Sarunu forums
Izglītība un zinātne => Izglītība => Tēmu iesāka: Raimonds1 2020. gada 20. oktobris, 07:52:58
-
https://www.latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=1794 (https://www.latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=1794)
Sāksim ar pirmsskolas vecuma bērniem. Liksim, lai saražo labi daudz tādu multiplikācijas filmu, kur notiek bezjēdzīga skriešana, ķeršana, bļaušana, kaušanās, bēgšana, kur viss krīt, jūk, gāžas, plīst un šķīst. Nav svarīgi, vai pa televizora ekrānu lēkā un visu to dara uzzīmēti suņi, kaķi, peles vai rozā panteras. Svarīgi, lai tas izskatītos efektīgi un lai tam visam nebūtu nekādas jēgas vai satura. Mazie cilvēciņi ilgi vaļējām mutēm blenzīs uz šīm muļķībām, un no viņu galviņām kā ar slotu būs aizslaucītas visas domas. Tas ļoti labi ikdienā bremzēs bērnu tieksmi kaut ko saprast, pētīt, izzināt, būvēt, veidot. Kad šādam no «muļķiku» skatīšanās atrautam bērnam kāds liks mācīties burtus vai ciparus, tas nebūs tik viegli. Jau no paša pirmsākuma bērns sapratīs, ka mācības ir kaut kas ļoti garlaicīgs, nepatīkams, nogurdinošs un visi, kas spiež to darīt, ir slikti cilvēki. Saviem, «ģenerāļu», bērniem gan šādu filmu skatīšanos mēs stingri ierobežosim. Mēs algosim viņiem audzinātājus, kas ikdienā ar dažādu rotaļu un nodarbību palīdzību izkops un attīstīs viņu spējas, pamazām radinot koncentrēties mācību darbam.
Arī skolas vecuma bērnus nedrīkst atstāt bez ievērības. «Ģenerāļu» bērni, protams, mācīsies elitārās skolās, kur mācību process būs ļoti kvalitatīvs. Bet pārējās skolās jāpanāk, lai bērni mācīšanos neņemtu pārāk nopietni. Nedrīkst būt tā, ka bērns, kurš sekmīgi mācās, ar kaut ko justos pārāks par tiem, kas to nespēj vai negrib darīt. Tieši otrādi – bērnam jau no pirmās klases jājūt, ka arī bez mācīšanās var tīri labi būt par skolnieku. Tādēļ mēs vismaz pirmajās trijās klasēs aizliegsim skolotājiem bērna sekmes vērtēt ar atzīmi. Atzīme taču ir kaut kas tāds, ar ko bērni lepojas, bet tas var izraisīt savstarpējas sacensības garu un stimulēt mācīšanos. Bērnu vecākiem mēs iegalvosim, ka bērnam jāmācās nevis atzīmju dēļ, bet gan jāprot novērtēt zināšanu nepieciešamība un nozīmība viņa dzīvē. Tas vienlaikus būs tāds smalks mājiens, ka, lūk, mēs, «ģenerāļi», savulaik dzejolīšus pirmajā klasē mācījāmies ne jau atzīmju dēļ, bet gan tādēļ, ka līdz sirds dziļumiem izpratām, cik nozīmīgi un vajadzīgi šie dzejolīši būs mūsu turpmākajā dzīvē
Vēl jāpanāk, lai skolās būtu pēc iespējas vājāka disciplīna. Tas ievērojami grauj klašu sekmju līmeni un dezorganizē mācību darbu. Panākt to var. No vienas puses – pedagogiem jāliek strādāt pēc principa, ka nekādus sodus pret bērniem lietot nedrīkst un jāgaida, ka skolēnam pašam rodas apskaidrība, izjūtot savas rīcības negatīvās sekas. Bet no otras puses, manipulējot ar cilvēktiesībām un bērnu aizsardzības likumu, jāuzliek skolotājiem tādas prasības un atbildība, lai nekādas negatīvas sekas, kas bērnam savas sliktās uzvedības dēļ būtu jāizjūt, vispār nevarētu iestāties. Piemēram, bērnu nedrīkst izraidīt no klases, likt strādāt pēc stundām, nesekmības dēļ atstāt uz otru gadu tajā pašā klasē, atskaitīt no skolas bez tiesas lēmuma utt. Mazgadīgie huligāni un sliņķi ātri vien atklās skolotāju bezspēcību un slaidi uzspļaus visām labajām pamācībām, aizrādījumiem un morāles sprediķiem. Tā daži muļķi ar savu ālēšanos traucēs visu mācību darbu klasē un arī citus padarīs par muļķiem. Sevišķi labus rezultātus skolēnu atpalicības veicināšanā mēs panāksim, pārceļot nākamajā klasē arī nesekmīgus skolēnus. Ar laiku šie nezinīši vispār vairs nespēs saprast, par ko ir runa attiecīgā priekšmeta mācību stundā un, lai kaut kā īsinātu laiku, meklēs sev citas nodarbes. Tā klasēs vairosies skolēnu skaits, kas neseko līdzi stundai. Lai skolēni, kas negrib vai arī nespēj normāli mācīties jau pamatskolā, pēc elementāras lasīt un rakstīt prasmes apgūšanas nevarētu izstāties, valstī jāpieņem likums par obligātu deviņu klašu izglītību līdz 18 gadu vecumam. Par katru priekšlaikus no skolas atskaitītu bērnu, skolas vadībai jāuzliek naudas sods. Tas piespiedīs līdz pat devītajai klasei šos negribīšus un nevarīšus garlaikoties skolas solos blakus normāliem bērniem un traucēt viņus mācībās. Protams, līdz minimumam valstī jāsamazina speciālo, garīgi atpalikušajiem bērniem domāto mācību iestāžu skaits. Aizbildinoties ar invalīdu integrāciju sabiedrībā, jāspiež viņi apmeklēt parastās vispārizglītojošās skolas. Šo bērnu klātbūtne parastā skolā ievērojami apgrūtinās skolotāju darbu un viņi būs spiesti palēnināt apgūstamās vielas izklāstu. Savukārt pārējiem skolēniem tad atliks tikai garlaikoties. Lai pedagogu darbu padarītu īpaši problemātisku, mācību programmas jāizstrādā tā, lai apgūstamās vielas apjoms būtu pietiekami liels un skolēni bez nopietnām papildus nodarbībām tajā vispār nespētu iedziļināties. Savukārt, mācību literatūra un uzskates līdzekļi, kas atvieglo mācību vielas apgūšanu, jāražo ierobežotā daudzumā un tiem jābūt dārgiem. Vēl labāk ir panākt, lai skolās nebūtu vienotas attiecīgā priekšmeta mācību metodikas. Paziņojot, ka galvenais nav vis mācību process, bet gala rezultāts, tirgū var iepludināt dažādas viena un tā paša mācību priekšmeta apgūšanai paredzētas mācību grāmatas un speciālās burtnīcas. Tas radīs jucekli pedagogu darbā, tukšos jau tā jūtami plānos bērnu vecāku naudas makus un radīs papildu grūtības bērniem, kas labākas izglītības meklējumos vai sadzīves apstākļu dēļ būs spiesti mācību gada laikā mainīt skolu. Visbeidzot speciālas burtnīcas var izgatavot tik «speciālas», ka tās nebūt neveicina bērnu sekmes attiecīgajā mācību priekšmetā. Piemēram, nomainot glītrakstīšanai domātās burtnīcas, kur treniņa nolūkos bērni ar burtiem, vārdiem un teikumiem pierakstīja pilnas veselas lappuses, un to vietā ieviešot speciālās burtnīcas, kur jāraksta tikai dažas rindiņas, var nepieļaut bērna rakstīt prasmes izkopšanu. Tas ir svarīgi, jo šiem bērniem augstskolā būs nopietnas grūtības gan konspektu un piezīmju rakstīšanā, gan vēlākā to izlasīšanā.
-
Diezgan precīzi
-
Skumji, ka patiesība...
-
Raimond... ja jau šis kopījiens ir te ielikts,tad tam jābūt sakaram ar mani???
drīkst mazu konspektu??ES pārbraucot ar acīm neuzķēru sakarību :confused: (tikko pamodos un galva arī vēl slaucenes formātā)... var arī tie, kas salaikoja paskaidrot 3vārdos...paldies.
visu nakti domāju,kā piecelšos tā nākšu un visu izdzēsīšu...kkāda draņķīga sajūta, kad esmu te gandrīz plika izģērbusies, faktiski nav jau problēma izģērbties, problēma ir tajā,ka nav jēgas vairs apģērbties... :confused:
-
Raimond... ja jau šis kopījiens ir te ielikts,tad tam jābūt sakaram ar mani???
Šo sauc par vatabautismu :mrgr: Tu, cilvēks, kaut ko stāsti, bet tad pienāk cits cilvēks un prasa - bet kā ar (...)
-
Raimondam daudz taisnības, bet skriešanai un lekšanai ar nekādas vainas - veicina fizisko attīstību.
Mācībās biju slaists, bet tik un tā viena no labākajām skolniecēm klasē, vienugad pat uzvarēju republikas mācību olimpiādē. Mājas darbus gan norakstīju no pašas labākās klases skolnieces. Slinkoju arī augstskolā, bet par to mani piemeklēja karma - pirmspensijas vecumā traki daudz darba.
Sports arī veicina gribu un spēju pārvarēt grūtības.
-
Raimonds laikam domā, ka aspergera smadzeņu uzbūvi var izglītības sistēma koriģēt :mrgr:
-
Perfektas vadlīnijas. Un jau redzams, kā tiek dzīvē ieviestas.
Varbūt tikai vajadzēja pie izglītības, ne mellenes blogā, jo nav jau par aspergeriem tas, bet vispār.
-
Vispār jau tā raksta autoram vajadzētu ievilkt ar slapju lupatu.
Tam, kas to rakstīja, viennozīmīgi nav nekādas izpratnes par jauno izglītības sistēmu, jo:
* atstāt uz otru gadu joprojām drīkst. Tāpat joprojām eksistē vasaras darbi.
* bērnudārzos neviens nekādas multenes ar lēkājošiem zvēriem nerāda. Tur tieši pēc ģenerāļu metodes - caur rotaļām, māca gan lasīt, gan rakstīt, gan matemātiku, gan dabaszinības, tāpat arī rokdarbus un citas lietas. Lai varētu uzsākt mācības 1. klasē ir jāpazīst burti, cipari, jābūt noteiktām sociālajām iemaņām un fiziskajām prasmēm.
* Pirmajās klasēs atzīmju sistēma ir atcelta, jo ir pierādīts, ka tā tieši samazina vēlmi mācīties, nevis motivē. Bērniem tikai tad sāk veidoties izpratne par vērtējumu sistēmu un to, kam tā nepieciešama. Viņi pirmajā klasē pat skolas sistēmu kā tādu nesaprot un, jo vairāk nesaprotamā, jo grūtāk koncentrēties uz rezultātu. Vairāki nesekmīgi rezultāti pēc kārtas rada sajūtu, ka nekas nekad neizdosies un bērniem pazūd vēlme mācīties un apmeklēt skolu kā tādu, tāpēc viņiem vienkārši liek pildīt uzdevumus, koncentrējoties uz to, ka rezultāts vispār tiek panākts, nevis kuram labāk, kuram sliktāk. Šāda sistēma veiksmīgi darbojas jau daudz kur citur pasaulē, nez kāpēc pie mums to nosauc par degradāciju.
