Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Tēmu iesāka: Amālija 2021. gada 10. decembris, 18:36:25
-
Kādi bija jūsu/jūsu vecāku apvidus ēdieni (neveikls formulējums). Piemēram, kurzemniekiem skābputra, bukstiņputra, sklandrauši.
-
Nezinu vai tas ir Zemgales ēdiens, bet atceros viltoto zaķi.
-
Mums mājās ēda skābu kāpostu zupu, piekožot vārītus kartupeļus. Vīra mājā tā nekad.
-
Biezpiena plācenīši kausēta krējuma mērcē. :nam:
Laukos man garšoja "zemnieku brokastis" - uz svaigi taisīta biezpiena šķēles sviesta kārta, ņem pa gabaliņam ar dakšu un klāt piekož vārītu kartupeli.
-
Riezis jeb pļedars, ķērnes piena zupa, rudzu miltu biezputra, pusnātna biezputra, žīdrāceņi.
-
Lumerg, kas tie ir?
-
Riezis, kuru lietuviski dēvē par kuģeli ir rīvētu kartupeļu un kūpinātas cūkgaļas sacepums, ķērnes piena zupa sastāv no ķērnes- pēc sviesta gatavošanas pārpalikušā šķidruma un kartupeļiem, pusnātna biezputra ir kartupeļu un putraimu biezputra, ēd ar sačurkstinātu speķi, sīpolu un krējumu, žīdrāceņi ir nemizoti, uz pusēm pārgriezti kartupeļi, parasti kā piedevas kādam gaļas ēdienam.
Hehe, kartupeļu ēdieni sanāca. Nekartupeļu pavasara ēdiens- smalkie miežu putraimi, ūdens, pirmās skābenes un rūgušpiens, ko prātīgi ar karoti laida vārošā šķidrumā.
-
Jā, skābu kāpostu zupu ar klāt piekožamiem vārītiem kartupeļiem es arī no bērnības atceros.
Ātri pagatavojamās vakariņas bija uz pannas kopā apcepti zaļie zirnīši ar olu un vārīto desu.
-
Par apvidiem gan nezinu (Vecpiebalga), bet mūsmājās bija piena-jauno dārzeņu zupa, piena-kartupeļu klimpu zupa, cukurūdenī iemērktas un uz pannas apceptas baltmaizes šķēles un vēl viens man mīļš "saldēdiens" - piens+cukurs un tajā iebērta kubiņos sagraizīta rupjmaize
-
Valmieras salāti.
Specifiski Valmierai. Gan ņemu kafe, gan pati taisu.
Kuģelis.
Specifiski Latgalei. Garšoja pie omes bērnībā.
-
Mans bērnības našķis - rupjmaize ar taukiem, pārkaisīta ar cukuru. Neatceros, kura tieši, bet viena no vecmāmiņām ierādīja.
-
Ā, taukmaizes man arī garšoja, tikai - ar sāli, ne cukuru :mrgr:
-
Ā, pareizi, vēl bija baltmaize, sviests un pārkaisīts cukurs
-
Bērnības našķis - rupjmaize sagriezta gabaliņos, skābais krējums un sāls. Tā tēvs, no Lejaskurzemes celies, ēda. Mammai, kas vidzemniece, likās, ka šim jāliek klāt cukurs, ne sāls.
-
Rupjmaize ar krējumu virsū un sāli, tikai vajag svaigu maizīti, lai ir garšīgi.
Mannas putra ar sviestu un sāli. Joprojām riebj piena putras ar pievienotu cukuru.
Piena zupas (makaroni, klimpas).
Kartupeļu klimpas pienā. Kartupeļu pankūkas. Pusnātna biezputra (putraimi ar kartupeļiem) ar brūkleņu ievārījumu vai čurkstinātu speķi.
Rūgušpiens, sajaukts ar ievārījumu - normāls jogurts, tikai cukura mazāk.
Vecmāmiņa skābputru vārīja, man negaršoja. Droši vien, ja piebērtu sāli, būtu tīri ēdama.
