Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Amālija 2022. gada 13. janvāris, 09:43:20
-
Aizdomājos par tiem, kuri maina dzimumu. 30-40 gados. Būdami precēti, vecāki.
Kas mainās? Tas, ka nav ficuka un ir cits ieraksts pasē? Iekšēji viss taču paliek pa vecam. Un vai tā nav trauma - bez līganas pārejas: hop un cits dzimums.
Tā ir pieauguša cilvēka brīva griba, protams. Tikai jautāju.
-
Domā, ka SF kādam ir pieredze ar dzimuma maiņu? :)
-
Varbūt paziņu paziņa. Un nav jau jābūt pieredzei. Domas ta ir. Neprecētie jau arī var izteikties par laulības dzīvi.
-
Pāreja laikam ir diezgan līgana. Es nespēju iedomāties, kā es izturētos pret senu paziņu vīrieti, kas pateiktu, es tagad esmu tava draudzene. Pieļauju, ka izliktos -OK., nekas sevišķs
Bet vispār jau tā ir "jaunā normālība", par ko palasot, kas notiek R-eiropā, šermuļi.
Roulingu (Harija Potera autori) jau publiski nozākā, kopš viņa sāka protestēt un izsmiet transgenderus, un šur tur vēl protestē -UK meiteņu privātskolās arī turpmāk uzņems tikai bioloģiskas meitenes
Patiesībā, jau -lai dzīvo, kā grib, bet lai nesāk kačāt pravas un "sievietes" ar pimpjiem nesāk līst meiteņu ģērbtuvēs
-
Arī - kā ES izturētos?
-
Manas domas, ka tas būtu pareizi, ja tie sievišķie geji, kuriem homo "ģimenēs" ir "sievu" loma, nu, tur kašeri u.c. mainītu savu dzimumu...nu, ja patīk vīrieši, tad jākļūst par "sievieti", bet , protams, ir runa par locekļa noņemšanu un gēnu terapiju utt...nu, tas nav tikai uzvilkt kleitu un uzkrāsot lūpas, tas tomēr ir sāpīgi...man šķiet, ka tad sabiedrība kļūtu saprotamāka kā šobrīd, kad divi vīrieši dzīvo kopā...
...reno, kad krāna vairs nav, tad man šķiet, ka loģiski, ja dodas dāmu tualetē! :mrgr:
-
Nakat, bet viņi tādi viens otram ir svarīgi un patīk.
-
Nakat, nejauc vienā putrā zilos ar transgenderiem. Neba geji alkst bez pipuka palikt.
-
Nakat, bet viņi tādi viens otram ir svarīgi un patīk.
...nu, tā ir audzināšana un bērnības traumas, kad pārdzīvots mobings, ka ir savādāki...arī antivakserisms aug no traumām bērnībā, - "tagad esam lieli un darām kā gribam!"...bet gan jau zinātne attīstīsies tik tālu, ka jau bērnam piedzimstot, izanalizēs gēnus - cik tur vīrišķo, cik sievišķo un varēs veikt to dzimuma maiņas operāciju jau dzīves sākumā, lai puikas nemīl puikas, bet mīl meitenes!
-
Kādreiz 90.gados vienu tādu par sievieti pārtapušu vīrieti gadījās regulāri satikt. Reāls cilvēks, par viņu tolaik arī presē rakstīja, vārdu gan esmu aizmirsusi.
Izskatījās, atklāti sakot, pēc parodijas. Masīva auguma, platiem pleciem, parupjiem sejas vaibstiem, lielām plaukstām, pirksti kā banāni. Nu, riktīgs vīrietis pēc auguma. Bet galvā kaut kāds ērkulis, laikam parūka, mugurā kkāda lielpuķaina kleita, kādās vispār sievietes nestaigā, kura karājās kā uz pakaramā, jo pleci plati, a pakaļas ta naf... Krūšu vietā kaut kas izspiedās, nezinu, cik uz to brīdi jau īsts, cik uzpolsterēts... Un šitā figūra klumburēja kurpēs uz papēžiem. :fp:
Bet smaidīja...
