Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: Mao 2014. gada 23. novembris, 18:14:21
-
Lūk tā, pripliļi - kartjina Repina.
http://www.adme.ru/svoboda-psihologiya/sindrom-tiotki-713460/
Синдром «тётки» - Подписаться на AdMe (http://www.adme.ru/svoboda-psihologiya/sindrom-tiotki-713460/#)
- Поделиться в Facebook (http://www.adme.ru/svoboda-psihologiya/sindrom-tiotki-713460/#)
- Рассказать ВКонтакте (http://www.adme.ru/svoboda-psihologiya/sindrom-tiotki-713460/#)
Автор — психолог Анастасия Красовская.
— О синдроме «тётки» вы не прочтете ни в одном медицинском справочнике. Хотя в жизни он обозначает вполне реальное явление: состояние уныния, ворчания, усталости, умноженное на потухший взгляд, асексуальность и нежелание мечтать. Эдакий коктейль негатива. И страдающих этим недугом, увы, среди нас очень много...
Как-то во мне завелась «тётка». Не сразу. Сначала она «забегала просто на минутку» к моей легкой, бесшабашной, но вместе с тем сильной, уверенной «внутренней девчонке». Происходило это в виде «откуда ни возьмись взявшихся» наплывов хозяйственности, стремления к уборке и стирке. Но самое главное — в виде ворчания на домашних, «что никому, кроме меня, в этом доме ничего не нужно». Но «внутренняя девчонка» быстро выдворяла засидевшуюся гостью. И всем опять становилось легко и весело.
Правда, после рождения сына, непрошеная гостья стала заглядывать ко мне все чаще, прячась под социально поощряемыми масками чувства долга и ответственности. После рождения дочери «тётка» переехала ко мне насовсем. Грубо и цинично. Со всем скарбом — грустью, хандрой, скукой, домовитостью и лишним весом.
Она провела ревизию в доме и жесткой рукой выставила за дверь девчоночий гардероб и совсем по-пелевински запретила носить туфельки на каблуках. Когда я робко предлагала зайти в магазин нижнего белья, «тётка» была неумолима: «Куда?! У сына нет комбинезона!».
С каждым днем она все смелее распоряжалась в доме, от чего дети реже стали смеяться, друзья — заходить в гости, а муж шептать на ушко всякие нежности. Но как-то солнечным весенним днем в моей «внутренней девчонке» что-то екнуло: жизнь стала просто невыносимой. Купив сапоги на шпильке и перекрасившись в огненно-рыжий цвет, я вышвырнула вон из своего дома злобную толстую хозяйственную «тетку» с ее борщами, брюзжанием, усталостями и чувством долга.
И написала для себя заповеди по борьбе с синдромом «тётки»:
Заповедь 1: Все делай с легкостью и любовью Как говорят философы, что внутри, то и снаружи. Если ты радуешься миру, наслаждаешься каждой минутой жизни, то и внешне становишься красивой, притягательной: и для окружающих, и для удачи. Твое хорошее настроение, словно круги на воде, распространяется на всех, кто рядом. Только «тетки» забывают, что у счастливых мам — счастливые дети, у счастливых жен — счастливые мужья.
Заповедь 2: Возведите дамские радости в ранг жизненно необходимых Помните песенку из фильма «Гардемарины, вперед!». «Умным родиться не хитрый секрет, Мужеский ум — либо есть, либо нет. Женская прелесть — другое, Дело оно наживное..» Так что же мы «наживаем», балуя себя различными женскими штучками — духами от Chanel, стрингами со стразами и годовой подпиской на «Натали»? Женственность! Шарм! Кокетство! Способность свести с ума! Никакой «тётковости». Только чувство, что ты еще ого-го. Независимо от возраста!
Заповедь 3: Я никому ничего не должна Чувству долга («я должна», «мне должны») стоит посвятить целый ряд психиатрии. Классика жанра: ненавижу готовить (стирать, убирать), но обязана. И вместо того чтобы попросту отказаться от нелюбимых дел, насилуем себя, раздражаясь на всех, превращаясь в озлобленную «тётку». Хотя «все» здесь ни при чем: они же меня не просили три часа угорать на кухне, чтобы порадовать их обедом из пяти блюд? От внушенного с детства убеждения, что без сытного борща муж сбежит, а дети умрут с голоду, нужно избавляться! Героиня фильма «Вам и не снилось» на занудство классной руководительницы: «Девочка моя, когда ты подрастешь, у тебя будет муж. Ты поймешь, как это хорошо, когда у человека есть чувство долга» отвечала так: «А по-моему, только любовь умеет всем управлять».
