Sarunu forums
Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: Martins G 2019. gada 26. aprīlis, 11:41:39
-
Labdien. Šovasar izdomāju atsākt skriešanu un tas viss pēc 3 skriešanas reizēm beidzās apmēram ar šo:
sāka sāpēt labās kājas ceļa iekšpuse, tur kur ir tāds neliels paugurs. Sāp tā, ka no rīta nevar normāli aiziet uz labierīcībām. Pilnam komplektam vakar sāka sāpēt arī kreisais celis virs ceļa tur kur sākas muskulis (ne tik traki kā labais, bet tomēr). Iepriekš man arī ir sāpējis, bet nekad tik traki un īslaicīgi, tagad man jau sāp tešo dienu.
Ko darīt? Es saprotu, ka mani sūtīsiet pie ārsta, bet problēma ir tajā, ka es tuvākajās dienās braucu prom no Latvijas un man laiks ir stipri ierobežots.
-
Cik Tev gadu, Martin? (atkarībā no vecuma vainas mēdz būt dažādas)
Un cik noskrēji?
-
Šitās lietas, kā arī muguru, saaukstēšanos un vēl šo to kopš šī gada veiksmīgi ārstēju ar Mišina spolēm.
Pasūtīju no Krievijas nedēļas laikā, var uz ārzemēm arī.
Pameklē "Mišina spole" un "Катушка Мишина"
(ja Tev tāda būtu, sāpēm vajadzētu izzust pāris stundu laikā)
Var pamēģināt steidzīgi griezties reh. centrā "Poga", viņiem ir līdzīgas tehnoloģijas, ne tieši šīs, bet varbūt palīdz.
-
Jaunas (iepriekš neveiktas vai pirms ilga laika veiktas) fiziskas nodarbes jebkuram izraisīs kkādas reakcijas.
Cik noprotu, Tu sāki skriet tā, pa krietnam, kā vīrietim pienākas ;)
Vēl, protams, svarīga Tavu ceļgalu anamnēze, vai iepriekš bijušas kādas problēmas un tā..
Ja pie ārsta neiesi, tad atliek ieteikt pārstāt skriet :mrgr:
-
Man ir 31. Skrēju ļoti maz un maziem intervāliem-vienu minūti skrien, vienu ej un tā kādas 5-8 reizes.
-
Ā, un vari rīt atbraukt pie manis uz Siguldu, izveiksim procedūru :)
Ja interesē, sūti privāto.
-
Jaunas (iepriekš neveiktas vai pirms ilga laika veiktas) fiziskas nodarbes jebkuram izraisīs kkādas reakcijas.
Cik noprotu, Tu sāki skriet tā, pa krietnam, kā vīrietim pienākas ;)
Nav tā, ka es pirmo reizi mūžā skrietu, tagad gan esmu kopš rudens iepauzējis un tagad lēnām gribu atsākt.
-
Kā ar lieko svaru? Tā ir baigā papildu slodze locītavām. Un segums, pa kuru skrien..
Bet tas, ka mēs te izprašņājam par apstākļiem, protams, Tev nelikvidē problēmas :scratch:
-
Kā ar lieko svaru?
Nav, vai arī ir ļoti minimāls.
-
Ak jā, vēl viena lieta, ziemā es diezgan ilgi noslimoju un pēc slimošanas ejot lejā pa kāpnēm (dzīvoju trešajā stāvā) sāku dzirdēt, ka man krakšķ ceļi. It kā jau dzīvot netraucē, varbūt tas arī ir/ bija kāds priekšvēstnesis?
Varbūt varat ieteikt kādas kompreses?!
-
Šaubos, vai kompreses palīdzēs... minimāli noslogojot kājas, problēmai vajadzētu pierimt, bet kopumā tas situāciju neatrisina. Vieglākai iešanai var lietot elastīgās saites.
Kas tieši par vainu, var pateikt tikai ārsts un arī ne uzreiz (vispirms rentgens un magnētiskā rezonanse).
-
Kas par slimību ziemā?
Varianti var būt visādi. Ja tas nav meniska plīsums, tad nebūs tik traki.
