Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: dip 2021. gada 10. janvāris, 10:41:36
-
Nauda, vara, sievietes/vīrieši (mīlestība). Kas jums ir vājais punkts? Ko iegūstot, mainītos raksturs. Vai arī nemainītos, bet izpaustos visā savā krāšņumā.
Man tā nauda nebūtu. Es tā domāju. Jo laikam nemaz i nezinātu, ko darīt ar lielu naudu.
Vara? Hm. Es laikam būtu diktatora tips. Bet faktiski ceru, ka vara mani nogurdinātu.
Paliek mīlestība. Jūtas. Arvienvārdsakot - širmis aizbrauc.
-
Nezinu.
Ļoti lūdzu Dievu, lai tad, kad man no gaisa nokristu mega nauda, neierobežota vara un visas citas kaislības, baudas utt., neaizmirstu man iedot arī veselo saprātu.
P.s. nekad neuzticos tiem cilvēkiem, kuri spēj apgalvot, ka viņi kaut kādā vēl tikai iespējamā situācijā konkrēti ko darītu, vai konkrēti nedarītu...
-
Vājais punkts, šķiet, neviens no šiem.
Un, liekas, ka raksturs izpaustos labākā veidā, jo izzustu daži bloki
-
Mīlestība izdala endorfīnus, kas kupē problēmu radīto diskomfortu.
Nauda kupē nabadzības radītās problēmas. Ne mirkli nešaubos, ka tādu bagātības radītu problēmu cilvēkam ar smadzenēm nav. Vismaz man nebūtu. Nauda nav mērķis, nauda ir līdzeklis mērķu sasniegšanai.
Vara - nezinu, man nekad nav bijusi. Varbūt pat gribētu, bet tikai kopā ar spēju telepātiski ietekmēt cilvēkus. Pasaule noteikti kļūtu labāka. Ā, nu, zagļiem būtu grūti, jo zagt vairs nevarētu un negribētos, bet bērni ēst prasītu.
Man droši vien raksturs tikai uzlabotos.
-
Parasti iegūstot varu raksturs sabojājas. Ir bijis milzums diktatoru kas sākuši ar vislabākajiem nodomiem.
-
Parasti iegūstot varu raksturs sabojājas. Ir bijis milzums diktatoru kas sākuši ar vislabākajiem nodomiem.
[/quote
Raksturs sabojājas? Vai arī atklājas?
-
Nu kas tad ir vara - spēja ietekmēt cilvēku uzskatus, rīcību. Zināmā mērā jau tā ir katram kkādā mērā. Nu man ir gan vara, gan nauda, gan mīlestība. Kā var būt citādi normālā ģimenē :?: Pārbaudījums varētu būt kāda pārmērība ar kuru jātiek galā, bet neesmu galējību cilvēks ar Napoleona sindromu, tā ka šis pārbaudījums nedraud. ;)
-
Gan jau tiem, kuri raujas pie neierobežotas varas, jau ir kāda "patoloģija" raksturā, tāpat tiem, kuriem iztrūkst sāta/mēra sajūtas mīlestībā vai bagātībā. Gan jau bērnībā tam visam saknes.
-
Nu, manā skatījumā, nauda nav vājums, bet līdzeklis, kāda mērķa sasniegšanai. Vai arī mēraukla, kas parāda, cik daudz enerģijas izlietots. Nepietiek, tātad vēl neesi nopelnījusi. Vai arī mērķis nav tavas piepūles vērts. :banhead:
Vara? Kāds tur nahren vājums... Vispirms, ja tu pie tādas tiec, tā aizņem pārāk daudz laika no tavas dzīves. Manā gadījumā, cik bija tas gods, tad esmu štruntīgs darbu vadītājs. Vienkārši uzticos tikai sev, vienalga viss ir jāpārbauda un tāpēc, labāk izdarīt pašai... jo par rezultātu atbild darba vadītājs. Vienā vārdā, man nafig ko tādu vajag :thinking:
Mīlestība? Kāds tur vājums? Vairāk tāds maigs jūtu virpulis, kur cilvēks parasti nojauš lietu patieso būtību, bet ļaujas līdz brīdim... nu kad vairs nevar vai arī nevajag. Tad vēl kādu laiku dzīvo no atmiņām un sapņo, reiz piedzīvot ko līdzīgu. Līdzīga, protams, nebūs, bet ai kā gribās. Nu tas nav vājums, vairāk atkarība. Gribās vēl reiz to jūtu trakumu, nu kad jumts aizbrauc un tu tam līdz. Tas nav vājums, vairāk dullums. Un tava izvēle
no maniem vājiem punktiem, redzu tikai vienu- es pārāk daudz sev ļauju, nu tai ziņā, ka neko neaizliedzu. Nē nu šad tad pieslēdzu smadzenes un maigi saku,- Olguci, tev to nevajag. Parasti, nostrādā.
