Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: Amālija 2022. gada 06. oktobris, 15:15:13
-
Vakar iemetu skatu Ilzes Ķuzules intervijā un aizdomājos. Par Jēzu. Vai jau bija paredzēts, ka kāds (Jūda) viņu nodos? Ja nenodotu, vai Jēzus izpildītu savu misiju - izpirkt cilvēku grēkus? Tātad viņš bija jānodod? Citādi nekā?
Pieļauju, ka šāda diskusija šeit jau ir bijusi.
Un kam bija domāta šī ziņa? Kāpēc Vecās derības pārstāvji to nepārņēma?
-
Es, protams, profāns... Saprotu loģiku un IF – THEN.
Ja "Bez Dieva ziņas ne mats nenokrīt no cilvēka galvas", tātad arī Jēzus ir nodots ar Dieva ziņu.
Tātad viņam tā vajadzēja.
Kāpēc? Nejautā man.
-
Pēc evaņģēlijiem sanāk ne tikai "ar ziņu", bet "pēc plāna".
-
Bet kāpēc bija jānodod, jāmirst? Varbūt man šodien nedomājas, bet nesanāk saķert loģiku. Kāpēc vieni pieņēma? Un kas pieņēma? Kas mainījās? Dieva būtība taču nemainās.
-
Lai ar savām ciešanām izpirktu citu grēkus.
Murgu daudz. Kāpēc ar viena dzīvību izpērk miljardu grēkus? Kāpēc neizpērk visu grēkus, bet tikai to, kuri uz nāves gultas nožēlo un ''atgriežas ticībā"? Re, Puķkam arī plāns tikt pie Jēzus un Pētera pa mīkstiem mākonīšiem basiknam pastaigāt. Ticīgo pieejā tā tas arī būs, ja mirdams murkšķēs ''mīļais Dieviņ, nožēloju, ka noslaktēju n-miljonus muļķu un liekēžu un vēl miljonu pavisam nevainīgu''.
-
Pēc evaņģēlijiem sanāk ne tikai "ar ziņu", bet "pēc plāna".
.. "saskaņā ar grafiku"
-
Vakar iemetu skatu Ilzes Ķuzules intervijā un aizdomājos. Par Jēzu. Vai jau bija paredzēts, ka kāds (Jūda) viņu nodos? Ja nenodotu, vai Jēzus izpildītu savu misiju - izpirkt cilvēku grēkus? Tātad viņš bija jānodod? Citādi nekā?
Pieļauju, ka šāda diskusija šeit jau ir bijusi.
Un kam bija domāta šī ziņa? Kāpēc Vecās derības pārstāvji to nepārņēma?
Neko citu nelasīju, tikai šo Tavu citātu.
Un, jā, bija paredzēts un Jēzus taču visu zināja. Viņš pateica arī, ka Pēteris viņu 3x nodos. Tas attēlots dažādos mākslas darbos. Man vislabāk patīk, kā tas apspēlēts rokoperā "Jēzus no Nācaretes", es pat biju kādreiz ielikusi fragmentus "Broņas rozā blociņā".
-
Labojums. Tas ir Jesus Christ Superstar. Es te ielieku fragmentu, ārkārtīgi iespaidīgi, manuprāt, sirdi rauj ārā..
-
Es arī to viņa upuri īsti līdz galam neizprotu. Vairāk ar sirdi, ar prātu nē. Tā ir tā visaptverošā mīlestība, piedošana..
-
Un tad seko tas, kad Jēzus paliek viens.. arī sirdi rauj ārā.. Šeit tas aktieris (vairs ne jauns), kas bija filmā, tik emocionāli..
-
Neatceros, kopš kura brīža, šķiet, vienmēr esmu jutusi līdzi Jūdam. Tāpēc, ka viņš akli nesekoja, bet šaubījās, tātad - domāja. Nu sanāca, kā sanāca.
Tāpat kā neuztveru kā negatīvo tēlu Ponciju Pilātu. Man patīk Bulgakova variācijas par Jēzu un Ponciju Pilātu Meistarā un Margaritā.