Nezinu, cik milzīgā diskomfortā ar sevi jābūt, lai uz ko tādu parakstītos... Esot bijusi, sieva, divi lieli bērni. Laulība, protams, līdz ar to pajukusi, bet bērni izturoties saprotoši...
-
Kaut kas jau ir tajos gēnos. Nez kādēļ sievietes ar lepnumu stāsta, kā bērnībā bijušas īsti pašpuikas, draugi tikai puikas, rotaļlietas -mašīnas un pistoles. Kādēļ ar to tā jālepojas? OK, varbūt tas vairāk pie feminisma, kauns par savu dzimumu.
Ir puikas, kas spēlējas ar lellēm, grib pārģērbties par princesēm, ar to gan nelepojas un nestāsta. Ja nu vienīgi lieli modes mākslinieki. Tas gan arī pieaugušiem večiem -baigi jautri skaitās karnevālā pārģērbties par sievietēm
-
Reno, pasmaidīju. Man arī draugi puikas, daudz pistoļu, nevienas lelles. Rāpšanās kokos, kariņi, staigāšana biksēs. Nelielos. Tā vienkārši bija. Jā, paps gribēja dēlu.
Pēc horoskopa sievišķās zīmes tomēr pārsvarā.
-
Paskatoties, cik skaisti izveidoti šie genderi -vīrieši...sievietes izskatā nudien netur līdzi.
Reno, pasmaidīju. Man arī draugi puikas, daudz pistoļu, nevienas lelles. Rāpšanās kokos, kariņi, staigāšana biksēs. Nelielos. Tā vienkārši bija. Jā, paps gribēja dēlu.
Pēc horoskopa sievišķās zīmes tomēr pārsvarā.
Šo tekstu var lasīt teju vai katrā intervijā. Nezinu, kapēc ar to lepojas.
-
Da nu. Es arī bērnībā pa kokiem kāpaļāju, kariņos spēlēju, mašīnītes skrūvēju, novusu un kārtis spēlēju utt. :mrgr: Tas viss bija interesantāk, kā uckāties ar lellēm. Un pat teicu, ka gribētu puika būt, jo viņiem interesantāk. :mrgr:
Bet neba tāpēc pieaugot esmu gribējusi pārtaisīties par vīrieti. Un orientācija "cieti"tradicionāla :mrgr: Vienkārši katram vecumam savs.
-
Kādreiz 90.gados vienu tādu par sievieti pārtapušu vīrieti gadījās regulāri satikt. Reāls cilvēks, par viņu tolaik arī presē rakstīja, vārdu gan esmu aizmirsusi.
Izskatījās, atklāti sakot, pēc parodijas. Masīva auguma, platiem pleciem, parupjiem sejas vaibstiem, lielām plaukstām, pirksti kā banāni. Nu, riktīgs vīrietis pēc auguma. Bet galvā kaut kāds ērkulis, laikam parūka, mugurā kkāda lielpuķaina kleita, kādās vispār sievietes nestaigā, kura karājās kā uz pakaramā, jo pleci plati, a pakaļas ta naf... Krūšu vietā kaut kas izspiedās, nezinu, cik uz to brīdi jau īsts, cik uzpolsterēts... Un šitā figūra klumburēja kurpēs uz papēžiem. :fp:
Bet smaidīja...
Nezinu, cik milzīgā diskomfortā ar sevi jābūt, lai uz ko tādu parakstītos... Esot bijusi, sieva, divi lieli bērni. Laulība, protams, līdz ar to pajukusi, bet bērni izturoties saprotoši...
Ivo, kas kļuva par Ievu? Pēc apraksta 100%. Bija raksts žurnālā "Ieva", ļooooti sen. Ja pareizi atceros, krietni vēlāk "atmainījās" atpakaļ. Nu nebija dzimuma maiņa galvas problēmu risinājums.
Pāreja viņiem pārsvarā ir pietiekami līgana. Vispirms gēnu terapija, izskata (kosmētika, mati, apģērbs) maiņa, un tikai vēlāk operācija.