Заповедь 4: Мне все равно, что скажут люди. Главное — что о себе думаю я А о себе надо думать только хорошо. А если кто-то думает иначе — это его проблемы. О том, «шо люды скажуть», переживают только «тётки». «Девчонки» же, как кастанедовские воины, «ищут безупречности только в собственных глазах». Прямая спина, легкая походка, приподнятый подбородок: разве кто-то усомнится, что вы — богиня, благополучная, безупречная, счастливая женщина? Нет! И, кстати, меньше будут потом судачить.
Заповедь 5: Высокому каблуку и сексапильным нарядам даже с детьми на руках — да! Авоськам и бесформенным одеждам даже при отсутствии мужа — нет! Знаете ли вы, что самое большое количество помады используют... не угадаете! Женщины Арабских Эмиратов. Долго не могла понять — почему? Они же в парандже ходят! Оказывается, все просто! У нас женщины приводят себя в порядок, когда идут на улицу, на работу, в гости. При муже ходят в халатах, без прически, без косметики — в общем, сами знаем. А у них наоборот. Для людей восточные дамы может и не так прихорашиваются, зато дома — при муже и близких — выглядят как королевы. Золотое правило, не правда ли? Только «тётки» говорят «нет сил», «устала», «занята», «не хочется». «Девчонки» включают фантазию, листают «Камасутру», занимаются Тантрой, даосскими сексуальными практиками, арабскими танцами.
Заповедь 6: Женское предназначение — не обслуживать, а вдохновлять мужчину! Мой отец говорил, что от жен, которые отменно готовят и хорошо стирают рубашки, мужья не уходят. У него было три(!) супруги. Все прекрасно готовили и стирали... Он так и не понял простую вещь: домохозяйка и жена — это не одно и то же. Первая — озабоченная хозяйством, с черпаком и в переднике. Вторая — умеет «облагородить» быт, стать музой, источником вдохновения, семейным мозговым центром, в конце концов — всем, чем угодно — только не «тёткой»!
Заповедь 7: Я есть, и уже этого достаточно для радости! Другой такой нет и не будет ни-ког-да! Согласитесь, преступно чувствовать себя несчастной, убивать в себе повседневными, зачастую надуманными проблемами неповторимую индивидуальность и превращаться в зануду!
Выдворив непрошенную гостью, я стала вновь любить и радоваться, временами совершая сумасшедшие поступки и покупки. Могу потратить последние деньги в салоне красоты — без угрызений совести за полупустой холодильник. Муж лишь с притворным укором произнес: «Ох, эти женщины!» и влюбленно погладил мои роскошные рыжие локоны. Я спускаюсь в белых джинсах с детской горки вместе с сынишкой и рисую мелом на асфальте. Кто сказал, что взрослым женщинам этого нельзя? «Тётка»?! Я мысленно показываю ей язык и иду... кататься на роликах!
Источник: http://www.adme.ru/svoboda-psihologiya/sindrom-tiotki-713460/ (http://www.adme.ru/svoboda-psihologiya/sindrom-tiotki-713460/) © AdMe.ru
-
Labs!
Paldies, Mao!
Reizēm tādi puspajokam teksti tīri labi iedod jaunu dvašu!
Man nupatās "tante" visu dzīvi pārņēmusi. Pavisam jau neizdzīšu - būsim reālisti. Bet šādu tādu trakulību - vajag!