-
Cik visi cēli. Es paņemtu naudu
-
Cik visi cēli. Es paņemtu naudu
Lieliski. Pasapņosim. Tev ir 100 miljoni. Ko darīsi?
-
Cik visi cēli. Es paņemtu naudu
Tēmas autore jau nejautā ņems vai neņems, bet kurš mainīs raksturu - vara, nauda, mīlestība. :)
Es arī balsotu par mīlestību, jo tās ietekme ir vislielākā, gan pozitīvi, gan negatīvi.
-
Lieliski. Pasapņosim. Tev ir 100 miljoni. Ko darīsi?
ja reno būs 100 muljoni, tad visi radi viņu mīlēs vairāk kā patreiz, un vara arī pār tuvāko rajonu būs ...tāpēc ņemt naudu ir sakarīgs lēmums! :mrgr:
-
Grūti iedomāties, kā mīlestība varētu cilvēku mainīt uz negatīvo pusi :scratch: Pēc varas nekad neesmu tiekusies, man tā pati mendele, kas Olgucim - negribu atbildēt par citu lažām. Nauda - tur piekrītu tam teicienam, ka galvenais, lai tās pietiek.
-
Grūti iedomāties, ka mīlestība/kaisle mainītu cilvēkus uz negatīvo pusi? :alt: Es pat samulsu.
-
Grūti iedomāties, kā mīlestība varētu cilvēku mainīt uz negatīvo pusi :scratch:
Oi, cik filmu, romānu tieši par to... vottt iemīlas daiļavā un veco sievu noindē... domā tas pozitīvi? Un Raudupiete? Cik traku gadījumu mīlas dēļ... Nesaki vis... :D
-
..[size=78%] Nauda - tur piekrītu tam teicienam, ka galvenais, lai tās pietiek.[/size]
[/size]
[/size][size=78%]Jo vairak naudas, jo daudzāk vēlmju: lielāka māja, jaudīgāka mašīna, labāka medicīniskā aprūpe, labāka izglītība, lielākas investīcijas...uttt.[/size]
-
Neviens jau nesaka, ka būt turīgam slikti. Protams, lielākas iespējas. Runa vien par robežu - man ir nauda un tādēļ varu uzspļaut visam. Piemērus jau šeit pat redzam, visādas Hūtes, Mākoņvīri un Mottesveidīgie smējēji...
-
Lieliski. Pasapņosim. Tev ir 100 miljoni. Ko darīsi?
Iedomājies - neko. Saliktu pa vairākām Šveices bankām, piepirktu čupiņu bitkoinu, pabeigtu māju un nerīstītos, kad jānopērk kāds aparāts vai instruments. Un vēl adekvātu aukli varētu noalgot. Plus bērniem normāla izglītība. Pārējais lai grozās un vairojas tā vai šitā. Kāpēc ir tādas iedomas, ka viss tūlīt kaut kur jāiztērē? IMHO naudai ir jābūt, lai nesatrauktu ikdienas problēmas, nevis lai nauda pati sataisītu problēmas. Vismaz es sevī nekad neesmu ieraudzījusi vēlmi pēc aizvien jaunākas un krutākas mašīnas vai aizvien lielākas mājas. Lietas kalpo tikmēr, kamēr pilda savu funkciju, un tā arī ir lietu daba. Lietas kalpo cilvēkam, nevis otrādi.
Grūti iedomāties, ka mīlestība/kaisle mainītu cilvēkus uz negatīvo pusi? :alt: Es pat samulsu.
Vai maz gadījumu, kad nelaimīgi iemīlējusies būtne sāk mīlas objektu iebarot un iekarot, pa ceļam riebjot visiem, kas patiešām vai iedomāti stāv ceļā.
-
Nedomāju, ka nauda manu dabu sabojātu, tā drīzāk dotu iespēju izdarīt daudz labu lietu.
