Sarunu forums
Noskaņojums => Dusmojos/ īgņojos/ bēdājos => Tēmu iesāka: Trix 2021. gada 01. decembris, 11:23:30
-
Mans organisms darbojas uz saules baterijām.
Aizvakar šķūrēju sniegu, vakar šķūrēju sniegu. Šorīt nešķūrēju, jo, paldies debesīm, nesniga. Toties pilnīgs panīkums (uz jau esošās bāzes - tuvu līķa aktivitātei). Tikko paspēju nopriecāties par uzspīdējušo saulīti un piecelt rumpi no mīkstas virsmas, kā atkal snieg. Bļin, nu cik var...
Es saprotu, ka, dzīvoklī dzīvojot, skaisti izskatās pa logu...
Kaut kā nespēju sajust prieku par šo dabas parādību tādā daudzumā.
-
Super, beidzot varēs uz slēpēm uzkāpt! Vismaz kaut kas foršs un balts šajā tumsas periodā! :thumbsup:
P.S. dzīvoklī nedzīvoju, pagalms/ielas mala ir jāšķūrē.
-
RD varētu kādas špūrītes trotuāros, lai ar slēpēm uz darbu. Nez, man slēpes ir? Ķipa - vīram. Vai visas esmu jau salauzusi?
-
It tās mazās. Vai vispār apaļās, kā eskimosiem tad špūres nav vajadzīgas. Mana japāniete ar tādām brien kalnos
bet man tik, cik bišķi aizvakar uzsniga, , labi, ja pāris cm, pašlaik saule
-
Mazās ir laba doma. Bet es no ..bņīšos jau pirmajos metros.
-
Tikko izšķūrēju sniegu, lai vēlāk var auto izbraukt. Sanāk kādi 15 metri ceļa. Neskaitot taciņas ap māju. Savi 15-18 cm sniega tur, kur vispār vēl nebija tīrīts. Takšelis brauc ar vēderu pa sniegu.
-
Sniegs ir bērnu un pilsētnieku-dzīvokļnieku-ofisnieku izprieca. Kam ārā jāstrādā un pa to caurām dienām jābrien un jāperas, ik pa brīžam stingstošos pirkstus pakaklē sildot, tiem ir baltie mēsli.
-
Sanāk kādi 15 metri ceļa. Neskaitot taciņas ap māju.
15 metri? Lafa!
Man ir ~200 metri risēs izbraukātas gruntenes/zemes ceļa. Tas, kas obligāti, jo "piekrīt pie īpašuma" (pofig, ka es tur nebraucu, robeža ir un basta), un tas, ko nešķūrē bezīpašnieka būdas un ziemā nedzīvojošie. Plus pagalms, tas pats par sevi.
Tālāk pa ceļu - kurš notīra, kurš nedzīvo un netīra, līdz ar to ir posmi līdz vēderam un tīri posmi. Ja arī parādās šķūris, tad tas izbrauc "lielo ielu", atzarā iekšā ne grib, ne var iebraukt.
~60 metrus tālie kaimiņi notīra, ja izlien pirmie ar lāpstu, bet manā galā tiešie kaimiņi ir parazīti po žizņi, ~150 parasti man paliek, vismaz šoziem es viņus satiku, braukalēja apkārt, bet ar lāpstu uz ielas tā arī neizlīda, es viena kā dura lāpstoju.
Tagad snieg, un, kā sola, tad snigs visu vakaru, tātad šķūrēšu vakarā, pa tumsu. Kārtējos 150 metrus. Ja rokas neatkritīs.
Ja sakrīt brīvdienās, tad forši, savācas visi, kam nav rokas no pakaļas, kādi ļauži 6-7 plus sīči, un nobraucam visu pa ātro ar lielajām lāpstām, bet darba dienās - kam vajag, tas tīra.
Es jau kuro reizi nodomāju, ka vecajai mašīnai jāpietaisa lāpsta priekšā, lai var izbraukt un izšķūrēt, tikai kaut kā tās vecās mašīnas nopārdodas, lai var nopirkt nākamo grabažu (pieņemam jūsu veco automašīnu kā daļu no apmaksas blablabla).
Šis laikam beidzot būs tas aparāts, ko nevienam nevajadzēs "kā pirmo iemaksu", nākamgad varēšu sniegu šķūrēt pa apkārtni.
-
Katram sava mājvietas izvēle vai sakritība. Ceru, ka kaimiņš drīz izvilks sniega tīrāmo traktoru.
Trix, cik puikas lieli? Atnākot no skolas tak palīdz šķūrēt? Vai arī ar to Tev jāvelk vienai pašai?
-
Katram sava mājvietas izvēle vai sakritība. Ceru, ka kaimiņš drīz izvilks sniega tīrāmo traktoru.