-
Ko tur noliegt, dazha laba"tante" shad tad apciemo, atziistu to eksistenci, dazhreiz nepamanu, ka shiis klaat. Dazhreiz paseezham mieriigi divataa, dazhreiz palamaajamies un izbljaustaamies. Dazhreiz shii fiksi pazuud, dazhreiz, izmantojot manu nogurumu vai modriibas zudumu, iekorteleejas eertaak un tad fiksi un stipri jaapadraudzeejas ar sevi, ar viirieshiem, ar draudzeneem, lai tante atceras, ka vinja ir TIKAI tante
-
Ja tantes nav vispār, ari nav labi. Tantei ir jāmāk visu aši izdarīt un savlaicīgi pazust miglā :)
-
Labi uzrakstiits
-
Ja tantes nav vispār, ari nav labi. Tantei ir jāmāk visu aši izdarīt un savlaicīgi pazust miglā :)
Preciizi. Ar radiem jaadraudzeejas gudri
-
Ja tantes nav vispār, ari nav labi. Tantei ir jāmāk visu aši izdarīt un savlaicīgi pazust miglā :)
Super pateikts! Nevar jau būt tikai bērna prātā vien, "tantes" saimnieciskais tvēriens arī vajadzīgs. Tikai nedrīkst pieļaut, ka "tante" meitenīgo dzīvesdzirksti nogalē :coffee:
-
Esence ir proporcijās (ne tantes).
-
da bez tās tantes (vismaz skatā uz sadzīvi) arī gluži nevar.. ja tikai "ģevočka", māja drīz paliek tāda, ka ieiet riebJ. Līdzsvaru meklēju jau gaidem, bet nesekmīgi.
-
Saprotu viiriesha skatiijumu un piegaajienu.
Vinjhs gib redzeet un just meitenes vieglumu, bet ne vienmeer saprot, ka daudz ko reaali paveic tante :)
-
visp.. traukus mazgāt var arī "ģevočka", tikai nezkāpec tajā brīdī pārvēršos par tanti (kuru reāli ienīstu, un no kuras baidos)
-
Reizēm tā "tjotka" cenšas iekāpt pa logu, jo pa durvīm netiek iekšā. Bet līdz ceturtajam stāvam viņai pārāk augstu.
Galvenais, neaizmirst, ka nedrīkst pārcelties uz pirmo stāvu un turēt tur logus vaļā. :coffee:
-
Iztulkots:
https://gintafiliasolis.wordpress.com/2015/09/11/ka-mani-iemajoja-tante-%d1%82%d0%b5%d1%82%d0%ba%d0%b0/
-
Tā jau interesanti, bet kāpēc pie Veselības?
Konkrēts gadījums, nav anekdote.
Jaunā sieviņa ar "meitenes būtību" mājās lako nadziņus, sapošas, mazliet pagarlaikojas, atnāk vīrs, pārguris pēc darba, vēlas ko paēst.
Sieviņa noliek bļodiņu vīram priekšā, gaisīgi virpinot matu cirtas, saka-
- milij, mne kažetsja, etot salat uže skis...
Turpinājumā skandāls. Atstāstīja ģimenes onkulis, ar indīgu piezīmi, kādas tās sievietes mūsdienās :)
Protams, lielākoties , kā Minne teica, vīrietis vēlas redzēt meitenīgo vieglumu un lai tante būtu nemanāmi visu jau paveikusi :)
Līdzsvars ir pa vidu, kā vienmēr.
-
kāpēc pie Veselības?
Tēma ir n0 2014.g., kad laikam vēl nebija atsevišķi Pscīholōģijas sadaļas :) Paldies, pārvietoju.
Šodien ("pārskrienot" ar acīm) man pret daudziem punktiem tomēr būtu piekasīgi iebildumi :)
-
Man ir savs skatījums par vecuma alias tantuku izpausmēm. Savam dēlam saku, ka būšu veca, KAD sākšu nodarboties ar nūjošanu ;d un vākšanu (tobiš ārā nemest sū..... tipa saimniecībā var noderēt), pārstāšu ikdienā krāsoties,ejot ārā no mājas; uz teātri vilkšos kurpēs ar zemu papēdi, valkāšu tikai tādas drēbes, kuru garums ir zem ceļgaliem, nemitīgi dzīvošu atmiņās par skaisto jaunību un šķirstīšu foto albumus ;d,internetā došu priekšroku rakstiem par holesterīna līmeņa samazināšanu, uc brinumi, kas man, vismaz pagaidām, nav raksturīgi un jācer, ka nebūs vēl kādu laiku. :rofl:
-
Zdravstvujte, ja vasha tjotja...
-
Ar to novecošanu dažādi. Man māte komunicē un nūjo sev krietni jaunāku dāmu sabiedrībā.
Ar vienaudzēm neesot interesanti, par kaitēm vien runājot.
Man jau šķiet, tas ne no gadiem, bet no dzives uztveres atkarīgs.
