Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Literatūra => Tēmu iesāka: Luīze 2021. gada 09. septembris, 10:47:28
-
Brīdi domāju, vai ierakstu nepievienot "latviešu literatūrai", taču izlēmu sākt jaunu tēmu.
Tātad -
Zane Eniņa "Nekaunīgais pingvīns" (piedzīvojumi Dienvidamerikā, Lieldienu salā un Antarktīdā 7 1/2 mēnešos)
Dienasgrāmatas veidā, ar foršiem attēliem, labā valodā uzrakstīts un papildināts ar individuāliem paldies visiem atbalstītājiem - romāns ir interesants un, izbaudot katru uzrakstīto rindiņu, pietiek ilgākam laikam.
Atcerējos, ka pirms 6 gadiem (kā laiks skrien!) masu mēdijos bija ažiotāža, jo autore savā ceļojumā bija pietuvojusies Dienvidamerikas lejasgalam un lūdza ziedojumus Antarktīdas apmeklējumam. Nelūdza publiski, bet pazīstamiem biznesa aprindu cilvēkiem. Taču aicinājums tika palaists tālāk un radīja pretrunīgu viedokļu vētru. Vieni priecājās par uzdrīkstēšanos un atbalstīja Zani, citi nolamāja un paziņoja, ka ziedojumus vākt drīkst tikai "slimiem bērniem" un ka viņai pašai vispirms nauda jāsapelna. Ne tik pieklājīgiem vārdiem, protams.
Lasot salīdzināju ar Žigimanta Krēsliņa grāmatu par Dienvidamerikas ceļojumu. Ceļošanas stils abiem līdzīgs - viena mugursoma tikai ar pašu nepieciešamāko, ierobežots budžets un alkas redzēt pēc iespējas vairāk un lētāk. :) Taču vēstījuma stils būtiski atšķiras. Nu bet tas tā, katram savs.
Zanei viegli padevās socializēties un visur sadraudzēties gan ar citiem ceļotājiem, gan arī apmešanās vietu saimniekiem, un tas arī atspoguļojas tekstā.
Grāmatu novērtēju ar ***** un turpmāk biežāk ieskatīšos Zanes blogā www.mugursoma.lv.
-
Hape Kerkelings "Kādu laiku būšu prom" (Kā es gāju pa Jēkaba ceļu) ****
Grāmata nav jauna, latviski izdota 2011.gadā. No šejieniešiem noteikti jau kāds ir lasījis.
Pats ceļojums notika pirms 20 gadiem - 2001.gadā. Autors ir slavens vācu humorists, ceļā uz Santjago de Kompostelu satiktie tautieši viņu atpazinuši, prasījuši autogrāfus un kopīgi nofočēties. Man personīgi tāds Kerkelings neko neizsaka, nācās iegūglēt. Bet raksta labi, ar humoriņu. Apbrīnoju to, cik daudzās valodās viņš spēja saprasties.
Nezinu, kāda situācija šobrīd ar svētceļnieku naktsmītnēm, varbūt ir kas uzlabojies, bet pirms 20 gadiem, spriežot pēc grāmatā rakstītā. tur ir bijis briesmīgi, tāpēc autors katrā apstāšanās vietā īrējis istabu viesnīcā vai pansijā. (Es darītu tāpat, jo nav vēlēšanās gulēt vienā istabā ar 10 vai vairāk iesvīdušiem un krācošiem svešiniekiem.)
-
Grāmata ļoti patika. Un tas bija tad, kad vēl bija doma doties šajā ceļojumā.
Kolosāls humors. Un burvīgs ceļojums. Ar kritieniem un lidojumiem.
-
Es arī esmu lasījusi šo grāmatu, un nakšņošanas apstākļi man pilnīgi sagrāva romantiskās iedomas par šo gājienu. Bet vispār bija ļoti interesanta, gan stils, gan stāsts.
Mūsu Santjago gājēja man likās dīvaina, doties tādā ceļā ar pilnīgi nepiemērotiem apaviem, mugursomu... bet varbūt tas ir tas astru krekls
-
Tā kā man ir vienalga, kur gulēt, ka tik jumts virs galvas, tad šis mani nesatrauca. Vairāk satrauc apmaldīšanās risks un aiziešana pa fāzi.
-
Mūsu Santjago gājēja man likās dīvaina, doties tādā ceļā ar pilnīgi nepiemērotiem apaviem, mugursomu... bet varbūt tas ir tas astru krekls
Es arī esmu lasījusi Kristīnes Ulbergas "Kariete uz Santjago" un piekrītu Reno viedoklim. Man īsti nav saprotams šāda veida mazohisms.