* Skolās ir iekšējās kārtības noteikumi, kuros ir atrunāts, kādi soda mēri pienākas par šo noteikumu neievērošanu. Jā, vairs nevienam nav jāmazgā gaiteņi par to, ka pa tiem skraida un nav jāslauka skolas pagalms par kautiņu. Šos jautājumus risina savādāk. Tam domāts sociālais pedagogs un psihologs, kas sadarbībā ar vecākiem nolemj, kā īsti koriģēt bērna uzvedību.
* lauku skolas neslēdz tāpēc, ka skolotājiem algas mazas. Tās slēdz skolēnu mazā skaita dēļ. Skolas ir lielas ēkas, kuru uzturēšana prasa līdzekļus - apkure, elektrība un citi izdevumi ar mazu skolnieku skaitu paliek nerentabla. Skolēnu skaits samazinās, jo bērnu vecāki pārvācas uz pilsētām vai izbrauc no valsts, tāpēc, ka laukos nav darba iespēju.
* Mācību līdzekļu pirkšanas karš jau sen ir izkarots. Vecākiem nav jāpērk ne grāmatas, ne darba burtnīcas. To jānodrošina skolai. Vecāki pērk burtnīcas, rakstāmos utt. Tāpat arī mācību grāmatu plašajam sortimentam nav nekāda sakara ar vecāku maciņu. Jaunā izglītības sistēma ļauj skolotājam veidot mācību plānu pēc tādas grāmatas, kāda skolotājam šķiet ērtāka, taču tā nekādā veidā nekļūst par vecāku problēmu. Tāpat nav nekā slikta tajā, ka katrā skolā izmanto citas grāmatas. Uz mērķi orientēts mācību process nevienam nekaitē. Analoģiski - vai kādam priekšniekam vispār interesē, kā tieši notiek darba process, ja rezultāts ir tieši tāds, par kādu priekšnieks ir gatavs maksāt? Tad kāpēc lai skolās būtu savādāk - kāda starpība, ar kādām metodēm bērns iegūst zināšanas, ja rezultātā viņa zināšanu līmenis ir pietiekams, lai veiksmīgi (nevis tikai knapi sekmīgi) nokārtotu pārbaudes darbus?
* Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana parastajās skolās nekā neietekmē pārējos skolniekus. Parastajās skolās laiž tikai tos bērnus ar īpašām vajadzībām, kuru spējas ir maksimāli pietuvinātas standarta izglītības programmai, turklāt, šos bērnus, lai tie neatņmetu skolotāju uzmanību no pārējās klases, pavada asistenti, kurus nodrošina sociālais dienests vai izglītības iestāde, kuri šiem bērniem palīdz mācību procesā.
* Izklaides pasākumi skolās vienmēr ir bijuši. Šāda veida aktivitātes nekad agrāk nav ietekmējušas mācību procesu kā tādu un nav ne mazākā iemesla, lai tas tagad mainītos. Tāpat, sakarā ar to, ka šīs aktivitātes notiek ārpus stundām, nav ne mazākā iemesla, kāpēc tām būtu obligāti jābūt saistītām ar mācībās apgūstamo vielu. Turklāt daudzas no šīm aktivitātēm tik un tā tomēr iekļauj skolā apgūto zināšanu pielietojumu.
* Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir skaidri atrunāti arī bērnu pienākumi. Autors, acīmredzami, nav šo likumu lasījis, jo 19. panta 1. punkts paredz, ka izglītības iestādei ir pienākums bērnu iepazīstināt ar viņa tiesībām UN pienākumiem, savukārt 23. panta 2. punkts paredz, ka bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai. Mācību laikā viņam jāievēro izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi, bet 5. punkts, ka b[/size]ērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi. Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses. Ja autors būtu kaut nedaudz kursā par bērnu tiesību aizsardzības likuma saturu, liela daļa viņa sarakstītā palaga atkristu. [/color]
[/size][/color]
[/size]Trokšņaino un nepaklausīgo bērnu sāga ir atsevišķs stāsts. Tur akmentiņš vecāku dārziņā. Vecāki ir auguši laikos, kad normāli bija bērnus no rīta izlaist ārā, lai staigā kur grib un tad pasaukt ēst. Ja neklausīja, varēja uzšaut ar siksnu. Kamēr bērns bija ārā, viņa uzvedību koriģēja arī visi kaimiņi, kā rezultātā bērnam arī radās priekšstats par sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām. Tagad bērniem ir jāpievērš vairāk uzmanības un bērnus vairs nedrīkst fiziski iespaidot. Vecākiem, kuri nav apmeklējuši kādus kursus, kuros iemāca bērnu disciplinēšanas metodes vai vismaz lasījuši kādas grāmatas, bērna audzināšana robežojas ar planšetes iedošanu bērnam tā vietā, lai darbotos ar bērnu, viņam kaut ko mācītu vai skaidrotu. Kad bērns ir izaudzis līdz skolas vecumam, tur sāk parādīties problēmas un neprasme uzvesties, kas ir nevis bērna, bet vispār jau vecāku vaina. Vecāki, kā soda mēru atņem bērnam viņa viedierīci, tā arī nepaskaidrojot, kāpēc tāda uzvedība nav pieņemama un kā vajadzētu uzvesties, un uzskata, ka ir bērnu audzinājuši. Bērns aiziet atpakaļ uz skolu un, saprazdams, ka sliktas uzvedības sekas ir pacietīga sēdēšana bez interneta, kamēr esi mājās un neliela lekcija, tā arī neatrod motivāciju mainīt savu uzvedību. [/color]
[/size]Te jau gandrīz vai prasās ieviest obligātos bērnu audzināšanas kursus jaunajiem vecākiem. Kaut ko līdzīgu, kā nesen bija runa par obligātiem pirmslaulību kursiem. [/color]
[/size]Pašas jaunās izglītības programmas izpildes lielākais mīnuss ir gados veci skolotāji, kuri neko citu, kā lasīt priekšā no grāmatas, nemaz neprot. Šādiem skolotājiem ir ļoti grūti pielāgoties metodikai, kurā jādod vieta bērna radošai pieejai nepieciešamā rezultāta sasniegšanai. Šis faktors, kopā ar vecāku nespēju audzināt bērnus, arī novedīs pie izgāšanās. Jaunie skolotāji skolās strādāt nevēlas tieši atalgojuma dēļ. Taču tas nenozīmē, ka viņiem visiem pietiek vietas tajās dažās privātskolās, kas Latvijā vispār ir. Viņi vienkārši aizbrauc no valsts vai pārkvalificējas. Taču konspirācijas teorija, ka skolotāju algas ir mazas, lai viņi būtu mazāk kvalificēti un nekvalitatīvi mācītu, ir pilnīgs absurds. Sliktāk skoloti bēni nākotnē strādā mazāk apmaksātās profesijās un maksā mazākas summas nodokļos, attiecīgi tie, kam ir vēlme un iespēja iegūt nodokļu maksātāju naudu personīgām vajadzībām, saņem mazāk. Nerentabli galīgi. [/color]
-
Vispār jau tā raksta autoram vajadzētu ievilkt ar slapju lupatu.
Jānis Miezītis, DDD autors. Es arī drusku padomātu, pirms viņu citētu veseliem palagiem :mrgr:
-
Tā īsti nevaru piekrist nevienam "palagam". :) Uz papīra jau ir glīti un pareizi, bērns apzinās, ka pēc savām spējām un iespējām, tiesības un pienākumi, asistenti... laime pilnīga... realitāte tomēr atšķiras. :) Kā jau visur.
-
TIK skaista jau nu tā realitāte galīgi nav. Raimonda citētais palags man šķiet daudz tuvāks patiesībai esam. Visi man tuvāk pazīstamie skolasbērnu vecāki meklē rokā vecās "krievu laika" mācību grāmatas...
Vecāki ir auguši laikos, kad normāli bija bērnus no rīta izlaist ārā, lai staigā kur grib un tad pasaukt ēst. Ja neklausīja, varēja uzšaut ar siksnu...
Kādos tādos aizlaikos tad tie vecāki auguši? Tagadējo skolnieku (nu vismaz jaunāko) vecāki jau ir brīvās Latvijas paaudze.
-
Trokšņaino un nepaklausīgo bērnu sāga ir atsevišķs stāsts. Tur akmentiņš vecāku dārziņā. Vecāki ir auguši laikos, kad normāli bija bērnus no rīta izlaist ārā, lai staigā kur grib un tad pasaukt ēst. Ja neklausīja, varēja uzšaut ar siksnu. Kamēr bērns bija ārā, viņa uzvedību koriģēja arī visi kaimiņi, kā rezultātā bērnam arī radās priekšstats par sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām. Tagad bērniem ir jāpievērš vairāk uzmanības un bērnus vairs nedrīkst fiziski iespaidot. Vecākiem, kuri nav apmeklējuši kādus kursus, kuros iemāca bērnu disciplinēšanas metodes vai vismaz lasījuši kādas grāmatas, bērna audzināšana robežojas ar planšetes iedošanu bērnam tā vietā, lai darbotos ar bērnu, viņam kaut ko mācītu vai skaidrotu. Kad bērns ir izaudzis līdz skolas vecumam, tur sāk parādīties problēmas un neprasme uzvesties, kas ir nevis bērna, bet vispār jau vecāku vaina. Vecāki, kā soda mēru atņem bērnam viņa viedierīci, tā arī nepaskaidrojot, kāpēc tāda uzvedība nav pieņemama un kā vajadzētu uzvesties, un uzskata, ka ir bērnu audzinājuši. Bērns aiziet atpakaļ uz skolu un, saprazdams, ka sliktas uzvedības sekas ir pacietīga sēdēšana bez interneta, kamēr esi mājās un neliela lekcija, tā arī neatrod motivāciju mainīt savu uzvedību.
Pašas jaunās izglītības programmas izpildes lielākais mīnuss ir gados veci skolotāji, kuri neko citu, kā lasīt priekšā no grāmatas, nemaz neprot. Šādiem skolotājiem ir ļoti grūti pielāgoties metodikai, kurā jādod vieta bērna radošai pieejai nepieciešamā rezultāta sasniegšanai. Šis faktors, kopā ar vecāku nespēju audzināt bērnus, arī novedīs pie izgāšanās.
vai
Visi man tuvāk pazīstamie skolasbērnu vecāki meklē rokā vecās "krievu laika" mācību grāmatas...Kādos tādos aizlaikos tad tie vecāki auguši? Tagadējo skolnieku (nu vismaz jaunāko) vecāki jau ir brīvās Latvijas paaudze.
No abiem viedokļiem vairāk piekrītu Maruu. Par aizlaikiem - vai visā valstī 1990.gadā pēkšņi mainījās audzināšanas metodes ģimenē?
Ap kuru gadu internets ienāca ikdienā? Tā ka katram sīcim bija pieeja? 2010.? No aptuveni tiem gadiem vari sākt rēķināt izmaiņas. (Un, nē, internets kā tāds tur nav vainojams).
Par mācību grāmatām - esmu redzējusi visādas, no saviem skolas gadiem līdz šodienai. Ir atsevišķas katastrofas, bet kopumā nekā tāda. Vecāki arī grib redzēt grāmatas "kā manā laikā" un grūti pieņem citādākas.
Par skolotājiem, it kā daļēji piekrītu Maruu. Bet jaunajiem skolotājiem klupšanas akmens ir disciplīna. Ir jāspēj pieņemama kārtība nodrošināt, ne nu tā lai "adatu dzird nokrītam", bet lai ir normāls darbs.