Trix, cik puikas lieli? Atnākot no skolas tak palīdz šķūrēt? Vai arī ar to Tev jāvelk vienai pašai?
Nu, ja nevaru atļauties īrēt dzīvokli pilsētā (jo pirkšanai ne tik nav naudas), tad jāsamierinās ar mājeli, kurai sniegs jāšķūrē. :D
Nekas dižs, 10 un 11. Gadi, ne jau klase. :D Pēc skolas, kamēr atvedu un kamēr paēd, jau ir tumsa. Pirmajā vakarā pieliku pie darba, pusi palīdzēja, tad paziņoja, ka gribot padzerties... un pazuda kā žīdi pa Miķeļiem. Vakar cēlos pēc 5, lai var no garāžas izkļūt. Atlikumu nošķūrēju dienā, kamēr var redzēt, kur grābt, bet viņi pa gaismu ir skolā.
Šovakar attālinātais pulciņš, rīt pārbaudes darbs (kas nozīmē ka māte vilks ārā no e-klases uzdoto un bakstīs ar purniņu peļķītē, citādi ir "es, nezināju, ka tas ir jāzina"). Tā īsti nesanāk nekāda darbaudzināšana.
Ja varētu uzsnigt vienreiz, decembra sākumā, tad visu notīrītu, un līdz martam reizi mēnesī uzpurināt puscentimetru smukumam, - man nebūtu nekādu iebildumu pret sportu ar lāpstu.
-
Jāaa...dīvaini tagad tie bērni..un vēl lauku, no viensētām. Atceros, ka mums laukos pēc skolas, pa tumsu tā lielākā ārā dzīvošanās bija. Mammas dusmīgas bija.
Nopērc lāpas, lai puikas lāpu gaismā darbojas..Nopietni. i pagalms apgaismots i, neierasti un interesanti, i kāds labums būs. Nepakļaujies. Jo slinkāka mamma, jo čaklāki bērni..
-
Ārā viņi iet paši labprātīgi, dzīvojas līdz laikam, kad man jāauro pa logu, lai velkas mājās, jo gulēt jāiet. Bet uz darbu tas neattiecas... :D
Pagalmā gaismas pietiek, bet iela ir pietiekami gara, un tur vairs nevelk...
-
Shoppers and staff snowed in at Ikea store spend night in showroom beds
(https://www.msn.com/en-gb/news/uknews/shoppers-and-staff-snowed-in-at-ikea-store-spend-night-in-showroom-beds/ar-AARnCTM?ocid=entnewsntp&pc=U531)
-
uz grīdas tak negulēs, ja blakus tukša gulta :rofl:
-
Rīts... Tumsa... Vakar notīrītais ceļš atkal tiek slaucīts ar mašīnu vēderiem, iebrauktas divas mazliet izmīņātas rises. Kārpies, valdot šļūcēju-brīvdomātāju, lai neiebāž degunu grāvī – ceļš slīps, grāvis dziļš, skola gaida... Vienīgā doma - kaut neviens pretī nebrauktu, jo samainīties nevar. Tur vēl kravinieks mēdz braukt, ar to jau bez sniega samainīties ir viena izprieca ar adrenalīna piešprici.
Turpceļā paveicās, atpakaļceļā četrus pretībraucējus palaidu garām, laime, ka visi tādos posmos, kur zem sniega ir stabila vieta un blīve starp stūri un sēdekli ir laba...
Šoseja mazliet vairāk izbraukāta, laikam pat kaut kad tīrīta, iespējams, vakarā. Priekšā brauc šķūris. Ar paceltu lāpstu. Apstājās malā, pabraucu garām. Domāju, nostājās sagatavoties, tālāk izšķūrēs. Izšļūkāju gar skolu, stāvvieta līdz vēderam, izlaišanas vietā ielas malā valnis līdz pusdurvīm, iela – apmēram tādas pašas divas rises, vietām kaut kas tīrīts. Atceļā redzēju to šķūri. Joprojām brauc ar paceltu lāpstu...
Ak, viņam droši vien "vadlīnijas", ko drīkst un ko nedrīkst tīrīt, tas nekas, ka pa to posmu pats brauc...
Bilde no atceļa, sāk aust gaisma.
Realitātē "baltais lielceļš" bija daudz draņķīgāks nekā izskatās bildē.
Atkārpījos līdz mājai, svēti nosolījusies ieviest jaunas riepas (vienai ziemai - miljonāru izpriecas, toties jaunas riepas mašīnas vērtību dubultos!), pakasīju savējās ziemenes, domājot ieraudzīt lisenes (kas ta rudenī skatās, pērn bija labas, apskati izgāja un miers), bet nē, labs protektors, pat nav kur piesieties. Nu neko, braukt māku, šļūkāšu, līdz beigs snigt.