-
Pienāk cilvēka dzīvē dažādi brīži. Bieži vien šis mazohisms daudz ko dod, atrisina kādu situāciju, sakārto galvu. Pilnīgi saprotu. Ir taču forši, kad kādreiz esi pārvarējis grūtības...pēcsajūta ir super. Labāk nekā ajavaskas vai tml.
Grāmata laba, pasen lasīta. Ir arī labas mākslas filmas par šo tēmu, bet vairs nosaukumus neatceros. Kad bija interese par Santjago, tad daudz interesējos un viskautko atradu.
Žiga grāmatu mēģināju lasīt, neizlasīju līdz galam. Mājās man papilnam ceļojumu grāmatu, cik nu ir izdotas pēdējā desmitgadē, kādreiz patika, tagad nelasās. Vispār vairs kaut kā neinteresē citu cilvēku ceļojumu apraksti, arī bildes nē.
-
Ūdrīša un Balodes ceļojums uz Pekinu jau arī bija tāds -ar divējādām sajūtām lasot
-
Žigimants Krēsliņš "Meksika pāris mēnešos"
Šī ir jau piektā izdotā grāmata par Žiga ceļojumiem. Iespējams, ka nebūtu rakstījusi atsauksmi, bet šajā ceļojumā Žigis brauca kopā ar ģimeni (sieva, meita, dēls), un ceļojums notika kovida laikā. Tātad kaut kas savādāk nekā citas reizes. Šoreiz tika īrēta automašīna, tika pieminēti briesmīgie Meksikas ceļi un atsevišķu policistu (un ne tikai) centieniem iedzīvoties uz nezinoša ārzemnieka rēķina. Bet apceļoto vietu apraksti bija interesanti - cenotes (pazemes upes un alas), seno maiju arhitektūras ansambļi, ūdenskritumi, mazo pilsētiņu šarms...
Nezinu, cik gadu ir Žiga meitai, minēšu, ka kādi padsmit. Aizbraukt tik tālu ceļojumā, bet pa lielam lasu, ka Žigis (ar sievu vai dēlu) devās vai nu vakara pastaigā pa pilsētu vai kādā dabas objektā kāpa tuvāk apskates vietai, meita vai nu palika viesnīcā vai visus gaidīja mašīnā :?: Ja jau vienu atstāj, tad jau nav pavisam maza :mrgr:
"...neiebraukt vietā, ko sauc par Nahui, vienkārši nevar. Redzu uz ceļa zīmes norādi uz Nahui, un man parādās dabīga interese, kāda tad izskatās vieta, kur mani bieži sūta.
Nahui, izrādās, ir aiz žoga, Aiz pamatīga, vairākus metrus augsta žoga ar iebrauktuvi, ko apsargā nopietni vīri. Droši braucu pie vārtiem un izrādu aizkaitinātību, ka mani uzreiz neielaiž. No vārtiem parādās divi džeki. Pie sāniem revolveri, un sejā minimālas intelekta pazīmes. Saku, ka man jātiek Nahui. Priekš kam? Mani vienkārši tur sūtīja. Un šeit es nemeloju, mani tiešām vairāki ir sūtījuši Nahui. Kurš mani sūtīja? Uffff.... Daudzi, amigos, ļoti daudzi. Pēdējais laikam bija no Karostas kaut kāds čalis.
Viņi nezina ne Karostu, ne to čali. Nav brīnums, es arī viņu īsti nepazīstu. Tik, cik pa mašīnu atvērtajiem logiem uzturējām īsu sarunu, kuram tad īsti ir priekšroka uz zemes ceļa. Kā rezultātā viens otru atsūtījām uz šejieni. Tikai es, atšķirībā no viņa, tiešām šeit atrodos. Bez atļaujas es nevaru iebraukt, viss, saruna beigusies. Pasūtu šos Nahui un ar gandarījumu redzu, ka viņi dodas pareizajā virzienā. "
-
Nejauši trāpījās Žiga ieraksts FB par Gobzema rododendru izsmej, it kā jau smieklīgi, bet vienlaikus tā kā kauns un nožēlojami. Vīrs, neredzēdams, ko es klausos, iesaucās "kas tev tur!!?" par to krievu rupjību plūsmu.
Acīmredzot ceļojuma apraksti labāki, bet klausīties gan nav iespējams
-
Kristīne un Kristaps Liepiņi "PAMIRS mana sirds mīlestībā" *****
Grāmata par dzīvošanu Pamira kalnu bāzes nometnē aptuveni mēneša garumā, kāpšanu Koržeņevskas smailē un Somonī smailē (bijusī Komunisma smaile). Sadzīves apstākļus bāzes nometnē nodrošina tadžiku personāls, apmēram varat iedomāties, kāda tur ir higiēna, ēdināšana un viss pārējais :mrgr: Teksta autore ir Kristīne, un viņa ir spilgti aprakstījusi sadzīves apstākļus, savas izjūtas, iespaidus. Soli pa solim un labā valodā. Grāmatu papildina bagātīga Kristapa uzņemto bilžu galerija.