Personīgi nepazīstu, līdz ar to domas nav prognozējamas. Ja cilvēks man būtu draugs n gadus, tāpēc, ka cienītu viņa domas un uzskatus, būtu uz viena viļņa, bet tas neietvertu seksuālo pievilkšanos - droši vien pierastu un daudz neņemtu galvā. Bet ja no vienkārša vīrieša kļūtu nevis par vienkāršu sievieti, bet par pornozvaigzni (neadekvāti košs grims, uzkrītošs apģērbs u.c.), tad neko labu nedomātu. Tiesa, nez kāpēc šķiet, ka topošajai pornozvaigznei diez vai būtu tāds prāts, kas man būtu bijis interesants kā cilvēks.
Kaut kāda slimīga un drudžaina aktivitāte šajā jomā. IMHO tam tāpat kā homoseksuālismam nebūtu jābūt izrādīšanās un lepošanās lietai. Nu ir tāds cilvēks - ir. Nomainīja dzimumu (vai dzīvo ar sava dzimuma personu) - lai dzīvo laimīgs, tā ir viņa izvēle. Kamēr tas neskar mani personīgi. Godīgi gan pasaku, - ja kāds no maniem puikām izdomātu kļūt par sievieti, es laimīga nebūtu nu nemaz.
Es arī bērnībā ar puikām kokos kāpu, mājās konstruktorus skrūvēju un vienmēr esmu lepojusies ar tehnisko domāšanu - neredzu, kāpēc lai nelepotos. Vienmēr esmu gribējusi būt puika, taču nevis mainīt dzimumu, bet tieši piedzimt par puiku. Dzīve būtu vieglāka (tieši man, ņemot vērā ģimenes tarakānus).
-
Man vienmēr šķitis, ka būt vīrietim ir daudz grūtāk kā būt sievietei.
-
Personīgi ir zināms tāds cilvēks. Komunicēt ir ļoti grūti. Izliekos, ka neko nezinu, jo esmu pazīstama ar šo cilvēku tikai pēc dzimuma maiņas. Izliekos, bet jūtu, ka mana izturēšanās ir samākslota utt.
-
Man vienmēr šķitis, ka būt vīrietim ir daudz grūtāk kā būt sievietei.
Tas priekšstats jau mainās pa gadiem. Puikam būt ir foršāk, bet šodien man nešķiet, ka būt par vīrieti ir vieglāk. Vienīgais, ko visu mūžu esmu apskaudusi, ir vīriešu vienkāršākais ģērbšanās stils un apavi bez papēžiem.
-
Patiesībā, jau -lai dzīvo, kā grib, bet lai nesāk kačāt pravas un "sievietes" ar pimpjiem nesāk līst meiteņu ģērbtuvēs
un veču ģērbtuvēs ar lai tādas nelien :smej:
-
Nu ko es teicu? :rofl: Laikam neviena ar lellēm nespēlējās :rofl:
-
Nu kāpēc uzreiz neviena... Man bija lelles, šuvu un adīju viņām drēbītes. Tā kā brāļu man nav, mājās mašīnu nebija, bet arī bērnudārzā nespēlējos, jo neinteresēja.
-
Nu ko es teicu? :rofl: Laikam neviena ar lellēm nespēlējās :rofl:
Es arī ar lellēm spēlējos. Zīmēju papīra lelles un drēbes, un tamborētā jaciņa (drīzāk vestīte) ar visu lelli man ir vēl tagad. Tas neizslēdz interesi par mašīnām un štābiņiem. Turklāt kariņi bija interesantāk, un meiteņu intrigas un "klasiskā" uzvedība (mūžīgā apvainošanā, tēlotā lūpas uzmešana un pārējais cacu arsenāls) man ir mūžam riebušās. Tam ar lellēm maz sakara.
-
Viens/a tāds/a tagad startēs OS pēldēšanā. Bija vīrietis, tagad sieviete.
Nesen lasīju, ka sitot visus rekordus...
-
Personīgi ir zināms tāds cilvēks. Komunicēt ir ļoti grūti. Izliekos, ka neko nezinu, jo esmu pazīstama ar šo cilvēku tikai pēc dzimuma maiņas. Izliekos, bet jūtu, ka mana izturēšanās ir samākslota utt.
Ja nezinātu, tad pat nenojaustu? Vīrietis vai sieviete ? Jā, nevaru iedomāties, kā justos, jo nevienu tādu nezinu.
