Sarunu forums
Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: dip 2022. gada 31. jūlijs, 20:38:34
-
Šodien, laiski bradājot pa ūdeni, klausoties viļņu šalkoņā, sabāzusi rokas kabatās, ļāvu domām brīvo lidojumu. Nez kādā sakarā iedomājos par psihoterapeitu. Par profesiju un par cilvēku. Vai nav tā, ka psihoterapeits lieliski zina (varbūt nemaz ne tik lieliski) cilvēka iekšējās pasaules struktūru (?), problēmu risinājumus. Bet tas pēc grāmatām un studijām. Bet kā ir ar pašu? Nav tā, ka viņš ir padla jedakijs, bet gudri vāvuļo, klusībā sūtot klientu trīs mājas tālāk?
No vienas puses, risinājumu problēmām jau nav nemaz tik daudz. Tikai - kas der vienam, neder citam.
Šodien, šķiet, ka beidzot izdevās tikt puslīdz ar sevi skaidrībā. Skaidrībā par to, par ko cepos kādas pāris nedēļas. Iedomājos, ka es uzklausu Amāliju. Uzdodu viņai jautājumus, gaidu godīgas atbildes. Tāds skats no malas. (Cerams, ka tā nav šizofrēnijas pazīme).
Jautājums - kā jūs risināt iekšējās problēmas? Varbūt kādam to nav. Bet vairumam tomēr mēdz rasties.
Vienam tas ir darbs, darbs, darbs. Citam alkohols. Vēl kādam veikali, sarunas ar draugiem. Garas pastaigas. Traka braukšana ar auto.
-
Pirmā doma man bija: Eu, Amālijai ir peldkostīms ar kabatām!!
Bet ar sevi kā tieku galā? Elementāri. Skrienu vai strādāju uz rezultātu un tīksminos par padarīto vai.. es nezinu,.. - rakstu forumā..
-
Kas tās par "iekšējām problēmām", kuras jārisina? Var kādu piemēru. :?:
-
Kas tās par "iekšējām problēmām", kuras jārisina? Var kādu piemēru. :?:
Aizvainojums, nespēja savākties utt.
-
(https://lh3.googleusercontent.com/DGS5chgOoUAdsIKNynDiaGI8zSvtXRDMPwUV3oE9NOla9q-1B0_zQGs9Q6hic23oH4HVUdyYML1GYzFTUv_Ltj77czgC7T66XyXtyfJcFDPtPQI9Lhbp8JFpT2ZHJTeXsZ-FL2CUQwcsYHrWYLSJokX-TwJhHHqjfvdh2AD48DMr4kXM_aX-chNpzJVf90iapOWuF-cDQ_EyuR3uq0IYWBwqGYEyiYq-2z5jkW88ktxG7Ucc8qQLghTgUforP4iaxH3H68ZAgGLTkkBTXbXqKlyoS5SqzAbq8oYbq50jTVVBnL2X6f4vHp5eJYbsktZOGgPgz-eRr0D5xsG2JM2T06yUPtv8oSy5ZcDObaDLoVkdI9KU_QdU7zL3ImTQyKFM9t_1XLTHeVmMIhW0xXVVTu1747-ppaw3yVn9opMO8g0nhgi45C2Ufmz3DPjfYG-W0gL35fhJAcdywIiLnHTIe1QYDyM-sLJMLzDVL5X5zEUBQIc0-AE2_97T7KKFf3Dltyooi7nTTbKmrJ5V7if0UZkyQMFmkoBodtwV0RzGFmmPRMKdT5BYOhqLn_QX7s9bBFb5n6ekXi_ULYDrWw0Jgv_c6stK5LmlAcOGStZ-nko7Ay7XpHbU-cJOz_m1dmui5m4QxqVPTku36KVidL51JC9yvrZ-pNfp5XPBeWs8hCMPA1KB5nHHq_xMYGVcSof8GWEMwsaix__N1UPgmirvDGDemEfDYFGY3AYK-1iz1dVRktjf8u4irZnG5lQ=w467-h828-no?authuser=0)
-
Es parasti padomāju, vai tas ir tā vērts, lai par to ceptos un bojātu sev omu. Parasti konstatēju, ka nav gan. :smile:
-
Pieņemsim, ka ir problēma. Man. Sākumā ir šoks, bet tad racionāli apdomāju iespējamos risinājumus. Elementāri!
-
Ja to var norunāt nost, tad parunājos ar tuvu draudzeni. Ja nevar, vienkārši turpinu nest sev līdzi, bet cenšos par to lieki nedomāt. Tās, protams, ir emocionālas problēmas, nevis kas praktisks no sērijas: kur dabūt meistaru, kas nomainīs salūzušo krānu.
-
Tautā runā, ka psiho-logi/-terapeiti/-atri paši ir ar lieliem putniem. Un tieši tāpēc dodas tajā profesijā.
-
Ja to var norunāt nost, tad parunājos ar tuvu draudzeni. Ja nevar, vienkārši turpinu nest sev līdzi, bet cenšos par to lieki nedomāt. Tās, protams, ir emocionālas problēmas, nevis kas praktisks no sērijas: kur dabūt meistaru, kas nomainīs salūzušo krānu.
Padomāju. Jā, man tās ir pārsvarā emocionālās problēmas.
-
ā, tehniskās problēmas gan var piebesīt :rofl:
-
Nez kāpēc jārunā ar kādu cilvēku? Kad psihoterapeitu nebija, runāja ar kokiem, akmeņiem, mirušiem tuviniekiem, izdomāja dievus.
Ebrejiem esot tāds piegājiens - runāt un strīdēties ar Dievu.
Atbildes jādod sev pašam, citādi vienmēr kāds cits vainīgs. Bez tam, visas nianses zina tikai pats ''cietējs''.