Sarunu forums
Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: Sfinksa 2018. gada 01. decembris, 17:05:16
-
Katru menesi pirms MR nedelu saakas rauduloshana, blaustishanas, ardishanas, viss kaitina, viss besi...visam nav nekadas jeegas, viss gruti, viss Radas melnas krasas...Jutu kaa hormoni trako….nu man ir ari vairogdziedzera problemas, par maz hormonu, nogurums nomoka….Esmu precejusies, ir mani pashas 2 berni un viira 3 berni….dzivoju arzemes, parvacos pirms 10 gadiem...sheit neviens nepalidz ar bernu pieskatishanu...varbut es izklausos cikstule, es nezinu...es stradaju un visu pa majam daru...virs nomaksaa kreditu...edamo...manas fianses mazakm lietam….bet runa ir tas, ka man gandriz nav briva laika, vienmer esmu gimene, maajas, gimene maaja, ne draugu, ne pazinu...un pat viira gimene tikai uzrodas ciemos uz dzimshanas dienam un Ziemassvektiem...vini kaut Kadi veesi negrib mani kaut kaa pienemt...un vistrakak kad kad es slimoju, mani viira vecaki nepieskata mazo 4 gadibo bernu...a ja berns slimo, tad nemu bernu pie sevis uz darbu, jo atkal neviens nepieskata, nerunasim par romantiskajiem vakariem, vai nedelas nogalem vai brivlaikos...esmu sastaistita visu laiku ar berniem un maaju un darbu...it kaa esmu laimiga un man kauns ir sudzeties...bet es jutos kaa izsmelusies, neko negribas...viss liekas tik peleks un neinteresants…..Vai kaada ari taa juutas ?
-
Ir bijis, bet ne ārzemēs, tepat.
-
Tikai kur lai smelas energiju, speeku, sajuta tada, ka tikai rukaa un rukaa un maajas un maajas...neko citu dzive neredzu tada pati kaa LV bija dzive, tada i arzemes, vienigi LV bija lidzas gimene, draugi, tantes, krustmates.---a sheit kulies malies viens kaa pirksts...it kaa gimene ir...bet jutos vientuli.
-
Nedēļas nogalēs kur iziet nevar? Tūlīt jau Ziemassvētku brīvlaiks, kkur aizbraukt,
vidi pamainīt, kādus jaunus iespaidus, vai pie savējiem uz Latviju.
Ko vīrs par to saka, kā Tu jūties? Ka apnikums iestājies?
-
Kad mana sieva sāk līdzīgi čīkstēt, es viņai saku aptuveni tā: "Grūti, ģimene liela un nav laika atpūtai? Bet tu padomā, kā būs tad, kad visi bērni aizies dzīvē! Sēdēsim vieni paši divatā mājās un piekto stūri meklēsim, atpūta ... Jā, atpūtušies un tā tālāk, tikai tā atpūta pēc kāda pusgada jau kā rūgta nāve būs apnikusi." Apdomājas sieva un "Jā, tā laikam ir." :)
-
Viens ir čīkstēšana, kuru pēc aprunāšanās un apdomāšanās var izbeigt, bet otrs - organisma bioķīmija.
Svarīgi atšķirt, kas ir kas
-
Nu mes brivdienas izbraucam kur citur...un paliekam kaut kur Hoteli….bet mazakais berns jau janem lidzi jo VIIRAMATE NEPIESKATA, taa ka atkal cik garsh tik plats, vide nomainita, bet pienakumi tie pashi…
A vot pec divvientulibas es ilgojos...bet vienmer tad 10, 15 min...shitie visi fiksiem, kamer berni gul, kamer berns skatas TV, tas saak apnikt, nekadas romantikas tikai FIKSIE VARIANTI...nekadas nedelas nogales ar izguleshanos...celos 5:00 jo berns pieradis taa celties...virs necelas, vins izgulas...vins tusee, vinam dzive nav apstajusies, bet taa kaa vina vecaki mazo nepieskata, taatad mana dzive ir pilnigi apstajusies, bet vins turpina dzivot kaa bija pieradis un vienemer saka, ka vins savulaik pie saviem 3 berniem jau atsedejies...a es lai ar savejiem sezu...viens man ir no bijusas laulibas berns 10 gadi un viens kopigais 4 gadigais….bet pienakumi diemzel gulstas tikai uz maniem pleciem, pat slimot nevaru atlauties...jacelas, jagatavo, jatira….
