Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Tēmu iesāka: Emīlija 2020. gada 02. septembris, 20:20:40
-
Nu ko, atzīstaties. Cik/ko pirkāt, kas iegūlis plaiktos uz nezināmu nākotni...:D
Atzīstos godīgi - iepirku pa 1 iepakojumam viskautko, arī to, ko ikdienā nemaz tā nelietoju. Nutur... grūbas, šķeltie zirņi... Tikko sataisīju sarakstiņu, jo konstatēju, ka plaukti tukši - beidzies ir viss, pat sāls (nopirku martā 2 kg)
Šajā saistībā racionā ir ienākusi šķelto zirņu biezputra - baigā ņamma, tikai nu baigā cimperlēšanās... jāiemērc, jāpieskata, jāmaisa....
-
Man nebija krājumu. Viss, ko nopirku, diezgan ātri tika apēsts. Covida laikā centos uz veikalu iet tikai 2x nedēļā. Tagad eju pēc vajadzības.
-
Man nebija spešel krājumu, viss kā parasti.
-
kur tad visi tie griķi pazuda no plauktiem, ja nevienam nebija krājumu...? :D
-
Man ir iesākta zaļo griķu paka, bet pirku gadatirgū vēl pirms covida. Varbūt pirka kam lielas ģimenes. Mūsu veikalā griķi un citi putraimi bija visu laiku nopērkami.
-
Nav. Es mājās aktīvi propagandēju pret krājumu veidošanu, kā arī apsolīju x-stundā braukt uz laukiem kartupeļu maisu un puscūķi meklēt, ja mana loģika būtu caurkritusi.
-
vienīgais, uz ko man "roka paslīdēja" - lielā, nevis parastā 8xpaka tualetes papīra. Akkungs, pus gadu lietojām... un arī vairāk tāpēc, ka visi iekš depo ar pārkrautiem ratiem, tad nu es ar vismaz kaut ko lielu paķēru...:D
-
WC papīrs nebojājas, tā ka varēji neiespringt uz ātru izlietošanu ;)
-
Pilnīgi nekādas histērijas. Bet krājumi - pilns pagrabs kā visu laiku :) . Tualetes papīrs vienmēr tiek pirkts lielā iepakojumā (32-48 ruļļi), jo mājā apgrozās daudz tautas. Griķi nav cieņā.
-
Atcerējos, es nopirku 2pudeles itāļu olīveļļu kad tur traki gāja, domāju robežas ciet, vasara nāk, nebūs eļļas salātiem. :)
-
Starp citu, lielveikalos ir katastrofāli slikts olīvu piedāvājums. Itāļu olīves - lētas un labas, praktiski pazudušas. pailkušas tikai tās ar visādiem "pildījumiem" un mazburciņas zelta cenā. Atradu šonedēļ savas iecienītās Mego - izpirku tukšu plauktu (5 burciņas...). Ceru ka tās ir tikai piegādes problēmas, nevis jaunā koncepcija...
-
Sākumā braucām reizi nedēļā uz lielveikalu ar sarakstu. Tā reizes 4. Bet nekādu krājumu nebija/nav.
-
Nobijos, ka citi izpirks griķus, man ļoti garšo, veikalos pēkšņi pazuda, pāris pakas vēl ir no krājuma, kuru izveidoju pēkšņi pamanot savus iecienītos. Biju dusmīga - visi tādi griķu mīļotāji un nolaupījuši man tos.
-
Kkad kkur lasīju, ka izpirka ar domu vēlāk pārdot dārgāk, bet nekas no "biznesa" nesanāca, jo covids tikpat kā jau nebija...
-
Man ar nekādu krājumu nebija, bet bodē aiz manis reāli bija šitāds "biznesmenis", kurš pirka čupām tualetes papīru, šnabi, šampi un saldējuma kastes un ko tik vēl ne, un pārdevējai, kas izbolīja acis uz to visu, teica: eto prosto biznes! Visvairāk mani pārsteidza šampis un saldējums. Ja būtu pasaules gals, domā kāds Lovelass atdotu pēdējo zelta zobu, lai savaldzinātu iecerēto ar šampi un saldējumu?
