Sarunu forums
Politika, ekonomika, vēsture, kriminālais => Latvijā un pasaulē => Vēsture => Tēmu iesāka: LVSNor 2021. gada 21. augusts, 06:21:42
-
Pēc Augusta puča (1991) Latvijas Republikas Augstākā Padome 21. augustā pieņēma "Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu", kas atjaunoja Latvijas Republikas 1920. gada Satversmes pilnu darbību un atcēla 1990. gada 4. maija Deklarācijā noteikto pārejas periodu Latvijas valsts varas atjaunošanai de facto.
Tā tas notika, diez vai kā kāds varēja to paredzēt, ka tā tas arī notiks, bet tas - Latvija kļuva neatkarīga! 1991 gads Latvijas vēsturē bija satraucoši notikumi, un bija (pārsteidzoši!) liela sabiedrības iesaiste. Tas, protams, bija revolucionārs gads. Kādu jūs šo gadu atceraties? Un viņš ir ļoti vēsturisks gads, gan Latvijai, gan Pasaulei, turklāt diez gan droši var apgalvot, ka šis laiks bija unikāls ... tā sakot, pirms 30 gadiem ...
-
Nu, plosījās omons, ko pats neredzēju, bet klausījos valdības slepeno raidītāju par notikumiem. Brīvību pasludināja, bet ko nu vairs - tā ir vēsture, tagad būs drūmi laiki.
Biju todien aizbraucis uz Cēsu novadu, kur notika orientēšanās mači. Skriet pa mežu tobrīd šķita vislabākais risinājums.
Barikāžu varoņi bija pazuduši, bet šodien stāstīs kā gatavojuši bises ar ko šaut uz OMON.
Viss toreiz izšķīrās Maskavā un paldies Jeļcinam! 😀
-
Šodien mūsu vēstniekam Maskavā būtu jānoliek ziedi uz Borisa Jeļcina kapa.
-
Es drīzāk esmu Gorabačova cienītājs, jo taisni viņa naivisms noveda pie PSRS sabrukuma. Jo padomju savienība balstījās uz teroru, un teroram vajadzeja attaisnojumu, un Gorabačova sitiens par mūžīgajiem attaisnojumiem, ļāva uzelpot brīvāk, un sākt tautas fronšu periodu - sāķot no 1990 gada Baku ;)
-
Visdrīzāk tas bija nepielūdzamais Laiks, kas nopļāva vecos boļševiku sakārņus vienu pēc otra un nāca vietā jaunāki
Mums padomjlaikā darbavietā viena apsviedīga dāma organizēja iespēju nopirkts mākslas grāmatas, bet vajadzēja pirkt arī "pribavku", parasti kaut kaut kādu partejisku bukletu veidā. Reiz kāds no mūsu grupas dabūja lielu, uz krītpapīra nodrukātu, politbiroja sastāva portretu komplektu un ik pa brīdim varēja uzkrāsot stūrī melno "lentīti". Vienu brīdi viņi sāka mirt kā mušas.
-
PSRS triviāli bankrotēja. Ja atceramies, 80. gados , 35-40 gadus pēc kara beigām ieviesa talonus cukuram, šņabim, veļas pulverim, kamturvēl.
Kuprainīts ar reformām mēģināja saglābt nesaglābjamo. Labi ka viņā nebija tendēts uz vardarbību :yes:
-
Kā šodien atceros -tēvs apm. 70. gadu vidū man to pateica -PSRS ekonomika nenovēršami sabruks. Mums bija tādas garas, gudras sarunas
-
Es drīzāk esmu Gorabačova cienītājs, jo taisni viņa naivisms noveda pie PSRS sabrukuma. Jo padomju savienība balstījās uz teroru, un teroram vajadzeja attaisnojumu, un Gorabačova sitiens par mūžīgajiem attaisnojumiem, ļāva uzelpot brīvāk, un sākt tautas fronšu periodu - sāķot no 1990 gada Baku ;)
Nepiekrītu. Gorbačova naivums (tam piekrītu) bija kā katalizators. PSRS sabruka aplami organizētas ekonomikas dēļ. Neviena tautsaimniecība nevar izdzīvot, kur nu vēl attīstīties, ja valstī viss notiek pēc dempinga politikas.