Ja svars ir vairāk kā augums mīnus 100, pie skriešanas tas var būt problemātiski, taču ne tik īsām distancēm. Vai skrēji pa mežu vai pa līdzenu virsmu? Vai Tev ir pareizs skriešanas solis (izslēdzot piezemēšanos tieši uz papēža)? Vai Tava ēdienkarte ir atbilstoša uztura piramīdai, vai tomēr dominē gaļa un kartupeļi? Dienas režīmā ietilpst kustības vai tikai darbs pie datora? Kas ar cukura lietošanas paradumiem?
Par meniska plīsumu Tevi varēs konsultēt tikai ārsts, un arī pēc rentgena vai citas diagnostikas. Bet ja Tev tā nav, ļoti pakāpeniski jāatgriežas pie slodzes. Iepauzē trīs dienas, lai atlaiž ceļus un atsāc garas soļošanas pastaigas. Mežu neieteiktu, nelīdzena virsma ir baigi nevēlama ceļiem, jo katram solim ir atšķirīgs trieciens pret virsmu. Kas ar apaviem?
Pārskati pārtiku, ja krakšķ ceļi, tas vēl neko nenozīmē, bet palietot glukozamīnu neskādēs.
Man jau vairāk šķiet, ka vnk no imobilizācijas pusgada garumā Tev visas tās šaizes. Atsāksi, pārskatīsi ēdienkarti, pamazām pa līdzenu virsmu ar pareizu soli atgriezīsies pie kustībām, būs oki, ja vien nav meniska plīsums.
-
pļac, man tās krimsona/mišina spoles nedod mieru :) vells, tikai nekas tā nesāp, lai vajadzētu, bet es pamēģinātu, jo sliktāk no tā palikt nevar
-
Bobi- vane?? :D
-
Kas par slimību ziemā?
Varianti var būt visādi. Ja tas nav meniska plīsums, tad nebūs tik traki.
Ja svars ir vairāk kā augums mīnus 100, pie skriešanas tas var būt problemātiski, taču ne tik īsām distancēm. Vai skrēji pa mežu vai pa līdzenu virsmu? Vai Tev ir pareizs skriešanas solis (izslēdzot piezemēšanos tieši uz papēža)? Vai Tava ēdienkarte ir atbilstoša uztura piramīdai, vai tomēr dominē gaļa un kartupeļi? Dienas režīmā ietilpst kustības vai tikai darbs pie datora? Kas ar cukura lietošanas paradumiem?
Par meniska plīsumu Tevi varēs konsultēt tikai ārsts, un arī pēc rentgena vai citas diagnostikas. Bet ja Tev tā nav, ļoti pakāpeniski jāatgriežas pie slodzes. Iepauzē trīs dienas, lai atlaiž ceļus un atsāc garas soļošanas pastaigas. Mežu neieteiktu, nelīdzena virsma ir baigi nevēlama ceļiem, jo katram solim ir atšķirīgs trieciens pret virsmu. Kas ar apaviem?
Pārskati pārtiku, ja krakšķ ceļi, tas vēl neko nenozīmē, bet palietot glukozamīnu neskādēs.
Man jau vairāk šķiet, ka vnk no imobilizācijas pusgada garumā Tev visas tās šaizes. Atsāksi, pārskatīsi ēdienkarti, pamazām pa līdzenu virsmu ar pareizu soli atgriezīsies pie kustībām, būs oki, ja vien nav meniska plīsums.
Nu ziemā bija vēdergripa, noslimoju gandrīz divas nedēļas gultas režīmā.
Skriešana pa mazliet nelīdzenu apvidu (meža taciņas) ar piezemēšanos ar pilnu pēdu (ir skriešanas apavi, kas pieņem pēdas formu).
Par ēšanu-cenšos izvairīties no gaļas un kartupeļi manā ēdienkartē nepastāv vispār.
-
No tā ko stāsti nekas traģisks neizklausās. Bet ķirurģisku vainu izslēgt nevaru. Tev pašam jājūt, ko saka Tavs ķermenis. Ja sāpes atlaižas un jūti, ka ir normāli, atsāc pamazām, varbūt bez lielas slodzes sākumā, pilnīgi lēnā vieglā pirkstgalu riksītī lai maksimāli visu amortizētu. Un padomā, kas Tev organismā trūkst, ja izteikti krakšķ ceļi un agrāk tā nebija. Principā jau organisms parasti pats saka priekšā, ja māki tajā ieklausīties.