Varu tikai apbrīnot cilvēkus, kuri gatavi kāpt tik augstu kalnos par spīti aukstumam, dabas stihijām, veselības problēmām un nāves briesmām.
Interesanti, vai Nakats šo grāmatu ir lasījis un ja ir, tad kādi būtu komentāri?
-
visi nevar kāpt kalnos, kādam mājās arī jāstrādā :?:
-
Kristīne un Kristaps Liepiņi "PAMIRS mana sirds mīlestībā" *****
Grāmata par dzīvošanu Pamira kalnu bāzes nometnē aptuveni mēneša garumā, kāpšanu Koržeņevskas smailē un Somonī smailē (bijusī Komunisma smaile). Sadzīves apstākļus bāzes nometnē nodrošina tadžiku personāls, apmēram varat iedomāties, kāda tur ir higiēna, ēdināšana un viss pārējais :mrgr: Teksta autore ir Kristīne, un viņa ir spilgti aprakstījusi sadzīves apstākļus, savas izjūtas, iespaidus. Soli pa solim un labā valodā. Grāmatu papildina bagātīga Kristapa uzņemto bilžu galerija.
Varu tikai apbrīnot cilvēkus, kuri gatavi kāpt tik augstu kalnos par spīti aukstumam, dabas stihijām, veselības problēmām un nāves briesmām.
Interesanti, vai Nakats šo grāmatu ir lasījis un ja ir, tad kādi būtu komentāri?
šī grāmata ir nopirkta, es vēl neesmu lasījis, bildes apskatīju
-
Elvita Ruka "Paradīze ir tikai vieta uz zemes" **
Iesāku lasīt, bet neaizķēra. Stāstu krājums par dažādām vietām, kur autore pabijusi. Katrs stāsts sākas ar melnbaltu foto padomju laiku kvalitātē, kas mani tiešām pārsteidz, jo grāmata tikai nesen izdota. Salīdzinot ar krāšņajām bildēm Pamira grāmatā, šīs izskatās nožēlojami.
Varbūt vēl pieķeršos lasīšanai, bet iespaids nav diez ko pozitīvs.
-
Voldemārs Krutins "Sniegotie dimanti"
https://jumava.lv/products/voldemars-krutins-sniegotie-dimanti/
Apmēram tajā pat laikā tur pat kaut kur biju, tikai augstāk, jo darbojos alpīnismā. Kalnu tūristiem pat viss jautrāk, piedzīvojumi ielejās, kontakti ar vietējiem iedzīvotājiem un arī kustoņiem, arī meiteņu vairāk!....katrā ziņā bija interesanti to visu atcerēties, pašu autoru nepazinu, bet dažas minētās personas gan....arī padomju laika realitātes tika atgādinātas - mani pārsteidza, ka autoram, lai vasarā tiktu atvaļinājumā, priekšnieks lika strādāt divas maiņas...pie busa stūres...5.00 no rīta jāceļas un 24.00 jānodod maiņa...lai neaizmigtu pie stūres, novilcis zābakus un vadījis autobusu zeķēs....
Ja runā par kalnu piedzīvojumiem, man jocīgi šķita, ka viņam nav izveidojusies pastāvīga draudzība ar kādu kalnos kāpēju...viņš visur ir viens....saprotiet pareizi, ir grupa kalnu tūristu 10 cilvēku sastāvā, visi draudzīgi dzīvo, bet kalnos vajag cilvēku, kuram tu 100% uzticies, kurš ir tavs sasaites biedrs un kurš uzticas tev!...pa tiem 7-8 gadiem, kas aprakstīti, viņam tā arī pastāvīgs ceļojuma/sasaites biedrs un draugs nav atradies....tāds vienpatis un tagad gleznotājs! :)
Iesaku!
-
Jūrmalā ap gadu miju bija viņa gleznu izstāde, daļa , kā jau amatierim, sirsnīgi diletantiskas, bet dažas tiešām izcilas, izdevies noķert gaismas un telpiskumu.
-
Žigimants Krēsliņš "Fēru salas un Islande pāris mēnešos"
Šoreiz Žigis dodas ceļojumā ar sievu un busiņu - vispirms līdz Dānijai, tad ar prāmi uz Fēru salām un Islandi. Sanākot vismaz 4x lētāk nekā lidot ar lidmašīnu, īrēt auto uz vietas un maksāt par naktsmītnēm. Ja vēl izdodas "ietaupīt" uz ieejas maksu, kāpjot pāri žogam vai apmuļķojot vietējos, ceļojums ir izdevies :D
Ko "izlobīju" no grāmatas:
1) Fēru salās ir lēta dīzeļdegviela (to subsidē valdība), regulāri sastopama bieza migla, šauri un grūti izbraucami ceļi;
2) Islandē ļoti daudz ūdenskritumu un citu skatāmu objektu, populārākajām vietām ir daudz lētākas un nebūt ne sliktākas alternatīvas (vajag tikai rakt vai arī sekot Žiga norādēm).
