Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: mellene88 2014. gada 24. novembris, 12:56:18
-
Mazliet vieta paspriedelēšanai, jo negribas piedrazot Piafas tēmu.
Esmu saskārusies ar līdziigiem un vel galējākiem variantiem,ka aprakstiitais gadījums. Vienā gadījumā draugu ģimene.... viss oky, jauki cilveki.. bērni, manējā sīkā vecumā....BET gimeņu līmenī kontaktējamies ļoti maz , JO es negribu, ka mans bērns ar viniem tiekas :( Sīkie pilniigi nekonrolējami.... nezini ,kas kuraa briidii var notikt..patiesībā, to nevaru aprakstiit, jo es to nesaprotu... un padarit neko tur nevar, jo vecaki nesaprot un negrib saprast, ka kkas iet greizi...
nujā... kas uz sirds?...mani saak maakt bažas,ka es savu bērnu nesamācu par paraak pareizu šai pasaulei....vai viņam pēcāk nebūs par grūtu???
varbut liekas raizes un viss pats nostāsies savās vietās...
mēs piemeram zinam, ka nevajag mest neko uz ielas un ka visu ,kas nomests var pacelt ,sakopt un satiiriit..... bet visapkart visi met :(...kad pernvasar kaiminju bērni bija visu ielu piemētajusi ar sapluukatu putaplastu ,ludzu savakt...sakās liels skandals, jo anglju berni uzskatiija, ka es lieku vinjiem veikt koncila darbu(tiriit ielu), tika atsaukti pat vecaki,,mekleti liecinieki utt.,bet mans bērns mieriigi paņēma slotu un savu pagalmu ka maecja ta saslauciija.(brēkāju tapēc, ka vējs to putaplastu sapuuta pie mums un citiem kaininjiem un viņa nebija maz :)
šogad mums uzleja jaunu asvaltu, no rīta ejam- berns saka, vai tagad vini mēslos mazāk,ka ir tik smuka iela???
ko man bija atbildēt?? ka diezi vai??
šādas situācijas mums ik dienu....un jā, saku domat, vai neeju otrā grāvī??
-
Tu neej sviestaa, pateereetaaju filozofijas ideologjija dzen sviestaa.
Tavi uzskati un dziives veids beernu padara redziigaaku, vinjhs prot pamaniit, ka eksistee ne tikai meesli, bet arii skaistums, kaut kas vairaak par "izlieto-izmet", "teeree aatri, peerc jaunu". Un vinja dveesele kljuust gudraaka un tiiraaka. Taa man liekas. Kaut arii tas var noziimeet, ka kaut kaadaa zinjaa dziivot kljuust gruutaak.
-
Man par šito arī bija mazliet pārdomas.
Bet nonācu pie rezultāta, ka tu dzīvosi tik labi un laimīgi, cik gribēsi pats. Jo mazāk tu darīsi slikto, jo vieglāk būs pašam ar sirdsapziņu. Un svarīgi ir tas, kā tu jūties un cik tu esi brīvs. Ar brīvību saprotot nevis tiesības dir@t uz ielas, bet tiesības stāvēt pāri zempierīšu ielasdi@sējiem. Kas, protams, nenovērtēs, bet toties novērtēs tie, kuru viedoklis būtu vērā ņemams.
Sīkiem skaidroju, ja visi darītu labus darbus, tad pasaulē būtu viegli dzīvot, tāpēc mēs mēģināsim darīt labus darbus tik, cik varam. Ja citi dara sliktus, tas ir tāpēc, ka viņi ir nožēlojami un nelaimīgi cilvēciņi. Reizēm darīt labus darbus ir grūtāk nekā sliktus, bet par labajiem ir lielāks prieks.
Kaut kā negribas dzīvot kā cūkai tāpēc, ka apkārt visi cūkas. Nu lai viņi ir. Vismaz es esmu ērglis.
Tas pats ar kaušanos "socializējoties". Kopš saprātīga vecuma (ap 3,5) papildus "nevienam sist nedrīkst", mācu "neļauj sevi aiztikt. Ja tevi grūsta, skaļi saki, ka tā nedrīkst. Ja turpina, tad saki pieaugušajiem (audzinātājai). Ja trešo reizi pagrūž, mauc pretī un no visa spēka, bet pirmais sākt nedrīksti". Bet nemācīšu iet pāri līķiem. Tā nav laimes atslēga.
-
tās šausmas, ka citu bērni ir neaudzināti, ir pārejošas. Arī es esmu besījies kādreiz par to. Bet tas beidzas, kad bērni izaug :rofl:
-
Beton, tiesa, - kad bērni izaug, tas pāriet stadijā "lielākā daļa pārējo pieaugušo ir neaudzināti". :D
-
Es arī meitai mācīju, ka agresija nav tas labākais veids, kā panākt vēlamo, ka arī to, ka tas nenozīmē, ka pēc zināmas robežas agresiju pret agresiju. Tipa trešā brīdinājuma nav.