Kad es atsāku kādreiz, man bija tā, ka kājas bezmaz nost ņēmās un tirpa. Pamazām iegājās.
Tas ko es gribu teikt - ja nav traumatiskas izmaiņas, ar kustībām neko nesačakarēsi.
-
Ja otrs celis sāka sāpēt tikai dienu pēc slodzes, tas vispār būtu pofig, vnk saitei vai muskuļa stiprinājuma vietai pēc piepūles reakcija. Nu un ja ceļa iekšpuse sāp tikai no rīta, kamēr iekusties, nedomāju, ka tas būtu šķērslis braukt uz ārzemēm.
(neesmu dakters, tikai gudri muldu)
-
Man gan kādu nieku gadu vairāk, bet ceļgalos esmu profesionālis. :)
Recepte vienkārša un pat ātra - nopērc aptiekā Glucosamine, es konkrēti lietoju šo: https://internetaptieka.lv/lv/kauli-locitavas-muskuli-431/glucosamin-ratiopharm-1-5-g-pulveris-20-pacinas
1 pulveris dienā, izšķīdināts nelielā glāzē ūdens. Izdzer šo kursu, būsi vesels kā rutks. Sāpes sāk pāriet pēc pāris dienām, reizēm jau nākamajā.
-
Ja sāpes pēc vīrussaslimšanas, es tomēr par aiziešanu pie doka. Īpaši 30gadniekam...
Un auksto gaļu der uzēst, kalogēns locītavām noderīgs :)
-
Par glukozamīnu....ir dzirdēts, ka efektīvs ir tas, kas kopā ar hondroitīnu
-
Par glukozamīnu....ir dzirdēts, ka efektīvs ir tas, kas kopā ar hondroitīnu
Es lietoju konkrēto. Palīdz super. Biju atkal sākusi klibot, pāris dienās kārtībā. Tik esot jāievēro kurss - lietošanas perioda ilgumam jāatbilst nelietošanas. Es gan pārāk strikti tam nepieturos.
-
es dzēru Glucosamine + hondroitīnu, aš vācijā pirku, jo vietējais nelīdzēja, arī nekāda efekta, kā kaļķis. BEt ja kādam palīdz - uz priekšu :)
Mārtiņ, ja 2-3 dienu laikā nepāriet, ej pie ārsta.
No Kundalīņa metodēm uzmanies, iespējams ne tikai pārstāsi staigāt, bet pat zemē vairs nepūsi, nāksies Tevi dedzināt.
Viņš ir no "tiem" :)
-
Kādā sakarā te Kundalini? :evil:
p.s.,beidziet Viņus jaukt! :f-palm:
-
Sveiki, pagājušas pāris dienas, lietoju visu ko, sākot no kompresēm, vannām un glikozamīnu. Sāk palikt labāk, lēni, bet jūtams.
Paldies visiem par atbildēm.
-
Sveiki, pagājušas pāris dienas, lietoju visu ko, sākot no kompresēm, vannām un glikozamīnu. Sāk palikt labāk, lēni, bet jūtams.
Paldies visiem par atbildēm.
paliktu arī bez visas lietošanas
-
Bob(i), nee! Nepāriet. Diemžēl. :sad_smiley:
-
...lietoju visu ko, sākot no kompresēm, vannām un glikozamīnu. Sāk palikt labāk, lēni, bet jūtams.
Nja, tad nezini, no kā īsti paliek labāk - no kompresēm, vannām vai glisokozamīna.
Vai vienkārši pāriet tāpat... :)
-
Glikozamīns man kaut kā nepalīdzēja, kaut gan mēģināju atkārtoti.
Ja cena atļautu lietot vienkārši kā pārtikas produktu, tad varbūt.
-
Martin, kā ceļi? Esi atjaunojies un atsācis skriet?
-
Jau aizskrējis. :)
-
Man ļoti līdzīgs stāsts tikai bez vēdervīrusa. Pēc pirmās skriešanas dienas (4 km ar kapeikām) bija baigi labi. Otrajā skriešanas dienā (6 km) sāka sāpēt celis. Skrēju vakarā pēc darba, no rīta jau bija problēmas tikt lejā pa trepēm. Piekliboju. Jo dienas, jo sliktāk (sēdošs ofisa darbs). Strauji labāk palika, kad sāku darbā nepieklājīgi stutēt gaisā kāju.
