Sarunu forums
Ikdiena => Valoda => Tēmu iesāka: LVSNor 2022. gada 11. oktobris, 22:22:45
-
- Ko es tikko izlasīju.. Līdz 16. gs latviešiem nebija vārda "jā" ?!
- Tā esot bijis (nez, līdz kuram gs.) Atbildējuši ar darbības vārdu. "Iesi uz baznīcu?" "Iešu". "Jā" lietojuši švauksti un kārkluvācieši, līdz to pārņēmuši pārējie.
:)
Es pats ir vairāk 'un' nicinātājs, jo senā forma ir 'i'. Man bail, ka ja mani iemestu tagad 13 gs dzimtajā novadā es domātu ka es dzird lībiešus - proti, nesaprastu ne bū ne bē. ;)
-
Latgaliski arī saka to "i". Ēd maizi i dzer pīnu. Vai kā tamlīdzīgi.
-
Ventiņ sak, ka viš i meit, nevis ēd maiz i plekst.
Es tik nezi, cik vecc i ventiņ mēl.
Tad tam i ir divas nozīmes.
-
Likšu šeit, testiņš par veciem un apvidus vārdiem. Man 14 no 20, par vienu kļūdījos, Daži uz minēšanu, 5 tiešām nezināju.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/tests-ko-nozime-sie-vecvardi-un-apvidvardi-parbaudi-savas-zinasanas.a321995/?utm_source=lsm&ut (https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/tests-ko-nozime-sie-vecvardi-un-apvidvardi-parbaudi-savas-zinasanas.a321995/?utm_source=lsm&ut)
-
man arī 14.
-
Ar minēšanu neveicās, bet zināju 11.
-
13⁹
-
18. Bija tāda dežavū sajūta - it kā kaut ko līdzīgu būtu pildījusi. Smieklīgi, ka viena kļūda jautājumā, uz kuru pareizo atbildi zināju, bet neizlasīju līdz galam variantus. Zustrenes.
-
es arī uz zustrenēm iekritu :rofl:
-
16/20. Vienu zināju, bet sajaucu, kura oga tā īsti bija. Vēl vienam vajadzēja mazāk domāt. :D
-
12/20
-
15
-
Tur daži vārdi bija tādi, ko pat dzirdējusi/lasījusi nebiju
-
13.
bet daži tur nepareizi - piem venteris nav tīkls zivju ķeršanai, tas ir no klūgām veidots murds.
-
Šādu formu gan nezināju.
"Jānimējs" (tāds, kas pieder Jānim). Bet var būt arī, piemēram, tavbrālimējs - tāds, kas pieder tavam brālim; tāds, kas ir saistīts ar tavu brāli; tava brāļa; tevbrālimējs.
(FB Dienas vārds ar atsauci uz tezaurs.lv)
Nu jā, ir manējs, tavējs, mūsējs, jūsējs, viņējs, parasti gan ar noteikto galotni... :?:
-
Mani mulsina tas -im- vidū.
Ir vakarējais, nevis vakaramējais. Man prasītos Jāņējs. Ar līdzskaņu miju.
Reizēm mēdzu lietot, piemēram, tas ir Artūrējais. Bet jā, parasti tomēr noteiktā galotne.
Šis tāds apšaubāms atpakaļieviesums. Piederība, izteikta ar ģenitīvu, ir īsāk.
"Mans" tad būtu "manējs"? Priekš kam? Maksimums, dzejā būtu iederīgs.
IMHO "manējais" ir vārds "mans" ar noteikto galotni. Nesaka taču "manais".
-
Ļoti kompakti, Spārkējs nevis tas pieder Spārkai
-
Reizēm lietoju formu "šamējs", bet no īpašvārda darināta forma patiešām izklausās arhaiski, visticamāk, ka sarunbiedrs nesapratīs, kas ar to domāts.
-
Kuramējais? Es sapratīšu. Un citi arī, ja jau saprot TV un ziņas...
-
"Mans" tad būtu "manējs"?
Baidos, ka "manimējs". Es tomēr palikšu pie manējais, kad jau, tad jau... :mrgr:
-
Mani mulsina tas -im- vidū.
Ir vakarējais, nevis vakaramējais. Man prasītos Jāņējs. Ar līdzskaņu miju.
Es kā valodniece :mrgr: varētu minēt, ka tas -im ir atsauce uz datīvu - pieder kam? Jānim > Jānimējs
Savukārt ar man-manējs datīvs jau ir (kam? man), tāpēc būs manējs, nevis manimējs
-
Man prātā, ka tad, kad tas -ējs bija plaukumā, tad teica "manim", nevis "man" :?:
Tad jau atkal sanāk manimējs.
-
Nav kaut kāds kropls pakaļdarinājums krievu valodai? Krievu valodā ir tādi piederības apzīmējumi ar galotnēm -ov un -in.
-
Ielūkojos tezaurā Tur atsauce: Vainižu izloksnes vārdnīca.
-
Tad tas būtu tas latviešu valodas lībiskais dialekts? :scratch:
-
Tad tas būtu tas latviešu valodas lībiskais dialekts? :scratch:
Tā iznāk. Limbažu novads.