Žigi (ja gadījumā šo lasi), sūti pupās korektori Līvu Krastiņu! Lai gan šajā grāmatā drukas kļūdu ir mazāk nekā iepriekšējās, bet tāpat daudz un acīs krītošas.
-
Zane Eniņa "Uz Aļasku un atpakaļ" *****
Zane turpina "Nekaunīgajā pingvīnā" uzsākto ceļojumu. Šoreiz no Monreālas pāri visai Kanādai līdz Aļaskai, tad liels līkums pāri ASV un finišs Monreālā, 120 dienās nobraucot 30000 km. Ceļojums divatā ar Antarktīdas braucienā satikto Kanādas francūzi Rafaēlu. Ceļojums noticis 2015.gadā, un katras dienas piedzīvojumi tika aprakstīti Zanes blogā. Grāmata saglabā līdzīgu struktūru, par katru dienu ir savs stāsts. Nakšņošana pārsvarā notikusi kempingos - ar ierobežotām higiēnas iespējām un tuvējā apkārtnē dzīvojošiem lāčiem. Ir jāievēro vairākas lietas, lai nepievilinātu lāci, esot bijis arī pretlāču aerosols, nezinu gan, cik efektīvs :?: Un kur nu vēl latvietes prieks, Kanādas mežos atrodot apšubekas un brūklenes. :)
-
Viktorija Paegle "Svētceļojums, mazulīt!" ***
Jauna, blonda, slaida un garkājaina čiksa dodas pusgadu ilgā piedzīvojumā uz Latīņameriku un ASV. Grāmatā nav aprakstīts neviens interesants tūrisma objekts, bet tas, kādus cilvēkus čiksa satika, kā ietusēja, sapīpējās, piedzērās, kurš un kā viņai uzmācās, kuram ļāvās un kuru atšuva. Par problēmām ar naudu, ar vietējo transportu, ar naktsmītnēm, ar ēšanu. Rakstības stiliņš - vēl trakāks žargons nekā Žigim, turklāt padaudz netulkota teksta angļu un spāņu valodā, bet kontekstu var saprast. Ir arī fotogrāfijas, lielākoties pašbildes.
Man bija interesanti, darbība un notikumi risinājās raiti, brīžiem bija jāsmejas.
-
Lato Lapsa "Muzungu vismelnākajā Āfrikā" ****
Tas ir stāsts par Kongo (bijušo Zairu). Un stāstīt Lapsa prot. Par Kongo vēsturi, par kariem un bērnu bandām, par vadoņiem - Lumumbu, Mobutu un Kabilu, par izrakteņu ieguvi, par nabadzību un izdzīvošanu, par māņticību, par nežēlību un kanibālismu... Muzungu nozīmē "baltais cilvēks" vienā no daudzo Kongo cilšu valodām. Lapsa neiztaisās politkorekts, melnādainos sauc par nēģeriem. Salīdzinājumam tiek piesauktas Latvijā zināmas personības - tekstā piefiksēju Trojanska, Eināra Repšes un Kargina pieminēšanu. Droši vien bija vēl kāds Lapsas "mīlulis".
Iepriekš esmu lasījusi Lapsas grāmatu par Ziemeļkoreju. Vot patīk cilvēkam meklēt piedzīvojumus tādos caurumos, kur, ja ar tevi kas notiks, neviens gailis pakaļ nedziedās.
-
Man patīk Lapsas ceļojumu grāmatas. Par Āfriku bija vēl arī "Deviņas Āfrikas".
Bet, jā, respect par drosmi, ne katrs uzdrošināsies meklēt piedzīvojumus tādos nostūros.
-
Zane Eniņa "Santjago ceļš. Plāksteris pēdām un sirdij" ****
Man patīk, kā Zane apraksta katru dienu, kas pavadīta ceļā. Un noiets ir tiešām daudz - 3 dažādi ceļi uz Santjago de Kompostelu: populārākais maršruts no Senžanpjedeporas, Portugāles maršruts no Portu un gar Atlantijas okeāna krastu no Irunas, kā arī ceļa posms Francijā Via Podiensis. Un protams, Svētā Jēkaba ceļš Latvijā no Valkas līdz Žagarei. Rīgas - Skaistkalnes virziens pagaidām netika veikts.
Amālija varētu novērtēt aprakstus, kā arī ceļojuma attiecīgajā posmā (Krimuldas baznīca - Vangaži), ja ir vēlēšanās, palikt nakšņot pie Zanes.
