Sarunu forums

Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: nakata kngs 2020. gada 30. decembris, 10:59:56

Virsraksts: Stendāla sindroms
Rakstīja: nakata kngs 2020. gada 30. decembris, 10:59:56
Ilgi nevarēju izlemt, kurā foruma sadaļā - mākslas vai veselības ierosināt parunāt par šo sindromu! :)       
Izvēle krita par labu veselībai, lai padarītu šo sadaļu jautrāku(?), mazāk biedējošu (?)....visas tās nelaimes tik drūmas ...     
Ok, tad kādi viedokļi par šo Stendāla sindromu, kas piemeklē, galvenokārt, tūristus ....hmm, Nāra? :mrgr:     
Tā ka vidējam latvietim, pie kuriem pieskaitu arī sevi, nav nekādas nojēgas par šo sindromu, tad pievienoju vispārizglītojošu tekstu, kas bija sarakstīts par godu mūsu Mākslas muzeja atvēršanai pēc kapitālā remonta -   http://dienasmirklis.blogspot.com/2015/ (http://dienasmirklis.blogspot.com/2015/)   

Varam par šo parunāt? :)
Virsraksts: Atb: Stendāla sindroms
Rakstīja: Mangusts 2020. gada 30. decembris, 11:17:56
Laikam esmu pārāk nejūsmīga, t.i. imūna :)
Virsraksts: Atb: Stendāla sindroms
Rakstīja: Spārka 2020. gada 30. decembris, 11:22:32
Ne gluži sindroma līmenī, bet esmu stāvējusi Ermitāžā pie Rodēna "Amors un Psihe" un netikusi prom.
https://www.hermitagemuseum.org/wps/portal/hermitage/digital-collection/06.+sculpture/53751
Virsraksts: Atb: Stendāla sindroms
Rakstīja: nakata kngs 2020. gada 30. decembris, 11:49:39
Ne gluži sindroma līmenī, bet esmu stāvējusi Ermitāžā pie Rodēna "Amors un Psihe" un netikusi prom.
https://www.hermitagemuseum.org/wps/portal/hermitage/digital-collection/06.+sculpture/53751 (https://www.hermitagemuseum.org/wps/portal/hermitage/digital-collection/06.+sculpture/53751)
tas tak Rubensa sindroms!  :in-love:     
"Rubensa sindroms
   Gandrīz šķiet, ka Itālija ir tikpat bagāta ar sindromiem kā ar mākslas darbiem...Cita pilsēta, cits sindroms.
     Romas Psiholoģijas institūta speciālisti 2000. gadā publicējuši novērojumus, ka slavenu vecmeistaru mākslas darbu aplūkošana izraisa seksuālās enerģijas pieplūdumu, un paspējuši to nokristīt par...Rubensa sindromu, jo tieši šim flāmu gleznotājam ir raksturīgi mākslinieciski jutekliski atainoti akti. Saskaņā ar institūta publicēto -  20% no muzeja apmeklētājiem ir iesaistīti 'erotiskos piedzīvojumos'. "
Virsraksts: Atb: Stendāla sindroms
Rakstīja: kvadra 2020. gada 30. decembris, 11:59:55
Es laikam par biezādainu priekš tādiem sindromiem - neesmu jutusi ne Stendāla, ne Rubensa  :blushing:   :mrgr:
Virsraksts: Atb: Stendāla sindroms
Rakstīja: nakata kngs 2020. gada 30. decembris, 16:03:40
Nu, to Stendāla sindromu ar neesmu izjutis...cik esmu bijis Luvrā, tad mani drīzāk nogurdināja tie tūristu pūļi...Mona Liza tur tālu pie sienas, kaifa nekāda...es patreiz cenšos izfantazēt, kas mani varētu novest līdz stendālam...nu, varbūt vēl izdomāšu.... :mrgr:
Virsraksts: Atb: Stendāla sindroms
Rakstīja: kvadra 2020. gada 30. decembris, 16:15:46
..es patreiz cenšos izfantazēt, kas mani varētu novest līdz stendālam...nu, varbūt vēl izdomāšu.... :mrgr:
Padomāju - iespējams, dabas vai dzīvnieku skati varētu. Tie mani spēj fascinēt. Māksla ne.
Virsraksts: Atb: Stendāla sindroms
Rakstīja: Spārka 2020. gada 30. decembris, 16:46:29
Tur vēl jānošķir - katarse, kas laikam ir normāls psihes stāvoklis, vai sindroms :)
Virsraksts: Atb: Stendāla sindroms
Rakstīja: dip 2020. gada 30. decembris, 17:29:48
Stendāla un Rubensa sindroms - divi vienā - viennozīmīgi no dabas. Saullēkts. esība dabā. Saplūsme.
Virsraksts: Atb: Stendāla sindroms
Rakstīja: Broms 2020. gada 30. decembris, 18:36:08
Padomāju - iespējams, dabas vai dzīvnieku skati varētu. Tie mani spēj fascinēt. Māksla ne.
Man tāda svētlaimes sajūta pielavijās Gruzijā.
Nojume kalnu upes krastā un mēs ar sievu divatā malkojam vīnu. Uz visām pusēm tikai kalni.
... un nav vajadzīgas nekādas sarunas - klusējam par vienu un to pašu.
Domas tā kā ir, tā kā nav.  Kaut ko gribas pateikt, bet jūtu, ka nevaru.
Man vārdu krājums pārāk trūcīgs, lai tos gleznaini savienotu un  aprakstītu sajūtas :)
Virsraksts: Atb: Stendāla sindroms
Rakstīja: fiasko 2020. gada 30. decembris, 20:38:01
Katarses sajūta piedzīvota Prado muzejā pie El Greko gleznām. Pilnīgi. Ne tik ļoti, bet līdzīgi bija arī otrreiz tur esot.
Un dienvidjūras krastos, kad ir pa īstam silti un labi.
Virsraksts: Atb: Stendāla sindroms
Rakstīja: Raimonds1 2020. gada 30. decembris, 20:49:44
https://www.youtube.com/watch?v=8UXircX3VdM (https://www.youtube.com/watch?v=8UXircX3VdM)