Mazākās klasēs gan ir dzirdēti kuriozi gadījumi /no audzinātājas stāstītā/ par to, kā meita to piemērojusi sitācijai savā interpretācijā, bet viss esot bijis ļoti korekti un mazo, trauslo meitenīti neesot uzdrošinājušies kaut kā apbižot neviens no klasē toreiz esošajiem pāris razpi...huļigāniem :)
Bet ja prar audzināšanu vispār, tad, tagad, palasoties ineta info par to, kas ir un nav pareizi, pilnīgi brīnums, ka izaugusi tik forša meita :clap:
Labi, ka tolaik nemeklēju nekādu papildus literatūru un mācīju to, ko uzskatīju par pareizu.
Da ar šodienas skatījumu, bērna audzināšanai vispār netika pievērsta uzmanība :)
Vispār jau toreiz šur tur sanāca asa viedokļu apmaiņa ar sievu, kura tajā laikā bija topošā pedagoģe :)
Bet kuram bijusi vairāk taisnība -hvz. Dažādo uzskatu sajaukums un saplūšana ir radījusi to un tādu personību, kāda tā ir šodien. Un ar rezultātu esam dikti apmierināti.
Nē, nu šur tur, šo to jau varētu, bet lai akmeni met....
Eu, beidzat mētāties, es teikumu nepabeidzu.. :rofl:
-
Trix-
Ja citi dara sliktus, tas ir tāpēc, ka viņi ir nožēlojami un nelaimīgi cilvēciņi.
Kaut kā negribas dzīvot kā cūkai tāpēc, ka apkārt visi cūkas. Nu lai viņi ir. Vismaz es esmu ērglis.
šeit es tev nevaru piekrist...tie, kas dara sliktus darbus arī ir vajadzīgi :) kaut vai, lai varam uz vinju fona gozēties mēs , tie labie un pareizie :D laab, tas ta smaidot , bet, jā es atbalstu viedokli, ka pasaulē viss ir līdzsvarā..gan labais gan sliktais. priecājos, ka šajā dzīvē un šajā situācijā man ir iespēja būt vismaz nekaitīgai un pašai+maniem tuvākajiem nevairot ļauno.
Ar to sišanu pretii ir tā, ka te ,kur mēs esam, arii pretii nevar sist..jo vainiigs ir tas,kurš sit pedejais(jeb stiprāk)...
-
Minne- ka tu biji domaajusi to, ka dzīvot kļūst grūtāk??? man interesē...
tad vēl šajaa sakarā... kā jūs saviem bērniem mācat dusmoties, jeb pareizāk- ka atbrīvot dusmas.?
rakstiju Piafas tēmaa un domaju... oky..bet ja tas knauķis ir par kko dusmigs...nu nedzird viņu vecaki, KO viņam dariit?
Manējais dusmojas reti, un visbiežak tad, kad es pati viņu esmu izprovocejusi... lienu pakasiities, ta teikt...tjipa bučoju,kad šim nav laika, vai special grozos pa TV priekšu, kad kko skatās...nu taa... :blushing:
un mēs esam izveidojuši tādu kaa rituaaliņu, kas aizņemts no internetvides(ak mēs) sarkanais dusmīgais smaiļiks, kurs tirinās,tirinās, pūšas un sprāgst.... es nez kuraa briidii mēs to izdomājām, bet tas mums straadā. Sīkais paliek par kko dusmiigs un ir svariigi šo meisidžu nodot apkartējiem- sapūš vaigus, paliek sarkans(cenšas, jo dusmas tjipa aug)...rūc,šņāc un pēc tam uzsprāgst... un tad jau ir smiekli.. pats ir nokomentejis, ka tagad esot puņķi un asaras pa sienaam...smejas..dusmas izladeetas un dziivojam talāk..
kaa dusmas izladet sabiedriibaa, kad kaitinatājs ir kaads no malas ??
ka darat jūs???
-
Es savējiem mācīju kost spikvenā, nu tā riktīgi, kā suns rūc un purina. Spilvenā var arī iekost un iebļaut. Parasti pēc pirmā kodiena ir lielais ņirdziens un dusmas cauri, tālāk pajandalējas ar spilvenu un miers.
