Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Tēlotāja māksla un foto => Tēmu iesāka: Spārka 2020. gada 04. decembris, 11:23:31
-
Skatos http://paintings.lv/lv/izsole. Sākumcenas samērā zemas.
Jūs kādu gribētu? Kuru un kāpēc?
Kā vispār attiecaties pret gleznām interjerā, ārpus muzejiem un izstādēm?
-
Sākumcenas tieśām zemas.
No gleznăm neko nesaprotu. Tikai patīk- nepatīk līmenī.
Glezna interjerā. Tai jābūt ar stāstu. No kāda. Par kaut ko.
-
Ir tur šis un tas, kas patiktu, Blumbergs, Kalmīte vai Nele Zirnīte...
Interjerā - un kādēļ gan ne, man patīk gluži labi. Bet savā mājā ne tās koši kliedzošās, ne arī banālas (manuprāt) ainavas :)
-
Zemās cenas -paskatieties izmēru un materiālus -kartons, tempera...
Nedod dievs gleznu ar stāstu "no kāda". Tā mēs cīnījāmies ar vienu dāvinātu akvareli. No sākuma pārkrāsojām rāmi, tad pārlaidām ar "zeķinieku" ( tas ir iekrāsots ar akvereļkrāsām brūnganpelēks ūdens) , bezceris, klusi ielikām ugunskurā
Es paņemtu 6,7,8 -Blumberga grafikas, bet visas kopā. Vispār tur nekā interesanta nav, vēl varētu 20, 42, Kalnrozi 62
Kaut ko autora vārda pēc. Ja sienas noklātas ar bildēm, tad tajā barā paslēptu.
-
Šajā saulē esošo mākslinieku darbus pirktu no mākslinieka, ne izsolē. Kādus? Atkarīgs no daudziem faktoriem, no pircēja mākslas jomas pārzināšanas, izpratnes, interjera stila, vai vēlme ieguldīt līdzekļus, vai vienkārši izdaiļot dzīvi un pats būtiskākais - vēlmes diendienā to skatīt un ar to sadzīvot.
Nesen tāpat vien, skatījos vienu citu izsoli, uz ko mestu aci jau bija izpirkts. Summas nemazas, tātad ne no maizes vien dzīvojam... ;)
-
Padomju laikā laukos vecmuterei bija tāds cukurtrauks kā Nr.180. :)
Izsolē nepiedalīšos :n+:
-
tiešām neviena negrib Nr 11, Zirnītes kaķi?
-
nu, tās, kas patīk vai tiešām, hmm, iederētos interjerā, sākuma cena jau ir simtos. TIK ĻOTI es mākslu nemīlu :rofl:
-
tiešām neviena negrib Nr 11, Zirnītes kaķi?
Mazkaķīti :) Man jau viņš patīk, bet laikam nepirkšu gan.
-
Mana pirmā pirktā maksāja tieši 100 latus. Tajā laikā tas bija kudī vairāk, kā šodien 100 eiras :D Biju saņēmusi naudu par "haltūru", kā toreiz sauca papilddarbu. Mājās ejot iegriezos Dailes teātrī, izdaiļot dvēseli( (c) Ceplis) :D kur vestibilā bija izstāde - pārdošana. Atalgojums tur arī palika, šodienas cenās diezvai spētu to nopirkt. Bet nu mums vecāku ģimenē tas - atceros, pirmās nepieciešamības mēbeles, tad gleznas.
-
Man reāli pirkta ir viena štruntīga Delle par konjaka pudeli. Pārējās mantojums vai dāvanas
-
Man līdzīgi ar dažiem izņēmumiem. Autoru dāvanas, mantojums un barteri - darbs pret darbu.
-
https://www.facebook.com/Bolderajasdraudze/photos/pcb.1801443533355381/1801384356694632
Te ir krietni interesantākas, to ar krustu,un vēl Muzi gribētu
-
Gribētu 48. Tagad tas Konventa sētas pagalmiņš jau pavisam citāds.
Vēl 74. varētu likt pie sienas.
Bet zemāk piedāvātais viens krāsaino glāžu komplekts man jau ir. :spicglaze:
-
Vairākas ir skaistas. Tās arī maksā. Neesmu vēl izaudzis līdz tam, lai ieguldītu naudu gleznās.
-
47. aizmirsu, cik maksā, bet man vajag, lai var skatīties un skatīties, nekādu augsto mākslu - piesien acis un klīsti tālāk savā domu pasaulē, paskaties vēlreiz- atkal kaut kādas asociācijas...svarīgi, lai nebūtu negatīvas sajūtas.