-
Gan jau runa nav par plezīru pusgada garumā...
Bez elpas atvilkšanas var arī to laiku nesagaidīt, kad to piekto stūri meklēt.
Pārdegt rutīnā. Dzīve jau ir šodien.
-
Ok, ģimene nepalīdz. Vai nav kādi vietējie draugi, tautieši vai kaimiņi, ko paaicināt palīgā? Bērnu skolasbiedru vecāki? Kaut vai par maksu?
Es saprotu, ka ir grūti. Labā ziņa ir tā, ka bērni izaug.
-
Nez, man bērns nekad nav traucējis. Nevienā vecumā.
A dzīve no darba un mājām sastāv, tas jā.. un mūžīgā izdegšana.. Tā kā saprotu to visu. Pat negaidu nekādu risisnājumu.
-
Algot aukli. Būs laiks romantikai.
-
Es jau saprotu ka taada dziive, bet nu no izjutam es nevaru palepties...tas emocijas vienkarshi atnak un velkas aptuveni nedelas garuma, bet jacelas, jaiet uz darbu, jaskrien uz bernudarzu, ar bernu uz kursiem, ar otru bernu jasagaida no skolas….jabut visam majas gatavam un kartiba...Ja man butu kaut nedela viena diena briiva bez pienakumiem...vai ja slimojot es varetu izguleties uz slimibas lapas un Oma pieskatitu bernus, es zinu ka tas atrisinatu visu...bet cik reizes runats un nekas nenotiek, LV ir tiesam miilji Oma un Opa....a sheit sveshuma...pensionari grib tuset un mazberni ir pedeja viena...galvenais vinus neapgrutinat...dazkart stulbi ka taaa.
-
TUK, sheit aukles ir dargas, tad man nav jeega vispar iet stradat, jo atstatu visu algu vinai...Un tam pasakam ticet ka Arzemes nauda kaa debesmanna no gaisa kriit, tas logiski ir mulkibas. Un vel jau taa lieta, ka sheit aukles nepieskata, ja berns ir slims….nepieskata brivdienas...vai ja pieskata tad dubultmaksa…..tadel saku...tas gandriz vairs nav iespejams.
-
Bišķi dusmas parāva. Omas un opi ir savu padarījuši, viņi arī kādreiz skrēja, savus bērnus audzinot. Bērni ir vecākiem, ne vecvecākiem. Ja kāds grib, lai piedalās, ja ne, neko nevar pārmest.
-
man vienīgais, kas nāk prātā - ja nav iespējams mainīt apstākļus, tad ir iespējams mainīt attieksmi. Bet kaut ko jau ar tiem apstākļiem sagudrot var, visi kaut kā bērnus esam uzaudzinājuši.
-
Brona, kas tad viniem liek katru nedelu mazbernus pieskatit….bet nu piedod, ja mana viira triis bernus pieskata, bet manejos nee, nav speeka, negrib...vai taa nav atklata smieshanas par mani un nicinashana...bet toties ja ir dzimshanas diena tad ierodas abi degunus gaisa saslejusi un piesienas, ka salvete stav nepareiza pusee...vai kafijas kruze ir par lielu...nu ziniet ko, ja negribat piedalities mazbernu audzinashana, nu i nevajaga, bet tad ludzu vai nu saprotiet, ka es jutos pargurusi un negribu neko svinet...vai vienkarshi paturiet savu viedokli pie sevis.
-
Bobis,....tadel jau uzrakstiju teemu par Depresiju, jo saprotu ka taa talaak nevar, es nevaru izmainit situaciju, bet nu ko man darit, ja jutos nospiesti, vientuli, noskrejusies….varbut iet pie psihologa, nemt antidepresantus un uz visu pooo….nezinu, tadel jau gribejas dzirdet jusu viedokli...mekleju palidzibu, tikai nezinu kaa palidzet.