Eju rakt, man vēl bērni no skolas mājās jādabū. Norakšu savus 200 metrus, bet ne 2 km līdz asfaltam (kurš arī ir pusotras mašīnas platumā izbraukāts, ar stabiņiem ceļmalā...). Rakām vakar, rakām aizvakar, šovakar iesim visi rakt atkal.
Vēl būs jākāpj jumtu tīrīt, ka nesanāk Zolitūde...
Skaista tā ziema... Un snieg vēl...
Žēl, ka tur augšā nav dzirdējuši veco latviešu sakāmvārdu, ka laba daudz nevajag. Toties "labs labu nemaitā" - nez kāpēc ir.
Gribēju sīčiem slidotavu uzliet. Ščas!
-
Rīts... Tumsa...
Dienēju PSRS armijā - kopš tā laika man ir vienīgais kaifs braukt ziemā pa neiztīrītu ceļu.
OK, toreiz man bija divi auto: 4x4 un 6x6.
Pasaulē nav daudz prieku, bet šis ir!
Jā, gadījās arī vasarā Lādogas ezerā braukt ar UAZ līdz ceļiem ūdenī, aiz krūma uz reiz rāvu krastā, labi, ka kailā dāma pierāva celīšus, tāpat jau sauļošanās dvielītim pāri pārbraucu...
-
Šļūkt ar mašīnas vēderu pa aizsnigušu ceļu - tikšu, netikšu, uz ceļa iestrēgšu vai novilks grāvī? - ir baisi. Un ja tas vēl ikdienā atkārtojas...
-
Šļūkt ar mašīnas vēderu pa aizsnigušu ceļu - tikšu, netikšu, uz ceļa iestrēgšu vai novilks grāvī? - ir baisi. Un ja tas vēl ikdienā atkārtojas...
jāpērk augstāka mašīna :?:
-
Varbūt labāk uzreiz tanku. Ar labu džipu, kā zināms, tālu jāiet pēc traktora.
P.S. Bet vispār, Bob, es nesaprotu, tu kaut kādu perversu kaifu ķer no sava ļaunuma, vai kā..
-
Varbūt labāk uzreiz tanku. Ar labu džipu, kā zināms, tālu jāiet pēc traktora.
P.S. Bet vispār, Bob, es nesaprotu, tu kaut kādu perversu kaifu ķer no sava ļaunuma, vai kā..
:evil: :evil: :evil: bet kā gan citādi. Eiforijā vien dzīvoju
-
Es no rītiem auto nekustinu, bet aukstajos rītos visādi gadās. Reiz izeju no mājas, kaimiņš saka- aizvedīšu. Es ērti iekārtojos, bet dīzelis nepielec. Nu neko. Otrā rītā atkal aicina kamanās, bet tagad viņam durvis nestāv ciet :rofl: Labāk ziemā kājam iet, ja nav tālu.
-
Izbraucu līdz pilsētai. Kaifs Krimsona stilā (jo nekur nav jāsteidzas un mašīnā nav pārītis sīču). Tiesa, man nav ne 6x6, ne 4x4, parasts zems sīkaparāts uz 13" riteņiem. Ceļš putrā, kaut kas ir tīrīts, bet tik un tā vietām līdz vēderam. Mašīna iet danceniski un šķērsām, spēj tik valdīt. Grozi stūri vai negrozi, riteņi dara to, ko paši grib. Ja atrod kādas rises, tad pa tām turpina arties, jāuzmanās tikai, jo vismaz pāris tādas rises ir finišējušas grāvī vai grāvja malā, kur labi redzams, ka tas, kurš tur bijis, ir bijis pēdas tiesu augstāks zvērs. Par laimi neviens pretī netrāpījās, neskaitot pāris onkuļus ar suni un dažas ceļa malā noparkotas mašīnas.
Šodien līs, rīt piesals, pirmdien gan būs jautrība konkrēta, lai no rīta uz skolu tiktu. Kaut kā ar tiem laika apstākļiem galīgi neiet - tad zem 20, tad virs 0... Nevarēja vienmērīgāk - kādus -5 turēt?
Domāju, domāju, vai neiet to žļurgu no ielas nogrābt, parunājos ar sevi un nolēmu, ka neiešu. Lai sasalst grumbuļos, nebūs tāda slidotava.
Toties sniegs nokritis, eglītes var redzēt, rīt iesim eglīšu medībās.
-
Es priecājos, ka batie mēsli kūst, bet šī brīža stadija ir diezgan nepatīkama - viss šķīst un jūk, kājas, kur agrāk pa virsu varēja staigāt, tagad brūk iekšā. Plus vēl lietus pa virsu, viss slaaaapjš.... Un kad tas viss ledū apsals, tad iestāsies īsta jautrība, pasargdies.
-
šovakar pie lidostas jau tā kā sāka piesalt