Bet kas zina, kura novada ēdieni tie ir. Vecmāmiņa, kurzemniece, daudzviet Latvijā ir dzīvojusi. Sklandu raušus netaisīja :D
-
Par apvidiem gan nezinu (Vecpiebalga), bet mūsmājās bija piena-jauno dārzeņu zupa, piena-kartupeļu klimpu zupa, cukurūdenī iemērktas un uz pannas apceptas baltmaizes šķēles un vēl viens man mīļš "saldēdiens" - piens+cukurs un tajā iebērta kubiņos sagraizīta rupjmaize
Mani vecvecāki netālu no Vecpiebalgas dzīvoja(starp Bānūžiem un Sērmūkšiem), tādēļ visi Tevis minētie ēdieni bija arī manā , agrīnās bērnības ēdienkartē:) Vienīgā šaušala, ko nekādi nevarēju ieēst- piena-dārzeņu zupu! Man gan arī nespieda! To neēdu joprojām! Pienu ar cukuru un rupjmaizi, vecāmamma sauca par ķēpu :).
Bukstiņputru gatavoju pēc vecāsmammas receptes- nekādus kartupeļu "kumāsus", kartupeļi jāsastampā ar karstu pienu(kā biezenis) un tad, " jāiešaumē" pie putraimiem. Putra sanāk gaisīga un maiga :)
-
Saulē un vējā kaltēta menca, kuru pēc tam izvārīja un ēdu ar biezu krējuma cepurīti. Lieki piebilst, ka menca toreiz maksāja kapeikas...
-
Es nesaprotu, kas ir vietējie ēdieni. Esmu Rīgas nabadzībā audzis bērns - bez lauku labumiem.
Maizes šķēle ar skābu krējumu un cukuru bija saldēdiens. Kad nebija krējuma - zem krāna samitrināja maizes šķēli un mazliet uzkaisīja cukuru.
Svētku deserts - cepumu, biezpiena torte ar marmelādi vai kukurūzas - īrisu desa.
Piena zupa - ar klimpām / makaroniem / rīsiem un rozīnēm.
Gultā vārīti griķi ar desas/ cīsiņu mērci vai ar pienu.
Olā un cukurā apviļātas un tad ceptas baltmaizes šķēles.
Kad pārcēlāmies uz laukiem -
ar mizu vārīti kartupeļi un rūgušpiens ( es parasti saspaidīju abus putrā, ne dzēru klāt)
skābu kāpostu zupa un atsevišķi ar mizu vārīti kartupeļi (tad pēc izvēles - nomizoja un piekoda klāt, vai iegrieza zupā)
-
Specifiski nosaukumi mums nebija.
Skābputru vienreiz bērnībā redzēju, klasisku, ar zāles smalkumu vāku un iedvesa riebumu uz visu mūžu, nekad neesmu pat pagaršojusi
Biezputrā tādi nesamīcīti kartupeļu gabali nepatīk, negatavoju, mamma arī nē. Rudzu miltu biezputru arī neatceros, laikam tikai mammas stāstus.
Man tādi klasiskie =saldā piena zupa ar āboliem, kūpinātu reņģu sacepums ar kartupeļiem, pie kāpostu zupas vārīti kartupeļi atsevišķi , ja smalki -krāsnī cepti. Baltmaizes pudiņš, šķīvī pienu pielēja. Bada pankūkas -lauku vecmammai bija īstā panna uz plīts liekama un apgrozāma. Kakao, vārīts pienā, ja bijām laukos, tad vesels bars mazbērnu, tādēļ kakao bija lielais katls. Kaltētās mencas, ko izsniedza katram strēmeli, kā našķi.
Baltmaize ar skābu krējumu un cukuru -lielisks saldais, pat tagad uztaisu
-
Eļļā vārītie frī :)
Man ļoti garšoja un garšo kartupeļu klimpas - mamma taisīja tikai plakanas kā biezas, biezas pankūkas, ko tad vārīja un ēda ar mērci. Vecāmamma, lejaskurzemniece, taisīja kā leišu cepelīnus. Mamma pukojās, ka viņai tādi ne visai :), pareizās esot tās plakanās. Man garšoja gan tādas, gan šitādas.