-
pieci kopā pie jums dzīvo? Nu jā, tas ir traki laikam, nevaru iedomāties
-
Nav smiešanās par Tevi. Jums tur kopā vesels bērnudārzs, es no jums bēgtu kā no uguns. Kādai dzelzbetona omei jābūt, lai šito visu uzņemtos. Tiesa, par salvetēm un kafijas krūzēm man būtu pofig. Bet nu sasaistīt šo - bērnu pieskatīšanu un kafijas krūzes, to arī vajag mācēt.
-
Tā arī nesapratu, ko vīrs par to visu pārgurumu domā?
Varbūt pienākumus var kā sadalīt, lai visi daudzmaz ok.
Jā, Omēm tā viņu brīva izvēle.
Ā, tie vīra bērni arī pie jums dzīvo?
Tie lielāki? Mājas darbos iesaistās?
Psihoterapija nav tik dārga kā aukles?
Bet man šķiet pārsteidzoši, ka desmit gadus dzīvojot nav draugu...
-
novembris/decembris ir tādi sūdīgi mēneši, lai panāktu progresu šajā situācijā. Vismaz mani tā tumsa un kkāda bezcerības sajūta šajā laikā uzmācas
-
Sfinksa, Tavi bērni laikam ir mazāki, tāpēc vecvecāki negrib noņemties.
Kur lielāko bērnu mamma?
-
Bobis, no viira berniem pie mums pagaidam tikai viens dzivo, bet veel pirms gada vel nebija tik lieli tapec visi dzivoja pie mums, un es rupejos par visu...un vinu ista maate taa ari gudraa...taa pa vasaras brivlaiku pat savus bernus pie sevis nemt negribeja, tad atkal bija uzvelti uz musu pleciem...a zem musu pleciem, nozime uz maniem pleciem….tad nu pargurusi sajutos, bet vismaz vecakie berni vareja shad tad mazo braliti pieskatit...bet tagad kad vini prom...tagad vispar nekaa nav.
Brona, izlasi kartigi, 5 berni, bet 3 berni viram no bijushas laulibas un viens berns man no bijushas laulibas un mazakais ir kopigais.
Un tiklidz viira berni pieauga, taa uzreiz viira vecaki izdomaja, ka manejo un kopigo bernu tur nevajag pieskatit...bet piekasas ikreiz kad ciemos naak par edienu, par manu izskatu, par berniem, skatas katra kakta cik tiirs, kaa sakopts visss….tas tiesham apgrutina….cik ir runats….bet viss pa velti.
-
Bišķi dusmas parāva. Omas un opi ir savu padarījuši, viņi arī kādreiz skrēja, savus bērnus audzinot. Bērni ir vecākiem, ne vecvecākiem. Ja kāds grib, lai piedalās, ja ne, neko nevar pārmest.
Parastā darba dalīšana, - vecāki rukā (gādā naudu), vecvecāki pieskata, burtus iemāca, ciparus, skaitīt, utt. Normāla lietu kārtība līdz mūsdienām. Šobrīd, kad, kā saka man pazīstami cilvēki, rietumos bērns tiek audzināts kā vecākiem būtībā svešs cilvēks ... Nu, tad nav ko brīnīties, lai gan ... darbojas arī pretējā virzienā, - kad vecajiem vajadzēs kādu palīdzību ... nu, tad arī var sākt ... brīvdienās - nē, slimus jūs - nē, utml.
-
Luize, arzemes ir taa, ka vienu nedelu pieskata Tevs, vienu nedelu maate...Iesakuma taa maate pieskatija savus bernus...bet tad vina aizbrauc atvalinajuma un atstaj bernus vienus majas, tad vina saslims un mums atsuta bernus...nekad nav bijis otradak...un mans VIIRS logiski grib palikt bernu acis LABAIS TEETIS un vins vienmer nem bernus kad var...nu beigas slodzi uznemos es pati….nu kaut kaa taaa...
-
Ja runāšana nelīdz, jāķeras pie kardinālākām metodēm. Izskatās, ka neviens nesaprot, cik Tev tas viss ir nopietni.