-
Par galu nezinu, bet ja nauda ir, preču nav, bizness rullē.
-
Es ar nelāgām aizdomām "krājumus" ievācu jau pirms vispārējās ažiotāžas. Better safe than sorry. Pirmkārt, man veikals nav aiz stūra, jābrauc speciāli, otrkārt, man ļoti patīk, ka es varu paņemt no plaukta nākamo miltu paku, zobu birsti vai trauku švammi, neskrienot uz veikalu, kad kaut kas beidzas. Man krājumi vispār ir dabiska stadija - nepatīk veikali un cilvēku burzma.
Bet pa pavasari/vasaru, kad bija jābaro arī pārītis rijīgu gandrīz-pusaudžu (skolas laikā - tikai vakariņas), praktiski viss ir nolietojies. Stāv konservētās pupiņas (bet tās man vienmēr stāv), sausais raugs, tas arī viss. Ā, medus burka pusizēsta, veļas mazgājamais līdzeklis puslietots. Pārējais viss ir normas robežās, neēdamu kur-lai-tagad-liek-to-sapirkto griķu paku nav. Pārtikas veikalā sāku rādīties vasaras vidū - pēc dažām specifiskām lietām.
Ja man būtu instalēts draiveris "ko-par-mani-padomās", un tāpēc es kaunētos ieviest savus klasiskos krājumus, tad gan justos draņķīgi.
-
Man arī patīk, ja rezervē ir miltu paka, eļļas pudele utt. Bet tie nav tie "krājumi", kādi tika veidoti, acīmredzot, izņēmumiem :)
Neatceros, kur dzirdēju stāstiņu par rīsu pakas izķeršanu no cita pircēja groza, jo eksemplāram vajagot "visas, ko var dabūt...".
Nu, izskatās, te pie mums, šā pircēju segmenta nav - visi bijuši stipri kā klintis pret ažiotāžu...
-
Arī man, vienmēr ir rezerves, jo dzīvojot laukos citādi nevar. Kad sākās masu histērija(Covida), iepirku pāris paciņas sāls, jo tas bij izbeidzies, un tualetes papīru. Griķus nepirku principiāli!
-
Manā pusē ažiotāžu un histēriju nepamanīju. Cilvēki retāk iepirkās un tad tie rati, protams, pilnāki un saraksti rokās garāki, bet tas jau loģiski, bet tā... nebija nekā nenopērkama veikalā.
-
Te visi nāvīgi pareizie. Man gan noteikti ir lieka griķu paka
-
Kas pareizi, kas nepareizi, katram savs...
Sapratu, ka tēma - vai gatavojās covidlaikā dzīvot karantīnā un pastiprināti iepirka pārtikas rezerves tam laikam, kad no mājas nedrīkstēs iziet. Ikdienā jau visiem kas plauktos glabājas, nestāv jau tukši kā izlaizīti.
-
pag...a vaitad nevajag jaunu apli uzsākt?? tagad jau ar pieredzi? :scratch:
-
Kuram tad pieredze? Neviens jau nav 14 dienas mājās tupējis, vai arī ir? Man pieredze vien par vecāku nodrošināšanu ar paiku, lai lieki apkārt neblandās ;)
-
Sapratu, ka tēma - vai gatavojās covidlaikā dzīvot karantīnā un pastiprināti iepirka pārtikas rezerves tam laikam, kad no mājas nedrīkstēs iziet. Ikdienā jau visiem kas plauktos glabājas, nestāv jau tukši kā izlaizīti.
