Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Lynx 2019. gada 12. janvāris, 21:50:10
-
Tagad taa - ja kaads grib man mest galoshu - laipni luudzam. Bet rakstiishu savaa stilaa, ne gramatiskaa...
Par ko staasts. Gan jau ka dalja forumieshi zin, ka esmu smagi nodevusi dzimteni, paarceelusies uz Dienviditaaliju un ak shausmas arii gultu dalu ar churku - tobish dienviditaali.
Profils fb veel joprojaam ir un reizeem spontaani apstiprinu barinju ar personaam, ko nepaziistu- vaajiiba. Patiik ar sveshiem pakomuniceet. Taa - deelj jautriibas.
Staasts par Latvijas patriotiem, kuri mani taaaaa gaana, ka latvieshu valodas skolotaaja jebkuraa pilseetaa no kapa piecelsies, vieteejaa veikalaa virvi nopirks un centraalaa laukumaa pakaarsies
Tad jautaajums - kaadas tiesiibas tautieshiem, kuri ka ar kad jauc regulaari un taa ir mazaakaa kljuuda, seko trakaak- visas kljuudas baisas, kas atkaartojas... un dara latvieshu valodu netiiru, baisu.... Kursh no mums ir lielaaks nodeveejs????
Dveeseles kliedziens...
-
Staasts par Latvijas patriotiem, kuri mani taaaaa gaana,..
par ko? kāpēc?
-
tevi vienk TTA māca nepastiprināt(neielaisties, nesieties... nu vardsakot izvēleties pareizi) visus ko ieraugi fb un citos tīklos...
man netļaujas acīs :rofl: :rofl: neko teikt :blushing: tikdaudz cik visādi brīnumi fb grupās, bet tur jau ir izvēle -lasīt un kašķētis(vienalgparko ) jeb laist pari galvai...
tātad, izvēlies ko vēlies, viss paša rokās :coffee:
-
Nu kaa par ko- tak nodeveeja.
-
Nu kaa par ko- tak nodeveeja.
nopietni? visus bļāvējus nobloķētu. kāpēc sarežģīt sev dzīvi?
-
Man jau fb nav dziives centrs un uz visu ar humoru skatos. Ar nopietniem draugiem jau sen citaadi komuniceejam. Fb man taada izklaide. Un taapeec staasts nav nopietns.....
Bet varbuut nopietns...
Kaapeec man viens” ideots, kas nemaz nezin kad ...... ok - nevaru ti stilu atteelot, atljaujaas justies kaa dziives centraa.... Skumji
-
Man jau fb nav dziives centrs un uz visu ar humoru skatos. Ar nopietniem draugiem jau sen citaadi komuniceejam. Fb man taada izklaide. Un taapeec staasts nav nopietns.....
Bet varbuut nopietns...
Kaapeec man viens” ideots, kas nemaz nezin kad ...... ok - nevaru ti stilu atteelot, atljaujaas justies kaa dziives centraa.... Skumji
šitie brēcēji patrioti ir varen smieklīgi, galvenais, ka parasti neviens no viņiem pat izteikties normālā latviešu valodā nemāk, kur nu vēl par argumentētu sarunu veidot, un galvenais, ka viņi pat nesaprot, kad viņiem mēģina izskaidrot sakarīgi kaut ko.
-
Nevienam nav tiesību izdarīt skaļus un publiskus secinājumus par kādu cilvēku, kamēr nav bijis apspriestā ādā, kurpēs un pudu sāls kopā apēdis.
Zinu, ka viegli teikt - bet neņem galvā un "kancelē" tos personāžus, kas Tev traucē un nav tīkami.
Diemžēl, bet ir cilvēki, kuri zina kā jādzīvo, tikai viņu dzīves ir tik garlaicīgas, ka tās jāpiepilda ar pamācībām citiem.
P.S. Nezināju, ka itāļi (pat ja no dienvidiem) ir čurkas ;)
-
Es varu runaat savaa stilaa un tuvaakie zin, ka tas ir mans stils un taalaakie sapratiis, ka man ar gramatiku viss ok. Un manupraat tas ir svariigi. Kaa gleznieciibaa- lai gleznotu kaa Dali vai kaa Picasso jaapguust klasiskaa gleznieciiba.
