Sarunu forums
Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: Afrora 2014. gada 24. novembris, 16:42:54
-
vai var paši tikt galā ar ierobežošanu. limitu likšanu?
jeb uzreiz labāk pie speciālista?
ir kādam pieredze?
-
Skatoties, cik lielā mērā atkarība izpaužas. Pieredzes nav.
-
kā no skolas, tā pie datora.
brīvdienas pie datora.
ja kaut ku jābrauc no mājas, jautājums - vai drīkst datoru līdzi.
ir ir atkarība :(
-
Kur dators pieejams? Mājās, skolā, interneta cafe, pie draugiem?
Mājās - internetu atslēgt.
Skolā - datorklases atbildīgo noķert un parunāt.
interneta cafe - ierobežot līdzekļus.
pie draugiem - iepazīties ar draugu vecākiem un risināt problēmu kolektīvi (ti nekādas ciemošanās līdz vēlai naktij utt).
Uz mani nestrā'datu neviens no šiem :blushing:
-
Ko viņš datorā dara?
-
Nevajag tik skarbi, ka uzreiz atslēgt. Sarunāt noteiktu laiku datoram un ievirzīt atlikušo brīvo laiku kādās citās aktivitātēs. Pārņemt datora administrēšanu un no administratora konta uzlikt kaut ko tādu http://www1.k9webprotection.com/
-
dators mājā.
atslēgt netu - labs variants, tikai ir citi, kuriem dators un nets tomēr vajadzīgs.
datorā spēlē spēles, skatās youtubes video ar spēļu pamācībām.
-
Ko vecaaki vietaa piedaavaa? Kaa nonaaca liidz tam, ka dators lielaakais draugs un izklaide?
-
ceļš uz datoru - smaga slimība.
ilgstoši maršruts slimnīca - māja.
kad bija labi vienīgā izklaide bija dators.
vecāki strādā.
-
Vrb citu ceļu - ja ja uar tām spēlēm tā aizraujas, tad varbūt, lai ne tikai lasa pamācības, kā iziet jau esošas spēles - citu raž'otāju iztēles augļus, bet iemācās tās arī veidot un pats radīt savas. Savesties ar spēļu kompānijām, visādi startupi utt... kko pieprogrammēt... Vrb vnk ievērst produktīvākā gultnē to visu?
Nezinu, kas par smagu slimību un acīmredzot navvēlmes to atklāt, bet droši vien fiziska darba spējas varētu arī nekad nebūt pilnīgas. Spēļu un ne tikai spēļu programmētājs, projektētājs, kaut menedžeris u.t.t nav tās vissliktāk apmaksātās nodarbes...
-
jā jā runā jau visu laiku, ka gribētu uz IT pusi skatīties.
nu doma ir, ka ķermenis tomēr ir jādabū līdz stadijai, kad var darīt pilnīgi visu, kā bija PIRMS
-
Man arī likās, ka manējam ir datoratkarība. BET... uzsniga pirmais sniegs, vairs dators nebija prātā, bet meklēja sniega bikses, cimdus un lāpstu. :thumbsup:
Tā ka reizēm dators ir tikai interesantākā no pieejamajām nodarbēm. Atkarība ir tad, kad bez tā dzīve apstājas, rodas abstinence un depresija. (Mans viedoklis)
-
cik gadu? Ja jau padsmitnieks, sūti uz kursiem, lai mācās ko jēdzīgu
-
Ir pieredze šajā jautājumā. Pusaudzis arī tikai pie datora sēdēja, jo bija problēmas ar komunikāciju ar vienaudžiem, skolā nepieņēma, tāpēc meklēja glābiņu spēlēs un internetā. Izrunājāmies visa ģimene, jo pusaudzis palika agresīvs, ja ko aizrādīja, neļāva spēlēt, tas jau vairs nebija izturams. Kopīgi ģimenē nostājāmies pret šo atkarību. Izstrādājām dienas režīmu, kurā tika iekļautas aktivitātes svaigā gaisā, pierakstīju otras svešvalodas kursos, pārvedu uz citu skolu, bijām arī aprunāties pie psihologa. sapratām,ka paši arī veltam pusaudzim par maz laika,mainījām arī šo, vairāk kopīgu izklaižu, tagad spēlējam visi kopā vakaros galda un prāta spēles, it sevišķi šai tumšajā laikā, sveces, spēles, kopīgi smiekli, palīdz.:)Pusaudzim ir arī pienākumi tagad mājas darbos, piemēram vakariņu trauki un virtuve ir viņam jānokopj, jāizved suns uz nakti pastaigāt. Atrašanās pie datora ir limitēta, konkrētos laikos un tikai konkrētām nodarbībām.
-
Piekrītu pēd.komentam. Ir burtiski jāizstrādā rīcības plāns, kā pusaudzi norobežot no datora. Pa visām varītēm iesaistīt citās aktivitātes, ieskaitot ģimenes pasākumus, atslēgt i-netu (jo viņiem jau ir i-neta un datorspēļu atkarība,nevis vnk datoratkarība) vai vismaz datoram uzlikt paroles,lai viņš var piekļūt tam tikai ģimenes loc.klātbūtnē, ja viss tas nepalīdz-doties kopā pie atkarību speciālista, vienlaicīgi turpinot īstenot pretatkarības pasākumus ģimenē. Arvien jauni pētījumi apliecina,cik postoši datoratkarība iedarbojas uz bērnu un jauniešu smadzenēm, tās burtiski tiek nozombētas, pakāpeniski tiek nomākta griba, pazūd intereses par apkārtējo (skolu, reāliem draugiem, sportu,u.c.), parādās nomāktība līdz pat depresijai. Tāpēc tas ir SOS, kad jārīkojas. Un nepadoties dažādiem pusaudža protesta veidiem, ierobežojot datoru, -būs asaras, kliegšana, draudi, ultimāti, u.c, bet uz to jābūt gataviem un nepadoties šīm manipulācijām.
-
Lieta tāda, ka manam dēlam ir atkarība no interneta un spēlēm,
esmu vientuļā māmiņa un nezinu kā un ko darīt, nav kā saka bijusi tēva roka klāt audzināšanas procesā,
pelnu naudu kā varu, lai izglītotu puisi, bet neklausa.
Bet tagad esmu atradusi dēlēnam nodarbi, vedu uz florbola treniņiem, viņam tas padodas un vairs nesēž tik bieži pie datora, ir aizraušanās :)
-
Liliana, cik gadu bērnam?
-
katrā ziņā ar ierobežošanu uzmanīgi. Arī esmu tam gājis cauri 3x reizes. Beidzās ar to, ka bērns vairs nav mājās, bet klubā, pie draugiem hvz kur, nezin kur... + tur arī iedzer, uzpīpē... tādos brīžos domā - labāk būtu mājās spēlējis, bet jau par vēlu...
Ok, nāk vecums, kad reāli puiši un meitenes sāk interesēt, tas palīdz...
jārada papildus intereses - sports, daba, ceļojumi, uzmanība (bet neuzmācīga!)