Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Literatūra => Tēmu iesāka: nakata kngs 2019. gada 30. aprīlis, 12:05:01
-
Vakar (29.04.) VIP spēlē 3 jaukas, brīnišķīgas, izglītotas dāmas nezināja, kas ir Zigmunds Skujiņš...
Pat pēc romānu nosaukumu "Kailuns", "Vīrietis labàkajos gados", "Gulta ar zelta kāju" - nemàcèja nosaukt autoru - nu, tur Kalniņ§...varbūt Zariņš?
Dàmas jaunas un izglītotas, tad kurp ejam, latvieši?
-
Pakaļā, un jau sen - diemžēl...
-
visi visu nevar zināt :n+: es zinu Z.S bet nezinu daudz ko citu. Un?
-
visi visu nevar zināt :n+: es zinu Z.S bet nezinu daudz ko citu. Un?
tak daļa no identitàtes ...kà "Limuzīns jāņu nakts"...visi vīrieši, kuri svin 47.dzimšanas dienu, tak tiek sumināti kā Vīrietis labàkajos gados!...tie 47 gadi bija romāna varonim..
-
Cita paaudze, kam Zigmunds Skujiņš nav aktuāls. Tāpat aiziet aktieri, ne tik zināmi mākslinieki.
-
Ar katru paaudzi pieaug informācijas daudzums, un arī man Skujiņš neliekas nekāda ekstra figūra . Kaut gan atbildi par tālrādi zināju uzreiz -tātad tas bija jautājums no pilnīgi citas "epohas"
Kādreiz darbavietā mums bija kopīgā izklaide -minēt Zvaigznes -bija tāds žurnāls- krustenes. Tur katrā mīklā bija jāatmin kāds teātra mākslinieks, parasti jau miris
-
Jaunā paaudze grāmatas vairs nelasa un daudz ko no tā, kas mums, paaudzei "labākajos gados :mrgr: " šķiet vispārzināms un pašsaprotams, nezina un nepazīst. Tā viš i. Un, zinot mūsu izglītības sistēmas tendences, skaidrs, ka labāk jau nu nepaliks.
P.S. Atceros, kā mani besīja tā viņa "tālrāde" :mrgr: Toreiz jau vēl i sapņos nerādījās, kādus tik jaunvārdus šodien nesabūvēs :mrgr:
-
Mums jau nekā cita nebija, tad nu lasījām. Pirka taču arī bezjēgā, uz kopotajiem rakstiem rindās stāvēja, lai parakstītos, pat Vilis Lācis likās pietiekami iekārojams.Krieviem vispār, atceros tās mežonīgās rindas pie parakstāmās grāmatas Stučkas ielas stūrī -baigi skaistas telpas bija
Protams, ka liekas jocīgi, ka VIŅI nezin. Bet mēs arī daudzko nezinām, ko savukārt zin un prot viņi
-
Es, piemēram, nezinu daudzus jaunos aktierus, un dzejniekus vispār... :faint:
Mūsu ceļi vienkārši nekrustojas, tādēļ nezinu. Ko lai dara?
-
...nu, gadàs, ka uz VIP atnāk džeki un nezin zvejnieka dēlu...ok, hokejs, motori tur rullē un reālu zvejnieku puišu tik pat kā nav...palikuši vien makšķernieki...
Šoreiz šokēja, ka dāmas bija izglītotas, visas ar augstàko un pat šķiet ar kultūru viena bija saistīta...bet par literatūru nezin, grābstās...tas, ka minot nosauc A.Belu tik paràda, ka vàrds dzirdēts, bet lasīts nav...:(
Ok, atminēja acālijas sveķus - pàrtikas piedevu, tur es pas..
-
Droši vien literatūras stundā pieminēts vien garāmejot, kā padomju perioda rakstnieks, viena rindkopa
-
Ok, es tagad atzīšos...nebiju lasījis "Gultu ar zelta kàju" toreiz 80.gadu sākumà, kad izdeva....tagad pēc mammas aiziešanas pàrkràmēju viņas bibliotēku un atradu šo gultu ar visu autora parakstu...nu, drusk kauns, ka nav lasīts....tàtad jàlasa!
Lieliska grāmata!
Žēl, ka neizlasìju 80.gadu beigàs, jo aprakstot Vējgalu likteņus pirmàs Latvijas laikà - nu, gandrìz viens pret vienu, ko redzējàm pēc Atmodas, kad brīžiem daudz ko nesapratu....un cik pàrsteidzoši - romānà nav sex minorità§u utt! :D
-
Man Skujiņš ļoti patika
-
Man Skujiņš ļoti patika
Joksts vēl pateica, ka zin, ka Skujiņš skatoties VIP...
-
Es, piemēram, nezinu daudzus jaunos dzejniekus vispār... :faint:
Mūsu ceļi vienkārši nekrustojas, tādēļ nezinu. Ko lai dara?
tie ir gadi...es tagad varbūt palasītu poēmas...piem., Oņegins nekad nenoveco....bet šķiet, nezinu, nav latviešiem jaunu poēmu...nekas nav dzirdēts...
Ieejot gràmatnīcā un apskatot dzejas stendu ir sajūta, ka noformējums ir labāks par saturu...gandrìz nevienu dzejas grāmatu nebūtu kauns dàvinàt tàs izskata dēļ - mums ir lieliski màkslinieki - noformètāji, bet dzeja nu tā..(mans subjektīvais viedoklis).