Vara? Arī ne. Faktiski es nealkstu pēc varas, tikai savas drošības sajūtas, bet tā, man šķiet, lielā mērā nāktu līdz ar naudu.
Ar mīlestību sarežģītāk - mazums kādas neprātības cilvēki sastrādā mīlestības apmātībā... Atliktu vien cerēt uz to, ka nav jau vairs 20 gadu un šodienas vecā, viedā :mrgr: kvadra aiz rozā brillēm sajēgu nepazaudētu.
-
Esmu sastapusi cilvēkus, kas kā saka, cgrazi v kņazi un uzreiz paļci veijerom... :)
Bet par to Trix minēto, ka nevajag labāku mašīnu... tas jau tā pamazām. Pēc sevis spriežu, ai, nu kādēļ pirkt akcijas preci, ja var atļauties to, kura patīk... tā soli pa solītim, pats nemaz nemani :) Vienkārši salīdzinu, kā bija kad gandrīz nekā nebija.
-
Grūti iedomāties, ka mīlestība/kaisle mainītu cilvēkus uz negatīvo pusi? :alt: Es pat samulsu.
Ai, es kaut kā savā naivumā pieņēmu, ka abpusēja mīlestība un bez šķēršļiem vecās sievas izskatā vai utml. Tipa, ja naudas un varas papilnam, aiz kam lai nebūtu laimīga mīlestība. Tad tur labākajā gadījumā varētu aiz matiem vecas trenuškas, halātu un matu ruļļus pievilkt :)
-
Bet par to Trix minēto, ka nevajag labāku mašīnu... tas jau tā pamazām. Pēc sevis spriežu, ai, nu kādēļ pirkt akcijas preci, ja var atļauties to, kura patīk... tā soli pa solītim, pats nemaz nemani :) Vienkārši salīdzinu, kā bija kad gandrīz nekā nebija.
Nez. Tas katram savs. Es zinu, kā bija, kad man bija daudz. Tāpat staigāju savos mīļajos džinsos, kamēr noplīsa, nevis piestiepu pilnu skapi no Palazzo Italia. Nu, jā, ik pa laikam datoru atjaunoju - bet arī piebāzu klāt iekšas, nevis mainīju pret jaunu, kamēr varēju nemainīt (t.i., kamēr vilka ātrdarbība) - riebj pārcelt visu. Tāpat telefonu lietoju, kamēr nosprāga, citi jau tačskrīnus pirka, es ar 5110 Nokiju staigāju, kaut gan varēju arī tačskrīnu ieviest. Mašīnu nobraucu līdz antīkam vecumam - jo besī pārgudra tehnika, un besī riskēt ar jaunām problēmām, ja zinu vecās un ar tām rēķinos. Mašīna ir transporta līdzeklis no punkta A līdz punktam B. Ar komfortu tik, lai tā nesagādā nepatīkamus brīžus.
Nē, nu protams, pie iespējas es pirktu normālu sieru, nevis pusjēlu akcijas siera erzacu, bet ne sieru ar zelta plāksnītēm un iesaiņotu Ķīnas zīda drāniņā.
Vienkārši zinu savus paradumus un tarakānus. Tāpēc es par sevi runāju.
-
Ar kaudzi naudu es izdarītos rāmu garu, man 100 milj nemaz nav vajadzīgi. Vara -tas tā slimīgi, vara ir arī bomzim pār savu bezzobaino piedzīvotāju
Mīlestība skan skaļi un tās vārdā bieži vien izdara lielāku ļaunumu nekā dēļ vienaldzības
-
Ir summas, kuras pārsniedzot, laime mēdz beigties
-
Nauda patīk. Bet, ja tas pārbaudījums nāk komplektā ar kāpšanu pāri saviem principiem, tad stulbi.
Vai vēlmes aug kopā ar iespējām, jā. Pārbaudīts uz savas ādas. Vai tāpēc atteikties no cilvēcības, nē. Bet arī, viss jau droši vien ir atkarīgs no tā, cik bezcerīgā situācijā dzīve iesviež. Kaut kādā brīdī jau ieslēdzas instinkti, viegli jau sprieduļot ar paēdušu vēderu, siltumā pie krāsaina telefona ekrāna.