Grūti teikt, vai tas ģimenei vai reģionam raksturīgi. Esmu jau kādreiz minējusi, ka ēdu kartupeļu pankūkas, kā mamma ēd - ar skābo krējumu, kam cukura karote uzbērta. Tēvs uz to ar šausmām esot skatījies, kā tā var, nu jau sen, sen, protams, pieradis.
-
Nja. Pat tādā mazā Latvijā cik stūru, tik tradīciju... :D
Pirmo reizi dzirdu, ka pie zupas piekož kartupeli. Maizi - jā, bet kartupeli? Interesanti, kāpēc uzreiz to kartupeli neieliek zupā?...
-
Nja. Pat tādā mazā Latvijā cik stūru, tik tradīciju... :D
Pirmo reizi dzirdu, ka pie zupas piekož kartupeli. Maizi - jā, bet kartupeli? Interesanti, kāpēc uzreiz to kartupeli neieliek zupā?...
Skābā zupā kartupeļi nekad neizvārās mīksti, tāpēc vāra atsevišķi.
Mēs gan nepiekodām klāt, bet iegriezām tos zupas šķīvī
-
Skābā zupā kartupeļi nekad neizvārās mīksti, tāpēc vāra atsevišķi.
Kartupeļus ber tūlīt pēc gaļas, kāpostus un pārējo pēc tam. Tad viss izvārās. :?:
-
Kartupelis zupā ir kartupelis zupā. Piekožot klāt, tam cita garša. Bet tad kāpēc nekož klāt biešu zupai?
-
Kartupeļus ber tūlīt pēc gaļas, kāpostus un pārējo pēc tam. Tad viss izvārās. :?:
Skābi kāposti ilgi vārās, nevaru iedomāties, kādi tad tur iepriekš ieliktie kartupeļi būs. laikam biezenis;
Bet katrs jau vāra pēc savām receptēm ko tur šķēpus lauzt.
Lai gan teorētiski skābajā vidē, pēc kāpostu pielikšanas, kartupeļiem nevajadzētu kļūt vēl mīkstākiem pat pēc ilgas vārīšanas. :?:
-
Šķēpus nelaužu, brīnos.
-
Man skābu kāpostu zupai klāt nekad nav prasījies kartupelis - ne kopā vārīts, ne atsevišķi piekožams. Mūsmājās kāpostos bija tikai sīpols, gaļa un putraimi. Un šķīvī vēl skābkrējuma karote. Nu, un rupjmaize
-
Dobeles kafejnīcā pie skābu kāpostu zupas klāt bija bļodiņa putraimu biezputra ar žāvgaļas krikšiem. Nenormāli garšīgi, lai gan nekad tādu variantu pat dzirdējusi nebiju.
Biešu zupā (bietēs) kartupeli nevāru, vārītas, sarīvētas/sagrieztas bietes pievieno pēdējās un tad pavāra.
Skābie kāposti tak stundām vārās, tādēļ tur arī izvārītu kartupeli var likt beigās. Mēs pieēdam atsevišķi
-
Man skābu kāpostu zupai klāt nekad nav prasījies kartupelis - ne kopā vārīts, ne atsevišķi piekožams. Mūsmājās kāpostos bija tikai sīpols, gaļa un putraimi. Un šķīvī vēl skābkrējuma karote. Nu, un rupjmaize
Man liekas, ka kartupelis vai putra ir tāds kā līdzsvars stiprajam skābajam ēdienam
-
Man liekas, ka kartupelis vai putra ir tāds kā līdzsvars stiprajam skābajam ēdienam
Jā, tādēļ zupā putraimi, lai kāposti nav pliki
-
Ak, jā vēl taču arī cepti kartupeļi - nomizoti, plāni sagriezti un kraukšķīgi cepti. Kaut kad, ap gadiem 20, viens no brūtgāniem paziņoja, ka ēdis "zaļus ceptus" kartupeļus. Riktīgi brīnījos, jo nesapratu, kas ir tie brīnumainie zaļie kartupeļi. Izrādās džeks visu mūžu ēdis vārītus vai vārītus un tad ceptus :D
Cepti sīpoli arī bija ņamma. Riktīgi sacepti - kraukšķīgi. Vēlāk tā cepām sīpolus ar svaigo kāpostu. Bija labs!