Kamēr padomju gados bija otrādi - varēja atrast labu dzeju uz drausmīga dzeltena papīra un nekāda noformējuma....mjā, kapitālismā galvenais ir iesaiņojums....
-
Atceros, ka tā “Gulta ar zelta kāju“ bija bestsellers :) ,visi par to runāja, nopirkt nevarēja.
Atceros, no kā aizņēmos izlasīt, ka patika, bet par ko tā bija - totāls toričellī... lai kā censtos, nekkko neatceros... :D atceros vāku, formātu. Un viss.
-
Es neatceros pat vāku....Bet liekas, bija kkas no vēstures..kkādas dzimtas sāga? Kkas ar jūrasbraukšanu, kapteini? :scratch:
Bet ļoti, ļoti patika, mums grāmata bija mājās
-
Zigmundu Skujiņu zinu, bet nevaru atcerēties, vai esmu ko lasījis.
Tēvs vēl tagad ciena Skujiņu.
Toreiz man bija jaunības alerģija pret jebko, kas sajūsmina visus visapkārt.
Toties lieliski atceros Anatola Imermaņa "Lidmašīnas krīt okeānā".
Un atceros, ka lasīju Marģeri Zariņu - "Didrika Taizeļa brīnišķīgos piedzīvojumus".
Kaut kādas "it kā" vēsturiskas sāgas par kādām dzimtām vispār neciešu.
Ne ilgos ceļus kāpās, ne krusttēvus.
-
Tuk kndze, iesaku izlasīt vēlreiz gandrīz pirms 40 gadiem rakstīto romànu...apskatīju, ka manam eksemplàram ir 400 tùksto§u metiens....neticami!
Es jau teicu, ka toreiz nelasīju, bet kà jaunu cilvēku mani būtu aizrāvusi dzimtas sāga un vēl pirms filmas "Ilgais ceļš kàpās", §eit runā par toreiz noklusētiem jautàjumiem, emigràciju utt, kas npteikti bija top tēma 80.gadu lasìtàjam - tàtad bestsellers! :)
Arī par latvieši revolucionāriem ir ok, starp puķēm pateikts, ka gangsteri vien bija...
Mani visvairāk tagad pārsteidza aprakstītie procesi...piemēram tie, kā attīstījās burinieku būvē§anas bizness, kādus vērienus tas sasniedza un kà viss sabruka, kad sàkās tērauda tvaikoņu laiks....asociācijas man kà sabruka VEF...kà uzplaukst zveja Atlantijā - biezākie džeki ciemà ir šie zvejnieki un, rakstnieks to vēl nevarēja rakstīt, bet mēs tagad zinām kā beidzās Atlantijas zvejas ēra ar sagrieztiem kuģiem utt...un tàdu vērojumu tur daudz...žēl, ka nebiju šo grāmatu lasījis 90.gadu sàkumā...ir par ko padomāt...un nekas nav mūžīgs...diemžēl arī Skujiņa romàni laikam...
-
Man toreiz "Gulta ar zelta kāju" radīja asociācijas ar Markesa "100 vientulības gadiem". Kaut kāda kopēja aura bija šiem romāniem...
-
Man toreiz "Gulta ar zelta kāju" radīja asociācijas ar Markesa "100 vientulības gadiem". Kaut kāda kopēja aura bija šiem romāniem...
Lūk, Markesu, gan perfektī atceros... :D
-
Man Skujiņš ļoti patika
re, Skujiņš nominēts Leipcigas grāmatu tirgus literārai balvai kā tulkojums vācu valodā!
https://www.delfi.lv/kultura/news/books/latvija-piedalas-leipcigas-gramatu-tirgu-ta-literarajai-balvai-nominets-zigmunds-skujins.d?id=55471508
-
Labi, taisnīguma vārdā jāpasaka, ka nesen pārlasīju. Vairs tik ļoti nepatika. Beigas likās sasteigtas
-
Tā mēdz notikt ar grāmatām. Pārlasi pēc gadiem kaut ko agrāk patikušu, saviļņojušu un... "nepaņem" vairs. Katram vecumam savs, cita dzīves pieredze, cita uztvere.
-
Es gan teiktu, ka "Gulta ar zelta kāju" paņem tieši šobrīd...es pirmo reizi izlasīju pirms gadiem pieciem un man nebija tā Markesa migliņa uz acīm, kas daudziem tiem , kas lasīja 1984.gadā pirms "perestroikas"....toreiz bija aktuāli tas - gandrīz Markess....un ja šodien pārlasi ar to dienu atmiņām, tad pieļauju, ka vairs nav tas...arī Markess vairs nav tas...
Taču romāns ir tik brīnišķīgs ar turpmākās vēstures redzējumu, kas balstās senākā vēsturē...pasaulē neka jauna, viss iet pa riņķi...ok, spirāli...bet vienmēr var saskatīt riņķa pretējo pusi - cik viss ir paredzami un cilvēki tiešām nemainās!
Romāna beigas tiešam izskatās sasteigtas...varbūt rakstnieks neatļāvās uzrakstīt to, ka sociālisma beigas ir tuvu, jo tad pie varas vēl bija Andropovs, līdz Gorbačova "perestroikai" vēl pāris gadu un rakstniekam negribējās, lai romāns noguļ atvilknē nezin cik tur gadu...būtu uzrakstījis kā ir un būtu "Meistara un Margaritas" liktenis...atvilkne un tad vēl lielāka slava....nu, novēlu to Leipcigas balvu! :)