Arii ar valodu - lai veidotu savu runas stilu - jaaprot runaat klasiskaa valodaa...
Un kad mani taads, kursh latvieshu valoda gramatiku praksee zin taapat kaa Kjiinas aabeci, atljaujas saukt par nodeveeju..... lielaaks latvietis ir mans viirs, kursh latviski nerunaa, kaa shie patrioti, kas ( nevis kuri - apzinaatu) valodu kropljo
-
Baacien- nav churkas. Bet ir kategorija latvieshu, paarsvaraa viirieshi, kuriem arii itaalji, spaanji, griekji ir churkas
-
Lai piedod valodnieki, bet internets (čati, blogi, forumi, soc.tīkli) ir tā vieta, kur katrs izpaužas kā vēlas, prot un kā ir ērti.Ja katru reizi saņemtu naudu, kad tieku apspriesta par savu rakstību, tad kaut ko vērtīgu būtu nopirkusi (esmu dažkārt lasījusi arī sarunu foruma čatā), tā vietā atrodu interesantāku nodarbi un sarunāju ar sevi, ka necepšos par to.Man taču nav jāsāk skaidroties, ka planšete visus mīkstinājumus neatpazīst un nevar realizēt, un daudzpunktes lieku ne bez iemesla .... :D
Rakstību vērtēji skolotāji skolā un lika vērtējumus (kas bija gana augsti), pārējie var turpināt šausmināties un sašust, ja citu raižu nav :D
-
Baacien- nav churkas. Bet ir kategorija latvieshu, paarsvaraa viirieshi, kuriem arii itaalji, spaanji, griekji ir churkas
Jo šādi vīrieši nav konkurētspējīgi ;) Nu iedomā, tādam latvju bāleliņam, kurš par sevi augstās domās viens itālis ņem un "izgriež pogas". Ko citu viņam darīt kā cepties? Domā, ka strādās pie savas izaugsmes un šarma? Tas prasa laiku, darbu un spēju pārkāpt savam superego.
-
Baacien, nav runa par punktiem, kommatiem un garumziimeem. Tu tak zini, ka arii man par maniem tekstiem visdriizaak buutu nulle dienasgraamatsa. Tas nav svariigi, ja es zinu kaa ir pareizi. Vispaareejaas neta probleemas mani neinteresee.
-
Nesaprotu, kā var satraukties par kaut kādiem muļķiem? Tu tak esi racionāli domājoša būtne ar pamatu zem kājām. Skaudīgi urrālatvieši ar pliku pakaļu un pastaliņās bijuši visos laikos.
-
:rat:
Žēlīgā debess, kas tas par bērnudārzu?! Pieaudzis cilvēks no sirds sakreņķējies par kaut kādiem virtuālā vidē izteiktiem komentāriem.... :alt:
Vai tiešām neesi vēl sapratusi, ka visaktīvāk pa virtuālo vidi, visu komentēdami un visu kritizēdami, ņemas puskoka lēcēji, kam reālajā dzīvē nekā prātīga nav ko darīt? Jo vismaz tā var izpausties. Un, ka rakstīt šie lāgā nemāk, tas tikai likumsakarīgi. Patiešām, nu dzēs viņus visus nafik ārā, un miers mājā. Zini, ir tāds vecs latviešu teiciens "neaiztiec sūdu, tad nesmirdēs!"
-
Vislabākais allaž ir pavērst pīķi pretējā virzienā, - iedurt vēderā pašiem agresoriem.
Nav runa par valodu. Es būtu tiem "patriotiem" atjautājis, kāpēc viņi neko nav izdarījuši lietā, ka cilvēki viņu dievzemītē spiesti no nabagu grašiem pārtikt. Un normālu vīriešu ir pārāk maz. 99% pēc tādiem pretjautājumiem pat lielākie pļūtīzerdzimtenesmīlētāji aizveras.