-
O, jāpaņem. Tiešām interesanti palasīt. Dažus posmus esmu gājusi.
-
Dace Zvirbule "Mans Jēkaba ceļš. Nezināms mērķis." ***
Šo grāmatu uztveru vairāk kā rakstīšanas terapiju autorei pašai, jo paralēli iešanai uz Santjago de Kompostelu ir ievīti daudzi atmiņu stāsti par vecākiem un vecvecākiem - par kara laiku, badu, izsūtīšanu, izdzīvošanu...
Lai tiktu pie sertifikāta par noietu ceļu, ir jānoiet (kājām, uz zirga vai ar velo) vismaz pēdējie 100 km un pa ceļam dažādās pieturvietās jāsavāc zīmogi svētceļotāja pasē. Autore sāk ceļu 118 km pirms galamērķa un pirmos 18 km nobrauc ar autobusu, jo tie vedot caur rūpniecisku rajonu un neesot ainaviski :) Pēc tam jau iet pati, pa 5 - 10 km dienā. Kā nopratu, iet ar kalnu reljefam nepiemērotiem apaviem, jo sūdzas par saspiestiem kāju īkšķiem. Pēdējos 30 km līdz Santjago tiek aizvesta ātrās palīdzības busiņā, jo sākās sirdsklauves un mirdzaritmija. Hospitālī sirdsdarbības palēnināšanai tiek iedots Bisoprolals, aritmijai - Flecainida.
Kas man likās traucējoši - grāmatā katrai administratīvi teritoriālajai vienībai, ko šķērsoja autore, aprakstīti ģeogrāfiski fakti, norādīts iedzīvotāju skaits un nosaukums gan spāņu, gan galisiešu valodā, tāpat arī redzētajiem objektiem. Turklāt tie nosaukumi būtiski neatšķīrās :?:
-
Aizmirsi piebilst, ka sirds sāka streikot pēc tīkama vakariņa ar vīna izpriecām :)
Grāmata deva man cerību, ka varbūt tomēr es došos. Jo biju jau norakstījusi šo domu.
-
Mani kaitināja līdzīgs stāsts -doties tādā ceļā ar sliktu mugursomu, nepiemērotiem apaviem un nepietiekošu naudu. Vai tās kādas īpašas pašmocības par grēkiem, vai izrādīšanās?
Grāmatas nosaukumu neatceros
-
Aizmirsi piebilst, ka sirds sāka streikot pēc tīkama vakariņa ar vīna izpriecām :)
:mrgr:
Mani kaitināja līdzīgs stāsts -doties tādā ceļā ar sliktu mugursomu, nepiemērotiem apaviem un nepietiekošu naudu. Vai tās kādas īpašas pašmocības par grēkiem, vai izrādīšanās?
Grāmatas nosaukumu neatceros
Iepriekšējā lapā ir pieminēts - Kristīne Ulberga "Kariete uz Santjago"
-
Amā ar savu staigāšanas pieredzi var droši doties. Kārtīgi ekipējoties. :talking: Mani visos stāstos atbaida stāsti par smirdīgām naktsmītnēm.
-
Man nav pieredzes daudzdienu pārgājienos. Ar velo jā. Kājām nē :sad_smiley:
-
Tam ceļam vajag kādu īpašu dvēseles stāvokli. Iet pēdējos 100 gan mazliet smieklīgi
-
Daiena Epljārda "Katra īsta sieviete ir pelnījusi mīļāko" ****
Grāmata izdota 2006.gadā. Trīs anglietes dodas ceļojumā uz Peru, kur ar satriecošu gidu un mantu nesējiem kāpj Kordiljeru kalnos uz Maču Pikču, vienlaikus tiekot skaidrībā ar savas dzīves peripetijām. Autore iedvesmojusies no sava ceļojuma uz Peru, pilsētu un kalnu takas apraksti izklausās realitātei atbilstoši, tāpēc atsauksmi ieliku šajā sadaļā.
Uz 3 sievietēm ir gids, pavārs un 7 nesēji, kuri stiepj guļammaisus, teltis, pārtiku un ķīmisko tualeti (fascinējoši! :)), pašām jānes tikai viegla mugursoma ar ūdeni un nelielām uzkodām. Taka ir stāva un bīstama, viss kāpiens līdz Maču Pikču ir 60 km un 5 dienu garumā. Kā paskaidroja gids, uz takas neizmanto zirgus, jo tie atšķirībā no lamām nav droši uz kājām. Savukārt lamas netiek izmantotas tāpēc, ka ja tām uzkrauj lielāku smagumu nekā tās gribētu nest, šīs vnk apguļas un nekust ne no vietas. :)
-
Nu ļoti smags pārgājiens :mrgr:
-
Tas ir kalnos, ļoti augstu virs jūras līmeņa. Iespējams gan iekrist aizā, gan arī iedzīvoties veselības problēmās. Pārgājiens pa līdzenu vietu mūsu platuma grādos vispār nebūtu nekas īpašs.
-
Pa manam, 12 km stāva kāpiena dienā 5 dienas pēc kārtas ir gana smagi. Ja ļoti augstu, iespējams jau retināts gaiss. Neesmu pārliecināta, vai es spētu. Un lejā jau arī vēl būs jātiek.
P.S. Par lamām labprāt ticu - gan lamas, gan alpakas, ja ko negrib, liekas gar zemi - neiešu, nedarīšu, iepūt man! :mrgr:
-
P.S. Grāmatas varones lejā nobrauca ar vilcienu ;)
-
P.S. Grāmatas varones lejā nobrauca ar vilcienu ;)
No pašas augšas? :mrgr:
-
No pašas augšas? :mrgr:
No Maču Pikču tuvākās stacijas :mrgr:
-
Žigimants Krēsliņš "Havaju salas vienā mēnesī" ****
Žigis neliek vilties - piedzīvojumi ik uz soļa, un humors dzirkstī. Tika apceļotas 5 salas - Oahu, Kauai, Maui, Molokai un Hawaii, no salas uz salu notika lidojumi. Katrā salā Žigis īrēja auto, pieprasot vislielāko auto par viszemāko cenu, lai var naktī gulēt auto, jo viesnīcas ir ļoti dārgas. Gandrīz viss Havaju salās esot komercializēts līdz nejēdzībai. Piemērs: uz dabas parku tiek pārdotas 3 dienu biļetes. Nākamajā rītā agri atbraucot, lai var skatīties saullēktu, ar iepriekšējā dienā pirkto biļeti parkā tikt nevar, jo saullēkta vērošana esot par papildus samaksu :mrgr: Visur viss iepriekš jārezervē, jo tūristu daudz, bet autostāvvietu maz. Ne velti Havaju salas bija viena no TOP10 vietām, uz kuru neiesaka braukt tieši lielā tūristu pieplūduma dēļ.
-
Eimija Makaloka "Bez elpas" ****
Trilleris. Darbība notiek Himalajos, kāpienā uz Manaslu virsotni. Lai gan sižets un personas ir autores fantāzija, vieta un alpīnisma apraksti ir autentiski, jo 2019.gadā autore pati uzkāpa Manaslu virsotnē, kļūstot par jaunāko kanādieti, kas to ir paveikusi. Grāmatā pirms kāpiena nepāliešu mūki veica pudžas (rakstīja - puja) ceremoniju, lai dotu svētību. Par to man bija jāpasmaida, atsauca atmiņā pašizinātkuru forumieti :)
-
Eimija Makaloka "Bez elpas" ****
Trilleris. Darbība notiek Himalajos, kāpienā uz Manaslu virsotni. Lai gan sižets un personas ir autores fantāzija, vieta un alpīnisma apraksti ir autentiski, jo 2019.gadā autore pati uzkāpa Manaslu virsotnē, kļūstot par jaunāko kanādieti, kas to ir paveikusi. Grāmatā pirms kāpiena nepāliešu mūki veica pudžas (rakstīja - puja) ceremoniju, lai dotu svētību. Par to man bija jāpasmaida, atsauca atmiņā pašizinātkuru forumieti :)
šo noteikti sameklēšu :) ...jau pieteicos rindā biblenē!
-
Eimija Makaloka "Bez elpas" ****
Trilleris. Darbība notiek Himalajos, kāpienā uz Manaslu virsotni. Lai gan sižets un personas ir autores fantāzija, vieta un alpīnisma apraksti ir autentiski, jo 2019.gadā autore pati uzkāpa Manaslu virsotnē, kļūstot par jaunāko kanādieti, kas to ir paveikusi. Grāmatā pirms kāpiena nepāliešu mūki veica pudžas (rakstīja - puja) ceremoniju, lai dotu svētību. Par to man bija jāpasmaida, atsauca atmiņā pašizinātkuru forumieti :)
Izlasīju! Paldies Luīzei par šo ieteikumu!
...kaut arī izdevis Kontinents, kas jau uzreiz pasaka, ka nav augstā literatūra un pie reizes pat NY Times bestsellers :mrgr: .... autorei uzrakstīt ir palīdzējis gan tas, ka pati uzkāpa Manaslu, gan milzīga redaktoru un palīgu komanda, kas iespaidīgi ir skaitliski lielāka kā pat Rollingai/Galbraitam....jā, izlasīt ir vērts, ja gribat izjust šo Himalaju augstkalnu situāciju! :)
Autore Eimija Makaloka ar savu stilu man atgādināja mūsu Daci Judinu - esmu gan tikai vienu viņas romānu izlasījis, arī Eimija ir ražīga un savos 30+ gados jau uzrakstījusi 9 grāmatas , latviski šī laikam ir pirmā!