-
Meistaru un Margaritu lasīju vismaz reizes četras, droši vien vēl izlasīšu- stāv plauktā un gaida. Bībeli, jāatzīst, neesmu vēl pieveikusi, kaut gan arī ir. :b:
Bet esmu aizdomājusies ne reizi vien. Jēzus liktenis. Tik daudz sekotāju un jūsmotāju, mācekļi labu laiku blakus un tad aiziešana - viens pats, visu nodots un tikai kaut kāds romiešu karavīrs, vienīgais, kam izrādās ir sirds un kas aiz žēlastības samitrina viņam izkaltušas lūpas. Neviena blakus, tikai Dievs, kam jautāt. Vai tas nav drausmīgi, atdot savu dzīvi par cilvēci, kas tevi ir nodevusi un nomirt vientulībā? Drausmas
Par Jūdu arī biju iedomājusies. Kā tas var būt, kas notika tā cilvēka dvēselē? Sekot ikdienā savam skolotājam, jūsmot par to, pierakstīt katru soli... Un pēkšņi nodot. Kāpēc? Nu ne jau naudas dēļ, viņš nebija no nabagu ģimenes. Nu iedeva viņam tos 30 naudas gabalus, paņēma. Bet tur ir jābūt kam vairāk. Es domāju, ka tā bija skaudība, kas gan cits? Sākumā, droši vien ticība, bet ar laiku vairs nebija vietas ticībai viņš apskauda savu skolotāju par to, kā tas spēj aizraut tautu, par to ko prot un var. Varu tikai iedomāties, kas tur tai dvēselē par jūtām vārījās. Diez vai varēja paredzēt, ka nododot Jēzu viņš bija parakstījis tam nāves spriedumu. Droši vien, domāja, ka tā būs tāda sīka neģēlība kas nav salīdzināma ar paša skaudību nomocīto sirdi- lai arī nedaudz pamocās, kā viņš. Un es ļoti ceru, ka Jūda pirms dabū galu, izjūta vainas apziņu. Kaut gan, kuru tas vairs uztrauc. Bet ja padomā, savā ziņā, ko gribēja to dabūja - tagad viņa vārds un "slava" arī ir vēsturē kalti.
-
Nu, kā bija ar Jūdu, Dievs tikai zina. Bet te, rokoperas fragmentā Jūda ir parādīts cilvēcīgs. Jā, viņš ļoti mīlēja Jēzu, bet ļoti baidījās. Baidījās gan par Jēzu, gan viņiem visiem, viņu biedēja ceļš, kuru Jēzus iet, jo sākumā jau tā nebija, cilvēki viņu vēl nepielūdza. Jūda saprata, ka, ja tā turpināsies, draud nāve, jo valdnieks Jēzu uzskata par konkurentu.. Jūda domāja, ka apstādinot visu pusceļā, viņš saglabās dzīvības viņiem visiem - gan Jēzum, gan apustuļiem. Bet sanāca, kā nu sanāca..
-
arī variants
-
Kas tev par sajūsmināšanos ap Jūdu. Kāpēc neviens neatceras Jēzus vārdus ka Pēteris (ticības klints) viņu noliegs 3x pirms gaiļi dziedās. Un to Jēzus teica Pēterim, kad viņš nogrieza tur kaut kam kaut ko, kad tas pateica, ka atnācis arestēt Jēzu. Klasiski tiek skaidrots uz Zvs un Lieldienām. :) Vai Jūdas motīvs kļuvis populārs Ukrainas dēļ? :)
-
Par to darbošanos citu labā un nodošanu.
Daudzi cilvēki nemaz līdz tik dziļām emocijām un iekšējiem konfliktiem nenonāk.
Tāds pavisam vienkāršs piemērs - skatoties mūsu pašu mīļās Latvijas neseno vēsturi ir skaidrs, ka tie gudrie un labie NEMAZ pie tās valsts pārvaldes tā neraujas!
Jautājums - kāpec?
Tāpēc, ka zina, ka nesapratīs, nenovērtēs un nodos!
Viņi to atrisina, nemaz neiesaistoties! Tauta saņem pārvaldes surogātu!
-
Vai Jūdas motīvs kļuvis populārs Ukrainas dēļ? :)
:f-palm: :fubar: