Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Amālija 2021. gada 06. septembris, 15:43:51
-
Nekad nebiju aizdomājusies.
Iedomājies tīri teorētiski - tu mīli. Un mīlējies ar to, kuru mīli. Izjūti baudu pārākā pakāpē. Un pēc tam uzzini, ka tas, ar ko mīlējies, nav tas, kuru mīli. Vai bauda pārvērtīsies par riebumu?
Tas, lasot Rivoša piezīmes.
-
tas ir kā -uzzini? Ieslēdz gaismu un ieraugi, ka cits? Vai varbūt nevis "uzzini" bet "saproti"?
-
Vispār tīri teorētiski. Bet gadās arī gaismu ieslēgt :mrgr:
-
Vispār tīri teorētiski. Bet gadās arī gaismu ieslēgt :mrgr:
Nezinu, kas tas Rivošs ir, bet viņš ir stulbs. nekā no mīlēšanās/mīlas nesaprot!! No tā, ka es ar kādu mīlējos, mīlestība jau mazāka/mazāk nepaliek - tas tāpat kā gaisma, visiem var iedot pa dzirkstelītei!
-
Tam Rivošam vajag govi. Vai divas. Lai ir ko darīt un nenāk galvā bezjēdzīgas domas. :D
Ja tu ar kādu mīlējies, tātad tu viņu mīli vai esi iemīlējies vismaz uz šo brīdi. Pārējie gadījumi ir kategorijā "dabiskās vajadzības". Kas arī nav nekas peļams, ņemot vērā fizioloģisko nepieciešamību pēc uzbudinājuma likvidēšanas.
Ja tas cilvēks pēc tam tev ieķēza cepurē, tas neatceļ mīlēšanās faktu uz to brīdi. Var vairāk nekas nesekot, bet kāds tur riebums par to, kas bijis? Atceries labo un ej tālāk.
-
Ja tas cilvēks pēc tam tev ieķēza cepurē, tas neatceļ mīlēšanās faktu uz to brīdi. Var vairāk nekas nesekot, bet kāds tur riebums par to, kas bijis? Atceries labo un ej tālāk.
vai ne??! tādus āžus rūnīt vajag... šis mīlējas, ah un oh, bet pēc tam nākamā dienā piezvana un riebj, nelietis... :evil: :fryingpan:
-
Trix, Tu nesaprati. Tu mīli Ansi. Mīlējies ar Ansi. Fantastika. Pēc 10 minūtēm saproti, ka tumsā sajauktas gultas. Un tas bija Jāzeps.
-
Pat iedomāties nespēju šādu iespēju, ka hoš mellā tumsā un klusumā uz tausti un čuju neatšķirtu savu Ansi no kāda cita. Tur jābūt pālī, bet pālī es nemīlējos :mrgr:
Bet tīri teorētiski ņemot, laikam būtu atkarīgs no tā, vai tas Jāzeps visumā normāls džeks vai mērglis.
-
Un tad tu saproti, ka Jāzeps ir īstais -ticu, tā varētu būt. Jo ar Ansi tu nemaz nezināji, kā var būt pa īstam. Vai tā ir mīlestība, nezinu. Kaisle drīzāk. Ar Ansi turpmāk vienmēr būs.. nu mazliet tā ne visai
-
Un tad tu saproti, ka Jāzeps ir īstais -ticu, tā varētu būt. Jo ar Ansi tu nemaz nezināji, kā var būt pa īstam. Vai tā ir mīlestība, nezinu. Kaisle drīzāk. Ar Ansi turpmāk vienmēr būs.. nu mazliet tā ne visai
Un ja Ansis un Jāzeps kļūs impotenti, tad zašibisj. Vēl jau Jāzepa vietā var Skaidrīti.
-
Nedomāju vis, ka mīlēšanās vienmēr komplektā ar mīlestību, tādēļ baudai, mīlējoties ar to, kuru nemīli, nav jāpārvēršas par riebumu
-
Ā, sapratu, ka cilvēks mainījies, kļuvis citāds, uzvedas riebīgi.
Tīri teorētiski nespēju iedomāties, kā var sajaukt mīļoto ar citu. Tad pirms tam viņš tikai pa gabalu platoniski mīlēts? Ne skūpstīts, ne apošņāts? Ne pieskārieni izjusti? Un klusējis mūžam? Ja jau pēc balss gultā nav atšķirams. Tad kas tā par tādu dīvainu mīlu bijusi? Nē, nevaru iedomāties pat teorētiski. Ja nu vienīgi kā Kvadra saka - pilnīgā bezfilmā, bet man bezfilma iestājas, taču bremzes neatlaižas.
Un kāpēc baudai būtu jāpārvēršas par riebumu? Nē, nu vienīgi tad, ja tas sajauktais gaismā izrādās sifilitiķis ar nopuvušu degunu... Un pašai iesnas, ja nesaoda smaku.
Bet tas, ka vienkārši sekss ar garāmgājēju var būt pārpasaulīga bauda, kamēr ar cilvēku, kuru mīli līdz pēdējai molekulai un dvēseles dziļumiem, ne šis ne tas, to gan es varu apgalvot. Var jau būt, ka tā mīla nebija absolūta, ja jau ar seksu nu tā, bet ar to, ar kuru sekss izcils, nekas cits tā īsti nebija iespējams, un lielā mīla jau nu ne tik. Ideālais variants, ka milzu mīla ir garantija pārpasaulīgam seksam nav garantēts. Pat tad ja viens otram pirmie, var baaaigi aplauzties. Nē, nu ja nekad neuzzinās, ka var būt labāk nekā ar to vienīgo vīrieti, tad varbūt sāpe mazāka, bet ne velti pirmssimtgadu laikos, kad ņēma par sievām nevainīgas un šķirties tik viegli nevarēja, pēc kāda laika un dažiem bērniem sekss bija kļuvis par mokošu "sievas pienākumu".
-
Jā, milzu mīla nav garantija pārpasaulīgam seksam. Bet otrādi, pārpasaulīgs sekss bez mīlas arī kaut kā nesanāk, jo tā emocionālā komponente iztrūkst, bet uz plikas fizioloģijas tālu neaizbrauksi... Un cerēt, ka no tā seksa mīla klāt pieradīsies... Nē nu, gadās jau droši vien arī tā, bet uz to paļauties būtu kā uz laimestu loterijā. IMHO.
-
Nu pag, mīla ir labi, bet labam seksam pietiek ar kaisli, aizraušanos :?:
-
Jā, milzu mīla nav garantija pārpasaulīgam seksam. Bet otrādi, pārpasaulīgs sekss bez mīlas arī kaut kā nesanāk, jo tā emocionālā komponente iztrūkst, bet uz plikas fizioloģijas tālu neaizbrauksi... Un cerēt, ka no tā seksa mīla klāt pieradīsies... Nē nu, gadās jau droši vien arī tā, bet uz to paļauties būtu kā uz laimestu loterijā. IMHO.
Sapratu, ka ar Jāzepu bija viena reize :zvs:
-
Sapratu, ka ar Jāzepu bija viena reize :zvs:
Amī paslīdēja kājiņa, kā rezultā augša un apakša sāka konfliktēt :)
-
Tu mīli Ansi. Mīlējies ar Ansi. Fantastika. Pēc 10 minūtēm saproti, ka tumsā sajauktas gultas. Un tas bija Jāzeps.
Sen atpakaļ lasīts tāds literārs garadarbs, tik neatceros kāds, kur divi brāļi un viens apprecējās. Tad kā bija kā ne, vienu nakti, tās sievas gultā uzradās ne vīrs, bet brālis un bija visvisvis pārākais sekss ar to brāli, ne ar mīļoto vīru. Ka nebija vīrs, konstatēja pēc seksa. :?: Tad tur tālāk bija peripetijas, jo mīlēja vīru, bet alka pēc vīra brāļa...
-
Domāju, domāju...
Nu, papīrs jau pacieš visu. Tas par literatūru. Bet realitātē...
Es daudz ko saprotu. Saprotu kā esot pārlaimīgai pārpasaulīgi mīlēta vīra sievai var nostrādāt vells zina kādi hormoni un feromoni un ka pareizā situācijā un pareizā atmosfērā var paslīdēt kājiņa un paraut uz seksi ar kaut kādu Kvazimodo un bomža hibrīdu vai varoni, kas uz rokām ir iznesis no degošas mājas. Var gadīties, saprotu. Labi, man ir seriālā monogāmija un paralēli neveras, bet saprotu, kā var nostrādāt atbilstoša situācija.
Bet ka var sajaukt? Neatšķirt, ka tas, ar ko mīlējies, nav tavs parastais partneris, bet cits cilvēks? Nē, to es nespēju saprast. Varu saprast, ka pašpārmetumos tiek sev iestāstīts, ka sajauca, bet neticu reālai sajaukšanai.
Kaut gan... Ja ir sievietes, kas līdz dzemdībām pilnā laikā nav pamanījušas ka ir stāvoklī....
-
par to /apjukumu, neskaidrību, spontanitāti/ arī mēs jūs mīlam :)
ja vēlamies attiecībās pragmatismu un vēsu aprēķinu, tad tam ir vīrieši, ne? :D
-
Bet ka var sajaukt? Neatšķirt, ka tas, ar ko mīlējies, nav tavs parastais partneris, bet cits cilvēks? Nē, to es nespēju saprast. Varu saprast, ka pašpārmetumos tiek sev iestāstīts, ka sajauca, bet neticu reālai sajaukšanai.
Nu kā... samiegojusies, kad attopas, process pošol, ko nu vairs... :rofl:
-
... ka tik kaut kas silts vēderā, ja??
AMORĀLI :rat:
-
Parastais partneris. Trešo reizi. Baigā speciāliste.
Tajā teicienā bija fiška par to, ka seksuālajās attiecībās 90% aizņem psihe.
Savādāk. Tev pasniedz pusdienas. Nenormāli garšīgas. Pēc tam pasaka, ka tas bija ... katrs lai ieliek pats ko tādu, no kā parauj.
-
Parastais partneris. Trešo reizi. Baigā speciāliste.
Tajā teicienā bija fiška par to, ka seksuālajās attiecībās 90% aizņem psihe.
Savādāk. Tev pasniedz pusdienas. Nenormāli garšīgas. Pēc tam pasaka, ka tas bija ... katrs lai iekiek pats ko tādu, no kā parauj.
ja nemīli Senkeviču, nu neēd... :D
-
Nekad nebiju aizdomājusies.
Iedomājies tīri teorētiski - tu mīli. Un mīlējies ar to, kuru mīli. Izjūti baudu pārākā pakāpē. Un pēc tam uzzini, ka tas, ar ko mīlējies, nav tas, kuru mīli. Vai bauda pārvērtīsies par riebumu?
Tas, lasot Rivoša piezīmes.
Tas riebums varētu būt pret sevi vai arī objektu. Bauda ir un paliek bauda. Bauda kā tāda nevar būt riebums. Var būt riebums pret baudu kā tādu, bet ne bauda pārvērsties riebumā. Cits arī laiks, bauda bija, noticis fakts, pagātne. Riebums tagadne, nākotne. Riebums vēl varētu būt pret notikušo faktu, bet bauda riebumā teorētiski pārvērsies nevar, manuprāt. Nu, vēl arī riebums var būt bauda.
-
Re, tas sākās tā.
Tā radās šī tēma.