-
TIK skaista jau nu tā realitāte galīgi nav. Raimonda citētais palags man šķiet daudz tuvāks patiesībai esam. Visi man tuvāk pazīstamie skolasbērnu vecāki meklē rokā vecās "krievu laika" mācību grāmatas...
Meklē tāpēc, ka pašiem tās pierastākas un saprotamākas. Šodienas grāmatās ir viss tas pats, tikai ne tieši tādiem vārdiem un tāpēc nebūt ne sliktāks. Mūsdienās vairs nemāca pēc krievu grāmatām (Nesaku, ka tās bija sliktas). Pašiem tiem meklētājiem nav ienācis prātā nejaukt bērnam galvu ar dažādām grāmatām, lai pēc tam nav jābrīnās, kāpēc mājās tik bieži skan frāze "Es neko nesaprotu!"? Laikam jau nav. Mūsu laikos vecāki citas grāmatas nemeklēja, visi mācījās pēc tām, ko skolā lika. Tagad saradušies tie vecāki, kuri labāk par skolotājiem zina, ko un kā bērnam mācīt.
[/size]
Kādos tādos aizlaikos tad tie vecāki auguši? Tagadējo skolnieku (nu vismaz jaunāko) vecāki jau ir brīvās Latvijas paaudze.
Brīvā Latvija, jā - 90to gadu bērni ir mūsdienu vecāki. Man pašai Padomju Savienība tikai uz papīra skaitās, saprātīga vecuma tajos laikos man vēl nebija. Es augu 90tajos un 90tajos bērni uz ielām, nepieskatīti bija pilnīga norma. Vecākie pieskatīja mazākos un, ja kāds galīgi nemācēja uzvesties, tad kāda kaimiņiene vai mamma norāja visu baru. Vienīgais noteikums bija nenākt mājās beigtam. Pārnāci no skolas, mājasdarbus izpildīji un uz ielas ārā, līdz kamēr paliek tumšs, vai jāiet ēst. Brīvdienās no rīta līdz vakaram pa āru. Audzināšana aprobežojās ar pērienu, ja nemācēji uzvesties.
Starp citu, es nekur neapgalvoju, ka realitāte ir skaista. Tā tāda ne tuvu nav, bet tas ir tāpēc, ka skolotāji negrib mainīties un pielāgoties jaunajai kārtībai, bet vecāki dzīvo ar uzskatu, ka visu skola iemācīs, jo viņiem tas tā arī bija. Skolotāji mierīgi varēja uzlikt kādus darbus darīt par to, ka neprata uzvesties - attiecīgi, skolotāji pildīja arī audzināšanas funkciju. Tagad tā vairs nav un tur sākas putra, jo vecāki neprot pēc jaunās kārtības audzināt bērnus un skolotājiem tagad arī citi noteikumi. Tur arī rodas tas, ka īsti neviens to bērnu neaudzina, viņš aug pēc savas saprašanas un rezultāti ir tādi, kādi ir. Visi vaino izglītības programmu, bet ne jau programmā ir vaina.
-
...nu varbūt nevajag tā vispārināt. Kā bija dažādi tad, tā ir arī dažādi tagad.
Nav izglītības sistēmā viss kārtībā, nav. Nemitīgie eksperimenti un lēkāšana pakaļ jau novecojušiem un par ne tiem labākajiem atzītajiem citu valstu modeļiem.
-
Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana parastajās skolās nekā neietekmē pārējos skolniekus.
Vot pie šitā es gan beidzot sacepos. Neietekmē, jā gan. Kad viens tāds nesavācamais - vai vēl labāk pārītis - klasē katru stundu pataisa par cirku, pārējiem atliek noskatīties, kā skolotāja mēģina "sarunāt", lai kliedzošais integrējamais apklust. Vai sapsihojies metas klasesbiedriem virsū ar šķērēm (reāls gadījums), tad viss kārtībā... Aha. Bļin, nu nav jācieš klasei no tāda integrējamā, kurš padara mācību procesu neiespējamu.
Bet uzrakstīts tik glumi un siekalaini skaisti... Tikai ne smakas no realitātes.
Tāpat nav nekā slikta tajā, ka katrā skolā izmanto citas grāmatas.
Protams. Tikai tie bērni, kas mācību gada vidū ir spiesti mainīt skolu, ir pamesti zem tanka - viņu un jaunā skolas zināšanu daļa pamatīgi nesakrīt. Pa mācību grāmatu kompetencējas pārlēcieniem, septembrī lasa kaut ko no beigām, kad pajautāju elementāras lietas, kas būtu jāzina pirms konkrētās tēmas mācīšanās, manējais blisina acis - neko tādu mums nemācīja.
Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir skaidri atrunāti arī bērnu pienākumi.
[..]
Ja autors būtu kaut nedaudz kursā par bērnu tiesību aizsardzības likuma saturu, liela daļa viņa sarakstītā palaga atkristu.
Par visu, ko bērns dara skolā, skola neatbild nekādā mērā. Par visu ir atbildīgi vecāki. Grozījās stundā? Vecāki vainīgi. (Un ne jau skolotājs, kurš pat nemēģina ieviest kaut ko līdzīgu disciplīnai skolā). Skrēja pa gaiteni? Vecāki vainīgi. Un ne jau skolas personāls, kas nedara neko, lai tam bērnam būtu iespēja izkustēties. Bērns kā māk, tā nodrošina sevi ar kustībām.
Lieto lamuvārdus? Atkal vecāki vainīgi. Lai gan mājās nenormatīvā leksika lietota netiek, un arī bērns to mājās nelieto. Taču skolā ir daļa alternatīvi apdāvināto, kam pakaļ pavelkas daudzi. Bet necenzētus izteicienus skolā mēs neapkarojam, ko jūs, - jūs, vecāki, esat par to atbildīgi, nevis skola.
Tikai, atvainojiet, kā vecāki var nodrošināt kārtību klasē, ja atrodas n kilometru attālumā? Bet skolotāja kā amēba - ne bū, ne bē.
Trokšņaino un nepaklausīgo bērnu sāga ir atsevišķs stāsts. Tur akmentiņš vecāku dārziņā.
Kad bērns ir izaudzis līdz skolas vecumam, tur sāk parādīties problēmas un neprasme uzvesties, kas ir nevis bērna, bet vispār jau vecāku vaina.
Maruu, uzraksti man PZ. Iedod adresi, aizvedīšu tev savējos - iemāci viņiem to "prasmi uzvesties", ja???
Bļin, tracina šitie politkorektie palagi - atrakstīšanās un skaistu frāžu bārstīšana. Diemžēl tas Raimonda kopētais ir tuvāk realitātei, nekā skaistās frāzes par moderno izglītību. Daudz tuvāk.
Atzīmes bērniņus traumē. Kā tad. Bez atzīmēm un bez novērtējuma viņiem ir pofig, iemācās vai neiemācās. Skola kā tāds zvēru dārzs.
Par mācību grāmatām - esmu redzējusi visādas, no saviem skolas gadiem līdz šodienai. Ir atsevišķas katastrofas, bet kopumā nekā tāda. Vecāki arī grib redzēt grāmatas "kā manā laikā" un grūti pieņem citādākas.
Jā, ir grūti pieņemt grāmatas, kurās nav strukturēta informācija, bet tikai ūdens. Lasi, lasi, it kā kaut kas ir rakstīts, bet, kad mēģini izvilkt, ko tad esi izlasījis, tad nevar atrast nevienu pieturas punktu. Izplūdušas un bezsaturīgas kā visa jaunā izglītība. Es esmu no tiem drausmīgajiem vecākiem, kas savāca padomju laiku grāmatas. Tieši tāpēc, lai varu sekot līdzi pa tēmām un izskaidrot to, kas netiek pateikts.
Meklē tāpēc, ka pašiem tās pierastākas un saprotamākas. Šodienas grāmatās ir viss tas pats, tikai ne tieši tādiem vārdiem un tāpēc nebūt ne sliktāks. Mūsdienās vairs nemāca pēc krievu grāmatām (Nesaku, ka tās bija sliktas). Pašiem tiem meklētājiem nav ienācis prātā nejaukt bērnam galvu ar dažādām grāmatām, lai pēc tam nav jābrīnās, kāpēc mājās tik bieži skan frāze "Es neko nesaprotu!"? Laikam jau nav. Mūsu laikos vecāki citas grāmatas nemeklēja, visi mācījās pēc tām, ko skolā lika. Tagad saradušies tie vecāki, kuri labāk par skolotājiem zina, ko un kā bērnam mācīt.
Mani bērni atnāk no skolas un saka - es nesaprotu. Vai nesaka neko, bet, kad pajautāju par e-klasē izlasāmo tēmu, blisina acis - es nesapratu. Pēc mana skaidrojuma pēkšņi gan saprot visu. Bet "mans skaidrojums" ir strukturēta padomju laika izglītība. Dīvaini gan, ka to saprot, kamēr skolā runātais aizpeld gar ausīm. Sasodīts, jā, es labāk zinu, ko un kā mācīt, jo mani interesē, lai bērni iegūst zināšanas, spēju domāt un analizēt, nevis "izglītību" ar pašattīstības žurnāliem un citu bulšitu un figņu.
tas ir tāpēc, ka skolotāji negrib mainīties un pielāgoties jaunajai kārtībai, bet vecāki dzīvo ar uzskatu, ka visu skola iemācīs, jo viņiem tas tā arī bija. Tur arī rodas tas, ka īsti neviens to bērnu neaudzina, viņš aug pēc savas saprašanas un rezultāti ir tādi, kādi ir. Visi vaino izglītības programmu, bet ne jau programmā ir vaina.
O, jē, kā man patīk vispārināšana. Tikai - ja tu uzskati, ka neviens [domāts - vecāki] to bērnu neaudzina, tad es pateikšu, ka neviens to bērnu skolā nemāca.
Ak vecāki dzīvo ar uzskatu, ka skola iemācīs, bet skola to netaisās darīt? Tad kam ir jāmāca bērni un jādod zināšanas? Vecākiem? Nu bet, godīgi, - tad nafig tāda skola, ja viss ir jāizdara vecākiem? Tu man pasaki, lūdzu, kas tad ir skolas pienākums, mērķis un atbildība, ja skolai nev jāiedod zināšanas un māka tās lietot?
Realitātē patiešām ir ļoti redzams, kā izglītība iet pa reni uz leju - zināšanas aizvieto prezentācijas un muldētspēja.
Ak bērniem pašiem ir jānonāk līdz zināšanām? Skaists sauklis. Jā, bērniem labāk paliek atmiņā tas, ko viņi ir izpētījuši paši, bet tas nenozīmē, ka viņiem vispirms nav jāiedod elementāru zināšanu bāze, lai viņi varētu saprast, kas viņiem ir jāizpēta un jāuzzina. Atstājot mācīšanos bērnu ziņā, izaug tikai Maugļi.
Tfu.
-
Trix, tikai sīkas piebildes.
Kad mazbērns kaut ko nesaprot, vedekla deleģē skaidrošanu man. Tas nav bieži. Tā ka visumā viduvējā skolā bērnus māca gan. Tīri matemātiski - virs vidējā ir tikpat, cik zem. Ja skola zem vidējā, tad nav paveicies. Visām skolām vajadzētu būt vienādi labām, bet nav gan.
Par īpašajām vajadzībām - bērniem ar diagnozēm ir asistenti. Tos nesavācamos es nepedagoģiski nosauktu par vnk izlaistiem.
