Sarunu forums
Izglītība un zinātne => Fizika, ķīmija, matemātika, loģika => Tēmu iesāka: reno 2019. gada 09. marts, 08:24:35
-
https://www.delfi.lv/news/national/politics/mersedesa-un-cukas-hibrids-profesors-krams-par-kritisko-situaciju-latvijas-augstskolas.d?id=50891361 (https://www.delfi.lv/news/national/politics/mersedesa-un-cukas-hibrids-profesors-krams-par-kritisko-situaciju-latvijas-augstskolas.d?id=50891361)
Skarbi vārdi. Droši vien ko līdzīgu tiktu arī par skolām.
-
Raksts diezgan precīzi atspoguļo manas Latvijas sajūtas :(
-
Piekrītu par visiem 100%! Skarbi, bet patiesi!
-
Raksts diezgan precīzi atspoguļo manas Latvijas sajūtas :(
Tavas sajūtas Tevi, Minne, nepieviļ. Es pat uzreiz nevaru iedomāties nevienu nozari LV, kura nebūtu sačakarēta, tā kā izskatās, ka pirmā krīze un ... aizbraukšana atsāksies ar jaunu spēku. Un izskatās, ka krīze nav aiz kalniem.
-
Izlasīju līdz tai vietai, ka mums vajadzētu Somijas un Zviedrijas izglītības modeli... :alt:
Tālāk vairs nelasīju.
:(
-
Laikam ar viņu modeli arī neesot īsti labi,kas tir ir pa lietu? Kur tad ir tas īstais un pareizais?
-
Varbūt vienkārši visiem bērniem viens modelis nekad nebūs labs. Ir sistēmas, kas vairāk piemērotas spējīgiem bērniem, ir sistēmas, kas orientētas uz "vidusslāni", ir sistēmas, kas paredzētas "bērniem ar īpašām vajadzībām". Un ja kāds grib visas šīs trīs grupas samiksēt, tad iegūst to ko iegūst - "zirgu, ko projektējusi komisija" (paskaidrojums: "Ka sir kamielis? Tas ir zirgs, ko projektējusi komisija!" )
-
Raksts ir pamatīgi satraucis mūsu skudrupūzni. Šorīt jau ir turpinājums:
https://www.delfi.lv/news/national/politics/veiksmes-formula-ka-latvijas-augstskolam-iekarot-pasaules-virsotnes.d?id=50891519
-
Ar izglītību sen jau ir šausmas. Lai vai ko domā citi, man ir sajūta, ka šobrīd izglītība piemērojas pusidiotu līmenim. Vislielākā kļūda bija padarīt vidusskolas izglītību par neobligātu. Tāpat kā elementāro pamatzināšanu izsviesšanu no programmām.
Augstskolās arī sen vairs nav mācību tādā intensitātē, kā bija manā studentijas laikā. Jā, tagad viss ir pieejamāk, vieglāk. Bet viss arī kļuvis noreducēts uz testveida atbildēm, kur jāatzīmē pareizo variantu. Nav pasniedzēju, kuri būtu spējīgi novērtēt radošu, individuālu darbu. Līdz ar to, pārmāc visādas shēmas un vadlīnijas. Dzīvē vadlīniju nav! Katru brīdi nāk priekšā visādi brīnumi un jāmeklē nestandarta risinājumus. Jaunos cilvēkus tam nemāca.
-
Nemācos nevienā skolā vai augstskolā, tāpat bērni visu jau ir pabeiguši, tāpēc man nav īsti viedokļa par mūsu izglītības sistēmas šābrīža limeni, it īpaši negatīva. Bet... ja jau viss ir tik slikti, kā gan vismaz manējie spēja pēc visusskolas veiksmīgi studēt un pēc studijām arī par dzīvi nesūdzas? Tāda kā pretruna sanāk... Ja jau slikti ir VISS. Un nē, viņi nemacījās R1Ģ.
