Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: Krimsons 2023. gada 10. augusts, 13:37:50
-
1. Dvēseļu pārdzimšana jeb reinkarnācija.
Aplūkosim tikai gadījumu, kad dvēsele pārdzimst pēc nāves citā cilvēkā - (vienalga, vīrietī, sievietē, baltajā, melnajā, sarkanajā, dzeltenajā).
2. Dzimta.
Visi tavi senči iepriekšējās paaudzēs.
3. Pretruna.
-Ja eksistē reinkarnācija, tad dzimtas jēdzienam nav jēgas.
Kāda vēl dzimta, kādas vēl potenciāli iespējamās sarunas ar saviem mirušajiem, ja tavu mirušo senču dvēseles šodien dzīvo kādā nēģerēnā vai kādā japāņu geišā?
Kāda vēl dzimta, kas tu vispār tāds esi, ja tavi senči ir pārdzimušas dvēseles no spāņu pirātu, melno vergu vai indiāņu avatāru kokteiļa?
- Ja runājam par dzimtu, par visiem saviem priekštečiem, tad kāda var būt runa par senču dvēseļu pārdzimšanu kaut kādā da jebkādā citā ķermenī kaut kur pilnīgi citā pasaules malā?
Domāju, ka daudzi no mums, kuri sastāda savus ciltskokus, nav iedomājušies par šo pretrunu.
Kāda jēga ciltskokam, ja senči jau sen pārdzimuši izkaisīti visā pasaulē, ja viņi vispār nākuši nez no kurienes un dosies nez uz kurieni?
-
Jāskatās vēsturiski; Ķīnas budismā (kas ir vecāks par Tibetas) mierīgi sadzīvo reinkarnācija un senču kults.
Ciltskokam ir jēga uz to dzīves periodu, kad senči bija saistīti mums pazīstamajā dzimtā, nekādas reinkarnācijas nav jāmeklē.
-
Spārka izteicās precīzi un lakoniski.
Es neesmu studējis teorijas, un nez vai kāds no dzīvajiem var pretendēt uz pareizas teorijas atreferēšanu. Bet pretrunu nesaskatu, jo kontaktējas jau dvēseles ne miesas un dvēseļu kontakts ir kas pavisam cits. Ne jau ar visiem saviem radiniekiem tev būs dvēseles kontakts. Tā vispār ir diezgan reta parādība, ja ņem vērā visu kontaktējamo personu skaitu un tās sajūtas, ar kuriem padziļinātais kontakts izveidojas. Un kādēļ tādas personas gadās mūsu ceļā, tas atkal vēl viens jautājums.
-
Ciltskokam ir jēga uz to dzīves periodu, kad senči bija saistīti mums pazīstamajā dzimtā, nekādas reinkarnācijas nav jāmeklē.
Ok, pieņemsim, ka reinkarnācija nenotiek kaut kādu noteiktu paaudžu ciklu.
Kaut kur ir minētas septiņas.
Bībelē minētas četras.
Joprojām paliek jautājums: - kāda dzimtas nozīme tieši četrām vai septiņām paaudzēm?
Mans jautājums: - kāda vispār nozīme dzimtas jēdzienam?
Vai arī, ja dzimtas jēdzienam ir nozīme, tas nepārprotami saistās ar mūsu fizisko ķermeni, tātad, visās iespējamās paaudzēs.
Visās pagāniskajās kultūrās mirušajai miesai ir viennozīmīga jēga aizkapa dzīvē.
Arī kristietībā.
Miesas "bezjēgas" ideja nāk vienīgi no drakondzimušajiem (ķīniešiem), vai tas liecinātu, ka viņi ir reāli civilizācija ar citām ģenētiskām (lidojošās čūskas) saknēm?
-
nejauc kopā.
-
nejauc kopā.
Vai nu Tu nesaproti jautājumu, vai arī paskaidro.
Dzimta saistās ar konkrētu miesu/ķermeni.
Reinkarnācijā ķermenim, resp., dzimtai nav jēgas.
Pagāni un kristieši, par musulmaņiem nezinu, ļoti akcentē miesas nozīmi tālākajā dzīvē nākamajā pasaulē.