P.S. Kurās klasēs Tavējie?
-
Vēl jau arī tas aspekts, ka skolotājas pārsvarā sievietes un māca izejot no savas, sievietes uztveres pozīcijas, kas vien normāli.
Bet ir atšķirība, kā uztver informāciju puiši, kā meitenes. Tas ar ļoti retiem izņēmumiem tiek ņemts vērā mācību procesā. Visus māca vienkārši kā bērnus un tad brīnās, kur radās tie garlaikotie palaidņi?
-
Un kāds būtu instruments tikšanai galā ar izlaistajiem? Nekāds.
Un vēl viena jauka lieta, kura zied un plaukst skolās - atšķirīgo vajāšana. Kādreiz tas arī bija, kad klase nostājas pret vienu, kurš nez ko nodarījis VISIEM pārējiem.
Neapskaužu šo laiku skolotājus.
Bija sūdīgi, kad padomijā saskatījās patriotiskās filmas un pūlējās sākt pēc tām dzīvot. Bet vai tagad ir labāk, kad tic TV tikpat akli un mēģina iedabūt apkārtējos sev iepatikušās filmeles rāmjos?
-
Par īpašajām vajadzībām - bērniem ar diagnozēm ir asistenti. Tos nesavācamos es nepedagoģiski nosauktu par vnk izlaistiem.
P.S. Kurās klasēs Tavējie?
Nav asistents. Ir diagnoze, ir nenormāla uzvedība, atzīmes 20%-50% līmenī, bet tā arī nākas pieciest. Nekāda asistenta bērnam nav. Varbūt uz papīra ir visiem un realitātē pa kādam, bet mūsu klasē nav.
Manējiem 3. un 4. klase. Skola pat it kā nav slikta, ir labas lietas arī, ieskaitot novietojumu, bet par izglītības līmeni man nav pārāk lielu ilūziju. Lai gan - citur nav nekas diži labāks. Šogad dabūju kompetences. Sk. ierakstu par mācību grāmatas beigu tēmas ņemšanu septembra beigās, turklāt nesaistīti ar iepriekšējo. Tas, ka testi "ieliec ķeksīti" joprojām ir topā, vairs nepārsteidz. Protams, vieglāk ir izvēlēties pēc iespējas ticamāku atbildi, nevis izdabūt atbildi uz jautājumu no galvas. Argumenti "cilvēkam nav viss jāzina, ir jāzina, kur meklēt" ir absurdi. Lai zinātu, kur meklēt, vispirms ir jāzina KO meklēt.
Izlaistie arī ir dažādi. Vieni ir izlaisti, otri ar defektu smadzenēs. Pirmos parasti ārstē ar disciplīnu skolās, - tas tagad ir aizliegts. Ja agrāk skolās vismaz bija noteikumi un daudzmaz tika ievēroti (bosiki vienmēr ir bijuši, bet ne tādā apjomā kā tagad), tad tagad noteikumi ir, disciplīnas nav. Skolotāji var tikai žēli čīkstēt. Ja pirmajā klasē būtu stingri ievēroti noteikumi, vēlāk būtu vieglāk ievērot.
Otros - ar nodarbināšanu (izdali lapas, notīri tāfeli, aiznes, atnes, palīdzi skolotājai - sīks ņemas ar prieku un lepnumu). Uz to neviens neiespringst, māk tikai žēloties vecākiem.
-
Saprotu arī skolotājus, kas nu atliek kā "futbolēt" par neuzvedību vecākiem. Aizrādīt īsti nedrīkst, klasē publiski bērnam pateikt, ka nerīkojas labi, nedrīkst, atradīsies vecāks kurš sacels traci par psihotraumu bērnam un datu regulu vai vēl ko tml.
Un tā tas rinķadancis rodas - učuki sūdzas par vecākiem, vecāki par učukiem. Un sīkie, informēti par savām ANO noteiktajām tiesībām var sūdzēties par abiem un mierīgi loderēt un jandalēt ;)
-
Cik naivi - bērniem ar diagnozēm ir asistenti :rat:
Pamatā nav gan. Tas ir vēlamais, bet realitātē...kādam ir, kādam nav..
Kā arī - vecāki nemaz nealkst, lai viņu bērniem būtu diagnoze. Un pamatā visu nosaka vecāki.
-
Cik naivi - bērniem ar diagnozēm ir asistenti :rat:
Ja es nezinātu konkrētus bērnus, kuriem ir, tad nerakstītu.
Protams, neesmu lasījusi MK noteikumus, gan jau diagnozes tie šķirotas.
-
Saprotu arī skolotājus, kas nu atliek kā "futbolēt" par neuzvedību vecākiem. Aizrādīt īsti nedrīkst, klasē publiski bērnam pateikt, ka nerīkojas labi, nedrīkst, atradīsies vecāks kurš sacels traci par psihotraumu bērnam un datu regulu vai vēl ko tml.
Skolotājs ne tikai drīkst pateikt bērnam, ka viņš rīkojas slikti, vispār tas ir izglītības iestādes pienākums - informēt bērnu, ka viņš pārkāpj skolas iekšējās kārtības noteikumus, kas viņam ir jāievēro. Gan skolas pienākums informēt, gan bērna pienākums ievērot ir atrunāts tajā pašā likumā.
Un sīkie, informēti par savām ANO noteiktajām tiesībām var sūdzēties par abiem un mierīgi loderēt un jandalēt ;)
Sīkie var sūdzēties, ja viņus fiziski iespaido, seksuāli izmanto vai aizskar viņu godu un cieņu. Goda un cieņas aizskaršanas traktējums ir precīzi tāds pats, kāds cilvēktiesībās. Līdz ar to, ja skolotāja bērnus neapsaukā, nekādas cieņas un goda aizskaršanas tur nav. Bērnu tiesību aizsardzības likums nedod iespēju manipulēt ar skolu vai ar vecākiem.
Goda vārds, izlasiet taču to bērnu tiesību likumu beidzot! Citādi čīkst tā, itkā bērni būtu kādi mazie Budas, atsaucoties uz likumu, kuru paši nav lasījuši un kurš ne tuvu nedod bērnam tādu dievības statusu. Tajā likumā nav nekā pārcilvēcīga. Faktiski tas pats cilvēktiesību likums ar minimāliem papildinājumiem par juridisko pārstāvniecību un bērna pienākumiem, kas pieaugušo cilvēktiesību likumā nav.
-
Varbūt pasēdi reālā klasē, ne vien lasi likumus. Tur jau viss oki sarakstīts.
Tad kur problēma? Visi disciplinēti mācās. No problem.
Spārk, par asistentiem tā vien laužas strādāt ar bruto minimālo mēnešalgu un n-tajām atskaitēm par nostrādāto stundu skaitu.
-
Varbūt pasēdi reālā klasē, ne vien lasi likumus. Tur jau viss oki sarakstīts.
Tad kur problēma? Visi disciplinēti mācās. No problem.
Reālās klasēs ir problēmas, bet ne tur likums vainīgs, ne izglītības programma. Ir čupa pieaugušo, kuri neaudzina bērnus, atbildību noveļot no viena uz otru, pamatojot to ar likumu, kurš nebūt ne vieniem ne otriem neaizliedz bērnu audzināt un disciplinēt. Tu pati iepriekš paziņoji, ka bērni mierīgi manipulē ar to likumu. Un kāpēc tad lai viņi to vispār varētu? Laikam jau tāpēc, ka pieaugušie to nav lasījuši un arī savu nevēlēšanos vēl pēc darba audzināt bērnus vai audzināt svešus bērnus darba laikā, noraksta uz to, ka bērni tagad ir svēto statusā un neko jau viņiem izdarīt nevar, lai gan tas pat tuvu nav patiesībai.
-
Zini, visos laikos ir bijuši vecāki kuri neaudzina savus bēnus. Visos. Ir kādi cmuki likumi vai nav. Un, diemžēl, arī būs. Tie likumi kārtību klasē nenodibinās.
Nu informē učuks par iekšējās kārtības noteikumiem jandalētāju, a neņem šis galvā. Informē vecākus, a tos arī neņem galvā. Iesaista psīchologu, sociālo... rezultāta nav. Un? Likums ir, bet kārtības klasē kā nav, tā nav. :)
-
Tik, kāpēc Tu gribi sākt audzināšanas darbus skolas vecumā? Es jau cik atpakaļ teicu, ka vecāki vainīgi, ka neaudzina. Un tagad tādu ir nenormāli daudz. Ja nav audzināts no mazotnes, kāpēc lai pēkšņi skolā klausītu? Skolā vienkārši sākas tas atbildības futbols. Vecāki bērnam atkarībā no uzvedības iedod vai noņem planšeti, skolas savas likumīgās tiesības izmantot netaisās, šķiet, ka pat nezina, un ko tad Tu gribi, kas lai tur ir? Lai bērni paši no zila gaisa sāk priekšzīmīgi uzvesties, kad neviens nav audzinājusi kā un kāpēc tas jādara?
-
Sāksim ar to, ka uzskatu, skolā bērni jāmāca, ne jāaudzina, tas pirmkārt. Nepiekrītu, ka uzvedības problēmas sākas skolā, pirms skolas ir bērnudārzs. Vecāki darbos, omes ar vairs nav pensijā, dzīve kāda nu ir tāda ir.
Tā demagoģija, ka visu atrisinās daiļi uzrakstīts likums un noteikumi, omg!, vienkārši iespārda.
-
Šai diskusijai ir viens būtisks klupiens. To sāka Raimonds (pie tam sākotnēji ievietojot Mellenes blogā), iemetot 2007.gada palagu no vietnes Biedrība Latvietis. Pilno tekstu kāds izlasīja? Tur ir tāda preambula:
Pēdējā laikā daudzi bērnu vecāki un skolotāji arvien skaļāk sāk protestēt pret tiem jaunievedumiem Latvijas skolās, ko mūsu valdība ir lepni nosaukusi par izglītības reformu. Vislielākā neapmierinātība par jaunievedumiem sekmju vērtēšanā. Tiek izteiktas pat tādas domas, ka Izglītības ministrijā strādā galīgi muļķi, kas, saklausījušies dažādas pseidozinātniskas psiholoģijas teorijas, aizmirsuši normālas pedagoģijas principus. Te nu es gribētu ļoti kategoriski iebilst. Mūsu izglītības reformatori ir ļoti gudri. Tikai, lai to gudrību spētu novērtēt, mums jāpaceļas pāri šauru interešu diktētiem uzskatiem un jāpalūkojas uz visu ar labi situēto valsts ierēdņu acīm. Man to izdarīt palīdzēja kāda krievu armijā dzirdēta asprātība: «Vai jūs zināt kādēļ pulkvežu dēli nekad nekļūst par ģenerāļiem? Tādēļ, ka ģenerāļiem pietiek savu dēlu.»
Tad nu iedomāsimies, ka mēs esam tie «ģenerāļi», kas negrib pieļaut, ka pulkvežu un zemākam rangam piederīgo dēli iegūst vērā ņemamu izglītību. Protams, mums jārēķinās, ka nedrīkstam vienkārši ar likumu aizliegt vienkāršajai tautai iegūt izglītību, jo jātēlo humānisms un demokrātija. Tieši otrādi – mums jārada iespaids, ka valsts visiem spēkiem cenšas nodrošināt jaunatnei izglītību un nepārtraukti ceļ šīs izglītības kvalitāti. Tātad – ar ko sāksim?