-
Ar to novecošanu dažādi. Man māte komunicē un nūjo sev krietni jaunāku dāmu sabiedrībā.
Ar vienaudzēm neesot interesanti, par kaitēm vien runājot.
Man jau šķiet, tas ne no gadiem, bet no dzives uztveres atkarīgs.
Tāds fenomens kā psiholoģiskais vecums jau sen ir atklāts un tas nekorelē ar pases vecumu. Iespējams, ka Tava mammna jūtas jaunāka par tām jaunākajām dāmām, ar ko komunicē, bet nu nūjošana man tiešām šķiet viena samērā vecišķa padarīšana, un ir gana daudz citu sportisku aktivitāšu, ar ko trennēt savu ķermeni. Bet man nav nekas pret to, ar ko CITI nodarbojas, pirmīt es runāju par sevi un tikai. :)
-
Vēl pie tēmas par tantes sindromu un psiholoģ.vecumu. Reizēm man patīk sab.vietās vērot cilvēkus un nereti es redzu meitenes skolas jaunāko klašu vecumā, kas iet man par priekšu...un mani neatstāj sajūta, ka kaut kādā mērā daudzas no viņām jau tagad ir mazas tantiņas... :) ... spriežot pēc viņu sarunu tēmām un stila, gaitas un pārējā... ;) Iespējams, ka viņas audzina vecmāmiņas, kuras viņas neapzināti atdarina, iespējams, ka vēl kādi n faktori,bet katrā gad.interesanti. ;)
-
Negribu noliegt Tavu viedokli, bet man arī no ortopēda tika ieteikta nūjošana.
Man patīk, nejūtos kā tante. :)
-
Narcise -Pamēģini 45 - 60 min nonūjot ātrā tempā ar platu soli pa jūrmalas kāpām -droši, ka jutīsies kā totāla tante
-
Par nūjošanu neko nezinu, bet par vecmāmiņu audzināšanu ir vērojumi.
-
Un nūjošana absolūti neizslēdz krāsošanos, vai ko citu tāpat kā
aierobika, joga, kalanētikika, u.c.
Galvenais, jau ka tiek uzlabota veselība, un pie kājas,
ko par to domā citi.
Bet stāsts par tanti, jau par saīgšanu no ikdienas rutīnas, vai ko neizprotu?
-
Jā, tur tante domāta ne vecuma nozīmē. Un joprojām man ir iebildumi pret dažu punktu noskaņu.
-
Reizēm sajūtu sevī tanti.
Un tad es rīkojos dažādi - vai nu ļaujos tam un apzināti šodien esmu tante, jo zinu, ka rīt tā nebūs, bet šodien es sev to atļaušu :rofl:
Vai arī dzenu prom tanti un iekrītu otrā grāvī un kļūstu veca meitene :rofl:
utt :)
Reizēm man liekas, ka man ir 70 gadi, bet reizēm - ka 30.
Bet reizēm es sevī sajūtu ne tikai tanti, bet arī vīrieti, bērnu, lauvu un peli :rat:
-
Bet arī vecuma nozīmē, manu sajūsmu, izraisa ka cilvēks ko maksimums dara,
spēj, var, nu kā, piemēram, Vija Vētra, citi
apsmaida, un atzīst par labāku kluknēt dīvānā.
Un nekāda īgnuma un tantīguma. Dāma.
-
Dāma nekad nepārvērīsies par tanti. Bet vecās meitenes palaikam arī izskatās briesmīgi, tomēr tas tā, no malas skatoties. \jo ja viņas tā jūtas forši -kāda man daļa pasmīkņāt
-
Un ja runājam par cilvēku novecošanu, tad lielāks drauds par ķermeņa novecošanu ir smadzeņu novecošanās ,kas sākas ar galvas smadzeņu asinsvadu pārkaļķošanos u.c. pārmaiņām, kurām tad arī pakāpeniski nāk līdzi visas marasmātiskās īpatnības - atmiņas pasliktināšanās, aizdomīgums un bailigums (paranojālas iezīmes), palēlināta domāšana un runa, visādas uzvedības dīvainības, u.c. Lai tā nenotiktu, jāseko līdzi veselībai, bet galvenais -jāvingrina smadzenes -daudz jālasa, jāanalizē, jāmēģina iegaumēt, nevis visu pierakstīt, u.c. Bet tas, ka cilvēkiem dzīves laikā mainās intereses un hobiji, tas ir tikai normāli. :)
-
Tas ir saistīts. Smadzenēm būt formā palīdz arī ķermeņa nodarbināšana
-
Daļēji jā, bet pirkstu sīkā motorika gan spēcīgi ietekmē smadzeņu darbību. Tā ka dāmas, kam patīk rokdarbi - uz priekšu.