-
Zigfrid, izteiksos velreiz...es esmu ar berniem no rita, pecpusdiena pec darba, vakaros un brivdienas un svetku reizes u.t.t. un es neludzu Vecvecakus kad es gribu aiziet uz masazam, pie arsta, zobarsta, ginekologa, taisiju rokas operaciju un divas nedelas guleju ar gipisi...vini visu to zinaja, un pat ieminoties vini teica NU TADA DZIVE.....a es padomaju es jau neludzu ka eju uz Dejam vai uz Kino vai kur izklaideties...100 gadus neesmu to izbaudijusi….A man likas ka ir normali ka vecvecaki pieskata, ja esi slims vai mazberns slims...jo mani var izsviest no darba ja es katru reizi kad berns slimo, palikshu majas...mums bernudarzi ari atsakas pat ar iesnam pieskatit beernu, taa ka nakas nemt uz darbu...bet kada stradashana ja berns lidzas...tas dod pa nerviem.
-
LUIZE, ja es ko saku...man atbild VISIEM TADA DZIVE...ko tu tik VAAJA, ko CIKSTI, PATI BERNU GRIBEJI....bet es jau nesudzos ka man berns vai berni ir apgruinoshi...bet nu ir situacijas, kad es labprat gribetu kad kads vismaz no bernudarza iznemtu mazo un uztaisitu majas eest….nu tad kad divas nedelas laba roka bija gipsi, es raudadam visu dariju pa majam un man bija shausmigi gruti….un tad vini grib lai es smaidu un vienmer esmu laipna pret tadiem VIRAVECAKIEM.
Es nezinu ko darit, izmisums parnem...zinu berns izaugs, bus vieglak, vai nu japacieshas...vai nu es nezinu, ja nervi neiztures...man bailes parnem par sevi.
-
Zigfrid, izteiksos velreiz...es esmu ar berniem no rita, pecpusdiena pec darba, vakaros un brivdienas un svetku reizes u.t.t. un es neludzu Vecvecakus kad es gribu aiziet uz masazam, pie arsta, zobarsta, ginekologa, taisiju rokas operaciju un divas nedelas guleju ar gipisi...vini visu to zinaja, un pat ieminoties vini teica NU TADA DZIVE.....a es padomaju es jau neludzu ka eju uz Dejam vai uz Kino vai kur izklaideties...100 gadus neesmu to izbaudijusi….A man likas ka ir normali ka vecvecaki pieskata, ja esi slims vai mazberns slims...jo mani var izsviest no darba ja es katru reizi kad berns slimo, palikshu majas...mums bernudarzi ari atsakas pat ar iesnam pieskatit beernu, taa ka nakas nemt uz darbu...bet kada stradashana ja berns lidzas...tas dod pa nerviem.
Man, gan LV, bet arī ir 4, un nav neviena vairs, kam pieskatīt. Kā pareizi rakstīja Luīze, bērni mēdz izaugt. Kādi gadi pacietības, un viss būs kārtībā. Vien mēs savējiem no sākta gala skaidrojam, ka mēs esam VIENA ĢIMENE, dzīvojam VIENĀ MĀJĀ, un tas nozīmē to, ka vecākais dēls kopj un pieskata priekšnamu, meita - virtuvi + palīdz jaunākajiem brāļiem mācībās, vidējais dēls mazgā traukus un jaunākais ... maina kaķim smiltis un rūpējas par to, lai kaķiem būtu ēdiens. Kārtība savās istabās - katra personiskais pienākums bez ierunām.
-
TUK nav draugi, bet labi pazinas, bet arzemnieki loti bailigi, vini neuzticas un tur nav milas parunashanas pa vakariem un parnaksnoshana ar berniem vai nedelas nogales kur kopa aiziet, vinu sievietes nu taadas, ari TAA, forshi forshi Sveiki pateikt, teeju padzert, bet tikai lai neapgrutinatu...nu ir bijis kad mammas pieskata uz 3 stundam un es tad vinu bernus 3 stundas...bet nu vel nav bijis ar parnakshnoshanu u.t.t.
Ir LV meitenes sheit...bet vinas pashas ir ar darbu un berniem no rita lidz vakaram, ka vinam nav laika izpalidzet...vinas dzivo ilgak un ir pienemusas jau citu kulturu...diemzel taaa…..
Psihologs letaks, jo mums gimenes arsts var nosutit un taa kaa mums ir obligataa veselibas apdroshinashana, tad psihologs ir pa velti, ja ar nosutijumu.
-
Vīrs zina, ka jūties slikti?
Man kkā izskatās, ka Tu tik visu uzņemies un ārēji nepaud, ka to nevēlies.
