Sarunu forums
Noskaņojums => Dusmojos/ īgņojos/ bēdājos => Tēmu iesāka: baaciens 2019. gada 07. maijs, 23:43:38
-
Šovakar veikalā pienāca viegli iereibis vīrietis un jautāja - kā īsti tos ("sirņikus") gatavo? Ūdens bāzē, pienā vai kefīrā?Samulsu, jo pēkšņi nesapratu vai jautājums ir par biezpiena plācenīšiem vai bumbiņām. Tad sapratu, ka 100 .... nē, 1000 gadus neesmu ne vienu, ne otru gatavojusi. Un man nav atbildes.
Tagad domāju, ka tas vispār ir kas cits? Un, jā, esmu tik nesaimnieciska, ka nezinu kā gatavo neko no tā. Idejas?
Pašizglītībai interesējos :rofl:
-
Sirņiki = biezpiena plācenīši. Bāze = biezpiens.
-
Mmm, tie gan bija gardi - tie, kas kulinārijās pārdodas, baigi miltainie, man ne pārāk, bet mana mamma ar mannas putraimiem taisīja - ideāli. Bet jā, kas tur vēl bez biezpiena, olām, mannā un cukura iet iekšā? Vairāk nekas? Drusku piens vai ūdens slapjumam?
-
Zinu ar miltiem, ne mannu.
Un biezpienam parasti slapjuma pietiek
-
Manās mājās - biezpiens, ola, mazliet miltu, cukurs, sāls šķipsna. Viss.
-
Mēdzam cept arī sāļo versiju.
-
Syrniki (https://www.przyslijprzepis.pl/przepis/syrniki-z-patelni-2) poliski nozīmē biezpien plācenīši.
-
Pēdējā laikā reti cepu, jo biezpiens puto un ''pazūd'' no plāceņiem. Vajag labu biezpienu, a nopirkt izdodās reti.
-
Es jau ilgāku laiku pērku tikai leišu 1 kg ķieģeli
-
Mēdzam cept arī sāļo versiju.
Kāda ir sāļā? Nevar būt, ka vienk nomaina cukuru ar sāli? :)
-
Pietiek, ja cukuru nepieliek, bet sāli gan drusku.
-
Tātad... par to, ka biezpiena bāze - nojauta nevīla. Un šis ir cepts ne vārīts? Nojauca viņš ar to pienu un ūdeni :D
Bet vakar pie sevis iesmēju - re, cik loģiski cilvēki mūsdienās iepazīstas (uzreiz noskaidro - šitā saimnieciska vai nē), bet otrs smiekliņš parādījās, kad sāku viņam stāstīt, ka tik reti gatavoju biezpienu termiskajā apstrādē, ka labāk jautāt kādai citai, kura nekļūdīgi atbildēs. Iespējams, labāk jautāt pārdevējai kulinārijas nodaļā!
Un tajā brīdī vīrs nostājās man aiz muguras un sāka klausīties, ko stāstu svešajam, viegli iereibušajam. Svešais steidzīgi atvadījās un gāja pie gaļas pašapkalpošanās ledusskapja, kur gaļu izvēlējās.... vientuļa (tajā mirklī), debesu zilā virsjakā tērpta sieviete :)
Bija vakar tie "sirņiki" vai nē? ;)
-
Kāda ir sāļā? Nevar būt, ka vienk nomaina cukuru ar sāli? :)
Var vienkārši nomainīt, var šo to pievienot - provansas zāles vai ķiploku, vai iepriekš apceptu sīpolu ar žāvgaļu, vai ķimenes, vai spinātus, vai lokus... nu vai vēl ko, kas garšo un saderas.
-
Pašizglītībai interesējos :rofl:
...pēc baaciena otrā posta sāku domāt, par kuras sfēras pašizglītību ir tā interese ;)
varbūt tas kāds maskēts apzīmējums - sirņiki :D
-
...pēc baaciena otrā posta sāku domāt, par kuras sfēras pašizglītību ir tā interese ;)
varbūt tas kāds maskēts apzīmējums - sirņiki :D
Par pavārmākslu!!!
-
Mēs padomājām, ka par iepazīšanos :taunt:
Mūslaikos varētu teikt - man šovakar 19tos sirņiks ar baigi foršo vīrieti :in-love:
-
labāk - vīrietis ar sirņiku
-
labāk - vīrietis ar sirņiku
Sirņiks tak ir mīksts...