Šajos rakstos jau vairāk par zinātni, un skaidrs, ka tur ir daudz taisnības. Bet es tur izlasīju arī to, ka materials un piemēri ir pozitīvi arī šeit. Un man patīk, ka lietas tiek sauktas istajos vārdos.
-
Man bija tā iespēja paklausīties manas mammas viedokli. Cilvēks 50(!) gadus nostrādājis augstskolā, fiziķis. Pēdējos 10-15 gadus mācīja augstskolas studentiem to, ko man skolā mācīja 5-6. klasē... Lekcijas vienmēr gatavoja un lasīja kā stāstu. Un varēja parādīt un izskaidrot jebkuru tēmu, laboratorijas darbu, izrēķināt jebkuru uzdevumu kaut nakts vidū. Nekādi nevarēja pierast pie tā, ka augstskolas pasniedzēji var vienkārši nenovadīt lekciju, jo, redziet, datoram kaut kas samežģījies. Nemaz jau nerunājot par to, ka uzdevumus paši rēķināt neprot.
Par skolu tieši tas pats - kā var iedot bērniem uzdevumus mājasdarbam no grāmatām, kuras paši nav pat paskatījušies? Kā var beigt vidusskolu, neizlasot NEVIENU grāmatu. NEVIENU. Es nerunāju tikai par daiļļiteratūru - grāmatu nav kā sugas, ir tikai šis tas jūtūbē. Tieši tā - šis tas.
Studentus un skolniekus nākas satikt diezgan bieži. Jaunieši vairs nespēj tekstuāli noformulēt savu domu. Briesmīgi. Bet šo es jau te esmu teikusi.
-
Diemžēl - smaga taisnība Cammai, smaga, bet ir taisnība.Izglābjas un neiekļaujas šajā mūsdienu jauniešu raksturojumā tie, kuriem ir tādi vecāki/vecvecāki kā Camma un viņai līdzīgie - ja mājās visi lasa, tad bērni arī lasa, ja cilvēkam skaidra galva, loģiska domāšana, tad viņš nedos sīkajiem tlf u.c. "gadžetus", bet atradīs iespēju jēdzīgi pavadīt laiku ar sīci utt. utml. - ja audzināšana normāla, tad pat mūsdienu Latvijas skolai var neizdoties cilvēku neatgriezeniski sabojāt.
-
nu, es domāju - tā ir bijis vienmēr, dažādu spēju bērni un jaunieši. Tagad ir gan vairāk attīstības iespēju, gan vairāk deģenerēšanās iespēju, un ne jau plika izglītības sistēma to risinās. Ja jau šodiena jaunieši ir to pareizakas izglītības vecāku bērni, kā tad tā, kā tad vecāki to pieļāva, gadžetus, nelasīšanu utt? Vienkārši... pasaule tāda. Biezāks un spilgtāks gan labais, gan ļaunais.
-
Nu, sistēma nosaka daudz. Nu, kaut vai rakstā jau tradicionālais salīdzinājums ar Igauniju :)
Diez vai statistiski igauņu ģimenes, vecāki (sakarīgi/nesakarīgi) tā baigi atšķiras no Latvijas....bet abu sistēmu noteiktie virzieni vai vērtības galīgi neiet paralēli vai līdzīgi
-
Protams. Sistēma. Bet ne jau tieši un vienīgi izglītības sistēma.
Tā pati nopeltā izglītība ir arī tiem jaunieāiem, kurus redzu sev apkārt - ne tikai mani berni, bet arī viņu klasesbiedri, draugi. Brinišķīgi, gudri jaunieši.
-
Protams. Sistēma. Bet ne jau tieši un vienīgi izglītības sistēma.
Lielā Sistēma izglītības sistēmu (un vēl kādas vai pat visas) acīmredzot atstājusi novārtā...laikam citas prioritātes vai izpratne
-
Diez kurš tos jauniešus tādus glupus izaudzinājis?
