Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: reno 2019. gada 24. marts, 12:23:36
-
Kāpēc ar tādu lepnumu tiek uzsvērts, ka meitenei bērnībā paticis dauzīties pagalmā ar puikām, nevis draudzēties ar meitenēm un spēlēties ar lellēm? Un to stāsta pašas sievietes
-
iespējams, viņa jutās atšķirīga un beidzot par to vairs nekaunas runāt
-
Jo puiku lietas izklausās gudrāk, svarīgāk un visādi citādi īpašāk. Sak, es identificējos ar labāko cilvēces daļu un mazāk piederu/iederos tai otrajai. Un īpašākā daļa akceptēja, pieņemot savā barā ;)
-
Ne par to ka spēlējas, tur var būt dažādi iemesli, bet par to,
ka pieaugušā vecumā to uzsver kā ko īpašu... Domāju, tur varētu būt problēmas gan ar
sava dzimuma nozīmības akceptēšanu gan mazvērtības komplekss maskēts ar - esmu ne
kā visi citi, vairums, esmu īpaša. Būtībā tas ir saistīti balstīts kompleksos. Tālāk jau var
domāt par tēvu un tā lomu meitas kā sievietes veidošanās procesā...
-
iespējams, viņa jutās atšķirīga un beidzot par to vairs nekaunas runāt
Kamon, Bobi :fp: Pēc Freida, sievietes apskauž vīriešus, jo viņām nav krāniņa, un spēlēties ar puikām ir gods, ne kauns :D
Neesmu satikusi nevienu sievieti, kas par to kaunētos un slēptu tādu faktu
-
Manuprāt, ar feminismu tam mazs sakars. VNK ar puikām/vīriešiem ir interesantāk. Viņi ir palaidnīgāki, respektīvi, azartiskāki, izdomas bagātāki. Līdz ar to uzdrošinās vairāk utml.
-
Manuprāt, ar feminismu tam mazs sakars. VNK ar puikām/vīriešiem ir interesantāk. Viņi ir palaidnīgāki, respektīvi, azartiskāki, izdomas bagātāki. Līdz ar to uzdrošinās vairāk utml.
Nu, kā jau teicu - puikas ir labāki :D
-
Nē, nav labāki. Interesantāki. vārdi: labāks un interesantāks nav sinonīmi.
-
Viņi ir palaidnīgāki, respektīvi, azartiskāki, izdomas bagātāki. Līdz ar to uzdrošinās vairāk utml.
Tas tāds stereotipisks apgalvojums...
Tā kā man gan dēls, gan meita un tās viņu draugu kompānijas varu salīdzināt,
varu droši apgalvot, ka ir ļoooti dažādi indivīdi neatkarīgi no dzimuma.
-
Nē, nav labāki. Interesantāki. vārdi: labāks un interesantāks nav sinonīmi.
Nē, nav sinonīmi, bet Tu puikas un meitenes noraksturoji salīdzinot. Un, ja salīdzina, tad kkas ir labāks, kkas sliktāks, tā tas vienkārši ir
-
Nē, nav labāki. Interesantāki. vārdi: labāks un interesantāks nav sinonīmi.
Ja nav labāki, tad kādēļ tomēr pieaugušas slievietes ar to lepojas? ;) :)
-
Seksizm ņe proiģot!
-
Nu skaidrs, ne jau feminisms -to uzliku virsrakstā, lai dīvaināk. Patiesībā jau seksisms, bet tādā īpatnējā formā.Par lellēm sievietes nez kāpēc nelepojas.
Tēma radās, pa ausu galam šorīt dzirdot raidījumu par Vaikuli. Diktors ar labvēlīgu noskaņu stāstīja, ka bērnībā Laimītei lelles nav patikušas. Tad arī ienāca prātā -nez kādēļ tas tiek pasniegts kā papildus pozitīva iezīme
-
Ne par to ka spēlējas, tur var būt dažādi iemesli, bet par to,
ka pieaugušā vecumā to uzsver kā ko īpašu... Domāju, tur varētu būt problēmas gan ar
sava dzimuma nozīmības akceptēšanu gan mazvērtības komplekss maskēts ar - esmu ne
kā visi citi, vairums, esmu īpaša. Būtībā tas ir saistīti balstīts kompleksos. Tālāk jau var
domāt par tēvu un tā lomu meitas kā sievietes veidošanās procesā...