Tālākais raksts ir vērsts uz to, lai pievilktu pierādījumus šai domai.
Vecais labais paņēmiens - pasaki kaut ko neapstrīdami patiesu (bardaks skolās), daļēji patiesu un pievelc izdomājumu (ka tas ir mērķtiecīgi radīts).
Rezultātā mūsu diskusijā notiek nevajadzīgs papildu cīniņš ap visādiem "salmu vīriem".
-
Tik, kāpēc Tu gribi sākt audzināšanas darbus skolas vecumā? Es jau cik atpakaļ teicu, ka vecāki vainīgi, ka neaudzina. Un tagad tādu ir nenormāli daudz.
Neaudzināti, neaudzināti...
Es esmu padomijas produkts, kad
...bērni uz ielām, nepieskatīti bija pilnīga norma. Vecākie pieskatīja mazākos un, ja kāds galīgi nemācēja uzvesties, tad kāda kaimiņiene vai mamma norāja visu baru. Vienīgais noteikums bija nenākt mājās beigtam. Pārnāci no skolas, mājasdarbus izpildīji un uz ielas ārā, līdz kamēr paliek tumšs, vai jāiet ēst. Brīvdienās no rīta līdz vakaram pa āru. Audzināšana aprobežojās ar pērienu, ja nemācēji uzvesties.
bet toreiz tāds "bezpreģels" kā tagad skolās nebija. Skolotājus tomēr klausīja. Tad kas sanāk - ka toreiz tie nepieskatītie un ar siksnu audzinātie pagalma bērni bija labāk audzināti? Nekā šodienas "pieskatītie" un nepērtie planšešu bakstītāji?
-
Vecais labais paņēmiens - pasaki kaut ko neapstrīdami patiesu (bardaks skolās), daļēji patiesu un pievelc izdomājumu (ka tas ir mērķtiecīgi radīts).
Spārk, bet it nemaz nepieļauj domu, ka tas tiešām varētu būt mērķtiecīgi radīts? Nu, kaut bišķi nepieļauj?
Man šķiet, ka tieši tā arī IR - mērķtiecīgi radīts.
Un labi, ka to Raimonda nenocitēto preambulu ieliki. Tā izskaidro tālāk sekojošo.
-
Spārk, bet it nemaz nepieļauj domu, ka tas tiešām varētu būt mērķtiecīgi radīts? Nu, kaut bišķi nepieļauj?
Man šķiet, ka tieši tā arī IR - mērķtiecīgi radīts.
Latvijā? Un to kopš neatkarības atjaunošanas mērķtiecīgi dara IZM? Es nesaku, ka nekur pasaulē nekad tā nav bijis. Bet raksts man šķiet vienkārši vissirsikti labs paraugs.
Oftopiks, paldies ikvienam, kas diskusiju uzsāk ar savu domu vai vismaz paplašina citātus ar savu redzējumu!
-
Latvijā? Un to kopš neatkarības atjaunošanas mērķtiecīgi dara IZM?
Vai Latvija ir izolēta no pasaules? Vai Latvija nekrien pakaļ pārvarītēm un pilnīgi nekritiski neraujas pārņemt visu no Eiropas? Tikpat nekritiski un ļoti cenšoties atkratīties no visa padomijas mantojuma. Un galu galā, kas un kā interesēs Latvijā pieņem būtiskus lēmumus?
P.S. Tajā pašā Dānijā izplatīts ir analfabētisms. Burtiski - analfabētisms. Jaunu cilvēku vidū. Tie ir mūsdienu izglītības produkti - grupu darbs, kad viens, gudrākais, atbild, pārējiem visiem ieskaita. Pavārs neprot izlasīt recepti - normāli. Nu, kad medmāsiņa, neprazdama izlasīt, kas rakstīts uz zāļu iepakojuma, pacientam kko ne to iešpricējusi, tad gan valstī bijusi manāma sašūmēšanās, ka tas tā īsti labi neesot...
Vai pēc tādas izglītības mums jātiecas?
-
Vai Latvija ir izolēta no pasaules? Vai Latvija nekrien pakaļ pārvarītēm un pilnīgi nekritiski neraujas pārņemt visu no Eiropas? Tikpat nekritiski un ļoti cenšoties atkratīties no visa padomijas mantojuma. Un galu galā, kas un kā interesēs Latvijā pieņem būtiskus lēmumus?
Eiropas valstīs ir stipri atšķirīgas izglītības sistēmas. Netici - pārbaudi, piem. http://www.aic.lv/ar/bakal/
(atvaino, smalkāku un jaunāku avotu man ir slinkums meklēt).
Un man tagad ir jānotic, ka šīs gan vēsturiski, gan mūsdienās atšķirīgās sistēmas ir radušās un attīstījušās tādējādi, ka vispasaules masonu savienība vai kas cits ir uzdevuši valstu valdībām - dariet pilnīgi vienalga ko, tikai debilizējiet tautu?
-
Man, savukārt, grūti noticēt, ka acīmredzamā debilizācija ir tā pilnīgi nejauši sanākusi, pēc tam, kad nu jau vairāku gadu desmitu garumā notikušas reformu reformas ar it kā mērķi uzlabot. Nē nu, mums jau vēl ir kur "augt", pie mums vēl visi iemācās lasīt...
Kāda gan starpība, kādos nosacītos periodos kurā valstī sadalīts apmācības process, būtiski ir, ar ko bērni šajā laikā nodarbojas un ko iemācās.
-
Kāda gan starpība, kādos nosacītos periodos kurā valstī sadalīts apmācības process, būtiski ir, ar ko bērni šajā laikā nodarbojas un ko iemācās.
Vajag nākamo avotu par mācību metodiku atšķirībām?
-
bet toreiz tāds "bezpreģels" kā tagad skolās nebija. Skolotājus tomēr klausīja. Tad kas sanāk - ka toreiz tie nepieskatītie un ar siksnu audzinātie pagalma bērni bija labāk audzināti? Nekā šodienas "pieskatītie" un nepērtie planšešu bakstītāji?
Viss atkarīgs no tā, ko mēs uzskatām par audzināšanu. Audzināts mums būs tāds, kas dabūjis ar siksnu pa pakaļu vairāk negrib un tāpēc klusu sēž stundās, vai tāds, kam ir iemācīts, kāpēc skolotāju jāklausa un nedrīkst traucēt citus, kas mācās, un viņš to ievēro. Kamēr nevienosimies, kas īsti ir audzināšana, grūti diskutēt tālāk.
Starp citu - pieskatīts un audzināts nav viens un tas pats. Pieskatītais vienkārši būs pabarots, apģērbts un nebūs nolecis no 5 stāva jumta vai paskrējis zem mašīnas.
-
Vajag nākamo avotu par mācību metodiku atšķirībām?
Nevajag, paldies. Kāda jēga. Uz papīra viss izklausās varen skaisti. Arī pie mums. Kā Maruu jau aprakstīja. Būtu tad jāpadzīvo katrā valstī un dabā jāredz un jāizbauda tās izglītības rezultāti uz savas ādas, lai reāli ko spriestu. Bet tādas iespējas man nebūs.
-
Viss atkarīgs no tā, ko mēs uzskatām par audzināšanu. Audzināts mums būs tāds, kas dabūjis ar siksnu pa pakaļu vairāk negrib un tāpēc klusu sēž stundās, vai tāds, kam ir iemācīts, kāpēc skolotāju jāklausa un nedrīkst traucēt citus, kas mācās, un viņš to ievēro. Kamēr nevienosimies, kas īsti ir audzināšana, grūti diskutēt tālāk.
Protams, tīri filozofiski labāk, lai saprot, lai apzīgi klausa, apzinīgi netraucē, apzinīgi mācās utt. Bet pieļauju, ka klasesbiedriem, kam tas viens (labi, ja tikai viens) trobelētājs regulāri traucē mācīties, tas būtu vienalga, vai viņš būtu ar siksnu apskaidrots vai gudrām runām, ka tikai paliek beidzot klusu. Skolotājiem, visticamāk tāpat. Un, zinies, es pieļauju tādu ķecerīgu domu, ka tas būtu labāk arī priekš paša - ja citādi nesanāk, lai labāk galva nāk pie prāta caur pakaļu, nekā nenāk nemaz.
-
Uz papīra viss izklausās varen skaisti. Arī pie mums. Kā Maruu jau aprakstīja. Būtu tad jāpadzīvo katrā valstī un dabā jāredz un jāizbauda tās izglītības rezultāti uz savas ādas, lai reāli ko spriestu. Bet tādas iespējas man nebūs.
Mums viedokļi neatšķiras par to, ka pasaule maķenīt debilizējas.
Atšķiras par to, ka izskatās, Tu domā, ka tas ir mērķtiecīgi vadīts process.
Es atkal domāju kaut ko par entropijas principu (slēgta sistēma tiecas uz nekārtību, nekad - pretēji). Jēdziens no fizikas ievazāts filozofijā :)
-
Man pašai Padomju Savienība tikai uz papīra skaitās, saprātīga vecuma tajos laikos man vēl nebija. Es augu 90tajos un 90tajos bērni uz ielām, nepieskatīti bija pilnīga norma. Vecākie pieskatīja mazākos un, ja kāds galīgi nemācēja uzvesties, tad kāda kaimiņiene vai mamma norāja visu baru. Vienīgais noteikums bija nenākt mājās beigtam. Pārnāci no skolas, mājasdarbus izpildīji un uz ielas ārā, līdz kamēr paliek tumšs, vai jāiet ēst. Brīvdienās no rīta līdz vakaram pa āru. Audzināšana aprobežojās ar pērienu, ja nemācēji uzvesties.
Redz, es gan esmu pilnīgs padomju laika ražojums - kad es beidzu skolu, PSRS vēl nebija beigusies. Tad nu, lūk, no oriģinālā avota, nevis no nostāstiem:
Visos vecumos tika mācīta cieņa pret vecākiem cilvēkiem. Liela daļa to arī apguva - pieaugušie nosaka, kas darāms bērniem, pieaugušie ir jāklausa un jāņem vērā viņu teiktais. Skolotājam ienākot klasē, bļaušana un sarunas apklusa, visi piecēlās un sagaidīja skolotāju, sasveicinājās, un apsēdās tad, kad skolotājs atļāva. Jebkurš pieaugušais aizrādīja uz ielas un pagalmos skraidošajiem par uzvedības normām (daļa ķotku, protams, arī pārspīlēja, bet tāds pofigisms no sīko puses nebija). Pārsvarā pieaugušie tika respektēti. Sākot ar oktobrēniem (1. klases 2. ceturksnis), tika mācīta "sliktā propaganda" - oktobrēni ir pieklājīgi, čakli, grib mācīties un strādāt, palīdz vecākiem cilvēkiem un klausa skolotājus un pieaugušos. (Vispār tas jau bērnudārzā sākās ar grāmatiņām, kā bērni palīdz citiem, ir draudzīgi utt.) Tas pats turpinājās pionieru organizācijās. Protams, bija skolotāji, kurus necienīja un galvā neņēma - katrā sugā ir izņēmumi - bet to neatļāvās pirmajā klasē! Un arī tad ne visi, - lielākā daļa piecieta, kādi ir.