Iesaku! Grāmatas autorei ir pieredze kalnos un intriga ap slepkavas meklēšanu arī aizraujoša - " Seši svešinieki, viens slepkava, tu vari būt nākamais!" :just_popcorn:
p.s.
Šo grāmatu varētu ievietot arī detektīvromānu sadaļā.
-
Žigimants Krēsliņš "Jaunzēlande. Skarbais ceļojums." ****
Žigis ceļojumā devās 2022.gada novembrī un 40 dienu laikā apceļoja abas Jaunzēlandes salas. Ziemeļu salu kopā ar sievu, pēc tam dienvidu salu viens pats. Skarbi tāpēc, ka praktiski katru dienu gāza lietus, kas bieži vien radīja plūdus. Tādēļ daudziem dabas objektiem bija apgrūtināta vai slēgta piekļuve.
Kā pārvietošanās līdzeklis katrā no salām tika izmantots no vietējiem latviešiem palienēts auto un busiņš, kurā var nakšņot. Tomēr parkoties nakšņošanai ārpus kempingiem gandrīz nekur nedrīkst , par to draud sods 200 dolāru apmērā, ja pieķer. Tad nu Žigis centās, lai nepieķertu, vai arī nakšņoja lētos kempingos. Bildes grāmatā ir jaukas, bet tīri vizuāli man Jaunzēlandes kalni un ūdenskritumi nelikās būtiski atšķirīgi no Eiropā sastopamajiem. Nē, nu redzēt ir ko, kaut vai Rotorua, bet, ja nepaveicas ar laikapstākļiem, tad neko... :?:
Tagad par grāmatas uzbūvi. Ir 2 lielas nodaļas, katrai salai viena. Katras nodaļas beigās visi foto no konkrētās salas. Ērtāk būtu, ja foto būtu katrā lapā ar atbilstošo tekstu, jo kamēr tiek līdz nodaļas beigām (un tas neiet ātri), esmu jau aizmirsusi vietu nosaukumus, turklāt pie foto ir neko neizsakoša frāze no teksta, kas ne vienmēr ietver vietas nosaukumu. Beigās man bija 2 grāmatzīmes - viena pie teksta un otra pie bildēm.
Interesanti, kur Žigis atrod korektores savām grāmatām? :mrgr: Šoreiz - Zita Reča. Tekstā gramatiskās kļūdas ir, bet ne uzkrītoši daudz, taču komati gan ir bezjēgā salikti tur, kur nevajag, un nesalikti tur, kur vajadzētu.
-
Plauktā pāris gadus stāv Žiga Dienvidamerika. Neesmu pieķērusies, jo šī man skaitās pie izklaides literatūras. Nezinu kad saņemšos.
Lasīju Luīzes apskatu un sapratu,ka principā nav jēgas pat lasīt. Visu to jau zināju no tiešajiem ceļojuma postiem ..tūlīt un tagad IG un mazliet arī FB.
Grāmatu iespējams lasīšu,ja posīšos ceļam un DA vai Jaunzēlandi vai kur nu tur citur :)
-
Žigimants Krēsliņš "Okeānija vienā mēnesī" ****
Izrādās, ka Žigim bija viens liels ceļojums. Vispirms uz Polinēziju, tad Jaunzēlandi, pēc tam Fidži un Vanuatu. Pa Polinēzijas salām un Jaunzēlandes ziemeļu daļu ceļoja kopā ar sievu. Kad sievai viss bija līdz brošai, šī aizlidoja mājās. Tālāk Žigis valkājās pa pasauli viens pats. Okeānijā uz mazajām saliņām vairāk par 1-2 dienām nav ko darīt. Un šis ir tas gadījums, kad ceļojums IR jāplāno, jo lidojumu reisi starp saliņām un ekskursijas ir izpārdoti vairākas nedēļas uz priekšu. Dzīvošana un pārtika ir dārga, bet vietējie nabadzīgi, taču ļoti draudzīgi un jauki. Grāmatā katrai saliņai veltīta nodaļa, kas nav garāka par dažām lappusēm, foto ir katras nodaļas beigās.
Šoreiz korektore ir Dace Rēķe. Pieņemu, ka Žiga sākotnējā tekstā kļūdu ir tik daudz, ka pat korektorei nolaižas rokas un iestājas dzīves apnikums. :mrgr:
-
Gundars Bojārs "Nazis, Zirgs un Brīvība jeb Buena Onda!" ***
Stāsti par vairākiem ceļojumiem uz Dienvidamerikas valstīm - Argentīnu, Peru, Bolīviju. Braucis viens pats, gan arī ar ceļabiedriem, gājis pa vientuļām kalnu takām, saticis dažādus zvērus un cilvēkus. Apraksti interesanti, arī praktiski padomi ceļotājiem. Grāmatā daudz QR kodu - uz fotogrāfijām, video stāstiem, raidījumiem. OR kods pat uz enerģijas uzkodu gatavošanu, to jau nu gan varēja grāmatā īsumā uzrakstīt nevis lasītāju sūtīt skatīties garu un garlaicīgu video.