-
Par valodu (ja par to ir tēma) runājot, nāk prātā deviņdesmitie, kad piepeši atradās daudz emigrējušo tautiešu, kas runā teicamā latviešu valodā, tikai ar senu laiku izteiksmes iezīmēm. Diezgan loģiski, jo viņi valodas prasmi bija saglabājuši tā laika, kad aizbrauca, izteiksmē. Bet valodai ir tieksme mainīties, pieņemt jaunus svešvārdus, veidot jaunas izteiksmes formas (piedodiet valodnieki, to man lietišķās komunikācijas kursos mācīja). Tas neattiecas uz tēmas autores sāpi pat "ka" un "kad" lietošanu, bet likumsakarīgi, ka neesot Latvijas sabiedrību veidojošo ļaužu kopumā, sanāk palikt tajā valodas izteiksmes veidā, kāds bija aizbraucot. Rakstiski kontakti un retas tikšanās ar dzimtajā valodā runājošiem Latvijas aborigēniem nez vai spēj nodrošināt valodas uzturēšanu atbilstoši tās lietojuma mainīgajām niansēm vietējos apstākļos.
-
Mani visvairāk “sajūsmina“ tie tautieši, kuri nelielu strēķi pabijuši ārzemijā,
nu tik ļoti jau piemirsuši kā runā latviski - velk visus “ām“, runā ar akcentu un izliekas,
ka neatceras kā ko sauc dzimtajā valodā. :D
Nupat atkal gadījās tādu sastapt - ziemas brīvlaikā atbraukušu studenti,
gads prom un runāt vairs nemāk... ;)
-
Bobi - nu tik sena es neesmu, lai moderno latvieshu valodu buutu piemirsusi, bet arii tas ir fakc, ka pat dzimtaa valoda, ilgstoshi nepietojot saak “kjerties”. Ar itaalju akcentu nerunaaju, es pati vismaz nejuutu, bet tad, kad draudzene ciemos atbrauc, juutu, ka starp latvieshu vaardiem kaads itaalju iespruuk . Un taa nav teeloshana. Patiesiibaa arii taapeec - lai uztureetu valodu reizeem ar visaadiem fb pazinjaam runaajos. Ir bijushas pat ljoti sakariigas diskusijas. Ir protams arii draudzenes, bet katrai pashai savas dariishanas. Nevar ar mani katru dienu stundaam runaaties. Bet es juutu, ka pat domaat saaku itaaliski.
Atcereejos veel vienu “stila peerli”- vakar es ar vinjas satikos. Akcents uz “vinjas” - taas nav vairaakas meitenes, bet viena. Shis mani tracina pat vairaak, kaa ka-kad probleema.
-
Tas “viņas“ nav saistībā ar kādām izloksnēm?
Man nepatīk tie bieži dzirdamie - “irā“ un “navā“, bet tie šķiet latgaliešiem raksturīgi.
-
Tas "ar viņas" ir Ventiņpuses "daile"
-
Cik tev ir piedraugoti FB? daži simti? un tu cepies par vienu vai diviem tirliņiem?
Saprotu ka iesāpas, bet... pieaudz tak. Par daudz goda vispār domāt par "vai viņam ir tiesības to un šito".
-
Naktiis spilvenaa neraudu un antidepresantus nedzeru deelj visa augstaak mineetaa. Goda vaards. Bet nelaagi ap sirdi paliek gan. Taa jau mees latvieshi esam maza tauta un pa pasauli tik daudzi izkaisiiti un tad veel dalja no Latvijaa palikushiem atklaati ar smadzeneem nedraudzeejas. Zinu, zinu, ka lielais vairaakums ir absoluuti normaali, adekvaati un forshi cilveeki, bet tas teiciens par karoti darvas medus mucaa ar nav taalu no patiesiibas.
-
Mazliet oponēšu tuk.
Diendienā komunicējot un sākot domāt svešā valodā, šis tas smadzenēs pamainās gan. Jau čatā esmu minējusi, ka reizēm nākas piedomāt, kā precīzāk izteikties latviski, jo pat teikumu konstrukcijas mēdz atšķirties. Un vārdi arī patiešām piemirstas.