-
Man no gleznām psihotrauma - jaunības mīļāko gleznu, dāvinātu tēvam, viņam izprasīja brāļasieva, piestāvot interjeram, pie tam norāva plāksnīti, kur minēts, kam/kāpēc dāvināta. Periodiski dusmojos un gaidu, kad mainīs interjeru...
Ar vienu gleznu mistika, pad.laiku dzīvoklī nepietika attāluma, lai gleznu novērtētu. Tagad, it kā, ja joprojām būšu atbildīga par ēku provincē, attālums būtu, tad tā izskatās vairāk nekā labi, tik ar ēku jātiek galā...
Pietiek man pagaidām gleznu, neizturami mietpilsonisks vācu gobelēns sienai no 50.gadiem arī man ir.
-
Skatos http://paintings.lv/lv/izsole. Sākumcenas samērā zemas.
Jūs kādu gribētu? Kuru un kāpēc?
Kā vispār attiecaties pret gleznām interjerā, ārpus muzejiem un izstādēm?
59;65;66;76;77; man patīk reālisms. Gleznas... esmu diletants un vienīgais kritērijs ir "patīk-nepatīk". Laikam reālists. Man tā ir jebkurā jomā - patīk un nē; mīlu un nē..
-
Opcā... es zinu kur ir kopija... vai orģināls...
-
Uz Delles kaijām (59) arī paskatījos. Pārējās nav manas, un kaut ko ar ziemu un sniegu laikam mūžā pie sienas neliktu. Kart gan viena dēla gleznota skice ar bišķi sniegu pavasarī man patīk, bet tur dominē spilgtas debesis. Un protams -dēlņš. :rofl: Žēl, ka pameta
-
pēc noskaņojuma vairāk kas nomierinošs 104, 128. bet ja jāizvēlas kas konkrēts, tad 136. tādai garām nepaiesi, tur ir ko skatīt
-
tiešām neviena negrib Nr 11, Zirnītes kaķi?
Nezinu, mani neuzrunā...
Kaut kā vairāk piesaista gleznas ar puķēm. Tās manai sirdij tuvākas, pat ja nav diez kādi šedevri. Bet īpaši talantīgs mākslinieks jau pat to var pamanīties sabojāt! Tas gan mans diletantes patīk - nepatīk viedoklis...
-
Vispār man tur daudzas gleznas patīk, bet tikai kā mākslas darbi apskatei. Mājās katru dienu uz tām negribētu skatīties, jo daudzas ir drūmas, izsauc nepatīkamas emocijas. Tāpat neliktu mājās pie sienas darbus, kuros ūdeņi.
-
neliktu mājās pie sienas darbus, kuros ūdeņi.
Kāpēc ne? Ieinteresēja.
-
Ir ticējums (nezinu, no kurienes), ka ūdens gleznā aizskalo prom no mājas laimi. Vai kaut kā tā.
-
Fenšujā bija bailes saistībā ar ūdeni. :D
-
Kāpēc ne? Ieinteresēja.
Pēc fen-šui. Nedzīvoju, protams, 100% pēc tā priekšrakstiem, bet esmu mazliet māņticīga. Piemēram, poda vāku nekad neturu atvērtu :D (tas gan nav fenšujs)
-
Mums arī podam vāks aizvērts, bet ne dēļ māņticības. Vienkārši tādēļ, ka podam IR vāks. :D
-
Mums ir viena baigi smukā Artuma glezna ar jūru Plieņciemā. Patiesībā es to bildi reanimēju, vīra omei neesot patikusi, teica, ka ožot pēc kūpinātām reņģēm (tur arī ir tīklu būdas un laivas, karsta saule)
Mētājās gadu desmitiem sarullēta, bet man tā patika, ka iedevu restaurēt un ierāmēt
-
Man, diletantam, nav sajēgas, kas ir augstā māksla, kas nav, uztveru tikai tā, patīk-nepatīk līmenī. Un arī galīgi ne visu atzīto augsto mākslu es gribētu savā mājā diendienā skatīt. Ja, protams, runājam par patīk-nepatīk, nevis vienkārši naudas ieguldījumu. Kas man patiktu, varētu būt kāda ainava. Var arī ar ūdeņiem, man patīk ūdeņi. Bet gribētos, lai tai gleznai būtu arī stāsts klāt, kā un kāpēc tā pie manis nonākusi.
-
Laikam gribētu 35. Tikai negribētu, lai, skatoties uz to, es bimbātu. Ne aiz sajūsmas.