-
es tikai tagad iemācījos, kā vārītam kartupelim, apcepot, dabūt to kraukšķi un garoziņu
Bet nu zaļi ceptie jau ir vislabākie.
Vēl es nekad nebiju ne ēdusi, ne gatavojusi -biezpiens piecepts pie kartupeļiem. Tikai nesen pamēģināju
-
Ak, jā vēl taču arī cepti kartupeļi - nomizoti, plāni sagriezti un kraukšķīgi cepti. Kaut kad, ap gadiem 20, viens no brūtgāniem paziņoja, ka ēdis "zaļus ceptus" kartupeļus. Riktīgi brīnījos, jo nesapratu, kas ir tie brīnumainie zaļie kartupeļi. Izrādās džeks visu mūžu ēdis vārītus vai vārītus un tad ceptus :D
Es arī pirmo reizi ceptus zaļus kartupeļus ēdu jau palielā vecumā, ap 12-13 gadiem, kad pie draudzenes cepām, uzlikdamas brīnumšķīvi :D Mūsmājās vienmēr tika cepti jau vārīti kartupeļi
-
" es tikai tagad iemācījos, kā vārītam kartupelim, apcepot, dabūt to kraukšķi un garoziņu"
Kā dabūt to garoziņu?
-
" es tikai tagad iemācījos, kā vārītam kartupelim, apcepot, dabūt to kraukšķi un garoziņu"
Kā dabūt to garoziņu?
Cilvēks, kas to uzzinājis tikai pusmūžā, neies atklāt noslēpumu :D Lai citi arī pamokās :rofl:
-
Vo! Un gribēju jau sākt rakstīt un izpaust :fp:
-
Vēl es nekad nebiju ne ēdusi, ne gatavojusi -biezpiens piecepts pie kartupeļiem. Tikai nesen pamēģināju
DRAUSMĪGĀKĀS bērnības atmiņas... mūsmājās to biezpienu cepa ik pārdienas, pilnu lielu pannu... TO SMAKU, TO DRAUSMĪGO SMAKU... :veee: :veee: :veee:
-
Šausmas. Man riebās ceptas lopu aknas, un joprojām riebjas. Tītara aknas ir maksimums
-
Šausmas. Man riebās ceptas lopu aknas, un joprojām riebjas. Tītara aknas ir maksimums
aknas arī smird, bet man garšo... vedekliņa škurinās :D :D ...bet pastēti ēd
-
Es arī pastēti un aknu desu ēdu. Tas biezpiens smirdēja varbūt tādēļ, ka apstāvējies? Mums sunim tā vajadzēja nogatavināt un tad ēda gardu muti
-
Cik zinu, tad jā- biezpienam vajadzēja būt jau viegli iebojātam, iesmakušam, lai tas karsējot sāktu staipīties. Ko tādu kādās mājās nogaršoju pavisam pieaugušā vecumā
-
Uz picas kārtīgi ar ķiplokiem ir garšīgi
-
Kādas šausmas. Smirdīgi biezpieni, ķiploki .... :faint:
-
Pica ar Bakšteinu :rofl:
-
Jaunībā drausmīgi riebās ķiploki. Tagad nav ne vainas. Pirms dejām :mrgr:
-
Jaunībā drausmīgi riebās ķiploki. Tagad nav ne vainas. Pirms dejām :mrgr:
Tad var dejot arī ar vilkiem
-
Man ļoti patīk ķiploki. Žēl, ka stipri jāpiedomā, kad un cik tos var atļauties ēst. Jo to "peregaru" pat otrā rītā vēl jūt.