Neticu, ka mīlošs vīrs nereaģētu uz sievas sliktu pašsajūtu.
-
Vīrs vai tad ir cittautietis ārzemnieks?
-
Zigfrid, nu LV varbut darbojas bernu iesaistishana maajas darbos...mes jau ari meginam...bet nu esmu jau paris reizes dzirdejusi ka taa nedrikst...vecakais deels pat IZTEICAS VINS NEESOT KALPS.....a manejais puika vecakais samacijies stikus pat skola pasudzejas, izsauca uz parunam...BERNI arzemes ir NEAIZSKARAMIE....vini kaa pukes, tikai rupejies un lolo, bet nedrikst likt viniem stradat, pat ne lugt palidzet...viss pashiem jadara un jaapdanco.
-
Luize, jaa, arzemnieks….vins mani nesaprot...vins nesaprot, ka es jutos TE VIENA...lai gan jaa apkart it kaa ir cilveki….bet tapat sajuta, ka kulies malies viens par sho zemiti.
-
TUK, vins noraksta uz hormoniem un saka, vel bikin pacieties un viss tak bus labi, berni izaugs...Tikai es saku, bet slikti ir man tagad shaja momenta.
-
Mājās vīrs vai tad nepalīdz neko?
-
Zini, nemokies, brauc mājās, šeit ir vislabāk.
-
TUK par daudzajiem gadiem nu jau LV draugi ir izzudushi, radi ari attalinajusies...nu negaida mani neviens vairs LV atpakal.
-
LUIZE, biskin jau palidz, taa jau nav ka neko, un ari pirms pasakumiem, kopaa klajam galdu, uzkopjam….bet ja kaut kas nav kaa vajag, tad viiravecaki tikai man pa galvu izraksta un man tas ir apnicis….Ja senak es priecajos LV ka ir gimenes pasakumi, tad tagad kad zinu ka bus kopa Ziemassvetkus jasvin...man saakas nervozuma drudzis, vedera viss griezas….un paliek neomuligi...jo jau zinot ka vienmer pasakumos ir kads skandals...tad logiski negribas tadus svetkus.
-
Zigfrid, nu LV varbut darbojas bernu iesaistishana maajas darbos...mes jau ari meginam...bet nu esmu jau paris reizes dzirdejusi ka taa nedrikst...vecakais deels pat IZTEICAS VINS NEESOT KALPS.....a manejais puika vecakais samacijies stikus pat skola pasudzejas, izsauca uz parunam...BERNI arzemes ir NEAIZSKARAMIE....vini kaa pukes, tikai rupejies un lolo, bet nedrikst likt viniem stradat, pat ne lugt palidzet...viss pashiem jadara un jaapdanco.
Es esmu riebīgais tēva tips, - saku, ko domāju, un daru, kā uzskatu par pareizu. Arī mums bija reiz tādas runas, ka bērni nedarīšot šo un nedarīšot to. Atbilde? Mūsu starpā pastāv nerakstīts līgums, - vecāki bērnus uztura, bet bērni vecākus klausa. Ja kāda no pusēm līgumu nepilda, tas tiek uzskatīts par spēkā neesošu. Ja manējie kādam ko ziņotu par savu tiesību pārkāpumiem, so on ... viņi zina, ka bērnunamā ir labāka mamma un labāks tēvs par bioloģiskajiem. Kaut kā ātri vien apklusa tās runas. :) Princips ir ļoti vienkāršs, - lielākas tiesības vienmēr nāk kopā ar lielākiem pienākumiem. Tas - attiecībā uz bērniem. Attiecībā uz Tevi, - Tev ir ne tikai pienākumi savu bērnu priekšā, bet arī kādām tiesībām ir jābūt.
-
Nu vot, atkal slikti.
Tad nekas cits neatliek, kā vien tikt ar vīru galā un iesaistīt darbos.
Ar vīru, ne ar viņa vecākiem.
Nerīko šogad viesībās, nosviniet paši vien, bez vīra vecākiem, ja Tu negribi ar.
Un punkC.
-
Paldies visiem par domam….man palika vieglaks….bet laikam risinajuma nav, kaa tikai aiziet pie psihologa un uzsesties uz kadam nomierinoshajam zalem, jo ne viirs, ne vina gimene nemainisies, bet man kaut kaa jatiek ar sevi galaa un savam izjutam…
Paldies jums visiem.
