Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Tēmu iesāka: Trix 2020. gada 23. decembris, 18:17:11
-
Kāds kādreiz te zilos pieminēja, bet ne īstajā kontekstā. Tātad šeit kāds šos ir gatavojis. :D
Man tagad dilemma. Iemest cepenē ar visu mizu - besī priekš sīčiem pēc tam mizot, nagus apsvilinot. Iemest katlā ar visu mizu - tas pats besis. Vārīt mizotus nozīmē barot kompostu - tos blāvi pelēkos ēdu tikai es un, labākajā gadījumā, vīrs, pieejot procesam kā protoplazmas uzņemšanai.
Vienīgais reālais variants - mizotus sapīčkāt folijā un samest cepenē, bet vai nekļūs pelēki? Vienreiz laikam tā cepu, bet īsti neatceros ne faktu, ne rezultātu.
Paralēlais jautājums - cik ilgā laikā vidējs kartupelis nekļūs par ogli pie 200 grādiem (šoreiz paātrinātā cūkas realizācija, parasti cepu ap 175, tad vienalga, cik ilgi cepināties).
-
Var taču kārtīgi nomazgāt, sagriezt šķēlēs vai daiviņās, cept un ēst ar visu mizu :?:
Jo lielāks kartupelis, jo ilgāk jācep. Lai paātrinātu procesu, es vāru kartupeļus kādas 7-10 minūtes, tad sagriežu un lieku cepenē.
-
Pietiekami defektīvi, bet tumšajiem zem mizas tā īsti neredz. A man princīši, kas var, uzraujoties uz kaut kā neēdama, iestāties šķērsguļā un paziņot, ka šitos neēdīs. :D Mizotus var normāli atdefektot.
Laika ziņā man vienalga, tāpat tā cūka cepenē tusēs, kamēr mīksta, kartupeļiem arī pietiks. (Bet šitos variantus piefiksēju! Paldies!)
Besī mana caurā galva... :D Atceros, ko skolā mācījos un kādus podus gāzu, bet neatceros, ko ar kartupeļiem pirms pāris mēnešiem darīju... :D
Ai, labi, riskēs mizotus, pēc tam iemetīšu ziņu, kas sanāk.
-
Savus esmu mēģinājusi tikai cept uz pannas šķēlēs kopā ar ikdienišķi baltiem/dzelteniem - atšķirību īpaši nejutu, izņemot - mizojot bija blīvi, līdzīgi svaigām bietēm. Rīt plānoju uztaisīt biezputru, jo šķirnes raksturojumā minēts, ka tam ideāli piemērota. Tad redzēs, kas sanāks :)
-
Ar ēdieniem priekš bērniem vienmēr ir nianses.
Es biju iemācījusies izdomāt eksotiskus nosaukumus ēdieniem, tad ēda.
Piedod, Trix, es zinu, ka neko nepalīdzēju.
-
:D
Ai, da es jau atrisinājos. :D
Pamizoju, pamizoju, paskatījos pulkstenī... un otru pusi sapakoju nemizotus. :D
Bildes nesolu, nav ne interjers, ne daiļi trauki... Par rezultātu pliku info gan iemetīšu. Ja nu kādam noder.
Parasti, slinkumu lāpot, (dzeltenos) es samizoju, pāršķeļu, iesmērēju sviestu, pakaisu sāli, ietinu folijā un salieku cepamtraukā. Cepenē iekšā, kur jau gaļa maisā blakus traukā, un aizmirstu, līdz cepene sāk bļaut. Dzeltenajiem vienalga, kas sanāks, sliktāk nebūs. Pie katla jāstāv, šitie paši cepas.
Zilos, kad dabūju, es paeksperimentēju, kas būs, ja vārīs mizotus - patiešām neglīti un neapetītlīgi pelēki. Sīči šķobījās un rija sausu maizi. :D Ar mizu vārītiem krāsa smuka, bet garša kā jau ar mizu vārītiem (ir atšķirības), tos mazais neēda, jo negaršojot, lielais knakstījās. Šogad es laikam sametu cepenē pa savam, tikai neatceros, mizoju vai ne. Ņergas paaugušies, šogad ēd un priecājas. :D
Mangust, ja cep šķēlēs, viņi nekļūst pelēki? "Zaļi" ceptie kartupeļi mums iet uz urrā, zilos gan neesmu mēģinājusi, tikai atcept kaut kādus vārītos.
Spārka, a vot manējiem labāk nepiedāvāt neko ārpus rāmjiem, īpaši mazajam, tas izcili kaprīzs. Parastu kartupeli ar sāli nosauksi par rāceni garšvielās vai kovboju ēdienu, tak neēdīs ne sitams. :D Pat pagaršot nevar piespiest. Viņam viss ir ar kaut kādu laika aizturi. :D Lielais jau gadus 4 rij sušus un laizās, mazais principā spļaudījās, tikai šogad beidzot pamēģināja, tagad arī rij. Un tā ar visu, ieskaitot rosolu, krabju nūjiņas un slēpošanu. :D
-
Spārka, a vot manējiem labāk nepiedāvāt neko ārpus rāmjiem, īpaši mazajam, tas izcili kaprīzs. Parastu kartupeli ar sāli nosauksi par rāceni garšvielās vai kovboju ēdienu, tak neēdīs ne sitams. :D Pat pagaršot nevar piespiest. Viņam viss ir ar kaut kādu laika aizturi. :D Lielais jau gadus 4 rij sušus un laizās, mazais principā spļaudījās, tikai šogad beidzot pamēģināja, tagad arī rij. Un tā ar visu, ieskaitot rosolu, krabju nūjiņas un slēpošanu. :D
Ā, lūk, interesanti. Mēs jau tā kā zinājām, ka bērni ir dažādi :mrgr:
-
Īsti uzmanību nepievērsu. Šķiet nebija tik lillīgi, bet galīgi pelēki arī nē.