Akcenta izmaiņas pieaugušajiem aizbraucējiem neesmu novērojusi, bērniem gan
-
Ilgstoši dzīvojot, tas tā var būt. Bet ne jau pēc gada :)
Dažs no atvaļinājuma ceļojuma atbrauc un tā izpildās...
Nezinu, tā tāda “smalka“ māžošanās.
-
Tieshi taa. Peec gada, veel jo vairaak peec meenesha, veel nekas smadzenees nemainaas, bet jau peec paaris gadiem process pamazaam saak notikt.
Man shovasar gadiijaas chee-pee ar krievu valodu. Krieviski agraak runaaju perfekti, praktiski bija kaa otraa dzimtaa. Man pat daudzi krievi ir teikushi, ka runaaju labaak, kaa daudzi iedzimtie. Valoda tieshaam patiik. Bet... Shovasar pieteicaas viesi it kaa no Anglijas. Saaku drudzhaini savas knapaas anglenes zinaashanas reanimeet. Atbrauc viesi, sagaidu, bet shie saak savaa starpaa krieviski runaat. Izraadaas Krievijas ebreji, kas uz Izraeelu emigreejushi. Man kaa ar maisu pa pieri- nevaru no sevis vairs ne vaardu izdabuut. Kauns pa visu gjiimi... Kaut kaa jau beigaas sarunaajaam. Naakamajaas dienaas nomierinaajos un viss bija ok.
-
Situācijas ir dažādas, un svešvalodas lietošanas intensitāte atšķiras. Ir starpība, vai aizbraucējs svešvalodu lieto kādu darba uzdevumu saprašanai, veikalā u.c. A līmeņa kontaktiem, vai aŗī studē svešvalodā un dzīvo starp sveštautiešiem, kas nozīmē jau pastiprinātu smadzeņu treniņu
-
Minne, un kāds ir tavs novērojums, kura no šīm grupām arī ilgstoši dzīvojot ārzemes joprojām teicami lieto latviešu valodu pie vajadzības? :)
Es par otrajiem balsoju, cik ikdienā vēroju...
-
Man dažkārt pietiek ar 8 stundām darbā, kad jau aiziet ķīselis. Un ja dienā jālieto 3 - 4 valodas, tad vispār ir - Sveika, Gauja! Plūsti plaši!
-
Minne, un kāds ir tavs novērojums, kura no šīm grupām arī ilgstoši dzīvojot ārzemes joprojām teicami lieto latviešu valodu pie vajadzības? :)
Es par otrajiem balsoju, cik ikdienā vēroju...
Nu, ir zināma korelācija, protams. Jo augstāks izglītības līmenis (par ko liecina spējas studēt svešā mēlē), noteikti liecina aŗī par sakarīgu dzimtās valodas līmeni. Vismaz tā gribas cerēt :)
-
Minnīt, vēl augstāku negribu, bet svešā mēlē studēt arī nē. Bet jaucos, kā "peļu sūds pa pelavām", jo īpaši, ja saziņas valoda ir angliskā un jāspēj vienlaikus tulkot uz latvisko un krievisko.
Un tad ir tā, kā reiz vecajā smilškastē rakstīju - ieeju Ziepčika veikalā un zivju nodaļā gribu prasīt zivi, bet redzu, ka pārdevēja nav latviete, jo runā krieviski - automātiski ieslēdzas smadzenēs signāls, ka svešvaloda un bez kontroles jautājums tiek uzdots angliski... Kamēr ieliek pareizajā sazobē.
Nenosodu tos, kam klemmējas dzimtā valoda, jo ikdienā ir cita valoda un bieži arī domāšana.
-
Neesmu ne mazāko problēmu manījusi pieaugušiem cilvēkiem ar latviešu valodu. Vienīgi anglisko žargonu (jo to ikdienā savā starpā lieto). Bet te LV savukārt lieto krievu žargonu, kuru es bieži nesaprotu. Bet es jau smalkos ļaudīs neapgrozos. "Klīneriem" un trauku mazgātājiem ne prātā nenāk staipīt vārdus un izrunāt tos ar anglisku intonāciju, tā jau smalko ļaužu darīšana. No 90. gadiem šo atceros, ja kāda aizbrauca pastudēt vai drusku pie radiem padzīvot, tad atbrauca, vārdus staipīdama.