-
Lielā Sistēma izglītības sistēmu (un vēl kādas vai pat visas) acīmredzot atstājusi novārtā...laikam citas prioritātes vai izpratne
Kādā novārtā? Ik pa četriem gadiem tiek “uzlabota“ - te brīva izvēle,
ko vēlies to mācies, tad nē, tomēr tā nevar, nevar visi humanitāros mācīties...
visiem eksaktos arī vajag, utt...
Tagad ar, jaunā ministre, nauda nevar sekot skolēnam... Šadurskis vispār bardaku
sataisīja un aizbriseļoja... Te no sešiem gadiem jāsāk mācības, tad atkal vecāku izvēle...
Kāda kvalitāte var būt, ja nav konsekvences, kādas skaidrības un stabilitātes.
Eksperimenti ik pa četriem gadiem, viss tiek iesākts un atkal pamests bez rezultāta.
-
Ar atstāšanu novārtā domāju atstāšanu bez gudrības, bez gudras saimniekošanas
-
Mja, nepieliku... :sarcasm:
-
daži veci teksti
Rīgas Tehniskas Universitātes rektors Knēts radio: Tā ir viena no tām lietām, kas nāk no deviņdesmito gadu sākuma, kad pieņēma lēmumu, starp citu, kā saka, tas atbildīgais, kas to izdarīja bija Andris Piebalgs, toreizējais izglītības un zinātnes ministrs, ka skolēni paši pēc devītās klases var izvēlēties, uz kurieni viņi grib iet un tajā laikā profesionāli tehniskā orientācija bija tāda, uzskatīja, nu tas ir kaut kas otrsķirīgs, tas nav vajadzīgs, visiem vajag vidējo izglītību, visi ies mācīties vidusskolā, un, ejot mācoties vidusskolā, viņiem bija jāpasaka, kurā virzienā viņi mācīsies un tad izrādījās, ka lielākā daļa grib sociālās zinātnes, juridiskās zinātnes, visādas tādas jomas, kas ir ļoti vajadzīgas, ļoti interesantas, neapšaubāmi, bet, ja lielākā daļa, ja no 100 cilvēkiem 90 aiziet uz turieni, jeb vēl vairāk, tad tas vairs nav labi - un tā rezultātā mēs nonācām pie situācijas, ka vienkārši nav augstskolas beidzēji, kuri var potenciāli pretendēt uz iestāšanos tehniskajā universitātē, jo mēs ņemam, iestāšanas mums ir... Streips: Vidusskolas beidzēji, vārdu sakot....
Knēts: Vidusskolu beidzēji. Mums vajag matemātiku uz fizikas eksamenu kārtot un liela daļa bija tādi, kas nebija matemātiku kārtīgi mācījušies un arī fiziku ne, vinus laida cauri, jo viņi gāja, kā saka ....mācīsies par juristiem visi un, nu izdevās, izdevās pārliecināt valdību, valdība pieņēma lēmumu, ka bez diviem obligātajiem, tātad latviešu valodas un svešvalodas, ir trešais, obligātais centralizētais, tagad matemātika, un pagājušais gads bija pirmais, kad mēs uzņēmām šos, kas jau tos trīs gadus ir mācījušies pastiprināti to matemātiku. Nu, ļoti labi bija, kā saka, tie rezultāti no vidusskolām, kaut gan, ja tā skatās, kā tad viņi izskatījās reāli, kad viņi nāca pie mums un kārtoja pirmo sesiju, tad nu apmēram daudz neatšķīrās no iepriekšējiem - bija tie, kas izkrita eksāmenos, bija tie, kas mācījās labi, bet nu mēs ceram, ka uz priekšu, kā saka tas uzlabosies, jo vajadzēja steidzīgi vidusskolās sameklēt labus matemātikas skolotājus, tāpatās, kā valodas skolotāju trūkst, tāpatās trūkst arī matemātikas skolotāju un fizikas skolotāju.
--------------------------
Tre Sep 13, 2006 1:50 pm Komentāra virsraksts: Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone
Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie 20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām.