Saknes ir sabiedŗībā....ko sabiedŗība uzskata par vērtību vai vērtīgāku, citādi jau nebūtu iemesla šādiem kompleksiem
-
Saknes ir sabiedŗībā....ko sabiedŗība uzskata par vērtību vai vērtīgāku, citādi jau nebūtu iemesla šādiem kompleksiem
Bet protams. Vēl trakāk, ja puika spēlēsies ar lellēm, labākajā gadījumā drīkst ar lāci...
Puiši ar mašīnām, meitenes ar lellēm :D
...bet to reno pieminēto lepošanos ir diezgan bieži nācies dzirdēt :)
-
Jā, meiteņu puiciskās rotaļas, padara viņu vērtīgāku, bet puiku meitenīgās spēles - nevērtīgāku
-
Agrāk jau puikām emocijas arī nedrīkstēja būt - īsti puiši neraud. Un nebaidās. Un nesāp viņiem...
Ja tā padomā, šausmas kkādas...
-
Tuk, viss pareizi, viss ir individuāli. Tu skaties un salīdzini savus bērnus, bet es sevi..
Nedomāju, ka sievietes lepojas. Vismaz es nē un neesmu ievērojusi, ka citas to dara. Tik atceros, kā kopā ar puikām pa vecajām baronu kapenēm ložņājām, vai arī smilškastē ar lellēm spēlējos. Tās baronu kapenes vairāk palikušas prātā :)
Katrā ziņā esmu sieviete un man patīk vīrieši. Vai viņi labāki/sliktāki? Vai mēs, sievietes labākas/sliktākas?
Domāt tādās kategorijās ir :rat:
-
Nu... man līdz 1jai klasei kaimiņos +\- mana vecuma bija vienīgi puikas :)
Bet tā nebija mana izvēle ar viņiem spēlēties, jo man diži citas izvēles nebija.
Jā, bija forši, kā jau bērnībā. Bet neuzskatu to par ko īpašu un kā īpaši izceļamu.
Vasarās pie vieniem kaimiņiem brauca krievu meitene, to gaidīju, kaut ne viņa latviski,
ne es krieviski...
p.s. bet ar lellēm es spēlējos ;) :)
-
bērnībā Laimītei lelles nav patikušas
Laimīte man nekad nav šķitusi sieviete
-
Toties man kopš bērnudārza (laikam kopš bērnudārza, pēc gadiem spriežot) līdz pat vidusskolai bija lelle, ar ko regulāri spēlējos.
Precīzāk, maziņa lellīte.
Viņu sauca Veronika, jo es kopš bērnudārza nespēju aizmirst fascinējošo varonīgo skaistuli Veroniku no filmas Veronika.
https://www.imdb.com/title/tt0069458/ (https://www.imdb.com/title/tt0069458/)
Lellīte bija ārkārtīgi līdzīga, īpaši lellītes frizūra.
(https://m.media-amazon.com/images/M/MV5BNTAxZTk0MmUtNjZlNi00ZmM4LTkxZDUtNWQ0OGQwMzAyMjM0XkEyXkFqcGdeQXVyMjQxNDA4ODg@._V1_.jpg)
-
Savukārt manam tēvam jaunībā ļoti patika Ludmila Gurčenko.