-
Es ķiplokus neēdu, jo vnk nevaru to smaku sevī paciest, bet sīpolus sāku ēst tikai pirms kādiem 3 gadiem. Bet arī ļoti piedomāju, kurā laikā ēst...ne no rīta :rofl:
-
Man ļoti patīk ķiploki. Žēl, ka stipri jāpiedomā, kad un cik tos var atļauties ēst. Jo to "peregaru" pat otrā rītā vēl jūt.
Foršais Ķiploku krogs Vecrīgā! Tiesa gan, pēc tam vēlams čupoties tikai tiem, kas kopā bija krogā :) Man arī ķiploki garšo un reti ir par daudz, bet gadās.
-
Man ļoti patīk ķiploki. Žēl, ka stipri jāpiedomā, kad un cik tos var atļauties ēst. Jo to "peregaru" pat otrā rītā vēl jūt.
Reti kad paši ēdāji to mana, bet citiem tas pa gabalu jau jūtams.
Un nekā ēšana/dzeršana pa virsu, kas it kā noņemot to smaku, nepalīdz.
-
vot, ja pavēlāk vakarā dzīvu ķiploku ieliek iekšā, tad gan ir audriņi. Nakti nevar gulēt un no rīta vēl pats jūti kā smirdi.. Bet runa ir par vismaz divām svaigām un sulīgām daiviņām..
-
vot, ja pavēlāk vakarā dzīvu ķiploku ieliek iekšā, tad gan ir audriņi. Nakti nevar gulēt un no rīta vēl pats jūti kā smirdi.. Bet runa ir par vismaz divām svaigām un sulīgām daiviņām..
Bobi, man tāda pati reakcija pat tad, ja ķiploks kkur pievienots :?:
Un kurš tad ēd dzīvus zaļus ķiplkdaivas?
Kapēc audriņi? Sakarā ar vēsturi?
-
Es ēdu un kaifoju
Un mani netraucē, ja ķiplokus, sīpolus ēdis kāds cits
-
Minhauzena reņģes -viltotie nēģi taps. Īstie 42 eur/kg
Man liekas, ka nēģi ir diezgan specifisks vietējais ēdiens
Tirgū pirmie lakši, jāgaida skābenes un nātres, tad būs pēclieldienu zupa un cieti vārītās olas varēs izlietot
-
Tad jau drīzāk jāsauc par Minhauzena nēģiem, ne?
Mums arī lakšu sezona pilnā sparā, kkādās aukstajās mērcītēs jau esmu nobaudījusi
-
Nu jā, man arī šodien novirzes
-
Saulē un vējā kaltēta menca, kuru pēc tam izvārīja un ēdu ar biezu krējuma cepurīti. Lieki piebilst, ka menca toreiz maksāja kapeikas...
...mans puika patreiz dzīvo/strādā Portugālē un atklāj šādas portugāļu gastronomiskās lietas - šie esot kā traki uz kaltētu mencu, kuru nopērk kādus 4 kg lielu un tad mērcē vannā, kur viņa atgūst "svaigas" zivs izskatu un protams pieņemas svarā, kļūst smagāka...puika līdz šiem eksperimentiem nav ticis, jo domā, ka draudzene var nepiekrist, ka vanna aizņemta ar mencu ilgāku laiku....bet portugāļiem tas esot ļoti populāri..
-
kaltēta menca nāk no Norvēģijas, kur saucās stokfiš (itaļi top sauc la stoccafisso)... Norvēģijā, kamēr šiem nebija naftas, tā bija galvenā eksportprece un loģiski, ka visur, kur pa jūru var aizbraukt tauta tika uz šīm zivīm uzsēdināta.
