimenē kājas aug ... bērns ņe pri čom.
P.S. Ja jau jāatskaitās - ir bērns 1 gab., pieaudzis, tādi brīnumi nekad nav bijuši. Un absolūti piekrītu par režīmu - jo vēlāk iet gulēt, jo bērnam grūtāk.
-
Bet, atceroties sevi un maasu beerniibaa, vai veerojot apkaarteejos siichus- nu nav vinjiem lilai daljai nojeega, kas ir taa sajuuta, kas signalizee, ka miega laacis uzbrucis... Kriit no kaajaam, bet nee- miegs nenaakot...
-
http://lnt.skaties.lv/programma/?d=2014-11-28&i=348#current (http://lnt.skaties.lv/programma/?d=2014-11-28&i=348#current)
Tam šovam kā reiz no šādām situācijām ģimenē kājas aug ... bērns ņe pri čom.
P.S. Ja jau jāatskaitās - ir bērns 1 gab., pieaudzis, tādi brīnumi nekad nav bijuši. Un absolūti piekrītu par režīmu - jo vēlāk iet gulēt, jo bērnam grūtāk.
Starp citu, labs raidiijums, paliidz ieraudziit un atpaziit "saveejaas" situaacijas un dod ieskatu, kaa riikoties
-
Kaut arī saka, ka miegs nenāk , miega, manuprāt,ir par maz. Ja neaizmieg 5 min laikā, tad varbūt jau no 21 .00 varat sākt gatavoties gulētiešanai ar kaut kādiem "rituāliem" - izvēdiniet istabu,pasalstiet kopā,paskatieties uz mēnesi, zvaigznēm, tīriet zobus, lieciet gulēt lāci, zaķi, samaziniet apgaismojumu nu lēnām samaziniet aktivitāti.
Piedāvā divus variantus visam, lai nekas nav uzspiests, lai ir "izvēle". Nu tipa kuru pidžamu labāk zilo vai zaļo? Nu ja saka , ka pidžamu negribu, bet gribu kūku , tad nezinu...
Varbūt tiešām piedāvā pārbīdīt gultu citā vietā...
-
Varbūt tiešām piedāvā pārbīdīt gultu citā vietā...
Un pēc pārbīdīšanas, kas finalizēta ap 21, taču jāizmēģina, vai tā jaunā vieta ir gana laba? Tā teikt, jāievērtē, ne? ;)