Nezinu gan, vai pēc filmas Ma-ma, kur Ludmila bija kaza filmā par septiņiem kazlēniem, kur arī mana Veronika spēlēja
(https://m.media-amazon.com/images/M/MV5BYTJmZGVhY2QtMjk5YS00Y2Q0LTlmZjItNWRjODc4MjQzY2ZlXkEyXkFqcGdeQXVyNjg3MTIwODI@._V1_.jpg)
-
Krimson, mazā aktrisīte ir izaugusi liela. Man arī bērnībā tā filma patika, sižetu gan neatceros. :)
https://www.realitatea.net/veronica-la-50-ani_2172642_foto_1668170.html#galerie (https://www.realitatea.net/veronica-la-50-ani_2172642_foto_1668170.html#galerie)
Bērnībā puišu rotaļlietas mani neinteresēja, man bija lelles, kam šuvu un adīju visu ko.
-
Meitenes - lelles- meitas/māmiņas-skolotājas, labākajā gadījumā ārstes (bet reti). Maigums, skološana, piezemētība.
Puikas - kariņš, sacensības, piedzīvojumi, kautiņi. risks.
Lielās tās, kurām nav raksturīga leļļošanās. Tādas pusamazones.
Manas domas.
Es rāpos kokos, man bija pistoles, kāvos, rāpos kur vajag un kur nevajag. Pēc lellēm neilgojos.
Politiķe no manis nesanāca. Mani var neminēt par piemēru :bird:
-
Laikam es arī piederu pie tām, kas bērnībā labprātāk ar puikām... Jo ar viņiem šķita interesantāk, aktīvāk, atraktīvāk. Cik var ņemties ar to lelli, cita lieta - skrūvēt konstruktoru, mašīnas uz baterijām braucināt, novusu sist, makšķerēt, kokos rāpties, ar velosipēdu apkārt dzenāties, visriņķī visu izložņāt... Un kārtis spēlēt :mrgr: Bet nepiekritīšu, ka tas nu būtu kaut kas, ar ko pieaugušā vecumā lepotos. Es nelepojos. Nē, nē, arī nekaunos. Vienkārši pieminu ar smaidu kā jau bērnības nerātnības :) Jo ko tad mēs, pieaugušie, cits citam vispār par savu bērnību stāstām - ne jau to, cik godīgi un paklausīgi esam bijuši, bet par piedzīvojumiem, kas atmiņā iespiedušies, par sastrādātajām blēņām, kas vairāk puiku sabiedrībā piedzīvotas. Un tam, manuprāt nav nekāda sakara ar "puikas labāki" vai "meitenes sliktākas".
-
Jautājums - tās, kuras vairāk spēlējās ar puikām, ar ko viņām tagad vieglāk kontaktēties - ar sievietēm vai vīriešiem?
Man - viennozīmīgi ar vīriešiem.
-
Pēc dip texta aizdomājos, nekad nav nācies kauties...
Mani kaimiņpuiši nebija karojoši dauzoņas. Pārsvarā spēlējām spēles ar bumbu a la tautasbumba,
lēnāk iesi tālāk tiksi, kaļimbamba... no ieročiem bija loks un bultas kad bijām indiāņi,
vēl lēkājām pāri grāvim turp atpakaļ stundām. Neatceros, ka būtu kādas blēņas vai ko aizliegtu sadarījuši. Tādi miera mikas.
Ar ko vieglāk kontaktēt - nu nebūs dalījums pēc dzimuma, drīzāk pēc rakstura...
Bet jau teicu, puišu kompānija nebija mana izvēle. Skolā vairāk ar meitenēm tusēju.
-
Aizdomājos. Tajos pašos kazakos-razboiņikos jau dažreiz aizgāja līdz kautiņam. Bet tas nebija kautiņš pārākajā pakāpē. Nu - pavicināt rokas. Dažādos virzienos. Ar naidu un uz dzīvību vai nāvi točna nedarbojos. Bet par naidu tomēr nevaru galvot. Varbūt, ka bija ar.
-
Jautājums - tās, kuras vairāk spēlējās ar puikām, ar ko viņām tagad vieglāk kontaktēties - ar sievietēm vai vīriešiem?
Man - viennozīmīgi ar vīriešiem.