Tika mācīta subordinācija. Skolai ir direktors, zem direktora ir mācību pārzinis, skolotāji, klašu vecākie, dežuranti un pārējie. Skolnieks nenorādīja direktoram, kas tam darāms. Pat sardzīte netika apdir$ta. Nevienā normālā uzņēmumā zemākais konveijera strādnieks nenorāda, kas direktoram jādara (es nerunāju par ieteikumiem darba uzlabošanai, kas tiek uzklausīti, bet par norādīšanu, kā vadīt uzņēmumu). Šobrīd "bērna vadīta mācīšanās" ir absolūti otrā grāvī. Tolaik "pārrunas pie direktora" bija pietiekams bieds, lai savaldītos, īpaši jaunākajās klasēs. Vecākajās - labu un godīgu direktoru cienīja. Direktora parādīšanās gaitenī noklusināja decibelus un apstādināja bizoņus automātiski.
Tika uzsvērts, ka smēķēšana un alkoholisms ir iznīdējamas parādības. Pa kluso pamēģināja uzpīpēt, bet tas, ka skolās relatīvi brīvi pārdotu spaisu (lai būtu laikmetam atbilstoši - anašu), nebija iespējams. Tādi izlēcieni beidzās ar koloniju. Maksimums, partijas dižbiedru un lielo uzņēmumu direktoru bērni tika pārcelti uz citu skolu un pasākums notušēts. Salīdzinājumam - tāda līmeņa priekšnieki, kas varēja diktēt savus noteikumus, nebija tādā daudzumā kā tagad.
"Ielas bērni" - neaudzinātas alkašu un mazattīstīto atvases - ir bijušas visos laikos, bet tas netika uzskatīts par normu. Ar to cīnījās diennakts bērnudārzi un internātskolas, galējā instancē mazgadīgo kolonijas.
Tas, kas notika 90. gados, nav salīdzināms ar padomju laiku. "Brīvība", lielākajai daļai cīņa par izdzīvošanu, strādājot 3 darbos - liela daļa bērnu patiešām dzīvoja, kā sanāk. Tikai bez agrāk skolā mācītās cieņas pret skolotāju un pieaugušo.
Starp citu - neesmu izsekojusi - Maruu pašai bērni ir? Daudzskaitlī. Ja nav, tad, piedodiet, es ieteiktu nerunāt par tēmu, par kuru pašai nav ne jausmas.
Par to, ka"sliktā ģimene neaudzina bērnu", es atļaušos klisiņām piebilst, ka kopš 1–1,5 gadu vecuma vairākumā gadījumu bērnus audzina iestāde. Tās 2-3 stundas vakarā pēc darba ir nepietiekami, lai bērnu patiešām audzinātu. Savelkot kopā nomoda stundas ģimenē un bērnudārzā - bērnudārzā pavadītais laiks ir krietni ilgāks, pat atskaitot diendusu. Pie tā, ka vajag nopelnīt iztikai, arī vecāki vainīgi? Tas, ko iemāca bērnudārzs (apdir@t vājāko; kas skaļāk kliedz, tas pirmais dabū; kniebt, kliegt, spļaut, sūdzēties, kauties, mēdīties, melot utt.), nomāc labo, ko mēģina iemācīt vecāki. Karote darvas, vai zin'. To, starp citu, es labi redzēju uz savas ādas, jo mani sīči bērnudārzā aizgāja 3 un 4 gadu vecumā. Līdz tam ar visām viņu īpatnībām un problemātisko savācamību bija pieklājīgi bērni. No bērnudārza sāka nest tādas šausmas, ka man mati cēlās stāvus. Ja audzināšana būtu tikai vecāku rokās, tad liela daļa bērnu būtu lieliski. Realitātē tie, kas varētu būt lieliski, ir tikai knapi normāli. Pie bērnudārza (ne)audzināšanas arī vecāki vainīgi?
-
Maruu, vai Tu stràdā skolā vai esi teorētiķe?
Ja skolotāji neapmierina- uz priekšu ar màjapmàcību, ap 200 ģimeņu LV to dara.
-
Starp citu, tā vecāku vainošana pie visa, arī tā, ko neizdara bērnudārzs un skola, nu pārāk velk uz bēdīgi slaveno juvenilo justīciju. Padarām vecākus pie visa vainīgus, sagādājam viņiem neizpildāmus pienākumus, un šeku, reku - izņemami bērni viens pēc otra.
-
Tiktāl pat es, ķecere, nebiju aizdomājusies, bet arī tas varētu būt iespējams.
-
Protams, skolai jārēķinās ar to, ka bērni būs no dažādām ģimenēm. Audzināti un neaudzināti. No dažādiem sabiedrības slāņiem un ar dažādiem audzināšanas uzskatiem. Padomijas audzināšanu kā piemēru tomēr neliktu. Tagad jau arī skolā neviens nemāca būt sliktam.
Bet problēmas ir, un daudz.
Lai jau Maruu dzīvo ilūzijās un lasa visu, kas uz papīra sarakstīts. :)
-
Vēl daži citāti par izglītību.
1995.gads. Atļauj izvēlēties. Bērni izlemj, ko nemācīties.
Tre Sep 13, 2006 1:50 pm Komentāra virsraksts: Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone
Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie 20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām. Paldies.
Žurnālists. Paldies jums.
Jansone: Tā ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus. Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā.
Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles.. Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas - tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju.
Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadāmies...
-------------------------
Rīgas Tehniskas Universitātes rektors Knēts radio: Tā ir viena no tām lietām, kas nāk no deviņdesmito gadu sākuma, kad pieņēma lēmumu, starp citu, kā saka, tas atbildīgais, kas to izdarīja bija Andris Piebalgs, toreizējais izglītības un zinātnes ministrs, ka skolēni paši pēc devītās klases var izvēlēties, uz kurieni viņi grib iet un tajā laikā profesionāli tehniskā orientācija bija tāda, uzskatīja, nu tas ir kaut kas otršķirīgs, tas nav vajadzīgs, visiem vajag vidējo izglītību, visi ies mācīties vidusskolā, un, ejot mācoties vidusskolā, viņiem bija jāpasaka, kurā virzienā viņi mācīsies un tad izrādījās, ka lielākā daļa grib sociālās zinātnes, juridiskās zinātnes, visādas tādas jomas, kas ir ļoti vajadzīgas, ļoti interesantas, neapšaubāmi, bet, ja lielākā daļa, ja no 100 cilvēkiem 90 aiziet uz turieni, jeb vēl vairāk, tad tas vairs nav labi - un tā rezultātā mēs nonācām pie situācijas, ka vienkārši nav augstskolas beidzēji, kuri var potenciāli pretendēt uz iestāšanos tehniskajā universitātē, jo mēs ņemam, iestāšanas mums ir...
Streips: Vidusskolas beidzēji, vārdu sakot....
Knēts: Vidusskolu beidzēji. Mums vajag matemātiku uz fizikas eksāmenu kārtot un liela daļa bija tādi, kas nebija matemātiku kārtīgi mācījušies un arī fiziku ne, viņus laida cauri, jo viņi gāja, kā saka ....mācīsies par juristiem visi un, nu izdevās, izdevās pārliecināt valdību, valdība pieņēma lēmumu, ka bez diviem obligātajiem, tātad latviešu valodas un svešvalodas, ir trešais, obligātais centralizētais, tagad matemātika, un pagājušais gads bija pirmais, kad mēs uzņēmām šos, kas jau tos trīs gadus ir mācījušies pastiprināti to matemātiku. Nu, ļoti labi bija, kā saka, tie rezultāti no vidusskolām, kaut gan, ja tā skatās, kā tad viņi izskatījās reāli, kad viņi nāca pie mums un kārtoja pirmo sesiju, tad nu apmēram daudz neatšķīrās no iepriekšējiem - bija tie, kas izkrita eksāmenos, bija tie, kas mācījās labi, bet nu mēs ceram, ka uz priekšu, kā saka tas uzlabosies, jo vajadzēja steidzīgi vidusskolās sameklēt labus matemātikas skolotājus, tāpatās, kā valodas skolotāju trūkst, tāpatās trūkst arī matemātikas skolotāju un fizikas skolotāju.
-----------------------
Rivža: ""man tad, kas es biju ministre, ...bija diskusija , sasāpējusi par to, ka mums skolā bija izvēle, kādus priekšmetus mācīties, kādus nē, ja grib mācīties tālāk medicīnu, un viņam nav ķīmija, vai Tehnisko universtitāti, un viņam nav fizika, un tad es satiku Piebalga kungu un prasīju, kādi bija toreiz tie motīvi, ka deviņdesmito gadu sākumā mēs ...izvēlējāmies šos priekšmetus ... demokrātija, izvēles brīvība, personības attīstība, ka tad mums...ka tas ir jauns laiks, ka jauna pieeja, ka tā bija revolucionāra pieeja... nu un pagāja 10 gadu un izrādījās, ka tai revolucionārajai pieejai ir daudz risku Acīmredzot katru jaunu ceļu ejot izglītībā, mums šie riski ir jāapzinās. Ne velti zināma stagnācija ietver sevī daudz ko pozitīvu.
-------------------------
Godmanis: Es varu atbildēt - tā problēma (bija) ātrāk, tad kad es biju pirmo reizi premjers un izglītības ministrs bija cienījamais komisārs Piebalgs - mēs vēl nesen pārrunājām visu to jautājumu. Tieši tajā laikā parādījās brīvā izvēle, tas nav deviņdesmit piektajā gadā, tas jautājums bija, gan vērtējums, gan brīva izvēle un es esmu runājis ar viņu, viņš arī ieņēma ļoti atbildīgu posteni, mēs tā mēģinājām atcerēties, kā vispār tas bija, jo es tā īsti neatceros, kāpēc tādu lēmumu pieņēma. Izrādās, viņš man teica : Tas spiediens no sabiedrības bija tik milzīgs, vēlme pēc brīvības, pēc brīvas izvēles, tad daudzās valstīs Eiropā tas jau bija, šinī ziņā nebija ne kaut kāds īpašs gājiens, lai to izdarītu un rezultāts ir tāds, kāds viņš ir.
-------------------------
Tātad - bērni izvēlas nemācīties.
-
Beidz kopēt palagus, pēdējo reizi ar labu lūdzu.
Pasaki galveno pāris teikumos saviem vārdiem.
-
oi jomajo...
-
Labāk būtu vnk mācījušies
-
Beidz kopēt palagus, pēdējo reizi ar labu lūdzu.
Pasaki galveno pāris teikumos saviem vārdiem.
Nu nevar, cilvēks, nevar! Skolā vien kopēt iemācījuši :mrgr:
-
Nu, kāda tur doma - dotā iespēja vidusskolā mācīties brīvi izvēlētus priekšmetus smagi atspēlējās, jo lielākā daļa skolēnu izvēlējās vieglāko ceļu - mācīties humanitāros, sociālos priekšmetus, neiespringstot uz grūtākajiem eksaktajiem.
-
Nu, kāda tur doma - dotā iespēja vidusskolā mācīties brīvi izvēlētus priekšmetus smagi atspēlējās, jo lielākā daļa skolēnu izvēlējās vieglāko ceļu - mācīties humanitāros, sociālos priekšmetus, neiespringstot uz grūtākajiem eksaktajiem.
Ja nu mēs to gadījumā vēl nebūtu zinājuši :mrgr:
-
Labi, izdzēs, lūdzu.
-
Bet toties cik interesanti lasīt vadošo cilvēku sacīto, kad tas nav literāri apstrādāts. Liekvārdība, miglā aizpeldoša doma... Raimonda atstāsts šo jauko iespēju mums liegtu.
