Sarunu forums
Politika, ekonomika, vēsture, kriminālais => Latvijā un pasaulē => Vēsture => Tēmu iesāka: reno 2021. gada 14. marts, 18:18:25
-
Man jau kādu laiku iemīļota lasāmviela ir 1931. gada lauksaimnieku adresu grāmatu, ik pa laikam pašķirstu.
Tad nu kaut kā trāpās Virbu pagasts, tagad laikam Jaunpagasts, orientieri -Stende, Kandava, Talsu apriņķis.
Pārsteidzoši daudz krievu vārdu, uzvārdu un māju nosaukumu -kopā pāri par 40! Juzovka, Sergejevka,, tad jau smalki -Lomonosova, Puškini, Skoboļevska.
Toropovs Nikanders Poltavkā , Astafijs Jolkās
Tā uz ātru roku neko nevar atrast -vai tie kādi turku kara zaldāti? Diez ai tur ir pareizticīgo baznīca.
Un tā nemitīgi, kā atšķir to grāmatu, tā kādi brīnumi, gan uzvārdos, gan mājvietu vārdos
-
Atradās ātri. Stāsts diezgan klasisks
-
Interesanti.
Bet kaut kā tā migrācija laimi tromēr nenes.
-
Palasīju mazliet pēckara presi -krieviņi ir metušies komjauniešos, pēc uzvārdiem labi var sameklēt
Bet 30. gados darbojusies arī viena baigā komunistu pagrīdnieku ģimene, latvieši , vismaz tā raksta padomju presē
-
Nesaprotu, kāpēc šie krievi ieradās neauglīgās zemēs, ap 1894-1912 gadiem 200 000 latviešu pēc valdības aicinājuma izceļoja apgūt, cik sapratu, labas Sibīrijas zemes.
Mani vectēvi carisko Krieviju uzskatīja par bagātu valsti (viens gribēja būt Krievijā par muižas pārvaldnieku, otrs Petrogradā ieguva labu izglītību). Vismaz viens būtu migrējis.
-
Avīzes rakstā paskaidrots, krievu komercbanka pārdeva krieviem.Protams, ka jocīgi, bet laikam jau cerēja, ka būs kaut kāda paradīze
-
Pirmskara Latvijā bija tak krievi, kuri bēga no sarkanajiem.....kāpēc pēc kara metās komjauniešos?...tak gribēja izdzīvot...tāpat var brīnīties, kāpēc Lipmanu ģimene 1940.gada beigās puiku nosauca krievu boļševika Kirova vārdā...pēc tam izsūtāmo sarakstu veidotājiem laikam necēlās roka tajos ierakstīt Kirovs! :mrgr:
-
Protams, ka bija. Bet šī konkrētā grupa ieradās pirms 1. Pasaules kara
-
...laikam patiesu atbildi neatrast...varbūt lielkrievu vēlme pārkrievot?...neticu, bet pieļauju kādus 5%...drīzāk tas ir saistīts ar dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemē ātrāk par pārējo Krieviju...līdz ar to zemes pirkšanai varbūt bija mazāk birokrātijas...vēl variants, ka zeme tak piederēja baltvāciešiem, kuri cara armijā dienēja par virsniekiem...nu, ja pārdod - tad saviem uzticamiem kareivjiem, kuri zin, kas ir disciplīna..
Var būt daudz iemeslu un variantu, tas jāpēta...taču dokumentos diez vai atradīs šos cēloņus...pliki fakti...
-
Avīzes rakstā viss skaidri pateikts :
1907.-12 gados barons Hāns sev piederošo Jaunpagasta muižu un mežus pārdeva Krievijas Agrārbankai. Banka mežus izcirta, zemi sadalīja gabalos, uzbūvēja uz katra mājeli un kūti un izpārdeva Krievijā. Latvieši tikai daži nopirkuši.
-
Es avīzi, protams, nelasīju! :mrgr:
...toreiz tak interneta nebija....ja banka ir Krievijā, tad jau laikam vieglāk ir pārdot to krieviem...un dabūt to krievu muižnieku zemi ar laikam bija sarežģītāk....ne velti 1917.gadā Ļeņins izvirzīja lozungu - zemi zemniekiem!....tātad šiem tās nebija
-
avīzi var atrast, periodika.lv ierakstot Virbu pagasts
-
Painteresējos par Stolipinu, jo vectēvu boļševiki iesēdināja cietumā kā Stolipina reformu piekritēju, ideju sekotāju, viņš gribēja būt muižas pārvaldnieks, bet zināja 1905.gadu :
https://www.delfi.lv/news/arzemes/atskats-vesture-ka-kijeva-navejosi-sasava-krievijas-premjeru.d?id=47907763 (https://www.delfi.lv/news/arzemes/atskats-vesture-ka-kijeva-navejosi-sasava-krievijas-premjeru.d?id=47907763)
Uzzināju, citāts tendenciozs, neatbilstošs vectēva plāniem, bet varbūt noder:
"Tagadējo Baltijas valstu teritorijās viņa reformas bija vērstas uz to, lai ar lētu kredītu palīdzību zemi vairāk iegūtu etniskie krievi...latviešus agrārās reformas rezultātā bija plānots pārcelt uz Arhangeļskas un Murmanskas apgabaliem...
Šo plānu realizācijas spilgtākais piemērs ir redzams mūsdienu Talsu novada Virbu pagastā. Šeit Krievijas valdība no vietējo muižnieku fon Hānu dzimtas iepirka zemi, lai tālāk to pārdotu vecticībniekiem no Krievijas..."
Citēju to, kas attiecas uz Virbu pagastu, vectēva plānos neietilpa tautu jaukšana, diez vai Stolipinam tas būtu izdevies, drīzāk nepieļaut revolūciju... 1905. gada cīnītājs arī ir manos radurakstos...
-
Cik interesanti. Un tikai pašķirstīju adresu grāmatu.
Vēl līdzīgi bija ar Pededzes pagastu, kur arī pēkšņi ļoti daudz krievisku uzvārdu un māju nosaukumu. Atkal atvēru periodiku, rakstiņā par Aizsargu dibināšanu pieminēts, ka beidzot līgumi noslēgti, robežas novilktas un daļa Lauru pagasta Igaunijā tagad ir Latvijā
Mana interese nav speciāli meklēt kādus uzvārdus, bet neparastie vecvārdi, kas parādās māju nosaukumos. Pie viena beidzot sapratu, kur atrodas Pededze :smej:
-
Avīzes rakstā viss skaidri pateikts :
1907.-12 gados barons Hāns sev piederošo Jaunpagasta muižu un mežus pārdeva Krievijas Agrārbankai. Banka mežus izcirta, zemi sadalīja gabalos, uzbūvēja uz katra mājeli un kūti un izpārdeva Krievijā. Latvieši tikai daži nopirkuši.
Ironiskā kārtā, mana vecās mātes ģimene ir no Jaunpagasta (Neivekenes). Tā sakot, mans vecsaimnieku spārns. Krievu daudzumu Jaunpagastā nosaka, ka tur ir retā vecticībnieku baznīca ;) Un Ventspils vilciens tur ienesa citas vēsmas. Un es no manas bērnības nemaz neatceros no turienes citas ģimenes, kā krievus (visticamāk tāpēc ka viņas bija krietni atšķirīgas). Tāds savdabīgs kultūršoks ;) Onkulis strādāja brūzī un vienīgais palika uz vietas. Bet tā jau es tur maz biju.
https://visittalsi.com/ko-redzet/dievnami/neivekenes-vecticibnieku-baznica/ (https://visittalsi.com/ko-redzet/dievnami/neivekenes-vecticibnieku-baznica/)
-
Bet tas visittalsi stāsts gan ir pavisam citādāks, un man liekas, ka nepareizs. 20. gds sākumā nekāda LV valdība nebija, un kāpēc lai viņi Kurzemes vidū ievilktu krievu vecticībniekus, apkārt pietiekami daudz vietējo gribētāju būtu.
Bet interesanti, kādi stāsti uzpeld!
-
Uzsitu vēstuli Talsiem, lai pārbauda un labo savas muļķības :smej: :talking:
-
Varbūt viņi brīvi apietas ar laiku, un 1920.-1937. viņiem skaitās gadsimta sākums.
-
Nē, pašā sākumā pareizi raksta, ka ieradās ap 1908. gadu
Momentā atbildēja, ar lūgumu norādīt, kur, jo es tā miglaini uzrakstīju
-
Ir tāds Krišjānis Zeļģis Bakalaura un maģistra darbi (ĢZZF) "Jaunpagasta vecticībnieku areāla veidošanās vēsturiski ģeogrāfiskie nosacījumi" https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/27573?show=full
Bakalaura darbs „Jaunpagasta vecticībnieku areāla veidošanās vēsturiski ģeogrāfiskie nosacījumi” ir vietas studijas pētījums par vecticībnieku areālu, kas atrodas vietā, kuru ieskauj latviešu un luterāņu vairākums, turklāt reģionā, kur vecticība nav raksturīga. 1907. gadā Jaunpagasta muižu nopērk Zemnieku zemes banka. Laika posmā no 1909.-1914. gadam banka sadala Neivakenas muižas zemi mazākās vienībās un tās pārdod. Zemi nopērk arī 45 vecticībnieku ģimenes. Latvijas pirmās republikas laikā areāls bija savas attīstības augstākajā punktā, kad tas bija Kurzemes nozīmes vecticībnieku centrs. Padomju gados areālā esošā draudze piedzīvo ievērojumu izmēra un aktivitātes samazināšanos. Draudzes panīkums iestājas 1981. gadā, kad to atstāj mācītājs. Draudze atsāk savu aktīvo darbību 2007. gadā, kad pamazām notiek lūgšanu nama atjaunošana. Pētījums cenšas noskaidrot vietas vēsturi, tās attīstību un mūsdienu procesus.
-
Manā adresu grāmatā tā arī apmēram ir -pāri pa 45 saimniekiem. Intereses pēc paskatījos mūsdienu adreses -neviena no vecajiem māju nosaukumiem
Pētniekam vēl derētu Sandas pieminētos Stolipina reformas principus pielikt klāt
-
Kad atsāksim ekskursijas pa Latviju, noteikti aizbrauksim. Kā es gaidu īsto pavasari!
-
Mana šīrīta prokrastinācija noveda pie visādiem smieklīgiem faktiem un faktiņiem. Sākas, protams, ar periodika.lv. Joka pēc sāku ierakstīt dīvainākos vārdus, uzvārdus.
Uzzināju:
* Kozlova Lariona dēls Ivans pēc kara ir taisījis kārtīgu karjeru pa partijas un profesionālām kāpnēm Jelgavā
* daudziem no pagasta piešķirta Latvijas pavalstniecība 1927. gadā
*Rādens Īda 1923. gadā nodbina un reģistrē spirta dedzinātavu, pati dzīvo Stakeldangas muižā Lažā
* pēc 45. gada Talsu avīzē nemitīgi nosoda Virbu pagastu, ka nepilda uzdevumus
nesaistīti ar Virbiem
*1940. gada pavasarī Latvijas Vēstnesī ir paziņojums, ka Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagasta māju saimniekiem, un seko kādi 100 vai vairāk uzvārdi, KATRU reizi, kad gatavojas brūvēt alu, ir jāizņem rakstiska atļauja pie apriņķa policijas priekšnieka un jāsamaksā 1 Ls zīmogmarka
* vēl 1957. gadā Rēzeknes avīze iznāk latgaliski, aizkustinoši naivi rakstiņi
Un tā var nosist pusi dienu
-
Ienāca prātā - ja Stolipina reformas būtu izdevušās, neatkarīgu valsti drīzāk pieprasītu mazauglīgās zemēs apmetušies krievi, nekā latvieši Sibīrijā(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smej.gif) Varbūt zemi speciāli deva vecticībniekiem, Latvijā tie politikā īpaši nejaucās, varbūt jauca kaut ko Krievijā(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/thinking.gif)
Pirms vardarbīgajām deportācijām latviešiem laikam bija tā :
"Deportācijas, bads... atslēgas vārdi, kas raksturo 21. gs. Latvijas iedzīvotāju pirmās asociācijas, izdzirdot vārdu Sibīrija...kā katordznieku nomitināšanas un soda izciešanas vieta ...kopš 18. gs., latviešu vēsturiskajā atmiņā ...iespiedušās 1941. un 1949. ...masveida deportācijas...