Ja aiz sajūsmas, tas OK.
-
Paskatījos apkārt -man tak ir vēl 2 gleznas ar ūdeņiem -jūra -laikam Jūrkalnes stāvkrasts -man patīk. Otra , kaut kāda upe, visa brūna, ar štruntīgām krāsām gleznota, satumsusi. To vīrs izvilka un piekāra, man krīt uz nerviem, bet pagaidām pieciešu
Ha ha, paskatieties, kā tās cenas aug, Mani Blumbergi sākumā bija 45 eur
-
Paskatieties Gleznas pārdošanā -tur ir daudzas interesantas, tik cenas nerāda
-
Man patīk 10., 53., 56., 62., 83., 136., 137.,
-
Pēdējā laikā piesaista maza izmēra ainavas, kā nr. 128. Intīmas, idilliskas, harmoniskas smukā rāmī.. Vienmēr muzejos pakavējos pie tādām.
Nesen Londonas Nacionālājā galerijā uzgāju nelielu Peder Balkes ainavu. Aizkustināja.. Noslēpusies starp visādiem super slaveniem darbiem.
https://www.nationalgallery.org.uk/artists/peder-balke (https://www.nationalgallery.org.uk/artists/peder-balke)
-
Rīt pēdējā diena, neko jau cenas pakāpušās. Jūsu mazkaķītis jau pa 70, sākumcena, šķiet bija 40...
-
Kāpēc nav nevienas Bondares "gleznas'?....laikam mega pieprasījums un visas nopirktas :mrgr:
-
Noslēdzās. Kaķītis dubultojās līdz 80 :).
-
Jāaa, to, kuru es būtu gribējusi, arī kāds nopircis. :go_go:
-
Interesanti pavērot, ko pērk ko ne. Diezgan interesanti :)
-
Vai jūs gribētu, ka Banksijs kaut ko uzglezno uz jūsu mājas sienas? Es -jā
https://www.dailymail.co.uk/home/index.html
Mājas cena momentā 1000-kārtojusies un arī bilde baigi labā. Interesanti, kā viņš izvēlas, kuru māju apgleznot? Parasti tādas graustīgas
-
Tāpat vien... izlasīju šo gabaliņu, ļoti patika ;o)
Лувр.
После рассматривания Моны Лизы один из туристов подходит к гиду и говорит:
"И что вы в ней нашли? А на меня она не произвела никакого впечатления"
Гид:
"Знаете, эта женщина сама может выбирать на кого ей производить впечатление, а на кого нет…"
(с)
-
Sākuma linku apskatīšos rīt uz datora, bet neguļamās pārdomas.
Es vienmēr mulstu, par ko Klimta Skūpsts skaitās OH!. Piežmiegta sieviete, nomākta, ar varu pieturēta. Vīrietis dominē tā, ka aizpilda visu gleznas telpu, tai nabaga sievietei vispār nav, kur palikt. Gaisa nav, elpot nav ko. Nu, nē, man tā glezna rada tikai negatīvas emocijas, kāds tur skūpsts, drīzāk izvarošana, bet skaitās Top of the best.
Otra Mākslas Virsotne ir Munka Kliedziens. Ne tur kliedziens, ne sajūtas, ka kliedziens lauztos mo krūtīm. Kaut kāds teātris. Bet arī Oh.
IMHO mākslai ir jārada pārdzīvojums, vēlams, pozitīvs. Bet ja vienīgais pārdzīvojums, ko māksla rada, ir "kā neizskatīties par muļķi, neredzot to smalko, snobu novērtēto Mākslas Vērtibu"... tad nafig tādu mākslu. Zin, tad labāk man pie sienas jūras ainava, ko gleznojis students un pārdod pie Līvu laukuma, (ja vien vinš ir spējīgs uzlikt uz audekla jūru, kas neizskatās pēc pāri pārgājušas mannas putras), nekā Klimts ar to piežmiegto sievišķi.
-
reiz pindzelēju repliku no Klimta Zelta zivtiņas (goldfish) un tikai ceturtā dienā man doleca, ka oriģinālā ir četras sievietes :blushing: . Un runa ir par četriem rakstura tipiem. Gada pārsteigums.
-
Trix mani iedzina baigās pārdomās.Vizualizēju abas bildes prātā
-
Paskatījos.
Ja jāņem - 6. saulespuķes. Vieglas, gaišas, smaidīgas.
5., Vintera rudens kā glezna IMHO ir laba, bet skatāma pa lielu gabalu.
Varbūt 10. šķūnītis aiz alejas. Bet paskatoties trešo reizi - nē, pārāk aktīvs. Nervozs.
