Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Notikumi un vietas => Tēmu iesāka: dip 2021. gada 10. augusts, 21:45:40
-
Šodien pabraukāju pa Rīgas (Sauriešu) - Ērgļu dzelzceļu. Sestdien jau braucu no Sauriešiem līdz Kangariem. Šodien izlēmu no Sauriešiem līdz Suntažiem.
Ja kāds grib iztēloties, ka ir vilciena lokomotīvīte, tad labāk sākt Sauriešos. Tur ir stacija samērā labā stāvoklī, sliedes, gar kurām var braukt līdz vietai, kur sliedes izbeidzas. Un sākas kādus 85 km garš ceļš cauri mežiem, dārziem, pļavām.
Braukt ir samērā viegli. Man ritenītis ar pašaurām riepām. Dažās vietās mazliet trepe, bet ļoooti mazliet. Izskatās kā lauku ceļš ar 2 celiņiem.
Pirmā stacija Cekule. Palikuši 2 skursteņi. Tilts pāri, jā, kam pāri? Kaut kādai upei. Juglai? Ķivuļurgai? Nezinu. Jad Jauncekule. Ar peronu. Stacijas vietā kaut kāds dīvains veidojums. Neiegāju.
Tad stacija Ķivuļi. Tikai šiltīte, šķiet. Bajāru staciju neredzēju. Kangaru stacija iespaidīga. Ar aprakstiem. Pieļauju, ka var sarunāt arī tikšanu iekšā stacijas ēkā.
Šo posmu braucām divatā. Visu ceļu pļāpājam - par grāmatām, mazbērniem, teātriem, braucieniem. Neviens netraucē, mašīnu nav. Kilometri aizskrien ātri.
Kangaros ceļabiedrs devās uz Ropažiem, lai mājās brauktu ar autobusu. Es turpināju ceļu, naivi iedomādamās, ka nu tik būs interesanti, nu tik sāksies. Nekas nesākās. Nākamā stacija pēc 11 km - Augšciems. Kapitāla stacijas ēka. Tālāk Sidgunda - tur tikai zīme, ka tā ir Sidgunda. Droši vien bija pa starpām vēl stacijas, jo bija peroni. Bet nekādas ēkas nemanīju.
Neaizbraucot līdz Suntažiem, griezos pa labi. Apskatīju mazliet muižu, bet diezgan pavirši. Ar domu, ka atbraukšu un izpētīšu Suntažus pamatīgāk. Tie ir tā vērti.
Man vajadzēja nokļūt līdz Ogrei uz vilcienu. 25 km. Viss būtu lieliski, bet kādus 10 km tika remontēts ceļš. Braukt bija smagāk nekā pa dzelzceļa stigu.
Ogrē nokļuvu, vilcienā tiku. Vienu brīdi bija doma maukt no Ogres uz Rīgu. Bet pārdomāju. Kopumā mazliet pāri 90 km.
Rezumējums.
1. Ja kāds vēlas, tad a) no Sauriešiem līdz Kangariem vai b) no Suntažiem līdz Ķeipenei. b) variantā, manuprāt, ļoti daudz kas skatāms. Kaut vai Ķeipenē - muzejs, Potjomkina aka, drezīna utt.
2. Guvu pārliecību, ka braukt garākus gabalus varu. Bija lielas šaubas.
3. Sapratu, ka man patīk kreftīgi lamāties uz ceļa :mrgr: . Ne uz citiem, bet vispār.
4. Tie smaržu viļņi, siltuma viļņi. Lauks ar 50 stārķiem. Dzērvju klaigas. Pieļauju, ka vēlā pavasarī vispār kaifs no putnu dziesmām.
Bet bildes no telefona ielikt neprotu.
-
Bilde?
-
Šis ir nopietni!
-
Amī, PALDIES!
kā pats būtu izbraucis (man sen tāda doma bija, bet nav velosipēda)... es savulaik pa to dzelzceļu esmu daudzreiz braucis, par katru staciju atmiņas :D
-
Kādu posmu derētu izbraukt, visu reizē nē - pa ceļam parasti kaut kur noklīstu, tad meklēju, kur velo palicis.
Man garākais gandrīz vienlaidu brauciens ar manu vienātruma pilsētas velosipēdu bijis ap 45 km. Tas pārcietis 2 garantijas remontus varētu pieveikt arī 90 km, bet priekš kam lieki mocīt riteni.
-
Ja vari izkombinēt, tad brauc no Suntažiem uz Ērgļu pusi. Tur ir ko redzēt, ir, kur noklīst sāņus. Ja vēl Ķeipenē sarunā ekskursiju muzejā, tad vispār lieliski.
-
Dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu starp Sauriešiem un Cekuli. Atklāts ja nemaldos Bļodnieka laikā . Diemžēl šilte pazudusi kur tas bija rakstīts.
-
Jā, tas ir labs. Pārējās tiltu (?) vietas šaubīgas. Kas ir Bļodnieks?
-
Tas tilts slavens, skaitās kultūras piemineklis.
Latvijas laikā izbūvēja dzelzceļu, tagad nojaukts viss... :(
-
Adolfs Bļodnieks tolaik bija ministru prezidents.
Dzelzceļu būvēja līdz Madonai. Nepaspēja. Uznāca karš. Tā nu šams eksistēja kā apendikss uz nekurieni .
Krievu laikā tajos mežos bija daudz militāro objektu, piem
Cekules munīcijas noliktava uz kuru veda nozarojums no Cekules stacijas. Tāpēc dzelzceļš tika turēts, kaut brauca tajā pārsvarā gaiss. Vienīgi rudeņos sēņotāji-ogotāji to drusku palietoja.
-
Interesanti. Neaizmirsti par ziemām - slēpotāju vilcieni.