-
Tātad rezultāts (nu, bāc, pati uzdod jautājumu, pati atbild, - toč dura!) :D
Ja vāra ūdenī, tad būs pelēki. Ja cep cepenē (vismaz par individuāli folijā tīstītajiem to varu apgalvot) - bez ūdens, saprotams, - nav starpības, vai mizoti, vai nemizoti. Ne krāsa atšķiras, ne pārāk pamanāmi garša. Ja nemizo, tad viss labums, kas zem mizas, arī paliek klāt (tur ir plāns, ļoti violets slānītis, ja nomizo, tad kartupeļi izskatās bālgani, bet gataviem krāsa ir atpakaļ vietā). Tik vien, cik jāķēpājas ar mizām, ja neēd ar visām. Secinājums - tātad es iepriekš mizoju, jo to ķēpu ar mizošanu uz šķīvja neatceros. :D
Tātad arī uz pannas ceptie nebūs pelēki, jo krāsa neizvārīsies ārā.
Un tie divi tirliņi, kas pagājušajā gadā neēda principā, šogad apgalvo, ka zilie garšojot labāk par dzeltenajiem. :D
-
Rīt vai parīt atskaitīšos par lillā kartupeļu biezeni. Vai būs vai nebūs lillā :D
-
Rīt vai parīt atskaitīšos par lillā kartupeļu biezeni. Vai būs vai nebūs lillā :D
Nebūs spilgts. Pelēks caur zilo filtru :D
-
Mangust, es mēģinātu vārīt ar mizu, tad lobīt un spiest biezenī. Citādi toč būs pelēka putra... :( Neizskatās garšīgi nemaz.
-
Kas būs būs - mazu bērnu nav, kas varētu protestēt. :)
-
Mizotus var ielikt cepammaisā un tad vārīt, lai krāsu biezenim saglabātu.
Bet jau rakstīju, man sajūsmu tie kartupeļi neradīja, lai nu cik veselīgi neskaitītos. :)
-
Bet jau rakstīju, man sajūsmu tie kartupeļi neradīja, lai nu cik veselīgi neskaitītos. :)
Nu, man iedāvināja pārīti eksperimentam, iestādīju, un šie izauga, nenosprāga. Ja jau nesprāgst, tad lai aug tālāk. :D Kāda starpība, ko ēst. Vienīgais - jāpiedomā pie gatavošanas.
-
Es jau neko nepārmetu un nav jātaisnojas. Es arī vienreiz iegādājos izmēģināšanai. Bet man kkā ne garša, ne krāsa tomēr ne visai. Bet mēs kartupeļus ne pārāk bieži ēdam pēdējā laikā, varbūt reizi nedēļā sanāk.
-
Mani acīmredzot cita šķirne (pirkta Bulduru siltumnīcās), jo vārīju mizotus un palika lillā. Vienīgais - vārot neliku sāli, bet nezinu, vai tas ko maina. Atcerējos tikai, ka bietēm arī neliek.
-
OOOOO! Smuki!
Man tikai šodien rosols šizīgais - ar ziliem kartupeļiem!
-
Es siļķei kažokā arī pieliku, bet tur bietes visu krāsu noēdīs :)
Pēc garšas nekas sevišķs, vai arī nespēju nianses uztvert.
Šķirne saucas Violet Queen, kartupeļi nelieli, iegareni
-
Tā varētu būt, ka šķirne. Man biezenis bija tipisko ceriņu lv krāsā, kaut vārīju ar mizu un tad stampāju biezputrā. Arī gareni, bet pašiem par sevi garša ne visai, pliekana, tādi ūdeņaini. Sāli vārot nekad nelieku. Un arī vārot ar mizu zem tās bija kādu pusotru milimetru pelēka josla.
-
Viņi Latvijā esot kādas 3 šķirnes, bet, godīgi, es nezinu, kuri man ir.
-
Mani acīmredzot cita šķirne (pirkta Bulduru siltumnīcās), jo vārīju mizotus un palika lillā. Vienīgais - vārot neliku sāli, bet nezinu, vai tas ko maina. Atcerējos tikai, ka bietēm arī neliek.
Vārot bietes nekad neliek sāli, kartupeļiem gan liek. Vārītu biešu ēdieniem ( salātiem) sāli parasti nelieku, jo naf vajadzība ( siļķei kažokā pietiek ar sāli, kas siļķē).
-
Bietes un sāls sen pārbaudīts praksē - bija negaršīgas, toties labi atmiņā iespiedās fakts :)
Un, ja reiz kartupeļi biešu krāsā, nospriedu - nelikšu šiem arī :D