Nu es ieviesu palielus papildu krājumus - ar desu, sieru, pienu un sviestu saldētavā utt., - mēnešus 3 varēju neiziet no mājas ar komfortu, pēc tam vēl 3 varētu dzīvot, bet jau piedomājot, kā sakombinēt adekvātu ēdienkarti, kamēr dārzā saaugs ēdmaņa. Ja ļoti vajadzētu, gadu no mājas neizietu (kartupeļi ir, zaptes ir, gan jau badā nenomirs). Iepirkos nevis tāpēc, ka visi grāba, bet jau pirms sākās griķu izpirkšanas drudzis. Paspēju tieši pirms panesās. :D Tieši tāpēc, lai nav jāvazājas lieki apkārt, ja nu izrādās, ka pie mums aiziet Spānijas un Itālijas scenārijs, - negribēju pārbaudīt, cik stipra ir mana grīdlīstes līmeņa imunitāte. Var, protams, to nosaukt par paniku. :D
Otrais vilnis gan man pie kājas, - Latvijā scenārijs ir tik ļoti mērens, ka neredzu jēgu tam murgam, ko tagad ievieš skolās.
-
Man ir nelietots paracetamols un eikaliptu eļļa, tas no ažiotāžas un paranojas sērijas. 😷
-
Kkad martā nopirku miltu paku, cukurpaku, pāris pupiņbundžu, ilgstāvošā piena pudeli kafijai, ābolu biezeņa burciņu, kafijas paku, rīsu paku, WC papīra iepakojumu un 2x6pudeļu minerāļa. Krājumiem iztērēju ap 20€
-
Mani krājumi bija visai simboliski, vienu griķu paku ieskaitot, kas laikam vienīgā ir vēl pāri palikusi. Bet nākotnei domāju pārtikas krājumus savākt lielākus, jo kaut kāda slikta nojauta ir par šo ziemu - ka uzrīkos mums te vēl otro, trešo un desmito "vilni" līdz pavasarim, jo ziema vienmēr nes sev līdzi visādas gripainas šņurkas, kas tagad visas sauksies par covidu.
Nē, es nebaidos no covida. Bet no ierobežojumu rezultātā nobrucinātas ekonomikas gan.
-
Jāatzīst, ka es vienkārši nespēju ļauties panikai saistība ar pārtikas sagādi. Tobrīd domāju - nu, iespējams, es to nožēlošu, bet vienalga nespēju... Nu nebij sajūtas, ka pēkšni būs tukši veikali... (tukšāki ka PSRS laikos nav iespējami, un toreiz tak ar vienalga ēdām). Laikam vienu reizi man izdevās nedēļu izvilkt bez veikala. Vislaik kaut kas tomēr pietrūka un bij jāieskrien bodē - dzīvojāmies pa mājam, vislaik jāgatavo ēst un tā... Dusmas uznāca, kad mājās sāls beidzās, un veikala plaukts tukšs. Palūdzu Rimī darbiniecei, lai paskatas, mos tomer noliktava ir, man paku iznesa.
Ceru, ka tie, kuri tos plauktus izgrāba un piebāza tukšās istabas ar makaroniem un griķiem, to pārtiku arī apēdīs, nevis izmetīs...
-
.
-
Ne jau par to, ka veikalā nebūs pārtikas, bet par to, lai nav jābrauc pēc "pēkšņi sāls beidzās" (šitā man vispār neaptverama pozīcija, - sniegs jūlijā ir reālāks par pēkšņi beigušos sāli, ja vien paka nav nejauši un nesavācami izbirusi, piemēram komposta spainī). Tā kā man bija reālas iespējas, ka vīrs covidu atnesīs (darbs tāds), tad iespēja slimai (HVZ cik smagi) sēsties pie stūres un braukt uz veikalu galīgi nesajūsmināja. Bet sapratu, ka tēma ir par to, cik mēs bijām viedi, neko nepērkot, atšķirībā no tiem panikotājiem, kas izpirka griķus. :D
-
Tfu, nodublēju, tāpēc šis komentārs bez satura un jēgas... :D
-
Zin kā, es kāreiz aizdomājos, kas cilvēkiem lika pirkt kastēm un maisiem - panika par to, ka nevarēs no mājas iziet, doma, ka neies no mājas ārā, ideja, ka veikalos neka nebūs, vai, ka te zemāk bij versija - taisīt biznesu...? Kādu biznesu... cik tad jāiepērk lai bizness sanāktu...