Tas tikai masonu filozofijā mirušās karalienes un karaļi pārdzimst nepārtraukti cikliski savos mazbērnos.
Tur pat tiek ievēroti speciāli rituāli, lai tas tā notiktu.
-
Dzimtas koks vairāk fiziski. Miesiski.
Reinkarnacija - dvēseliski. Domāju, ka ceļi krustojas. Varbūt ar prātu pat nesaprotami.
Un tie dzimtas koki tādi ar dakšām debesīs rakstīti. Kurš kuram tēvs, kurš adoptēts, kurš tā i neziņā nodzīvo.
Vai 1 dvēsele var būt vienlaicīgi vairākos? Vai laiks ir noteikts?
-
kontaktējas jau dvēseles ne miesas
Kā var kontaktēties, piemēram, sapņos, kāda tava senča dvēsele, ja viņa dvēsele vienlaicīgi dzīvo citā pasaules malā citā ķermenī?
-
Dzimtas koks vairāk fiziski. Miesiski.
Reinkarnacija - dvēseliski.
Tā varētu domāt vairākums, samērā loģiski.
Jautājums: - kāda jēga sekot ķīmiski ģenētisko mutāciju procesam materiālajā pasaulē (tb., dzimtas kokam), ja dvēseliskajā līmenī (šajā gadījumā runa par reinkarnāciju), ķermenim/miesai nav nekādas būtiskas nozīmes?
-
Kā var kontaktēties, piemēram, sapņos, kāda tava senča dvēsele, ja viņa dvēsele vienlaicīgi dzīvo citā pasaules malā citā ķermenī?
Elementāri. Tajā miesā ir tā pati dvēsele, kas tavam sencim. Un tu kontaktējies ne jau ar nēģera miesu, bet ar dvēseli. Tā nemainās.
-
Un tu kontaktējies ne jau ar nēģera miesu, bet ar dvēseli. Tā nemainās.
Un ko tajā laikā domā/sajūt tas nēģeris, kuram ir pašam sava dzīve un nav ne jausmas par Tavu eksistenci?
Naktī, kad Tava miesa atpūšas, Tu bieži sapņo par nēģeriem Āfrikā?
-
Nesaskatu nekādu pretrunu.
Un kāpēc, galu galā, pārdzimt nevarētu arī dzimtas ietvaros, nevis no pasaules viņa gala.
-
Laiks. Cik dimensijas mēs pazīstam? Kas ir sapņi?
Kāpēc interesējas par dzimtas kokiem? Un kāpēc krāj pastmarkas?
-
Kā var kontaktēties, piemēram, sapņos, kāda tava senča dvēsele, ja viņa dvēsele vienlaicīgi dzīvo citā pasaules malā citā ķermenī?
Te var būt vismaz 2 atbildes. Racionālā - tā ir vnk aizmigušo smadzeņu rotaļa.
Mistiskā - tie ir parazīti, kas izklaidējas (tāpēc pastāv brīdinājums nesaukt garus, jo nevar zināt, kas atnāks).
Ja nu kādam tiešām sapņos vecvecmāmiņa pateikusi, kur noslēpusi zelta pulksteni vai citu pārbaudāmu informāciju, būs interesanti izlasīt.
-
Ja nu kādam tiešām sapņos vecvecmāmiņa pateikusi, kur noslēpusi zelta pulksteni vai citu pārbaudāmu informāciju, būs interesanti izlasīt.
Izklausās, ka tēma nav gluži Tev domāta, jo komentāri liecina par trešo variantu - Tu tīri materiālistiski novērtē ģenētiskās mutācijas attīstību, bez jebkādas saiknes ar pārdabisko pasauli, klasiska dzimtas koka sastādīšana (kā fakts bez dziļākas analīzes) būs OK.
Tevis minētajam līdzīgus argumentus cīņā pret reliģiju atceros no padomju skolas laikiem.
-
Ja reinkarnējas budisti, tad pārējie, ja nav budisti nereinkarnējas. :mrgr:
Bet man aizdomas, ka fīrers varētu būt reinkarnējies pukinā arī bez budisma...