-
Es savējiem mācīju spilvenu klapēt, vai arī galvu pret spilvenu dauzīt. Reiz puika pamēģināja, kā ir kad galvu dauza pret sienu, un piekrita, ka neforši. Vēl viņi dusmojas, ieejot savā istabā un aizverot durvis, lai netiktu traucēti
-
Mana meita savai meitai mācīja šitā: tev tagad ir niķis, ieliksim to niķi burciņā, vāciņu ciet un burciņu palaidīsim gaisā... kad burciņa būs aizlidojusi, niķis būs pārgājis :) Sīkajai raksturs diezgan nešpetns, kad bija mazāka, varēja arī smagus priekšmetus pa gaisu aizlaist.
-
Minne- ka tu biji domaajusi to, ka dzīvot kļūst grūtāk??? man interesē...
Ja ar saviem uzskatiem un riiciibu atshkjiries no videejaas masas, kljuust gruutaak savaa zinjaa. Ja tavas acis redz redziigaak un dvesele saap par lietaam, ko redzi un varbuut nespej pienjemt vai mainiit, kjuust gruutaak. Nu, it kaa filozofiski, bet ir cilveeki, kas vnk ir ieksheeji smalkaak veidoti un juutiigaaki
-
Ja tiešām tavas acis redz redzīgāk un dvēsele ir smalkāka, tad taču tev vieglāk ir attiekties ar līdzjūtību un sapratni pret citu nepilnībām? Ja ne, tad tā ir tukša augstprātība.
-
Jaa, protams, tas ir celjsh.
Un tas vienalga var noziimeet justies kaa autsaideram
-
[Ja ar saviem uzskatiem un riiciibu atshkjiries no videejaas masas, kljuust gruutaak savaa zinjaa. Ja tavas acis redz redziigaak un dvesele saap par lietaam, ko redzi un varbuut nespej pienjemt vai mainiit, kjuust gruutaak. Nu, it kaa filozofiski, bet ir cilveeki, kas vnk ir ieksheeji smalkaak veidoti un juutiigaaki
[/quote]
Šim pilnībā pievienojos. Un tas jo akūtāks kļūst padsmitnieku vecumā. Un tad ir jāskaidro bērnam, ka ne jau tu esi neriktīgs, bet tie pārējie ir bez sava viedokļa, bez individualitātes un barā smējēji un skrējēji.
-
Šim pilnībā pievienojos. Un tas jo akūtāks kļūst padsmitnieku vecumā. Un tad ir jāskaidro bērnam, ka ne jau tu esi neriktīgs, bet tie pārējie ir bez sava viedokļa, bez individualitātes un barā smējēji un skrējēji.
Nuja, un tad vēl jāpaskaidro, ka tu esi unikāls, bet viņi visi - pelēkā masa...un nemanot no smalkas būnes izveidojas augstprātīgs snobs, kuram apkārtējā pasaule nav cienīga čības pienest.
-
Nu, nav taa, nav
-
Nu, nav taa, nav
Tas vnk ir variants, kā var noiet greizi :) Kā "nenormāls" bērns, zinu, par ko runāju. Tā nenormālības sajūta ir mokoša, bet par normālu ir jāpiedzimst, un mazs būdams, tu arī mimikrēt tik labi vēl neproti. Un tad kā aizsardzība veidojas visādas teorijas par savu unikalitāti. Tikai jēga nekāda. Kamēr to visu atinstalē pēc tam...
-
Es runāju par tādiem bērniem, par kādiem raksta tēmas autore. Par tādiem, par kuriem smejas, ja viņš/viņa aizstāv briļļainu klasesbiedru, piemēram. Tas tak ir stulbs, kas aizstāv vājākos........ un barā neiederas
-
Jaa, un ar unikalitaates sindromu vai augstpraatiibu tam nav nekaada sakara.
-
skolas laikā bērns ir ļoti cieši iekšā savā klasē, vidē skolā, kāda nu kuram paveicas vai nepaveicas. Domubiedrus un "savējos" atrod vēlāk, un tad izvēlās gan starp kādiem un kuriem cilvēkiem uzturēties, gan kādu uzvedības modeli izvēlēties. skolas laikā diemžēl tas ir pagrūti, īpaši tad, ja tur līdero ne tie gaišākie prāti. man arī bieži saviem bērniem ir nācies skaidrot, ka viņi ir normāli, un arī tie citi ir normāli, tikai katram savas vērtības dzīvē, un no savām atteikties nevajag. nu, nav izauguši ne ar pārcilvēka sindromu, ne augstprātību, bet savu vidi un savus cilvēkus gan ir atraduši.
-
mans vidējais dēls skolā bija atstumtais.. citas intereses, citi vērtību kritēriji utml. draugos atrada domubiedru grupiņu, kurā bija saprasts un pieņemts, tad viņi sačupojās reālā, un turpina čupoties.. viņiem labi