Uzsākot tēmu patiesība ne šī kategorija bij prāta. Vairāk - cik ir tādu keisu, ka iepirkts ir, un tagad 3 gadi jālieto, par sevi iesmīnot...
-
Trix, nu, nēeee taču....tēma par to, "kā mums gāja"
Esmu pilsētā, turklāt labklājības zemē, protams, ka, pieslēdzot loģiku, man nebūs laiku, kad nekā nebūs. Arī, ja es būtu karantīnā, man būs cilvēki, kas mani pabaros.
Laukos es domātu par pamatīgākiem krājumiem un situācijām, kad neesmu tik vienkārši apgādājama.
p.s. humors (vai tā neesamība) man tāda, kāda nu ir (un es vnm pirmām kārtām smejos par sevi un situāciju kā tādu), atvainojos, ja kāds pārāk personiski uztver
:big_hug:
-
Nesaprotu, ko Trix "taisnojas", situācijas un iepirkšanās paradumi taču dažādi. Ar vai bez covida. Strēķi atpakaļ nopirku vairākas pakas stikla nūdeles, jo bija akcija un laba cena. Un? Kāds varbūt domāja, ka gatavojos 2vilnim. :mrgr: Un kas?
-
Man veikali visapkārt, tāpēc nav vajadzības taisīt jebkādus krājumus. Pirms gadiem 10 ciemojos pie draudzenes laukos, viņa izrādīja māju, un vienā pažobelē bija ierīkoti plaukti pārtikas rezervēm - konservi, sulas (viss pašražots), makaronu un putraimu pakas, cepumu kastes (lielās lētās, kur dažādi veidi safasēti un kaste ar plēvi apvilkta). Plus tas, kas pašu dārzā izaudzēts. Normāli, nav katru dienu uz veikalu jābrauc. :)
-
Man arī plauktos visādi konservētie tomāti, pupiņas -kā akcija, tā kādu paķeru.
-
nu es arī visas savas akcijās iepirktās bundžas pa 2-3 neuzskatu par krājumiem... tāpat kā 10 zaptsburkas un pilnu saldētavu... tā ir ikdiena.
Tāpat kā 5 olīvburkas, ko šonedēļ nopirku - visas!!! no plaukta...:D jo bij gardas un par labu cenu.
-
Emīlija varētu atzīties, kuras ir tās garšīgās olīvas - vīram bija vienas iecienītās, bet tad pēkšņi pazuda no plauktiem.
Īpašus krājumus neveidoju, tikai piedomāju, lai pēc iespējas retāk uz veikalu jāiet un lai pamatā viss ierastais ledusskapī/plauktos ir. Sapratu, ka ar ēdienkartes plānošanu man ir problēmas. :D
Griķi bija pēdējā opcija. Vīrs iepirka gaļas konservus no zināma mājražotāja, lai ledusskapī kas būtu, kad nekā vairs nav.
-
Man patika tie covidlaika tautas tukšie veikali... kad neviens virsū nebumstījās un ieturēja distanci :blushing:
-
Man patika arī patukšās Rīgas ielas. :)
-
Apzināti nekādi krājumi netika veidoti, bet iepirkšanās ieradumi mainījās ļoti.
Ceturtdienā, kad izsludināja to vājprātu un visur ziņoja, ka veikali izgrābti tukši, braucām skatīties - vai tiešām? Jau izkāpjot no mašīnas ķiķinājām, jo no veikala ārā stūmās ar pārkrautiem ratiem, daži pat ar 2.