Paldies. Žurnālists. Paldies jums. Jansone: Tā ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus. Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā. Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles.. Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas - tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju. Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadamies...
-
Izskatās jau, ka šodienas izglītības reformatori piedāvā to pašu, kas reiz jau nav izturējis laika pārbaudi. Skolas gaitu uzsākšana no 6 gadu vecuma (aizsākās ar Bērziņpapa teicienu, ka skola jābeidz 18 gadu vecumā). Tas nekas, ka iepriekšējās reformas rezultātā mēs esam ieguvuši apmācību sistēmu ar 12 klasēm... Par priekšmetu izvēli labi uzrakstīja Raimonds 1.
Vēl nesen dzirdēju diezgan trāpīgu Skola2030 pārstāvju uzstāšanās raksturojumu, ka varētu jau pieņemt, ka reformas nesaprot tie, kam 50+, bet arī jaunietis (ļoti atraktīvs, darboties gribošs un varošs, arī viena no Latvijas skolēnu erudīcijas konkursu uzvarētājs - nu tieši tāds kādu reformatori grib veidot ar "jauno sistēmu" ) šo visu pasākumu raksturojis kā kaut kāds sviests...
-
Elementāru gramatiku lai vispirms iemāca tiem bērniem. Jūs 13 gados taču mācējāt pareizi uzrakstīt "gulta" un "gulbis"? Tagad nemāk. Raksta kā dzird - gūlbis un gūlta. Par "koņaku" vispār klusēju, to raksta 30-gadnieki. :fp: :rat:
-
Domāju, ka skola māca rakstīt pareizi, diezvai māca - gūlta, gūlbis...
Bet mācību procesā ir divi iesaistītie - viens, kurš māca un otrs - kurš grib vai negrib mācīties...
Tam, kurš negrib, tam arī ir koņaks, tolete utt...
Ar varu jau nevienu piespiest nevar, tā katra paša izvēle.
Baidos, ka drīz vispār nebūs kas māca, jaunie nelaužas šajā neperspektīvajā,
zema prestiža sfērā...
-
Ja mēģinātu rast saknes Milkas pieminētajai baisajai nepareizrakstībai, tad protams, nelasa, protams, internets un gadžeti.
Bet - nu tad palielinām stundu skaitu tieši pareizrakstībai un nepārceļam "gūltas" un "gūlbjus" uz nākamo klasi. Un negrābstāmies gar nākamajām gudrībām, kamēr pamatu nav.
-
Kā nepārceļam? A matemātikā un dziedāšanā sekmīgs... un vispār, mums ģimenē visi
saka gūlta un tolete! Un kas? Visi dzīvi! Pamēģini tik uz otru gadu lolojumu atstāt! :D
p.s. Un ne jau skola var stundas rakstībai palielināt.
Tagad vispār reforma, literatūrai stundas ņem nost un nu būs drāma!
Valodas skolotāji šumējās visos portālos, tas ko deva?
-
Ja ar "gultu" un "tualeti" rakstītā/lasītā formā saskare tikai skolā un pat tur salīdzīnoši reti, tad nav jābrīnās, ka, netrenējot kkādu iemaņu, tā izzūd.
Ja es datorā kko iemācos (vai dŗīzāk "iemācos"), tad pēc mēneša, ja nenodarbošos ar to daudzmaz regulāri, es visu būšu aizmirsusi un jāsāk atkal no gala. Tāda nestabila iemaņa sanāk.
Citādāk ir, ja cilvēks regulāri lasa, tad viņš uztrenē aci un smadzeni uztvert pareizu valodu. Un šodienas tendence drīzāk ir - nelasīt.
-
Daļēji var piekrist.
Tomēr iegaumēšana, tīša vai netīša, ir spēcīga lieta.