Bet iepriekš gribēju teikt drīzāk to, ka sievietes bieži mēdz satraukties par krunciņu parādīšanos sejā, bet nesatraucas, kas notiek ar smadzenēm...
-
Iespējams, man būs nepopulārs viedoklis. Drīzāk pārdomas par šo ne visai jauko posmu, no kura baidāmies - vecumu.
Un to nevarēs atvairīt ar sportošanu, veselīgu ēšanu un krāsošanos.
Tāds amerikāņu variants - izkrāsota 90-mit gadīga bārbija viscaur rozā ar mirdzošiem mākslīgajiem zobiem ar diez vai sanāks.
Kaut kad sen paziņa teica - bijusi pie rada ASV, ar smagu diagnozi slimnīcā, finiša taisne, "bet iedomājies - sanāk radi tai slimnīcā ap viņa gultu, visi tikai joko un smejas, nav tā drūmi, kā pie mums..."
Kāpēc man jau toreiz likās, ka arī tas nav cilvēcīgi, nez vai ar smiešanu var apklusināt iekšējo vientulību, sāpes. Varbūt tas cilvēks vēlas tapt klusi mīlestībā uzklausīts?
Bez lieka skaļuma, lai laiks visu pārdomāt.
Kaut kur netā bija jautājums - kāpēc vecākas sievietes bieži nēsā lakatiņus, kāpēc nevarētu valkāt koķetu cepurīti? Redz kā, cik kaitinoši, ka kāds uzskatāmi atgādina, ka šāds posms pienāks visiem un nemaz necenšas to slēpt. Izvērsās diskusija, ko un kā vajadzētu valkāt vecākiem cilvēkiem, līdz viena pavisam vienkārši pateica - vecākiem cilvēkiem bieži sāp ausis, nevēlas, lai vējš sapūstu.
Sāpošas kājas necieš augstus papēžus. Varbūt vēnainas kājas slēpj zem gariem brunčiem.
Ja sāp, droši vien grūti būt jaukam un smaidīgam, atvērtam un pozitīvam.
Manos laukos aizgāju uz attālāku kaimiņu sētu pēc lauku labumiem. Saimniece -trausla, ļoti slaida sieviete, mūžam kustībā. Māksliniece un tik skaisti viņas darbi iederas ainavā. Šoreiz nāk pretī ar kruķiem un saprotu, ka tā nav vienkārši lauzta kāja. Pēkšņi apjaušu, ka man tik ļoti gribas, lai viss būtu, lai saglabātos un turpinātos.
Un man pilnīgi vienalga, cik viņiem gadu, kādas drēbes valkā, vai piekopj veselīgu dzīvesveidu, vai mēdz satraukties par savām kaitēm un vai sastrādātās rokas kaut reizi mūžā redzējušas manikīru.
Jo viņi - šie cilvēki man apkārt rada harmoniju. Viņi paši ir daļiņa no dabas un viņu esībai ir dziļa jēga. Tīrs pagalms, appļautas ceļmalas, laikus apkopti un apstrādāti lauki, puķu dobes pie dīķa, nogāzē kuras pirtiņa, gailis dziedās 5.30.
Kā manai mīļajai tantei, kuras vairs nav - no smagajiem kolhoza darbiem smagi deformētām rokām un kājām un reizēm viņa teica - man bija divi brāļi, nu kāpēc sanācis tā, ka tagad man vienai ar visu jātiek galā?
Lauku māja kalna galā un nogāzi viņa pati regulāri pļāva ar izkapti. Senas mēbeles, austi grīdceliņi, balts galdauts. Visa māja ieskauta puķēs. Tāds miers un harmonija.
Reizēm teicu - nu kā tev viss tik brīnišķīgi zied, kur vien pieskaries, bet man nesanāk? Viņa atbildēja - tāpēc, ka tu visu laiku skraidi apkārt.