Tāds putrā dūrējs sanāk :)
-
Tur pats Belcebuls kāju lauzīs ar tiem biezpeneļiem. Sirņiki ir biezpiena plācenīši, tad ir vareņiki - paliels pīrāgs ar pildījumu, tajā skaitā ar biezpienu un tiek vārīts. Vēl ir kaut kāds biezpieneļa paveids, ko iejauc tādu kā sirņiku, bet cepšanas vietā vāra, sanāk tāds glums, papuņķains biezpienelis, ko ēd karstu un ar krējumu. Neatceros, ko ēda ciema vecis filmā ''Ziemassvētku vakars Dikaņkas ciemā''. Personāžs bija kolorīts, ar skatienu no bļodas izcēla vareņiku/tvorožņiku, aprituļoja krējuma bļodelē un sulīgi stuļķēja mutē (viss bez ēdamrīkiem! tikai ar teleportēšanu!).
-
Camma! Paldies!!!!!
Citādi izgāju no veikala un domāju, ba bāh .... pat neatceros kas un kā tas ir. Saprašana, ka biezpiens spēlē galveno vijoli!
-
TVēl ir kaut kāds biezpieneļa paveids, ko iejauc tādu kā sirņiku, bet cepšanas vietā vāra, sanāk tāds glums, papuņķains biezpienelis, ko ēd karstu un ar krējumu.
Biezpiena klimpas?:)
-
Nja, baaciens ir smalks vai izlepis, ja nekad nav cepis biezpiena plācenīšus = sirņikus :D
Mums, ja jūt, ka biezpiens svaigā veidā tomēr neapēdīsies, fiksi tiek termiski apstrādāts :P
-
Biezpiena klimpas? :)
Pēc Cammas posta kasu galvu un nespēju atcerēties, kur tādas klimpiņas ar krējumu esmu ēdusi. Skaidrs, ka bērnībā...kaut kur uz laukiem?....garša mutē :in-love:
p.s.neesmu izlepusi, bet arī nekad neesmu biezpiena plāceņus cepusi
-
Nja, baaciens ir smalks vai izlepis, ja nekad nav cepis biezpiena plācenīšus = sirņikus :D
Mums, ja jūt, ka biezpiens svaigā veidā tomēr neapēdīsies, fiksi tiek termiski apstrādāts :P
Nē, jaunībā (vismaz vienu reizi esmu vārījusi biezpiena bumbiņas), bet nekas nesanāca. Esmu cepusi un ēdusi "sabeigušos" biezpienu. Gards un staipīgs, bet aromāts nav vilinošs, tāpēc tā vairs nedaru. Biezpiens parasti tiek apēsts sāļā veida - sajaukts ar redīsiem, gurķiem vai ar ķimenēm. Ir iemānīts arī sacepumos. No manis smalkums un lepnība, kā no sūdu mušas balerīna!
-
Nu, sabeigušos jāmet ārā... es mēdzu biezpienu uzbērt arī dārzeņu omletēm...
Vai vienkārši, tagad tos presētos, ierīvēt ar sāli un garšvielām un uzcept cepenē kā jaunsieru.
Nevar tik perfekti uzminēt, ko nu kurš no ģimenes un cik daudz gribēs ēst. Reizēm arī vairāk nopērkas
jo laba cena. Un jāizlieto ir, ārā tak nemetīs... :)
-
Interesanti te katram. Man biezpiena plāceņi cepas visu mūžu. Ne tāpēc, ka biezpiens vecs, jo to pērku speciāli priekš sirņikiem. Kārums - kā bērnības garša maniem bērniem vēl tagad un vīram arī garšo.
Vārdu sirņiki gan biju piemirsusi.
-
Vārdu sirņiki gan biju piemirsusi.
Izbrauc caur Poliju ar mašīnu, atcerēsies :)
-
A kas - Polijā vārdu "sirņiki" uz sētām raksta? :D
-
A kas - Polijā vārdu "sirņiki" uz sētām raksta? :D
arī uz izkārtnēm, jā. Viņi vispār visu visur raksta, raibs gar acīm
-
A kas - Polijā vārdu "sirņiki" uz sētām raksta? :D
Nav jau matemātiķi, kuri x un y raksta :)
-
Aber manās mājās tikai biezpiena plāceņi un biezpiena bumbiņas, nekādi tur sirņiki!
-
Aber manās mājās tikai biezpiena plāceņi un biezpiena bumbiņas, nekādi tur sirņiki!
Tas nebija latviešu tautības cilvēks, kas jautāja recepti. Viņš runāja savā dzimtajā. Ja būtu prasījis plāceņus vai bumbiņas, tad man būtu vieglāk, bet toč nespēju tajā brīdi atcerēties, kurš no veidiem tas ir.