Tātad no šīm es varētu gribēt tikai saulespuķes. Pārējās neuzrunā neviena, visām ir kaut kas, kas man nepatīk. Kā mākslai tikai garām gājusi persona (t.i., mākslas vēsturē un gleznošanā ieskaiti noliku) nekomentēšu kāpēc nepatīk, - tās ir tikai manas izjūtas nevis kaut kādos kanonos balstīti principi. Galu galā - autoram taču patika, bija kāda izjūta, viņa tobrīdējais skats uz dzīvi un telpu. (Šo faktu attiecībā uz Skulmes uzķēpāto plikni (3.) gan gribas apšaubīt).
Glezna interjerā? Atkarīgs no interjera. Un no gleznas. Var būt izcili, var būt baisi. Kā skaists dekors man patīk - kad izmērs "sēž" vietā, sienas krāsa (vai bezkrāsa) papildina, paplašina gleznu. Kā "skaties, cik dārgu es varēju atļauties" - parasti tomēr kopumā neizskatās ne pēc kā. Tikai pēc izrādīšanai piekārta čeka.
Man bērnībā bija glezna pie sienas. Ļoti patika, skatījos, pētīju krāsas triepienus. Atskatoties atmiņās - sienas krāsa ēdās ar gleznu. Tomēr ļoti jājūt, kur ko var likt. Bet nu - cik tās vietas dzīvoklī bija, tik bija, kādu krāsu varēja uzpūst, tāda bija. Tagad mazliet pietrūkst kaut kā tāda, bet tā īsti nav vietas (pabeigtajā daļā). Ir bērnu istabās pa "bildei", tikai uz vispārējā bardaka fona tam nav jēgas. Glezna strādā interjerā, nevis midzenī.
-
Trix, tā Klimta "Skūpsta" sieviete piedevām vēl stāv uz ceļiem!
Vispār smieklīgi, ja viņa pieceltos kājas, tad skūpstītājs viņai būtu līdz "bjustam". :D Rūķītis beidzot kādu dabūjis savos apkampienos.
-
Interesanti.
Es Klimta Skūpstu uztveru krāsās un man ļoti patīk
-
Interesanti.
Es Klimta Skūpstu uztveru krāsās un man ļoti patīk
Man jau arī patīk, kā reiz dēļ krāsām. Un tam, ka sieviete uz ceļiem, pirms Trix apraksta nemaz nebiju pievērsusi uzmanību.
-
Es tur redzu varmācības aktu. Sievietei tas skūpsts galīgi nepatīk, un stāvēšana uz ceļiem vēl vairāk pastiprina varmācības iespaidu.
-
Divu dzimumu mūžīgais antagonisms. Un pievilkšanās
-
Divu dzimumu mūžīgais antagonisms. Un pievilkšanās
Nav tur pievilkšanās. Sievietei ir no vīrieša prom aizgriezta seja, lai izvairītos, sejas izteiksme ne mirkli nav priecīgi gaidoša, ar ilgām un alkām, ar erotiku, saskatāma tikai padošanās un pieciešana, jo izrauties nevar. Tīra varmācība.
Krāsas jā, raksts, grafika. Bet gleznas mesidžs ir smags.
-
Falls jau vienmēr simbolizējis varu.
Bet nevar apgalvot, ka sieviete ir tikai pakļautā. Vīrietis arī ir savu iekāres instinktu vergs
-
...roku gleznojums ļoti juteklisks :)
-
cik dīvaini... Es nesaskatu nekādu dominanci vai kur nu vēl varmācību...
Jaunā sieviete tvīksmē ļaujas skaujām. Varbūt viņa ir snaudusi ziedu pļavā, vīrietis viņu modina, paceļot un pievelkot sev klāt. Tas ir tikai sākums, viņa atkal gulēs starp puķēm, nu jau kopā ar vīrieti un greznie apmetņi būs nevērīgi nomesti blakus
Par Munka kliedzienu. Viņš nekliedz balsī, tas ir tāds izmisums un bailes, kad skaņa nemaz nevar izlauzties.