-
Kvadra, viss kārtībā, Tu vienā teikumā izsacīji Raimonda citātu gūzmu, par ko paldies. Mana replika bija par to.
-
Materiāls ir, interpretācijas arī dažas ir. Garie citāti vairs te nebūs.
Un tad nu - kā tieši skolās notiek jauno Latvijas pilsoņu mācīšana un mācīšanās, socializēšana un socializēšanās.
Vai viss, kas bijis un ir citur ir nekritiski jāpārņem.
Kam un kā tas ir jāvērtē.
Vai tagad un nesenā vēsturē notikušo var kaut kā saistīt ar skolām un visu, kas ap tām - programmas, skolotāji, skolnieki, vecāki.
-
Materiāls ir, interpretācijas arī dažas ir. Garie citāti vairs te nebūs.
Un tad nu - kā tieši skolās notiek jauno Latvijas pilsoņu mācīšana un mācīšanās, socializēšana un socializēšanās.
Vai viss, kas bijis un ir citur ir nekritiski jāpārņem.
Kam un kā tas ir jāvērtē.
Vai tagad un nesenā vēsturē notikušo var kaut kā saistīt ar skolām un visu, kas ap tām - programmas, skolotāji, skolnieki, vecāki.
Nesaprotu, kas šis tāds? Tavas domas par ko?
-
Gribētu gan es kaut ko redzēt, ko nevar ar skolām saistīt - tak VISI skolā iet. Vai neiet.
No sērijas - iemesls iedzert - kad ir gurķis ko uzkost, un kad nav gurķa ko uzkost.
-
Ir iesāktas vairākas tēmas par izglītību, sistēmu, skolām, mācību programmu. Ja nu neiederas šeit, var šņāpt nost.
Ātrumā izvēlējos šo tēmu, kur iekopēt fragmentu no čata, jo gribētos paturpināt diskusiju. Vrb par streiku, par pedagogu prasībām, priekšvēlēšanu rokādēm, bet visvairāk tomēr par izglītības sistēmu. Atvainojos, šobrīd tikai nokopēju, vēlāk turpināšu.
[Sep 15 15:24:02] daddy:sievai skolā bardaks, nevar saprast, kurš streikos, kurš nē, un vai vispār... visi baigi noslepenojušies... kolektīvs skaitās...
[Sep 15 15:24:47] Spārka:to taču tāpat redzēs
[Sep 15 15:24:52] daddy:bet daža skolotāja tā arī pasaka - ka nevar streikot algas dēļ, jo nebūs ko ēst
[Sep 15 15:25:48] daddy:es savai maizīti iedošu... viņai par laimi 2 un 4dienas... es saku pirmdien streiko, otrdien redzēsi, iet uz skolu vai nē?
[Sep 15 15:26:24] Broņa:Leonora, kādas ārzemes! Tev būs jābrauc uz Rīgu pie Saeimas ...dziedāt
[Sep 15 15:37:30] Leonora:Es ne par ne pret es atturos
[Sep 15 15:38:35] daddy: Tev viss patīk, vai viss pofig?
[Sep 15 15:41:12] daddy:manējai bija piegriezies, jaunā skola 2030... teica, ies prom, kaut lielveikalā...
[Sep 15 15:42:16] daddy:aizbrauca uz Alfu, iepirkties, garastāvokli uzlabot... atbrauca knapi dzīva - tur bezgaiss (laikam uz ventilāciju taupa) smakas, un troksnis, ko par mūziku daži dēvē... teica, nē, paliks labāk skolā...
[Sep 15 15:47:02] Minne: mana māsa arī beigta no visa šī haosa, bet nezinu, vai streikos, neesam sen kontaktējušās
[Sep 15 15:50:57] daddy:visas problēmas karķinoi maslom izliktas... https://nra.lv/viedokli/anna-vladova-rigas-80-vidusskolas-direktore-rigas-domes-deputate/391545-ir-japartrauc-so-nirgasanos-gan-par-sistemu-gan-skolotajiem-gan-berniem-un-vecakiem.htm
[Sep 15 15:53:11] daddy:par šo būtu jāstreiko, ne par tām kapeikām... tāpēc manējā arī ir tāda nogaidoša
[Sep 15 15:56:15] Minne: neesmu tā ļoti iedziļinājusies - tātad streiks ir tikai par atalgojumu, nevis arī šo sistēmas bardaku?
[Sep 15 16:09:20] Spārka:izglītības ministre sūdzējās, ka streikotāju prasības neesot noformulētas
[Sep 15 16:10:45] daddy:nu jā, labākais ko atradu - Skolotāji ir neapmierināti ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās, kā arī vēlas iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu
[Sep 15 16:18:05] Broņa:Anna, tā kas 9.,10. maijā pie pieminekļa tusēja? Lai tinas uz rusnju..
[Sep 15 16:18:26] Broņa:Nu gan daddy, brīnos..ko izvilcis.
[Sep 15 16:18:51] Broņa:Patiesībā tur kaut ko Vanaga muhļī
[Sep 15 16:21:02] Broņa:Ja ministre normāli paskaidrotu to 24+16.
[Sep 15 16:31:05] Broņa:Ja tādas Annas sarosās, tad manas aizdomas par Vanagas mahinācijam apstiprinās, politiskās spēles, ne skolotāji viņus interesē. Un atceramies, ka Muižniece virza likumu par latv val skolās
[Sep 15 16:33:59] Broņa:Ja, tagad man pieleca..kādēļ absolūti nelaiķa un neloģiski ir streiks
[Sep 15 16:34:25] Broņa:Nelaiķa
[Sep 15 16:34:47] Broņa:nelaikā
[Sep 15 16:35:37] Spārka:Vanaga noslēgusi kaut kādu saprašanās memorandu ar ZZS
[Sep 15 16:38:14] Broņa:Jā, es tikai nesaprotu, ko tas nozīmē
[Sep 15 16:40:27] Minne: Neko jau nepareizu viņa tur nerunā
[Sep 15 16:40:56] Spārka:mans minējums - streiku vajag tieši pirms vēlēšanām, lai izceltu saulītē vienus un pagremdētu citus
[Sep 15 16:41:35] Broņa:Jā
[Sep 15 16:41:54] Broņa:Un ir, kas uzķeras
[Sep 15 16:41:56] nakata kngs:nu, opozicionāru vienošanās...kā ZZS būs pie varas, tā to aizmirsīs..
[Sep 15 16:42:13] Minne: arī tiesa. Un sistēma kā nemainīsies, tā nemainīsies, kulīte tā pati vecā
[Sep 15 16:42:28] Broņa:Drausmas, noziedznieks pie varas
[Sep 15 16:42:52] Minne: Ko tur ķerties vai neķerties - būtība jau pateikta precīza
[Sep 15 16:43:23] Broņa:Tak saku.. ne jau par skolotājiem tā ambrāža ir
[Sep 15 16:43:39] Minne: tikai nafig kādu interesē izglītība, skolotāji, bērni vai viņu vecāki
-
Nešaujiet mani par kopētajiem palagiem! ;)
[Sep 15 16:44:52] Spārka:vecāki ir vēlētāji
[Sep 15 16:44:58] Luīze:ministriem un ierēdņiem tak arī ir bērni
[Sep 15 16:45:09] Broņa:Streiks nav par skolu 2030
[Sep 15 16:46:14] Broņa:Pie tā visi sen jau pieraduši. Kas to uzsāka, tak ne Muižniece, nne arī viņa kaut ko pa īso laiku mainīs
[Sep 15 16:47:38] Broņa:Vaina ir tajā, ka latviskās partijas pie varas un ieviesīs latv val, to Annu cietumā par jauniešu smadzeņu sačakarēsanu 20 gadu garumā
[Sep 15 16:48:11] Broņa:Un Bordans ķurki Lembi iebāza
[Sep 15 16:49:18] Broņa:Lembis tagad ar Vanagu roku rokā
[Sep 15 16:51:32] nakata kngs:nevar tiem skolotajiem, kas patreiz māca, maksat Somijas algas...ok, ja Minne atgriežas Latvija no austriešu pakaļu slaucīšanas un māca latviešu literatūru, tad viņai var...
[Sep 15 16:51:41] Minne: es gribēju pamatīgāk tieši par reformu
[Sep 15 16:52:20] Minne: nakat, neko neesmu teikusi par savu attieksmi pret algām vai streikiem
[Sep 15 16:53:05] Minne: iekabināju vienā tēmā fragmentu no čata, vēlāk formulēšu savu domu
[Sep 15 16:54:09] Minne: un ja nu vēl par streiku - ne jau visi piketi un streiki bijuši pirms vēlēšanām
[Sep 15 16:56:23] Milka:streiku vajadzēja jau maijā rīkot, uz eksāmenu laiku
[Sep 15 16:56:31] daddy:oi, Broņ, Broņ... tu arī turpat - Sep 15 16:18:05] Broņa:Anna, tā kas 9.,10. maijā pie pieminekļa tusēja?
[Sep 15 16:56:41] Milka:tagad tik tāds puk-puk vien būs
[Sep 15 16:57:53] daddy:ja pareizi vārdi nāk no "nepareiziem" cilvēkiem, tie automātiski kļūst nepareizi?? ka opozīcijas priekšlikumi nonāk miskastē tikai tāpēc, ka tie ir opozīcijas priekšlikumi??
[Sep 15 16:58:26] Minne: +1
[Sep 15 17:05:04] Minne: vrb Tava meita arī atgriežas no angļu pakaļu mazgāšanas, nakat, un šeit sāk labi pelnīt?
[Sep 15 17:13:24] Spārka:kā nakatam izdodas normālus teikumus saindēt...
[Sep 15 17:23:13] nakata kngs:ko saindēt?...maksāt antivakseru skolotajai Nārai Somijas algu?...ko viņa var iemācīt skolniekiem? ..ka zinātne ir fufelis?
[Sep 15 17:24:56] Milka:netēlo, ka nesaprati, nakat
[Sep 15 17:28:36] Minne: sākotnējā variantā nekādus antivakserus neminēji, tā ka nelokies tagad
[Sep 15 17:30:26] Spārka:derētu jau atvainoties.
[Sep 15 17:30:49] nakata kngs:mana meita nav skolotāja, nav par to mācījusies....beigusi tur tirgus zinības, reklāmu utt...atgriezties grūti jo vīrs anglis un 3 bērni un nav noteicēja ģimenē, jo nestrādā...bet runa jau par Minni - brīvu sievieti, kura apguvusi latviešu valodas un literatūras apmācību un tiešam ir profesionāle, kura to tēmu pārzin...
[Sep 15 17:32:21] nakata kngs:atvainoties? ....par to ,ko domāju? ...nekad!
[Sep 15 17:32:56] Spārka:esmu palaidusi garām, ka Minnei būtu pedagoģiskā izglītība
[Sep 15 17:33:37] Spārka:bet runa vispār ir par nicīgu attieksmi pret nodarbošanos
[Sep 15 17:33:45] Minne: man nevajag atvainoties, jo nudien neapvainojos, arī, ja dibeni kādam būtu jāmazgā
[Sep 15 17:34:00] Spārka:ja nu Tu tiešām nesaproti, ko pateici
[Sep 15 17:34:06] Broņa:Skolā tiešām strādā liela daļa, kas neko no sabiedriskiem procesiem nejēdz. Ja katru dienu pārraidītu rusnjas ziņas, viņas ņemtu visu par pilnu.