-
Un nāc parunāties forumā, ja laiks un vēlme. :)
Turies! :big_hug:
-
LUIZE, paldies par atbalstu.
-
Nolasās mentalitātes atšķirības . Nezinu, kas par ārzemiju... bet būtībā viss jarisina tikai ar vīru. viņš radušās situācijas priekšā ir tikpat atbildīgs cik tu. vecvecākus visp nav ko tur pīt iekšā.man visām paziņām,kam vīri vietējie nācies iziet caur pieņemšanas /nodošanas etapu. Kur sievai kā mātei un ģimenes kopuma turētājai bijis jāpieradina vīrs...ka nu būs tagad šitā, kā es saku ..nevis tā,kā tavu vecvecaku un vecāku mājās pierasts. Jo te, tagad ir mūsu ģimene...
jap, varbūt vecvecākiem liekas ka tu kko dari ne tā kā vinji... bet tu dari pa savam, un tas jāakceptē tavam vīram un viņam jātiek galā ar saviem vecākiem..lai tie nabaksta tev degunā savus noteikumus.
Par bērnudārzu jau Broņa izteicās...tur man nav ko piebilst, vienīgi,ja jau tētis ir labais tētis,tad lai tāds arii ir līdz galam. ja savāc bērnus pie sevis ,tad kad tam jābuut eX sievas termiņam,tad lai pats ar viniem arii darbojas, un tev tur nav obligāti jābuut par spundi visos caurumos.Janu vieniigi sen jau tā ir iegājies,ka tu esi tā spunde, tad gan viņam var būt lielas acis-kas noticis? vislaik tak tiki galā :thinking:
P.s ja ārzemija Ukija, tad te nu gan depresiju gadiijumā ir palidziba ..un fiksa un rezultatiiva...
-
Sfinksa, man aŗī "nolasās", ka esi latviete-pacietīgā, varbūt kaut kādā ziņā pazemīgā...kas stingri nenostājas un nepasaka - šeit ir mana teritorija, šī ir mana ģimene un mans skaījums uz dzīvi un lietām. Un vīram pietiekami skaidri, konstruktīvi un pa punktiem, bez žēlabām un mājieniem, nepasaka, kāda ir Tava situācija un kādu redzi iespējamo risinājumu un palīdzību.
Bet, iespējams, bez speciālista palīdzības tas varētu grūti būt risināms
Un pāris vārdi Zigim - lai tiktu līdz Tavējam līdzīgajam modelim, vecākiem ir jābūt komandai, kuras autorei, kā saprotams, nav
-
to,ka vīram + sievai jābūt komandai ,tas 120%
ja nav, tad auzas momentā. :smile:
man arī reiz pa reizei uznāk bzdinks.. nu vajag uztaisiit drāmu+ kašķi... Skaiti ..tā diena ir aizgājusi pa burbuli... kaut sīkumos, bet izniekota. Ja ir tā sajūta,ka viens uz otru var paļauties un balstīties, tad uiij kur daudz var izdarīt un panest...
-
...jo ne viirs, ne vina gimene nemainisies, bet man kaut kaa jatiek ar sevi galaa un savam izjutam…
Jāmainās Tev. Ja Tu mainīsies, arī viņiem nekas cits neatliks kā mainīties.
-
Sāc ar to, ka pasaki, ka Zsvētku lielpusdienas šogad nebūs. Es slima un guli gultā. Izej pie viesiem halātā un ar dvieli ap galvu.
Ar "saviem "bērniem" atbrauc uz Latviju paciemoties. Un kļūsti par saimnieci savā ģimenē, pasmejies par vīra vecāku pārmetumiem
Tādas hormonu lēkmes gan nav normālas, drīzāk tā ir Veģ. distonija
-
piekasas ikreiz kad ciemos naak par edienu, par manu izskatu, par berniem, skatas katra kakta cik tiirs, kaa sakopts visss…
Bija tāds gadījums.
Vīramāte atnāk ciemos, pārvelk ar pirkstu skapja malai, rāda vedeklai putekļus un jautā:
"Un kā Tu šito izskaidrosi?"
Vedekla mierīgi atbild:
"Cūka vienmēr dubļus atradīs..."