Jaunībā priecīgs prāts ir arī no hormoniem - prieka hormonu pārbagātības. Uz vecumu visi (-as) esot īgni un kašķīgi. Nu tādas tantes un drūmie onkuļi.
Nu jau zinu vairākus, kas līdz pusmūžam bijuši tik dominatīvi, šerpiem raksturiem un nu kļūst piedodoši, saprotoši, it kā visam meklē izlīdzinājumu.
-
Es sho raxtu tveeru citaadi... vb taapeec, ka tobriid tas norezoneeja manii... jo tante bija manii ieliidusi par agru... nu censhos sho izdziit ;)
-
Paga, paga... ne jau kārtības mīlestība nosaka tantīgumu, bat gan vēlme ieviest kārtību tikai tāpēc, ka tā pieņemts, padarot sevi teju par cietēju.
Kamēr cilvēks kaut ko dara, tāpēc ka viņam patīk, nevis tāpēc, ka tā vajag, jo ko citi padomās, tantes viņā nav.
Un, manuprāt, cilvēks tiesīgs saglabāt košumu arī vecumā - grib, la krāsojas, lai valkā viscaur rozā, ja viņam pašam tas sagādā prieku un viņš tā jūtas labi. No vecuma neaizbēgt, bet kāpēc to uzsvērt?
-
Nu, dažreiz tantes apgrozās onkuļu sabiedrībā. Pat, ja onka domā, ka ar viņu viss štokos, tik tā sieva tāda nekāda paliek ar gadiem. Palūkosimies. Onkam savi vaļasprieki diezgan pirmajā vietā, alus vēderiņš (stāsts ne par vēderiņu), naudas attiecīgi kopīgiem dzīvesbiedru pasācieniem ne vienmēr pietiek, a mūslaiku femīnajā sabiedrībā, lai tak sieviete protas pati iznest arī miskasti vai atstiept pārtikas maisu, plus vēl piezvanīsim pa telefonu, pasūtīsim, lai atstiepj arī lielos Mangaļus, ā un vēl, lai tak apskatās, lai ir tieši pie pusgāzētie, ja, nevis kaut kādi tur. Tad tante aizstiepj un atstiepj, pārnāk mājās, a tur bērns prasa ēst un uzmanību, onkam savukārt futbols, ko padarīsi, svēta lieta, tante noliek maisus, stājas pie plīts. Vakarā, jā, hmm, nu kāpēc gan tā sieva par tanti kļuvusi un ne uz ko vairs nepavelkas, vakars taču tikai nupat iesācies. Tante tikmēr jau aiz visa pa dienu notikušā pusvienaldzīgi parasuta plecus un iemieg, tikko uz spilvena galvu uzlikusi.
Plus, pie tā visa, maza niansīte. Ja tante ir izdevīga attiecīgos brīžos, teiksim, laiku pa laikam, kad savajagas, tad onkam galu galā bieži vien paliek pēdīgais vārds un taisnā tiesa, tāpēc ka enerģijas ta tā pavairāk, ja pasēž pie futbola, ierauj un vēlāk uzdzer minētos Mangaļus. Un onka jūtas taisnprātis. Re kā veiksmīgi noraksturoja. Trāpīgi uzlika treknos punktus uz i. A tante... Nu, tante, tā tur, mazliet iesvīdusī, kurai uz spilvena vaigs ar nedaudz ieburzījies, ir tāda nekāda palikusi, ja.
P.S. Uzreiz atvainojos par rusifismu ("a" lietošanu tekstā) un visai vaļīgo valodu! Tā nav man īpaši tuva valoda, un nav īpaši daudz vēlmes šādi izteikties, bet retu reizi mazliet aizdod visas tās psiholoģiskās ieskices. Kā arī, tas, ka izteicos, nav garantēts, ka izteikumi raksturo manu pašas dzīvi. Kaut gan, kas zina, varbūt arī kaut kas tajā ir. Vienkārši stāsts, kapeikas otra puse, būs arī par onkām, čomiem, večiem, ne tikai par meitiešiem, sievām, tantēm.
-
Un pēc visa iepriekšminētā, onka šā kā tā nav apmierināts un
ir saīdzis neapmierināts rūklis,
a tantei nav laika pat saīgt, jārosās... ;)