-
Ir summas, kuras pārsniedzot, laime mēdz beigties
Nja... Nāk prātā kkur dzeltenajā presē lasītais par to, ka viena Latvijas miljonāra (vārdā nesaukšu) mazdēlam vairs nekāda dzimšanas dienas dāvana nespēj sagādāt prieku. Nabaga puišelis... Viss jau dzīvē ir bijis, gan Āfrikā medībās līdzi ņemts, ar gaisa balonu lidojis... Nu ko VĒL tādu varētu izdomāt, gatavā garlaicība... :m:
-
Tas nu tā, bet mēdz jau būt, ka dzīvībai draudi. Naktīs mierīgi nepagulēsi. :)
Vēl dzirdēti stāsti, ka dzīvo kā pēdējais nabadziņš, pēc nāves atklājas taukšķi nabadziņam. Viens jenķu paziņa, kuram īres nami vislaik devis atlaidi nabadzīgam večukam, pēc nāves pusļimona atklājās.
-
Man nekad nav bijis daudz naudas. Par ļoti daudz vispār nav runas. Ir bijis, ka jāknapinās pamatīgi.
Es laikam nemaz nezinātu, ko darīt ar lielu naudu. Bet daļu noteikti izlietotu labdarībai, kădam man tīkamam projektam. Pieměram, atkritumu văkśanas kustībai.
-
manuprāt, cilvēkam brieduma gados (tiem, kam pāri 40) ir tieši tik daudz naudas un varas, ar cik viņi spēj tikt galā. Daži, protams, tiek īpaši kārdināti
-
manuprāt, cilvēkam brieduma gados (tiem, kam pāri 40) ir tieši tik daudz naudas un varas, ar cik viņi spēj tikt galā. Daži, protams, tiek īpaši kārdināti
Es teiktu - pēc 50.
40 gados vēl darbojas kārdinājums :)
-
Nu nez... pensiju saņēmējiem varētu būt cits viedoklis :mrgr:
-
Nu nez... pensiju saņēmējiem varētu būt cits viedoklis :mrgr:
Pensionāri, protams ir cita kategorija, bet vienlaga - no plikas pensijas dzīvo tikai lūzeri... KĀDA vieglprātība - uz valsti paļauties... :rat: :rat: :rat: man mamma un tētis līdz pēdejam šuršījās un ņēmās un otru pensiju paši nopelnīja...
-
Tas labi, ja spēks un veselība :) neaizmirsti tos, kuriem normāli pelnītais tika vienkārši nozagts...
Pasaulē baisi daudz "lūzeru", kuri baltās ūzās bauda vecumdienas ceļojot, ne rukājot līdz zārka malai :mrgr:
-
Opâ, daddy arī no kategorijas "a es", "a man" :sad_smiley:
-
Tas labi, ja spēks un veselība :) neaizmirsti tos, kuriem normāli pelnītais tika vienkārši nozagts...
Kas nozagts nozagts, pret karu, mēri un ļauniem cilvēkiem mēs esam bezspēcīgi... bet vai paši esam pietiekami pakustējušies? Piemēram, vai Tu esi e-Latvijā uzrakstījusi iesniegumu, ko darīt ar Tavu 2. līmeņa pensijas uzkrājumu, Tavas priekšlaicīgas nāves gadījumā?
Pēc noklusējuma aizies budžetā, palicēji varēs īdēt, ka atkal "nozagts", lai gan patiesībā nezināšana vai slinkums (vajadzīgo pasvītrot) :)
-
Esmu gan, kaut mani pēc nāves tas nekādi vairs neietekmēs :D
Un maniem vecākiem nav jārukā līdz kapa malai, jo spēju viņus uzturēt. :)
-
Esmu gan, kaut mani pēc nāves tas nekādi vairs neietekmēs :D
Un maniem vecākiem nav jārukā līdz kapa malai, jo spēju viņus uzturēt. :)
Laimīgs cilvēks...un brīvībā :D
Tas Taviem vecākiem par to, ka viņi Tevī investēja... iesēja, audzināja, skoloja :) a cik nav "gudrinieku", kuri domā vispirms sapelnīt naudu, tad karjeru un tad tikai bērnus, beigās nav nekā no tā, tik sasista sile un plika pensija...
-
Laimīgs cilvēks...un brīvībā :D
Tas Taviem vecākiem par to, ka viņi Tevī investēja... iesēja, audzināja, skoloja :) a cik nav "gudrinieku", kuri domā vispirms sapelnīt naudu, tad karjeru un tad tikai bērnus, beigās nav nekā no tā, tik sasista sile un plika pensija...