Lai sāk ar raudiņu (voblu) atlaidināšanu katliņā! :)
-
Pie tantēm Jūrmalciemā arī kaltēja , martā, kad saule, bet vēl nav mušas klēts pažobelē. Kādreiz jau mērcēja un vārīja. Manā bērnībā tas jau bija našķis, ko dalīja visiem mazbērniem, un tad sēdējām uz verandas kāpnēm un skrubinājām, kamēr lūpas sāka sūrstēt no sāļuma
-
Pie tantēm Jūrmalciemā arī kaltēja , martā, kad saule, bet vēl nav mušas klēts pažobelē. Kādreiz jau mērcēja un vārīja. Manā bērnībā tas jau bija našķis, ko dalīja visiem mazbērniem, un tad sēdējām uz verandas kāpnēm un skrubinājām, kamēr lūpas sāka sūrstēt no sāļuma
tagad našķis ir raudiņas... kamēr nav Peipusa "lielās", meita savītināja Kālezera "mazās"... iegrauzt jau var :)
-
Nez, cik nu labi var garšot tāda atmērcēta pārsālīta zivs. Saprotu, ka kādreiz tāda sakaltēšana bija vajadzības spiests vienīgais uzglabāšanas veids, bet šodien taču ir pievilcīgākas alternatīvas. Un sāļa lupināma vobla tagad ir epizodiska uzkoda/ našķis, ne pamata pārtika.
-
Nez, cik nu labi var garšot tāda atmērcēta pārsālīta zivs. Saprotu, ka kādreiz tāda sakaltēšana bija vajadzības spiests vienīgais uzglabāšanas veids, bet šodien taču ir pievilcīgākas alternatīvas. Un sāļa lupināma vobla tagad ir epizodiska uzkoda/ našķis, ne pamata pārtika.
droši vien pagatavot jāmāk :) visādas pastas vai paeljas... speķis jau arī tīrā veidā nav ēdams, bet ar zirņiem vai bukstiņu - pa pirmo! :) ķip nav jau tā, ka "ja manā ciematā to neēd, tad tas nav ēdams vispār" :) :sarcasm:
-
Man gan liekas, ka tāda menca zupā var būt ļoti garšīga. Te vesela slavas dziesma mencām, žēl, ka šodien tik maz un tik dārgas. Kādreiz mums bija iecienīti salāti -kūpināta menca,krējums, sīki sakapāti sīpoli, zirnīši
-
Kūpinātā menca bija uz izķeršanu pēc Lieldienām - salātiem, kur izmantot lērumu savārīto olu :mrgr: Pati esmu speciāli uz tirgu pakaļ braukusi.
-
https://latvijasvirtuve.wordpress.com/2019/11/15/mencas-likumotie-celi-latvijas-virtuve-ekskursija-ar-receptem/
-
...es nezināju, bet esot tāds slavens ēdiens kā "latviešu sautējums" , kas sastāv no cūkgaļas, sīpoliem un aprikozēm! ...un vislabāk to pieveikt ar gruzīnu vīnu Mukuzani ...
Mums latviešiem tiešām ir šāds nacionālais ēdiens ar aprikozēm? ...es zināju tur pelēkie zirņi utt....
-
Liepājā taču skaitījās tradicionālais ēdiens - Liepājas menciņi. Kaltētus mencas krikšus izmērcē un liek sacepumā ar krējumu, sīpoliem, kartupeļiem.
-
Likšu te, jo man tas ir ļoti vietējs ēdien -pastēte
Vistu aknas sautēju kopā ar ābola šķēlēm, sablenderē + sviests+ lāse brendija+ muskatrieksts. Sāls, pipari, protams
-
Šogad sanāks gandrīz vietējais -vismaz nātres, savvaļas skābenes, lakši un lociņi no dārza, laiks pavasara skābeņu zupai. Žāvētās cūku ribas, olas un krējums gan no veikala
-
Man gan liekas, ka tāda menca zupā var būt ļoti garšīga. Te vesela slavas dziesma mencām, žēl, ka šodien tik maz un tik dārgas. Kādreiz mums bija iecienīti salāti -kūpināta menca,krējums, sīki sakapāti sīpoli, zirnīši
es šādus salātus taisu no kūpināta sarkanā asara, vai heka. ļoti labi sanāk! :steak:
+olas un 50% krējums un 50% majonēze