Ieejot veikalā, smējāmies vēl vairāk. Paņēmām pēdējo groziņu un skatījāmies kā cilvēki haotiski grābj visu ko vajag un nevajag. Daudzi vēroja viens otru un grāba to, ko citi.Neizturēju un čukstēju savam dzīves biedram - Tikai neņem tualetes papīru! :D
Rezultātā nopirkām tikai to, ko vajag vakariņām un 2 konjakus (ja nu tik drīz netiek uz veikalu).
Rindā mums priekšā stāvēja mazpilsētas deputāts (kādreiz arī DJ) un viņam ratos bija viss pa vairākiem iepakojumiem - griķi, makaroni, auzu pārslas, hauzītes papīrs u.t.t.
Šis bija izcils periods nolietot no laukiem savesto (pupas, zirņus, visādas burciņas) un bakalejas preces, kas iespējams bija "iestāvējušās". Piektdien uztaisījām revīziju iekš tā, kas mājās un sestdien aizbraucām uz Gemosu sapirkt ejošās preces, kuras var arī uzglabāt - tunci, tomātus savā sulā, kaut kādas garšvielas.
Veikala apmeklējums bija pēc nepieciešamības, ļoti neiespringstot, bet arī lieki nevazājoties. Pāris sestdienas agri no rīta aizbraucām uz tirgu, kamēr nav tautu masas. Dažas reizes pasūtījumu sakomplektējām Augļu servissā un saņēmām pie durvīm.
Ceru, ka nebūs jāpiedzīvo brīdis, kad tiešām jātaisa uzkrājumi.
-
Ā, par griķiem :D Bija brīdis, kad veikalos griķi bija izgrābti - man nevajadzēja, vnk konstatēju faktu. Ar puiku aizdodamies uz Depo, ar tur pilns plaukts ar griķiem, turklāt dažādu ražotāju. Abi sākam smieties, puiks vēl nobildēja to plauktu un ielika soctīklā, lai tauta skrien uz Depo. :)
-
Man patika arī patukšās Rīgas ielas. :)
... un Rīgas tukšais sabiedriskais transports... :brauc:
-
Man tādi grābšanas skati gājuši secen :?: un iztukšīti plaukti arī. Visu ko vajadzēja, mierīgi varēju nopirkt. Bet nav Rīga, varbūt tādēļ. Kādēļ tieši griķi bija tautas iekāres objekts, vēl aizvien neizprotu. Kur dzirdēju baumu, ka kādā krievu mēdijā bijusi ziņa, ka griķu sastāvā kāda viela, kas pasargājot no tās zarazas... :?: Mūsmājās miežu putraimi iecienītāki. :)
-
Mazlietiņ pati nojaukšu tēmu, jo jaunu negribas veidot - no Covid laikiem ir iepatikušās divas lietas:
- Grieķu zemenes kastēs, martā un aprīlī zem 3 eur/1kg. Veda klāt pa 12-15 eur 5 kg kasti. Tik daudz zemeņu savu mūžu neesmu ēdusi
- Saldējuma mašīna, kas piebrauc noteiktā vietā noteiktā laikā - braucu katru otrdienu, kad bērni bij ciemos, tagad katru otro nedēļu, un iepērku saldējumus pa 8-10 eur pilnu saldētavas kasti. Lēti, garšīgi - no Vācijas, gan suliņu, gan lux klases, gan cupkake trauciņos, gan vafelītēs - mans mīļais mazformāts, e slielu nevaru apēst. iepakojumos pa 2-4-8, cenas no 0,20 eur par 1
-
Manos veikalos nekas nebija izgrăbts. Bet nepatika piemājas veikals - cilvĕki berzĕjăs viens gar otru.
Ěśanas ieradumi nemainījās.
-
Mangustam - veikalā Mego, tikko bij atlaides, kautkādi 1,60 par burciņu. Lielas, melnas, nav sāļas, ar kauliņu