-
To, ko Bāciens saka, man arī ir bijis LV. Man kaut ko jautā krieviski, es atbildu angliski. Vai sāku krieviski, bet aiziet angliski. Nemaz nerunājot par sorry, kas automātiski bieži paspruka vai thanks. Emīlija gan jau padomātu, ka "iztaisās".
-
Jā, bācien, mēs ar Emī tikai par vienu niansi runājām.
Pret valodu putru galvā palīdz īsāka vai garāka adaptācija. Man tagad lielas problēmas ar krievu valodu, ja uz brīdi ieskrienu krievu veikalā, nu jau vajag ilgāku laiku, lai pārslēgtos un mēli iekustinātu, ar dažām minūtēm vairs nepietiek.
Un, latviski runājot ar vietējiem latviešiem, šad tad gadās kādu vārdu pa vidu jau vāciski iemest, jo tas izrādās vieglāk un atrāk smadzenēs atrodams bijis. Bet gribas domāt, ka tik traki laiki nepienāks, ka latviešu valodu sākšu traģiski lauzīt, un noteikti ne Latvijā ar latviešiem
-
Palikšu pie sava viedokļa par tiem valodas ...āmm... staipītājiem un ar akcentu runātājiem, jo redzu tos bezmaz katru dienu ikdienā - darba specifika tāda. Ar ikdienā lietotajiem žargonismiem, ko biezā slānī lieto arī nekad ārzemēs nedzīvojušie, šoreiz tēmai saistības nav.
Un man ikdienā ir pieejama arī otra "nometne" - tie, kas dzīvo, strādā/mācās citvalodu vidē, jau gadiem ilgi. Nekādi akcenta vai valodas "defekti" netiek novēroti...
To, ka laikpalaikam kāds vārds krievu/angļu mēlē sarunvalodā - mierīgi saprotu un pieņemu - galugalā kaut vai datori mūs ir pieradinājuši pie jēdzieniem angļu mēlē, un tur nu latviskojumi ir nesaprotamāki, kā arī - ja gludeklis uz kājas uzkrīt, vai ar ceļgalu pret asu stūri - ir skaidrs, kādi vārdi vislabāk sāpes noņem... :D
-
..... ja gludeklis uz kājas uzkrīt, vai ar ceļgalu pret asu stūri - ir skaidrs, kādi vārdi vislabāk sāpes noņem... :D
Tad saka: "mm...diezgan..emm.. nepatīkami"
:)
-
Pilnīgi skaidri atceros situāciju tajos tālajos laikos, kad puse Latvijas vēl nedzīvoja Anglijā un Īrijā - vienā tusiņā gadījās parunāties ar jaunkundzi, kas UKijā bija pavadījusi knapi pāris mēnešus, bet latviski runāja ar nu ļoti uzkrītošu angļu akcentu. Nākamajā dienā pa TV rādīja interviju ar ASV dzimušu, augušu un izstudējušu latvieti - ziniet, viņš latviski runāja pilnīgi bez nekāda akcenta :D
Tas, ka svešvalodu vārdi galvā putrojas, ir pilnīga tiesa - es pati esmu Vācijā uz jautājumu vāciski atbildējusi oui, oui franciski, jo tās abas valodas zinu vienlīdz slikti.
-
8 gadu laikā nesastapu nevienu pieaugušu cilvēku, kuram pēkšņi acents būtu parādījies, par tādu ākstīšanos visi apņirgtos. Bet tagad padomāju, kas to zina, varbūt, atbraukuši uz LV, sāk dīvaini žākstīties un kaitina visādas Emīlijas. Angliskās intonācijas un vārdu staipīšanu tikai pa TV esmu redzējusi (ja neskaita 90. gadu sākumu). Tā izpildās smalkā publika. Nezinu, ārzemēs mācījušies vai tikai modes pēc. Bet to sen jau novēroju, sevišķi pie psihologiem (varbūt viņiem tā kāds pasniedzējs runājis ar kāpjošajām intonācijām teikuma beigās?).