Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Teātris, kino, TV => Tēmu iesāka: dip 2023. gada 21. maijs, 08:55:00
-
Vakar žurnālā izlasīju interviju ar Māru Vildi. Iepriekš nebiju par viņu neko dzirdējusi/zinājusi. Intervija patika. Pat neatceros kāpēc, bet viņa pieminēja Pazolīni filmu "Klusā dzīve". Laikam filma, kuru viņa laiku pa laikam noskatās.
Pateicoties Spārkai, tiku pie filmas skatīšanās.
Vai nu bija attiecīgais rimtais noskaņojums, bet filma uzrunāja. Ievilka.
Sākot skatīties, atcerējos, ka nesen lasīju kaut ko līdzīgu - filmas/grāmatas galvenais varonis ir sociālais darbinieks (?), kurš meklē vientuļo nomirušo radiniekus un organizē šo mirušo bēres. Kurās ir vienīgais pavadītājs.
Galvenais varonis ir tāds tipisks vecpuiša tips (tradicionālā nozīmē), pedants, likumpaklausīgs. Bezemocionāls.
Kā filmas gaitā viņš gandrīz nemanāmi mainās. Ne krasi, bet tā lēnām. Pat mazliet sāk smaidīt.
Aktieris lieliski tēlo. Ļoti bieži no rītiem, ejot uz darbu, jau gadus desmit satieku vienu tāda tipa vīrieti. Pat gaita viņam tāda:)
Skatoties filmu, aizdomājos, ka tāda varētu būt man piemērota profesija. Nopietni, nopietni. Atrast vientuļajiem radus, atrast vārdus, ko pateikt pie izvadīšanas. Izrādīt cieņu.
Un filmas beigas. Biju domājusi, ka beigsies savādāk. Gandrīz diametrāli pretēji.
Filma patika. Parāva vaļā asaras. Tādas pasiltas asaras.
Būšu priecīga, ja kāds noskatīsies.
-
Lai varam noskatīties
-
Savulaik skatījos 2 Pazolini filmas - ''Cūkkūts'' un ''Aitu siers''. Nozvērējos nekad vairs šo autoru neskatīties.
Kas kuram tuvs.
-
Camma, Tu skatījies Pjēru Pazolīni. Šis ir Uberto.
-
Paolo Pazolīni. Laikam to pazoļaino pilns ķinītis... Nez, Tarantīno arī daudz?
-
Viņam 2 vārdi. Pjērs un Pauls. Manējais Uberto. Sāc skatīties. Vai nu iemigsi, vai patiks.
-
Nain. Mans lasa. Pašlaik. Akuņinu.
-
Tiešām neviens pat nav sācis skatīties?
-
Nevaru saņemties.
-
Tiešām neviens pat nav sācis skatīties?
Katram savas filmas un intereses. Kāpēc lai tieši šo skatītos :?:
-
Redzēju
-
Es zinu, Minne. Tā kā neko nesaki, neko nejautāju. Nepatika, ja?
-
Ik pa laikam atceros savu parādu/neierakstīto "recenziju".
Tagad liels laiks pagājis, daudz neatceros, bet, tā kā grāmatu tēmā reno pieminēja attiecīgo grāmatu, tad nu gan laiks uzmest īsu savu sajūtu un pārdomu atreferējumu. Un, protams, cienot Tevi, Amālij.
Filma lēnīga, it kā nekas daudz nenotiek. Galvenais varonis pelēka kode - neievērojams, neizskatīgs, vientuļš vīrelītis. Bet aiz viņa ārēji pelēkās, garlaicīgās dzīves patiesībā notiek kas liels un nozīmīgs. Šis cilvēks meklē informāciju par vientuļi mirušiem cilvēkiem, kuru mūža beigās blakus nav bijis tuvinieku vai citu laikabiedru, kuri apliecinātu, ka šie cilvēki ir eksistējuši. It kā anonīmas dzīves, bija cilvēks - nav cilvēka. Neviens neinteresējas, neviens nesēro un neviens neapbedī.
Bet pelēkais vīriņš lasa kopā viņu dzīvju apliecinājumu kripatas un apbedī ar cieņu. Droši vien nevienam to nevajag - jo pašvaldība to var izdarīt arī anonīmi, lēti un ātri. Bet viņš nevar.
Tā ka pelēkais vīriņš patiesībā ir Cilvēks ar lielu dvēseli. Lai gan viņa vientulība liecina par to, ka viņa aiziešana būs identiska visu vientuļo klusajai nozušanai no šīs zemes, filmas notikumi savērpjas tā, ka viņš tomēr ir skāris kādu dvēseli. Finālā man bija jāraud, jo kaut kādā ziņā personiski un arī kā apliecinājums, ka varbūt katra dzīve (un nāve) tomēr ir nozīmīga
-
:big_hug:
-
Tas jau kļūst interesanti. Filma 2013. gads. Grāmata 2019.
Būs filma jānoskatās un jāsalīdzina, vai sakritība tikai profesijā
Grāmatas anotācijā teikts, ka pirmais romāns, strādā sab. attiecībās un kādā publikācijā izlasījis par neparastas specialitātes cilvēkiem.
Grāmatā dzīves vietu pārmeklēšana ir nepatīkams pienākums, kas bieži jādara cimdos un maskā, nekāds sentiments tur nevalda.
-
Man patika filma. Paralēli sižetam varēja paspēt par daudzko pārdomāt un aizdomāties. Par izvēlēm, vērtībām, attiecībām, dzīvi kā tādu...
-
Noskatījos beidzot.Cēsu nakts dzīve sucks, ko citu, kā filmu telefonā. Filma ļoti patika, salīdzinājumā ar banālo grāmatu
-
Filmu jāatzīst par labu, jo es, cilvēks ar citu vērtību sistēmu, noskatījos to līdz galam neizlaižot un nepārlecot, tā reti gadās.
Manas vērtības filma neietekmēja. Man ir savas un viss.
Protams, vientulība vien nav iemesls pret cilvēku necienīgi izturēties vai kaut kādā veidā necienīgi izvadīt.
Ja es būtu scenārija autore, būtu izdomājusi citu nobeigumu, loģisku pie tam. Nepavisam apmēram tādu kā filmā ''Tās dullās Paulīnes dēļ''(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/rofl.gif)
Galvenais varonis taču vēl bija pajauns vīrietis.
-
Ričarda Ropera "Dzīvošanas vērts " tieši tā ir apstrādāta šī tēma.
Cilvēks ar savām īpatnībām. Ka stāsts par ģimeni ir izdomāts, pasaka uzreiz, pašā sākumā.
Bet tālākais risinājums jau skaidri stūrē uz "happy end". Nemaz nav tik neticami.
Man tomēr liekas, ka Ričards filmu ir redzējis, jo tāpat parādās sliktais priekšnieks un kadru samazināšanas drauds.
Filmas nobeigums man liekas vienīgais pareizais variants tāda stila filmai. Ko tad tur varēja gaidīt -ka uzdāvinās krūzīti ar suņa attēlu un kopā strādās patversmē? Nē, beigas skumjas, bet pareizas, pavadītāji -spoki gan mazliet uz pārspīlētu sentimentu pavilka
-
Nu, re, tomēr filma un grāmata saistītas, gan jau rakstnieks ietekmējies no Pazolini
-
Kas filmai bija scenārija autors, pats režisors, Pazolini?
-
Jā