-
Es spēlējos ar lellēm. Puiku spēles mani neinteresēja. Boksa sacīkstes gan apmeklēju no 5 gadu vecuma, mamma tur piepelnījās kā daktere.
Lelle man bija burvīga un viņai bija Lellespuišelis, kas skaitījās viņas dēls.
Ja man kāds būtu teicis, ka pirmspensijas vecumā pārsvarā staigāšu biksēs un sporta/brīvā laika apavos, neticētu.
Bērnībā gribēju ģērbties kā rokoko laikmeta princese vai galmadāmas.
Pēc savas lelles skumstu vēl arvien. Viņa tika ielikta vannā, atsūtīta no Kanādas, no materiāla, kuru nedrīkstēja mērcēt...
Laikam esmu izņēmums :rofl: Pagalmā gan visas meitenes spēlējās ar lellēm un apbrīnas objekts bija leļļu ratiņi, jo visām tādi nebija. Tā, kurai bija, lepni staigāja.
-
Es spēlējos ar pogām -tās bija princeses, galmadāmas , sulaiņi, vēlāk zīmēju papīrlellēm kleitas
-
Kleitu zīmēšana un krāsošana bija burvīga. Biju maksimāli sievišķīga.
Tas gan netraucēja reiz, tūlīt atzīstos - es kaunos un nelepojos ar to, nožēloju to, izdarīt sitienu sava vecuma jaunietim pa apakšžokli, kuru apkārtējie novērtēja kā profesionāļa sitienu. Patiesi nožēloju, ticiet man(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/doh.gif)
-
Reiz nācās dzīvot vienā istabā ar jaunekli, kurš vēlējās būt sieviete, bija atbraucis uz neklātienes sesiju. Man bija sajūta, ka dzīvoju ar sievieti, faktiski viņš bija sieviete.
Zēni uz viņu skatījās šķībi, mani viņš noveda līdz asarām ar pārspīlētu sievišķību, riktīgs caca bija... Varbūt viņš būtu laimīgāks, ja mainītu dzimumu.
Man tas šķiet ne visai pareizi - mainīt dabas doto dzimumu.
-
Kāda pedagoģe lezbiete/biseksuāle personīgā sarunā atzina, ka vēlmē mainīt dzimumu vainojama audzināšana. Piekritu. Tie, kas soļo praidos, saucot pēc palīdzības.
Man labi pazīstams kāds gejs, kuram ir vīrs un kuram lielākais kompliments, ja viņu notur par meiteni. Viņa māte bija zaudējusi meitiņu, viņš piedzima gadu pēc tam. Māmiņa, kuru viņš dievina, nebija spējusi tikt pāri zaudējumam... Droši vien zēnam augot likās, ka labāk būtu bijis piedzimt par meiteni, lai spētu būt labāks mierinājums mātei.
Pēc paziņas stāsta zinu vēl vienu tādu gadījumu - māte skatās zaudētās meitiņas fotogrāfijas, brālītim, kurš dzimis pēc tam, nevelta tādu uzmanību un mīlestību, kāda pienāktos, brālītis gribot būt meitene. Paziņa māti nosodīja. Mātei faktiski būtu bijusi vajadzīga psihoterapeita palīdzība, no malas nosodīt viegli.
-
Ja nezinātu, tad pat nenojaustu? Vīrietis vai sieviete ? Jā, nevaru iedomāties, kā justos, jo nevienu tādu nezinu.
Nezinu vai nojaustu, bet nodomātu, ka diezgan nesimpātiska (vizuāli) sieviete ar nopīpētu zemu balsi..
-
Laikam nav bijis naudas kvitatīvi pārveidoties :?:
-
Dabas dotumi jau arī no svara. Ja tas vīrietis tāds tievs, smalks un sievišķīgs, rezultāts var sanākt tīri glīts, abet, ja liels, rupjš un lācīgs, tad i nauda nepalīdzēs...
-
Amanda Līra ir sieviete vai vīrietis? :mrgr:
-
Amanda Līra ir sieviete vai vīrietis? :mrgr:
ko tas maina?
-
ko tas maina?
Tad es zinātu - smuks vīrietis vai nesmuka sieviete (saistībā ar kvadras repliku) :taunt: