Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Tēmu iesāka: Emīlija 2021. gada 05. jūlijs, 15:39:37
-
Jautājums vienkāršs - kā sliņķim parastajam izvārīt ķiršu zapti un tikt vaļā no kauliņiem bez utošanās ar katru ogu...
-
Vienmēr esmu utojusies un ar adāmadatu izbakstījusi katru kauliņu. Lai gan vienmēr kāds kauliņš uzrodas zaptē :?:Iespējams, ka alternatīva ir vārīt, kamēr ogas izšķīst un tad berzt caur rupju sietu. Bet es tā neesmu darījusi, tāpēc nevaru ieteikt.
Ja man negribas utoties ar ķiršu kauliņiem, tad es taisu ķiršu kompotu. :mrgr:
-
Utojāmies, tikai ar matadatas palīdzību :D
-
Utojamies, bet parasti ar nazīti :) Teorijā ir kaut kādi ķiršu kauliņu izspiedēji, bet tāpat jau laikam katra oga jāapmīļo.
-
ar lielu saspraužamadatu
Ja man vajadzētu tīrīt katru gadu un daudz, tad meklētu tīrāmo daiktu
-
Cik atceros, vismaz aličas tika vārītas ar visiem kauliņiem un tie kauliņi beigās lasīti arā no zaptes pirms liešanas burkā (iespējams, jau vārīšanas procesā ar duršlaku (tipa zupas kausiņu ar caurumiem) - tas bija ļoti sen, kad es pie zapšu vārīšanas asistēju). Nav tiiiik liela utošanās.
-
Samaksāt kādam, lai iztīra.
(Nē, es nepiesakos tīrīt, man vēl savi ķirši plānā).
Man ir drātiņa (kā matadata) iestrādāta kātiņā, citādi ar pliku tievu drāti vai adatu roka nogurst. "Spiešanu caur sietu" nekad neesmu sapratusi. Man ātrāk ir katru ogu izķidāt.
-
Emīlija varbūt spaiņu spaiņiem vāra.
Man ar ķiršiem smieklīgi -kaimiņi sastādījuši gar robežu, bet visi kociņi pārliekušies manā pusē. Saldos milzeņus es zobus sakodusi, labās attiecības uzturot, paciešu, lai arī baigo ēnu met. Bet nu jau viens dīvainā kārtā tāds panīcis. Es ar saviem tomātiem arī pārvācos tālāk, galu galā, vietas pietiek. Pie tam viņiem tos ķiršus nemaz nevajag, neviens nedzīvo un ogas nelasa, tik atbrauc zāli nopļaut.
Bet šogad ķirši lieli, skaisti, pretīgie pelēkie strazdi kaut kur Krievijā aizķērušies. Vārīt nav vērts -neviens ievārījumus neēd. Vienīgā opcija -sasaldēt kādu kasti, ziemā apēdas
-
Cik atceros, vismaz aličas tika vārītas ar visiem kauliņiem un tie kauliņi beigās lasīti arā no zaptes pirms liešanas burkā (iespējams, jau vārīšanas procesā ar duršlaku
Aličas vārot ātri izšķīst, ķirši nē :?:
Vienīgā opcija -sasaldēt kādu kasti, ziemā apēdas
Saldēti saldie ķirši ir baigā ņamma. Diemžēl man nav...... :sad_smiley:
-
Bet iedomājieties, kāda utošanās vajadzīga, lai katrā ķirsī kauliņa vietā vēl iebāztu riekstu!
Nē, nē, mēģinājusi neesmu, tikai lasījusi cienasta aprakstu kādā stāstā/romānā. :smej:
-
Ķirsī nezinu, bet man ir stāstiņš par valriekstu žāvētā plūmē.
Tālajos padomju laikos Ķīpsalā bija tāds keramiķu nams, kur bija gan darbnīcas, gan izstāžu zāle. Reiz tika uzņemti kaut kādi smalki ārzemju viesi un mūsu keramiķes esot iznesušās ar uzkodām ne pa jokam -plūmēs sabāzušas riekstu pusītes
Tusiņa laikā esot bijis jāizskaidro viesiem, ka tas, kas plūmē, nav izspļaujams kauliņš
-
Nezinu, ko dara, kad ir daudz ķiršu, bet es lieliski tieku galā ar savu nagu palīdzību (nav gari, tagad tieši atauguši, drīz jāmaina :)). Iespējams, ka ar īstajiem nagiem ir pagrūti, jo tie ir mīksti. Kad gribas pamainīt roku pozīciju, tad padarbojos arī ar aparātu. Čakarējos tikai tāpēc, ka tas ir vienīgais ievārījums, ko lietoju - uztaisu gan šķidrāku, gan želejīgāku. Citi ievārījumi stāv un ēdas ilgi. Vienīgi vēl varbūt mellenes šogad varētu izvārīt.