Nevaru tā pateikt, ka ar vīriešiem labāk. Ar vīriešiem labi, bet tikpat labi kontaktēju arī ar sievietēm. Varbūt tas atkarīgs no tā, kādā vidē apgrozies - ja man apkārt būtu tādas riktīgas anekdotiskās blondīnes vai baigās cacas, ar tādām gan negribētu kontaktēties. Varbūt man vienkārši paveicies ar sakarīgām sievietēm.
-
Mana Veronika principā ar tankiem brauca un lidojošajiem šķīvīšiem.
Bet aizdomājos par Gurčenko - ja jau viņa kaza filmā bija, kāpēc četrrāpus nefilmējās?
Zvaniņš ta ir kaklā...
-
Un kā tad princešu kleitas? Tās neviena negribēja uzvilkt? Visas tikai kauties?
-
Hmm... Zini, patiesībā jā - es nesapņoju par princešu kleitām :thinking:
-
Princešu kleitas es zīmēju un līgavas plīvuru taisīju no aizkariem
-
Un kā tad princešu kleitas? Tās neviena negribēja uzvilkt? Visas tikai kauties?
Es nekāvos. Un man bija kleitas. Un sapnis par īstiem leļļu ratiņiem.
Ome, mīļā Ome sakrāja no pensijas un man uzdāvināja. Ehh, šito laimi :)
-
Es ar draudzenēm zīmēju papīra lelles un kleitas, spēlējām karnevālus un teātri -tas viss vasarā. Ziemā kaut kā neatceros, ka būtu gājusi ciemos pie kādas vai ka nāktu ciemos pie manis. Bija jāiztiek ar jaunāko māsu
-
Man bija ļoti ilgs periods, kad neatzinu cilvēkveida lelles, spēlējos ar dzīvniekiem. Lellēm ar kleitām pievērsos krietni vēlu, kad citas meitenes jau bezmaz meta lellēm mieru. Toties ar puikām bizenēju visu skolas laiku - i futbolu, i basketbolu, i tautasbumbu. Meitenes klasē tādas tuimas dievgosniņas bija, kafejnīcā pasēdēt, puišiem acis pamirkšķināt, beigās - izlaidumā puišu dēļ izplūkties... Man tam nebija laika - sportoju, mācījos.
Vispār brīnos par pārspīlēti sievišķīgo būšanu. Kā var sisties nost dēļ kaut kāda guči-maguči somiņas vai lupatas? Kā var būt pilnīgi tizla kļuška jebkurā saimnieciskā vajadzībā? Nē, nu cementmaisus nestiepšu. Un plauktus pie sienas neskrūvēšu. Bet ja vajadzēs izdzīvošanai - izdarīšu arī to.
-
Kāda lelle bija arī, bet tālāk par nogrieztām bizēm, sadurstītiem dibeniem un sagraizītiem vēderiem (operācijas taču jātaisa!) netiku. Visām nocēlu paurus, lai acu konstrukciju izpētītu. Šādiem nolūkiem derēja. Lāčiem iekšiņu skaidas sapelēja, jo špricēju ūdeni uz nebēdu. :)
Papīra lellēm kleitas zīmēju.
-
Kāda lelle bija arī, bet tālāk par nogrieztām bizēm, sadurstītiem dibeniem un sagraizītiem vēderiem (operācijas taču jātaisa!) netiku. Visām nocēlu paurus, lai acu konstrukciju izpētītu. Šādiem nolūkiem derēja. Lāčiem iekšiņu skaidas sapelēja, jo špricēju ūdeni uz nebēdu. :)
Papīra lellēm kleitas zīmēju.
Lūk, lūk nika saknes.
Atriebies par inkvizīciju? :)
-
Gribēju par ārstu būt. Sanācu tikai lopu dakteris, bet tagad vispār datora drellētājs. :mrgr:
-
Nākamajām paaudzēm nebūs vairs ar ko “lepoties“, jau tagad sīkie katrs tup savā telefonā... :D
Iespējams tad savu citādību varēs demonstrēt paziņojot - kamēr visi tupēja telefonos,
es spēlējos ar lellēm ;)