pretējs Sibīrijas tēls urdīja latviešu prātus pirms pusotra gadsimta. Daudziem tā bija vieta, „kur piens un medus tek” – nepiepildīto cerību un sapņu zeme."
no:
http://lv100.lv/jaunumi/cita-sibirija-latviesu-ciemi-timofejevka-lejas-bulana-suhonoja/ (http://lv100.lv/jaunumi/cita-sibirija-latviesu-ciemi-timofejevka-lejas-bulana-suhonoja/)
-
Stolipinu daudzi uzskata/īja par izcilu ekonomistu, tāpēc vectēvs, prasmīgs saimniekotājs, bija viņa ideju sekotājs.
Pārkrievošana Stolipinam, manuprāt, varēja būt tikai blakusmērķis, bija jāsamazina 1905. gada revolūcijas sociālā bāze.
-
Lasot šo tēmu nez kādēļ atcerējos filmu " Zītaru dzimta" pēc V.Lāča romāna " Vecā jūrnieku ligzda" ( reno tūlīt :rat: ) :D , kur 20gs. sākumā pārcēlās uz Altaju. :) Nekādā sakarā, vien iedomājos...
-
Stolipinu daudzi uzskata/īja par izcilu ekonomistu, tāpēc vectēvs, prasmīgs saimniekotājs, bija viņa ideju sekotājs.
Pārkrievošana Stolipinam, manuprāt, varēja būt tikai blakusmērķis, bija jāsamazina 1905. gada revolūcijas sociālā bāze.
Nu Stolipinu var salīdzināt ar Hruščovu, ar mazām izmaiņām - "nevar lielu slimību izārstēt". Hruščovs ārstēja Staļinisko Krievija, Stolipins Aleksandra 3 atstāto Krievijas impēriju. Un "1905 gada revolūcijas bāze" ietvēra arī nacionālas problēmas (vācu apspiesto Krievijas Baltijas guberņas) un bezzemniecību, ko atrisināja 20 gada zemes reforma. Un mans vecaistēvs ar ir beidzis krievu vidusskolu, cik es sapratu - ir bijušas tikai Baltijas pamattautības vācu skola un impērijas krievu skola. Latviešu sākumskola kalpoja tikai, lai tu iemācītos vienu no divām lielajām valodām. Un es pilnība saprotu, kāpēc manam vecamtēvam meitām bija traki nacionālistiski vārdi. :)
-
Es galīgi ne :rat: :rofl:
Tagad sāku domāt -līdz kādam kliņķim barons bija nonācis, ka jāpārdod tāda milzu muiža. Krievijas bankai gan jau bija Stolipina zaļā gaisma (vai toreiz bija luksofori ?) nopirkt. Liekas, tukšas aramzemes jau Latvija nemaz nebija, un tādu ieguva tikai izcērtot nopirkto mežu'
Varbūt nemaz nebija kliņķis, bet optimizācija
-
Varbūt dēļ dzelzceļa ļoti uzlēca zemes cena, ka ērtāk bija pārdot, nevis krāmēties ar tiem pusvāciešiem?