[Sep 15 17:35:29] Broņa:Ja jau tagad, kad es kaut ko ieminos par Ukrainu, izstiepjas garš ģimis. Un tās ir latvietes
[Sep 15 17:36:42] Minne: mums te šobrīd vienā putrā viss - izglītības sist.problēmas, pedagogi, streiks, algas - katrs maļ par ko citu un savu
[Sep 15 17:36:44] nakata kngs:es ne brīdi nenosodu Minni...ir ok, ka ir darbs un iztikšana...es runāju par to, kas mums patreiz ir skolās...tur nav profesionālās Minnes...tur ir Nāra...un maksāt Somijas algas par zinātnes apstrīdēšanu?
[Sep 15 17:38:27] Minne: Tu, nakat, kkur velc šķībi un garām, jo es arī neesmu vakcinējusies
[Sep 15 17:38:36] Broņa:Daddy, Tu filtrē kaut ko, Anna nodarbojas ar Latvijas nīšanu un kaitniecību. Ja tāda kā viņa pasaka, ka Rīga netīra, man pofig, Tinies uz rusnju , tieši tas pats ar Lembi, 100 gadu viņam skolas neinteresē.
[Sep 15 17:38:50] Minne: ja nu tas ir arguments nemaksāt pedagogiem
[Sep 15 17:39:21] Minne: broņa, viņa runā par Skolu 2030 un reālo situāciju
[Sep 15 17:40:15] Minne: kādēļ runā un kādēļ šobrīd, tas jau cits jautājums, bet tēmas būtību tas nemaina
[Sep 15 17:40:42] Minne: problēma pastāv arī bez vēlēšanu tuvuma un mutes, kas to pasaka
[Sep 15 17:42:16] Spārka:kāds atceras izglītības sistēmu bez problēmām?
[Sep 15 17:42:26] Broņa:Viņi neiestājas par to, lai maksātu pedagogiem. Viņi iestājās pret valsti un valdību, lai sevi paceltu. Paši Latvijai ir kaitnieciski
[Sep 15 17:43:04] Minne: nē, Spārka, bet nupat ir galīgā d...sā
[Sep 15 17:43:17] Broņa:Lembja stipendiāti pie varas gandrīz visu laiku bija, nemanīju dedzigumu par algu
[Sep 15 17:44:11] Broņa:Un tagad tiešām ne tuvu nav bada laiki kādi bija Lembja stipendiāti laikos
[Sep 15 17:44:53] Leonora:Es atkal neko nesaprotu kurš ir Nakats kas mani zrādās nīst un kurš ir Krimsons un vēl kas te bija...Vai tad viņiem katram atšķiras viedoklis? Man likās vidi vienādi. Ja atcerētos kas ir Nakats tad kko pateiktu pretī vismaz
[Sep 15 17:45:14] Minne: es par izglītības saturu vairāk, ne algām
[Sep 15 17:45:36] Minne: nakats ir kinošņiks un literāts
[Sep 15 17:45:42] Broņa:Šai ministres komandai vismaz var pateikties par latviešu val ieviešanas mēģinājumu skolas, nez, vai izdosies..ja Annas stāvēs uz vakts
[Sep 15 17:46:02] Leonora:Novēlu lai Nakatam nav kas dibenu nomazgā vot
[Sep 15 17:46:44] Minne: mmm, ja Ukraina nebūtu katalizators...esi pārliecināta, ka tas (tik ātri) tiktu paveikts?
[Sep 15 17:47:03] Leonora:Tad dabūs maksāt savai dibenmazgātajai skolotājas algu
[Sep 15 17:47:13] Broņa:Pašlaik ka reiz nav tirrsa.. 90 ,gados galīgā pakaļā bija
[Sep 15 17:47:48] Minne: gan jau nakatam būs, kas dibenu mazgā, jo meita UK dibenus mazgājot nopelnīs aprūpētājai (akk, cik es ļāuna)
[Sep 15 17:47:51] Broņa:Un saturs nemainās, mainās metodika un cita figņa
[Sep 15 17:48:38] Minne: tiešām, tikai?
[Sep 15 17:49:58] Broņa:30 gadus netika paveikts, un vēl tagad.. mja, pretinieku latv val pietiek.. ja Annas partija tur būtu, tad jau viss skaidrs
* * * * * * * * * * * * * * * * * *
-
Skumji! Bet tādā "caurumā" izglītības sistēma sen nav bijusi.Sajūta, ka visi pret visiem - ministre pret skolotājiem, vecāki pret skolu, pedagogi pret bardaku un netaisnību ... u.t.t.
Vienīgi skolēni ir PAR - par brīvdienām :D
Tas, ka pedagogu atalgojums attiecībā pret pienākumiem un prasībām nav adekvāts, tas pat teļam skaidrs. Tas, ka trūkst pedagogu un liela daļa sen nav jauni (drīz izbeigsies) arī skaidrs.
Tas, ka profesijas prestižs ir tuvu nullei - nav noliedzams. Pati sabiedrība to tikai vairo un brīnās, ka nav kas strādā skolā.
Par Skola2030 nav pat jēgas minēt. Tas mironis jau sen bija jāapglabā, nevis jātur mākslīgajā komā bez materiāliem un jēgas. Kā teica viens izcils speciālais pedagogs - Tā kā visi tagad strādā Skola 2030, mēs speciālajā skolā strādājām jau pirms gadiem 15 ....
Visu sagremo un ar karoti ieliek skolēniem mutē. Skolotājs strādā kā animators, lai tikai ir interesanti un skolēnam nav jāveic liekas darbības - jāiegaumē, jāraksta u.t.t.
Ja kādam paziņu lokā ir skolēns, kurš ir atbraucis no Ukrainas, noteikti zina - valodas, matemātiku, fiziku un ķīmiju viņi ir apguvuši padziļinātāk. Es teiktu - pamatīgāk!
Jūsu paziņu lokā, visiem skolēniem ir skolotāji visos mācību priekšmetos? Pat nemēģināšu jautāt, ja tā ir vai tie ir labi pedagogi vai tādus, ko izdevās atrast, ka tik būtu.
-
Paldies, bācien, ka sakarīgi un konkrēti saliki pa plauktiņiem! Es arī kkad ierakstīšu to, par ko gribu runāt, bet citu dienu
-
Bet taču atkal centās kā visu laiku... Skaļi izkladzināt, ka pedagogiem pieliek algu par likmi - (bija 900 eiro, būs 1200), tikai aizmirsa uzsvērt, ka mainās arī likme - no 30 stundām uz 40. Pielikums par stundu - apaļa 0. Kaut ko varēti "vinnēt" tie, kas nestrādāja visas iespējamās tarificējamās 40 stundas, tad varbūt iznāktu kāda papildus apmaksāta stunda citiem pienākumiem. Pārējiem iznāktu tikai kontaktstundu samazinājums...
Faktiski jau tādi bijuši visi piedāvātie skolotāju algas pielikumi. Skaļi izkladzināts, ka pieliek alga skolotājiem, bet reāli skolotāji var priecāties, ja iznāk kādu 10 eiro pielikums, citiem sanāca pat samazinājums, jo tiek pamainīti kādi apmaksas nosacījumi, kas nāca par sliktu skolotājiem.
Par Skola2030 pat negribas runāt. Ar tiem materiāliem, kas tur piedāvāti (bet piedāvāti tiek ne visiem, piemēram, maz materiālu speciālajā izglītībā), bez pārstrādāšanas stundā iet nevar.
-
Bet galvenais, ka jūs nestrādājat skolā.. un jums tāda "histērija".. :rofl: Ja jūs zinātu, kādā vēsā mierā pa skolu peld skolotāji.. lāgā nezin, vai tas streiks būs un par ko.. :)
Kad palasa jūs, tad uzzinu, ka skolotāji knapi dveš, to vien dara, kā žēlabaini vaimanā un ir gandrīz pagalam..
Algas, protams, vajag paaugstināt. Bet atkārtošu vēlreiz - nevajag skolotājus izmantot par lellēm savās politiskajās spēlēs, ko pašlaik ir sapinuši Vanaga un Lembergs. Streiks ir nelaikā un pilnīgi bez jēgas (skolotājiem), streiku vajadzēja pēc vēlēšanām un pirms budžeta pieņemšanas.
Man jau no sākuma likās tas viss dīvaini, ka streiks tieši pirms vēlēšanām. Ja būtu visu laicīgi sapratusi, nemūžam nebūtu pieteikusies un tādā Vanagas - Lemberga ambrāžā piedalījusies. Bet ko nu vairs, papīri parakstīti..
-
Kas traucē pārdomāt? Par to jau krimināla atbildība nedraud.
-
Inguna Bauere.
https://retv.lv/raksts/kapec-es-nolemu-pamest-pedagoga-darbu
-
Nupat ar gavilēm ziņoja, ka Cēsīs atklāts Kosmosa izziņas centrs. Nu, forši, nodomāju. Šaubas par IZM radās, kad uzzināju, ka valsts līdzfinansējums šim objektam ir bijis 8,5 milj. eur. Daži neapmierinātie pukst, ka to naudu varēja lietderīgāk izmantot, piemēram skolotāju asistentiem un taml. Atbildīgā esot Šuplinska
-
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/ka-turpmak-macit-matematiku-skola--pavisam-citadi-ka-agrak-vai-t.a187602/ (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/ka-turpmak-macit-matematiku-skola--pavisam-citadi-ka-agrak-vai-t.a187602/)
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas pedagogi vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījuši uz rupjām kļūdām projekta "Skola 2030" izstrādē un lūguši apturēt tā realizāciju matemātikas apguvē, atzīstot, ka projekts ir kļūda. Kāds ir citu matemātikas skolotāju viedoklis par šī mācību priekšmeta mācīšanu šobrīd un vai matemātika vairs nav īsta matemātika, Ģimenes studijā vērtē Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas matemātikas skolotāja Dace Andžāne, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes lektors Gatis Lāma un privātās vidusskolas "Patnis" un Rīgas 3. vidusskolas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs.
https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/seile-jaunakais-pisa-petijums-parada-ka-latvijas-skoleni-nespej-izrauties-no-viduvejibas-14309665
-
Kādu laiciņu atpakaļ cita matenes skolotāja 1. Ģimn.nosauca par iesīkstējušiem
-
Es nezinu, kurš ir iesīkstējis, kurš nav, bet tas, ka matemātikas eksāmena nokārtošanai pietiek ar 10% (bija taču 10?), man šķiet kas prātam neaptverams. 10 baļļu sistēmā 10% atbilstu atzīmei 1! Matemātiski :mrgr:
-
Jāpazīst cipari un jāprot skaitīt
-
Jāpazīst cipari un jāprot skaitīt
:smile: Pārējo izrēķinās kalkulators telefonā :mrgr:
-
Starp viņiem tāpat būs miljonāri, veiksmīgie un arī neveiksminieki. Neatkarīgi no eksāmena rezultāta
-
Baidos, ka secība tomēr būs pretēja. Starp tiem 10% knapajiem ieguvējiem "gatera strādnieku" būs nesalīdzināmi vairāk nekā izglītotu profesionāļu*, vadītāju un, galu galā, miljonāru.
* Domāti ārsti, arhitekti un tamlīdzīga līmeņa profesijas, nevis profesionāli sētnieki ar zaru slotu, (jo tīrīšanas robotiem un iekārtām smadzene par glupu).
-
Par ko šūme, iekļaujošā izglītība. Tiem iekļautajiem arī obligātā pamatskola jāpabeidz. Neviens jau neliedz beigt ar labāku vētējumu.