-
Zane Eniņa "Pārziemot Āzijā" ***,5
Ķīnu, Taizemi, Kambodžu, Laosu, Indiju un Šrilanku Zane apceļoja laikā no 2014. līdz 2019. gadam, Dienvidkoreju pirms gada.
Man patika autores iepriekš sarakstītās grāmatas, arī šo gaidīju, kad varēšu izlasīt. Koncepcija ir tāda pati kā iepriekš - katrai ceļojuma dienai veltīts ieraksts ar visai sīku atskaiti, kur bija, ko satika, ko ēda un dzēra un ko interesantu uzzināja. Nevaru noliegt, Zane raksta labi, teikumi veidojas plūdeni, ar gramatiku problēmu nav. Arī foto attēlu ir daudz un ar adekvātiem paskaidrojošiem parakstiem (atšķirībā no haltūrista Žiga). Taču grāmata ir pārāk bieza, lēni lasāma un tā īsti nerosina braukt ne uz vienu no šīm valstīm. Vismaz ne kā ceļotājam ar ierobežotu budžetu.
-
Vai šī autore gāja Santjago ceļu sliktos apavos, nepiemērotu mugursomu un 100 eur?
-
Vai šī autore gāja Santjago ceļu sliktos apavos, nepiemērotu mugursomu un 100 eur?
Nē, tā bija Kristīne Ulberga.
-
Tad labi. Tas stāsts man likās par tik dumju attieksmi
-
Harijs Vagrants "Trakā mugursomnieka negantie piedzīvojumi" ****
Grāmata bija interesanta, bet sev tādus piedzīvojumus un pieredzi noteikti negribētu. :) Autors ar ceļabiedru slovāku devās ar stopiem uz Eiropas hipiju burziņu - "Varavīksnes saietu" (Rainbow Gathering). Sākumā biju skeptiska par grāmatu, taču iepatikās bagātīgā valoda, zināšanas (autors ir studējis teoloģiju, spēlē mūzikas instrumentus), atklātība un pieredze. Piemēram, autors stāsta par braucienu bulgāra auto, saruna notiek pa pusei krieviski, pa pusei bulgāriski, līdzīgi vārdi katrā no valodām var būt ar atšķirīgu nozīmi, salīdzinājumam tiek minēta latviešu un lietuviešu valoda:
... dažādus pārpratumus var radīt tādi vārdi, kā, piemēram "bauda", kas lietuviski nozīmē "sods", vai arī vārds "dejoti", kas nozīmē "vaidēt". Lietuviešu vārds "debesis" latviski tulkojas kā "mākoņi", bet "žilas" (līdzīgi latviešu vārdam "zils") nozīmē "sirms", "spalva" - "krāsa", bet "laiva" - "kuģis". Tā nu mēs braucam, it kā sarunājoties, bet neko daudz nesaprotot.
-
Žigimants Krēsliņš "Okeānija. Atgriešanās" ****
Gadu pēc iepriekšējā ceļojuma Žigis, sapelnījis naudu ar sarakstītajām grāmatām, atkal ceļo uz salām - Palau, Guama, Mikronēzija, Māršala salas, Kiribati, Tonga un Samoa. Nelielam aprakstam par katru salu, tās vēsturi, iedzīvotājiem un objektiem seko bilžu galerija. Sākot lasīt, nesapratu, kas šoreiz ir citādi nekā iepriekšējās grāmatās... un tad aptvēru - kļūdu praktiski nav. :mrgr: Bet ar laiku tāpat parādījās, laikam korektorei Zitai Rečai beidzās pacietība vai pietuvojās grāmatas nodošanas termiņš :mrgr: Bet nu kopumā gramatika ir baudāmāka nekā citās Žiga grāmatās, un paliek iespēja tiekties uz perfekciju nākotnē.
-
Žigimants Krēsliņš "Šrilanka vienā mēnesī" ****
Aplausi korektorei Zitai Rečai, gramatika šoreiz bija pat ļoti laba, vēl tikai jāatkārto, kur likt vai nelikt komatus un kā sadalīt vārdus pārnešanai jaunā rindā. :)
Lasot par ceļojumu, atcerējos, ka vairākās vietās pēdējā sezonā bija arī "Četri uz koferiem", redzētie skati saslēdzās kopā ar lasīto. Žigis kā vienmēr spridzina ar asprātībām, šoreiz līdzi bija sieva, tai arī tika sava tiesa Žiga jociņu, varēju izsmieties.