-
Atceros, kkad lasīju, ka feministes cēla brēku par sievietes apspiešanu šajā darbā. Bet autora ideja simbolizē saplūšanu. Ja vēl ņem vērā laiku, kad gleznota... nu dominējoši pārklājies... sargā... vīrietis ārpasaule, sieviete kodols... kādus tik simbolus darbā nesaskatīt :)
Bet nu vulgarizēts kā tie saucamie Šiškina lācīši :mrgr:
-
Es par Klimtu vakar pēc atmiņas rakstīju. Šodien ilgi skatījos. Nekādi nespēju tur saskatīt ne tiekšanos pretī vīrietim, ne sargāšanu, ne saplūšanu. Drīzāk salūšanu. Tad jau Kivičs arī "sargā" - apžņaudzis roku ap kaklu. :D
Par Munka kliedzienu. Viņš nekliedz balsī, tas ir tāds izmisums un bailes, kad skaņa nemaz nevar izlauzties.
Nu es tur sejā bailes neredzu, pilnīgi nekāda. Kā Kalkins "Viens pats mājās" teatrāls (droši vien Kalkina poza ir gleznas citāts). Jā, fona krāsojums ir dramatisks un aktīvs, bet seja plakana, bez traģikas.
Bet tas ir tas, ko tur redzu es. Man parasti ar kritiķiem nesaskan. Un citēt "pareizo viedokli" nespēju.
Labi, es off no mākslas ar savu viedokli.
P.S. - Tur pēc vāzēm bija vēl gleznas? Domāju ka sakārtots tematiski, līdz galam neaizrullējos.
-
Kliedziena sejā es redzu bailes no tā,kas viņā pašā,melnās šausmas, kas nāk no nekurienes
-
Te pavisam citādas gleznas. Laikam negribētu. Nē, kādu tomēŗ gribētu, tādas fascinējošas
https://nl.pinterest.com/lilycorver/domenico-gnoli/
-
Interesanti, kā Gnoli grafiskais bestiārijs kontrastē ar viņa paša gleznām.
-
Klusā daba. Vai ne. Re kur pat Lieldienu oliņas ar... it, kā. Pieņemsim. Kaut gan diez vai, ja neņem vērā sezonai neraksturīgus ziedus. Jautājums tautai - cik dzīvniekus jūs tur redzat? Bet viņi tur ir. ;o)
-
Sunīti redzu, un tējkannā kaķa atspīdumu.
-
bingo :go_go:
-
Uz apakśtases kaut kāda kaza. Un tějkannas snīpis ir zilonis.
-
Tējkannā sēž kaķis. Vēl uz galda, kur zara aplis kādam acs, uz sērkoku kārbas arī kāds. Telefonā grūti saskatīt kas.
Vēl puķu un tējas glāzes apakšā kas ierūmējies un no metāla verķa iekšas kādam spīd acs.Uz olām arī kādi silueti.starp ziedien,arī atradu divas kaķa figūras.
-
Kazas, ziloņi un acis man nerādās gan :D
-
nezinu, kāpēc man tas bilžuks iznāca tik liels. Tai vietā, kur kopēju, bija mazāks. Sākumā man tā baltā ola patika, jo izskatījās, tāda perlamutrā krāsā uz tā visa rudā fona. Kamēr pētīju, ar kādiem toņiem tas ir sasniegts, pēkšņi ieraudzīju suni. Tas bija baigais pārsteigums. Tad atkal atgriezos pie tās baltās olas un tā, kā viņa atspīd tajā spīdīgajā tējkanna. Un tikai tad... ieraudzīju, ka tur arī kaķis atspīd. Un sākumā likās, nu bilde kā bilde. Tikai tā baltā ola ...
-
Tikai ar perspektīvu šaizes. :thinking:
Tējkanna plakana, glāze neregulāri apaļa, galds vēl citā leņķī (paralēlās malas ir reāli paralēlas, kaut gan būtu "jāaizveras")...
Bet par zvēriem - man tāpat kā Olgucim. Skatos, skatos, - ops! - suns!
-
Jā, suni ierauga pirmo, bet interesanta tā "pievienotā vērtība" :)
-
Man liekas, ka autors vienkārši rotaļājās ar to perspektīvi un viņas likumiem. Galds jau arī viņam tādā leņķī, ka jābrīnās kā tās olas turas. Iespējams, ka cilvēka acis pamana tās nesakarības un meklē vēl, meklējot atrod ko citu, tad pēkšņi uzduras sunim, karotei... kaķim. Un tas to darbiņu padara dzīvāku, tas iegūst vēl kādas dimensijas. Jo principā nav būtiski, vai "vilciens atiet no stacijas, vai stacija pazūd tālumā", galvenais, ka notiek kustība. Tas ir ļoti subjektīvi. Tāpat, kāda ir mēraukla tam, ka darbs ir izcils. Kā kuram, bet pārsvarā, atskaite sākas ar to, ka gribās ilgāk pie tā pakavēties.