-
Dīvaini, mana mamma vispār necepa ne biezpiena plāceņus, ne pankūkas, kur nu vēl sirņikus. Aplaupīta bērnība
-
No bērnības neatceros, ka mamma būtu biezpiena plācenīšus cepusi. Gatavoja garšīgi, bet šos konkrētos neatminos. Toties brīnišķīgus plācenīšus cepa mana tante laukos, kad tur pavadīju skolas brīvlaikus vasarā. Vecmamma slauca govis, taisīja biezpienu, bet pati ēst praktiski negatavoja. Kad tante mums ar māsīcu jautāja, ko mēs gribētu vakariņās, teicām, ka sirņikus - tā tos sauca Latgalē.
Plācenīši tantei izdevās stingri, bet ne cieti. Pēdējai porcijai uz pannas tika uzliets lauku krējums, kas kūstot veidoja burvīgu mērcīti. :nam:
Pirms dažiem gadiem viesojos pie tantes, atcerējāmies senos laikus un plācenīšus. Kopš tante vairs netur govi, viņa arī vairs necep plācenīšus, jo no veikala biezpiena nesanāk tādi.....
-
Mums bērnībā mājās bija biezpiena plācenīši. Veikalā bija sirņiki. :)
-
Vienmer cepu no jebkāda veikala biezpiena un sanāk. Visas sastāvdaļas pēc čuja. Galvenā fiška ir lai nepierauj pie pannas, plāceņiem vajag īpašas iemaņas, lai nenorauj virskārtu.
Reno, tad Tu esi retums, ja pankūkas Tev nav ceptas, tas pat šajos laikos ir bērnu tradicionālais kārums. Ko tad Tu ēdi? :scratch: Gan jau ko smalku.
-
Ēšana bija vienkārša, orientēta uz ātrumu un ērtību. Pankūkas mamma cepa, bet no biezpiena nē. Ja tā padomā, mums biezpiens vispār necik netika ēsts. Man pašai bērnībā/ jaunībā kategoriski negaršoja nekas skābs.
Kad sāku cept plāceņus (Masiļūnes grāmata!), pagāja laiciņš, kamēr piešāvos, lai nepierauj -padaudz taukvielu un lēna uguns
-
Mums mamma cepa arī kartupeļu pankūkas ar pievienotu biezpienu. Arī ļoti garšīgas. Kad tā padomāju, biezpienu ēdām ļoti daudz un visādos veidos, gandrīz katru dienu kādā ēdienreizē bija kas
no biezpiena - salds vai sāļš, silts vai auksts. Varbūt tādēļ visiem stipri kauli un atmiņa laba :D
-
Agdies -mums taču arī kartupeļu pankūkas netika ceptas!
Mamma nebija nekāda izdomas bagāta pavāre,bija dažas lieliskas zupas, brīvdienās -keksi, plātsmaizes. Patiesībā viss, ko var ātri pagatavot.Dažu labu ēdienu viņa (piedod, mammu!!) gatavoja diezgan negaršīgi piem. skābeņu zupa
Ar biezpienu vienīgais, ko atceros -ar sakapātu siļķi un cieti vārītu olu. Un biezpiena plātsmaize, bet tā arī nebija neko iecienīta, parasti ar āboliem vai drumstalām
Nu tā, aizbraucu prom no sirņikiem. Būs jāizcep.
-
Padlaikos vēl bija pončiki, biezpiena pončiki... Latviski virtuļi? Pončiki, koržiki... kā koržiks ir latviski?, pat nezinu... tas gan nebija uz biezpiena bāzes, iespējams uz kefīra, maksāja 8 kapeikas.
-
Koržiks tak bija riktīgi ciets. Nezinu, kas viņam bija iekšā, bet garšīgs gan.
-
Es arī neesmu diža pavāre, bet katrs jau ir spiests cept un vārīt, kamēr ir bērni. Kartupeļu pankūkas ļoti garšo, bet sev vienai pērku veikalā. Biezpiena pončikus arī mājās vārīju, ak dies. Tagad, mani pazīstot, neviens pat neticētu, ka pat tortes cepu :D
Koržiki bij riktīgi labie, nupat Baltkrievijā redzēju, bet nenopirku, bail bij zobu vai vilties garšā :D
Bieezpiens ir mans nemīlulis no ēdieniem, skaidrā veidā neēdu.
-
Svaigi koržiki nebija cieti, bet tie pārsvarā visilgāk “aizstāvējās“. Kad cita nekā nebija, tad pirka tos :)
Saguglēju recepti, tomēr uz piena bāzes, ir arī versija ar biezpienu, būs kad jāpamēģina izcept.
Pončiki nekad nav cepti, no eļļā vārītajiem vārījām biezpiena bumbiņas visādiem klases saietiem,
kkā tās bija topā :D