Nu - ka bērni mani uztur - tas man nepatiktu gan :(
Esmu gan, kaut mani pēc nāves tas nekādi vairs neietekmēs :D
Un maniem vecākiem nav jārukā līdz kapa malai, jo spēju viņus uzturēt. :)
Manuprāt, tas nav normāli - uzgāzt savu uzturēšanu uz bērnu pleciem.
-
ir dažādi modeļi - manējie dzīvoja atsevišķi, bija pilnīgi autonomi gan naudās, gan baudās, sievmāte dzīvoja pie mums, kaut ko pārtikā piedalījās, bet par to viņai bija pienākums vilnas zeķes adīt... :) man arī laikam tuvāks neatkarīgais modelis :)
-
Manuprāt, ir labi, ja var palīdzět vecākiem. Tas ir normāli. Lai vecumā nav jālauza galva par kapeiku. Zāles, veselība.
-
Kādēļ domā, ka "uzgāž"? Gan jau iztiktu arī ar pliku pensiju kaut kā. Bet šaubos, vai es justos komfortabli. Un dalīties taču jauki.
Nesen arī apmaksāju mācības attālam talantīgam radubērnam, kādēļ nepalīdzēt, ja to spēj. Nē, negribētu redzēt vecākus strādājot, kamēr krīt. Bet zinu tādus cilvēkus, kur paši rij kaviāru, kamēr senči rukā baltām galvām lai galus kopā savilktu.
-
ir labi, ja var, bet nav forša sajūta palīdzot, ja zini, ka tas vecāks nav centies savu dzīvi kārtot tā, lai vecumdienās būtu daudzmaz nodrošināts. Tipa - gan jau kāds izvilks
-
Manējiem nebija problēmu ar naudu priekš veselības, bet iedrošināt pieņemt tādus vai citādus lēmumus gan vajadzēja, un daudz noteiktāk... tur mana vaina... :( kaviāru gan visi kopā, ar lielo karoti :steak:
-
Kādi liderīgie vai žūpas, tas fakts, diez vai pat kontaktēties gribētos. Tiem, kuri padlaikos strādāja, pat ja labi pelnīja, smieklīgas tās pensijas.
-
Tā ir bijis visos laikos, arī "skaistajos" padomju.
Man stipendija jau tehnikumā (40 rbļ) bija lielāka nekā vecmāmiņai pensija (30 rbļ)... augstskolā vispār - teicamnieka stipendija 90 rbļ + alga 80 rbļ, dzīvojām pie sievas vecākiem, un bijām bagāti jaunieši :)
-
Cik sievas vecākiem par dzīvošanu maksājāt? :)
Ar padlaiku pensijām salīdzināt nekorekti, citas cenas, medicīnai, zālēm, mājoklim utt.
-
Es, starp citu, tiešām maksāju vecākiem par dzīvošanu, kamēr mācījos, strādāju un krāju savam dzīvoklim. Likās pašsaprotami, ka man sava artava arī jāpieliek, prasīt jau viņi neprasīja.
-
Es, starp citu, tiešām maksāju vecākiem par dzīvošanu, kamēr mācījos, strādāju un krāju savam dzīvoklim. Likās pašsaprotami, ka man sava artava arī jāpieliek, prasīt jau viņi neprasīja.
Nevaru iedomāties prasīt savam bērnam (kaut pieaugušam un labi pelnošam)izmitināšanu.
Cita lieta - nekurnu, ka bērni man uzsauc ceļojumu(kaut varu pati nopirkt).
Aa, meita maksāja abiem vīra vecākiem senioru māju, tas gan, jo tur sākumā bija uz 1200 katru mēnesi.
Gan jau ka ir dažādi cilvēki un dažādas situācijas.
-
Nu ne jau tā, ka "prasīt par izmitināšanu", bet man šķiet normāli, ka katrs pelnošais savu artavu ieliek kopējos izdevumos. Par dzīvokli, par pārtiku.
-
Cik sievas vecākiem par dzīvošanu maksājāt? :)
atļāvām mazmeitas autiņus un marlītes mazgāt un gludināt... tādus priekus par naudu nenopirksi :D viņi savukārt aiz pateicības mums dzīvokli uzdāvināja un tad viņiem tie prieki beidzās :D