Sāpes un klibošanu pēc laika atlaida, cietums kājas iekšpusē, kur bija izspiedies bumbulis, palika.
Pēc forumistu ieteikumiem sāku velosezonu. Norullēju ap 30 km dienā, nulle problēmu. Vakar gribēju atsākt arī skriešanu. Pie 2,5 km sāku just ceļgalu, pie 3,5 km metu mieru, jo sāku stipri just. Šorīt no rīta brīžam jau iesāpējās. Šodien skriet vairs neriskēju, garāka pastaiga, kuras laikā brīžam jūtu.
Diemžēl, skrējējs izskatās nebūšu. Vai nu arī būs jāsaņemas aiziet pie speciālista. Minējums - varētu būt trauma, agrā pavasarī paslīdēju uz ledus, pēc neliela lidojuma attapos ar celi uz bordas. Toreiz vēl baidījos vai nebūs ūdens celī.
-
Pa manam, skriešana vispār ir ļoti traumējoša nodarbe - katra kājas piezemēšana ir trieciens ceļgala locītavai. Un ja vēl paskatāmies, pa kurieni šitie skrējēji skrien - būtu vismaz pa zemes celiņiem skrējuši, bet tak ļoti bieži pa asfaltu...
-
Tā ir, skriešana nāk par labu sirdij, bet ne locītavām. “Skrējēja celis“ jau klasika...
-
Ak, šie mīti par triecienu ceļa locītavā.... Nevajag skriet kā zīlonim, papēžus pret zemi dauzot.
Skriešana pa mežu ir daudz traumatiskāka, jo virsma nelīdzena un katrs solis saskaras ar zemi ar atšķirīgu spēku. Grūtāk izlīdzināt soli, tas prasa lielāku piepūli. Ja vien atkal nedimdinām ar papēžiem.
Pa līdzenu virsmu ar pareizu soli ceļiem nav st sa, tikai labi eļļojas locītava
Kenijieši, kā zināms, visi ar protēzēm staigā :smej:
-
Jā, sirdij. Izsit sviedrus, jūti piepūli. Salīdzinoši ātri. Garās pastaigas ir foršas, bet aizņem veselu mūžību un vai sirdij kaut kāds labums no tā skaidrs netop.
-
Kad atkal piezagsies spīts, varētu paeksperimentēt ar apaviem. Vispār ir tendence "deldēt papēdi". Un šie apavi, lai gan tajos perfekti ieguļ kāja, ir kaut kādā ziņā specifiski no soļa likšanas aspekta.
-
Jebkurā gadījumā riteņbraukšana un peldēšana locītavām ir saudzējošāka. Un sirdi trenē tikpat lieliski un muskuļus nostiprina.
Un, protams, ka aŗī garās pastaigas trenē sirdi un dod citus labumus
-
Galvenais vispār kustēties. Kaut novusu
-
Un, protams, ka aŗī garās pastaigas trenē sirdi un dod citus labumus
Vislabāk pa reljefu virsmu - ar kāpelēšanu pa kalniem vai kāpnēm :smile:
-
Galvenais vispār kustēties. Kaut novusu
...vai dambreti :)
-
Kad atkal piezagsies spīts, varētu paeksperimentēt ar apaviem. Vispār ir tendence "deldēt papēdi". Un šie apavi, lai gan tajos perfekti ieguļ kāja, ir kaut kādā ziņā specifiski no soļa likšanas aspekta.
Apavi, protams, ir laba un noderīga lieta, bet silti iesaku aiziet pie speciālista, konkrēti, traumatologa-ortopēda. Varu pat ieteikt ļoti labu - Rafaels Visams, pieņem arī Lāčplēša 38, Pulss 5. Viņš padarīja mani atkal staigājošu.
-
tā, protams nav jāpieņem par dogmu, bet ar baigi speciāliem apaviem var arī iebraukt auzās. No sevis varu pielikt, ka nav jau tik burtiski jāuztver, ja neesi apsēsts ar skriešanu, bet apaviem zoles pacēlumu gan nedrīkst izvēlēties lielāku par 10 mm.