Es atceros lielu daļu formulu - gan fizikas, gan ķīmijas, gan ģeometrijas. No tām man atkārtoti ir bijušas vajadzīgas riņķa līnijas garums cepures šūšanai un Na Cl, lai saprastu, ka šķīdumā ir sāls ;)
-
Nja...laikam katram atšķirīgi.
Skolā patika un padevās ģeometrija, bet nu nevienu formulu vairs neatceros. Precīzi nevienu
-
Skolā patika un padevās ģeometrija, bet nu nevienu formulu vairs neatceros. Precīzi nevienu
Labi, tad par valodām. Es joprojām zinu pareizrakstību lielākajai daļai angļu un krievu vārdu. Jo vienu reizi tas ir iegaumēts (vairāk gan kā likumsakarības), laikā, kad atmiņa ir elastīga, uzņēmīga.
-
Es saprotu, ko Tu saki, bet man liekas, ka to iegaumēto mēs kkā uzturējām...it kā netīšām, it kā nemanot...jo lasījām. Nu, jā...protams, ne ķīmijas vai fizikas formulas....
Man tomēr pie dažu vārdu pareizrakstības jau jāpiedomā, sāku šaubīties par savām zināšanām vai atmiņu
-
Baidos, ka ar valodu būs vēl sliktāk...
https://lvportals.lv/norises/299960-literatura-pamatizglitiba-starp-farsu-un-dramu-2018
https://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/literaturas-stundu-skaita-samazinasana-apdraud-nacijai-butisku-vertibu-iedzivinasanu
-
Nu tak skaidrs, ka tas, kas patlaban notiek, nav nekādas "reformas", tā ir mērķtiecīga izglītības graušana. Pārāk liela greznība ir visiem bauriem sniegt labu izglītību. Nevajag. Laba izglītība būs elitāra lieta, pārējiem - veikalā iepirkties mācēs, ar to pietiek. Jūs te par "gūltām" un "toletēm" cepaties, bet kā būtu ar skolu beidzējiem - analfabētiem? Viņš nerakstīs "tolete", jo nerakstīs vispār! Un tā ir pilnīgi reāla perspektīva, paskatieties uz Dāniju, tur jau ir analfabētisms! TĀDA ir tā Eiropas līmeņa izglītība, pēc kuras tā raujamies.
Luīze šito bija joku tēmā ielikusi, bet patiesībā nav smieklīgi nemaz.
(http://www.sarunuforums.lv/forums/joki/dienas-deva-6939/?action=dlattach;attach=14623;image)
-
Funkcionālais analfabētisms, diemžēl, ne tikai Dānijā...
Vēl piebildīšu - Somijā, kuras izglītības sistēma tiek allaž piesaukta kā izglītības
sistēmas paraugs, pedagogi ceļ trauksmi par lasītneprasmi. Lēš par apmēram
600 ūikstošiem funkcionālo analfabētu. Arī totāla cīņa, jo valdība nevēlas atzīt
problēmu un ieklausīties pedagogos.
-
Dānijā ir analfabētisms? :D Nu jomajo... kaut kā "paskatos", un nekādi nespēju pamanīt... :D
-
Diemžēl... Man savā burbulī dzīvojot, arī šķiet, ka viss ir vairāk kā ok.
Bet... nu jā... nav visi kā mēs... tas jāatzīst.
Un ar tehnoloģiju attīstību ienāk problēmas ar kurām būtu jārēķinās.
-
Vēl pacepšos :D Kad Ķīlis bija ministrs un tika piesaukta tā Somijas izglītības sistēma
kā paraugs, LTV1 tika demonstrēta filma par kādu skolu Somijā.
Nu, domāju, gan jau visiem planšetes, nekādu grāmatu, augstākā tehnoloģiskā
pilotāža ... ha!, sīkie visu pieraksta pat ne ar pildspalvām, bet parastajiem grafīta
zīmuļiem... Omg! Vien vēlāk man pieleca, ka zīmulis jāasina un tā tiek darbināta
sīkā pirkstu motorika, kura atbild par smadzeņu valodas centriem...