https://www.youtube.com/watch?v=7jMlFXouPk8 (https://www.youtube.com/watch?v=7jMlFXouPk8)
mūzika
Virsraksts: Atb: Stendāla sindroms
Rakstīja: tuk 2020. gada 30. decembris, 20:54:44
Stendāla un Rubensa sindroms - divi vienā - viennozīmīgi no dabas. Saullēkts. esība dabā. Saplūsme.

Stendāla un Rubensa sindroms kā pētījums attiecas vienīgi uz mākslu.
Ak, nu kur tik kurš nepiedzīvo katarsi, orgasmu un vēl ko tamlīdzīgu...
Virsraksts: Atb: Stendāla sindroms
Rakstīja: dip 2020. gada 30. decembris, 22:34:08
Točna, kļūdījos. Šķiet, ka par mākslas darbiem neesmu jūsmojusi.
Virsraksts: Atb: Stendāla sindroms
Rakstīja: sanda 2020. gada 31. decembris, 17:55:51
Iekopēju no nakata dotā linka:
'' Dažs psihiatrs pie sindroma izpausmēm pieskaitījis arī personu pārāk emocionālu dabas skaistuma uztveri (piemēram, brīnišķīgu saulrietu). Ietekme, kaut arī īslaicīga, dažreiz tomēr ir tik spēcīga, ka bijusi nepieciešama medicīniska iejaukšanās." Tad veltījums tiem dažiem psihiatriem.

Selekcija ir kaut kas starp dabu un mākslu.
Bijuši  gadījumi ar ziediem, kurus ieraudzīju, nopirku un dāvināju sev.
Vienā iesaistīta  tā, ko uzskata par ziedu karalieni, skatījos stundām. Nespēju palaist garām mirkļus no rozes ziedēšanas.  Nu, pavisam banāli, bet tā bija sevišķa.
Nogrimu īrisu zilajā tonī, ilgi.  Tiem vienas dimensijas trūka vai vienas bija par daudz.
Viens no vecvectēviem  bija muižas dārznieks, laikam imūns.

Dāvinātais falenopsis (orhideja) podā  noģība no lielas tulpju buķetes, kuru noliku blakus. No rīta atradu šo ar diviem novītušiem ziediem, trešo pusvītušu, pats aizdomīgs. Nošķīru tulpes, trešais pusvītušais atdzīvojās, pats arī. Stendāla sindroms?

Reiz redzēju jaunu skaistu briežu tēviņu  lēcieniem šķērsojot ziedošu lauku meža vidū. Kāju gali tik slaidi, tik viegli pievilkās pie spēcīgā ķermeņa un pēdējais lēciens – galva ar ragiem lepni augšā, priekškājas pievilktas kopā, pakaļkājas iztaisnotas. Šo pozu viņš fiksēja, jeb laiks apstājās. Briedim nebija svara, viņš lidoja.
Man mainījās sirdsdarbības ātrums, ja cilvēkam ar sirdi un asinsvadiem kaut kas nav kārtībā...Siluetu zīmējumos un ģerboņos ar šo pozu dažreiz ir daļa no tā iespaida.