-
pārējie, ja nav budisti nereinkarnējas. :mrgr:
Bīstos jūs garlaikot ar sarakstu, cik daudzas reliģijas, mācības, filozofi ir ticējuši vai tic reinkarnācijai.
-
... katram pēc viņa ticības. :mrgr:
-
cik daudzas reliģijas, mācības, filozofi ir ticējuši vai tic reinkarnācijai.
Secinājums, cik īstenībā maz tic dzimtas saknēm, t. sk., savām personiskajām...
Vēsture, senču mantojums?
Phē...
-
Kur ir pretruna? Dzimta un ģimene ir vienā laiktelpā un nav svarīgi, ja senču dvēseles pēc tam pārmiesojušās.
-
Zūd loģikas ķēde, zūd saite starp dvēseli, miesu un laiktelpu kā tādu.
Ja mani senči bija gadījuma pēc pārmiesojušies paši nezin no kurienes un gadījuma pēc pārmiesosies nezin uz kurieni, tad kāds man sakars ar viņiem?
Ja es pats esmu pārmiesojusies dvēsele nez no kurienes, tad kāds man vispār sakars ar maniem šībrīža vecākiem, nerunājot nemaz par citiem senčiem?
Reinkarnācijā vispār zūd fiziskās ģimenes jēga.
Kaut kādi mirkļa avatāri audzē kaut kādu mirkļa avatāru.
Nupat nesen demonstrētās mākslīgās dzemdes perfekti iekļaujas peizāžā.
P.S.
Man tiešām šķiet, ka šis ir globāls filozofisks un ne ātri atbildams jautājums, kas līdz šim nav izvirzīts visas pasaules filozofijā/reliģijā pietiekoši nopietnā līmenī.
-
Pastāv arī dažas reliģijas kur uzskata, ka dvēsele ir mirstīga...
-
Pastāv arī dažas reliģijas kur uzskata, ka dvēsele ir mirstīga...
Visos gadījumos, vai noteiktos apstākļos?
Vispār jau dvēseles mirstībai ir jēga tikai tad, ja dvēsele un miesa ir viens un tas pats, resp., dvēseli atsevišķi izdalīt tad nav jēga vispār nemaz.
Vairāk vai mazāk, bet visi, ieskaitot materiālistus, ir vienisprātis, ka miesa ir mirstīga.
Nosacīti atskaitot pagānismu un vismaz kristietību, kuri uzskata, ka konkrētā miesa pēc nāves kaut kad nedaudz vēlāk pārcelsies nākamajā mūžībā.
Dunkans Makleods varētu neskaitīties kopējā statistikā.
-
Arī nesaskatu pretrunu. Dzimta ir svarīga no pārmantojamības viedokļa kaut vai ģenētiski - fiziskās spējas un iespējas arī kaut ko nozīmē. Un kaut ko taču tā dvēsele mācās, kaut ko māca citiem, pat, ja garīgās radniecības iepriekš nekādas. Tikai tajā ir reinkarnācijas jēga.
Un fantāzijas literatūrā ir varianti,kad dvēseli var nogalināt/izdzēst no pasaules - gan jau ideja nāk no kādas reliģijas.
-
Radītājs, bez šaubām, var izdzēst pilnīgi jebko, ja ārkārtas apstākļos rodas tāda nepieciešamība.
Un kaut ko taču tā dvēsele mācās, kaut ko māca citiem, pat, ja garīgās radniecības iepriekš nekādas. Tikai tajā ir reinkarnācijas jēga.
Ideālā gadījumā, protams, to liecina kaut vai mūsu dzīves nejaušie garāmgājēji.
Bet, ja aplūkojam visas sistēmas/pasaules uzbūvi no inženiertehniskā projekta viedokļa, tad tas tā kā vairāk atgādina gadījuma dzimumsakarus - abām pusēm labi uz mirkli.
Radīt pasauli, balstītu uz šādiem attīstības principiem - veselais saprāts tam pretojas.
Ir pat kaut kādā ļoti senā (iespējams, vēdiskajā) literatūrā par praviešiem, kuri toreizējiem cilvēkiem stāstīja, ka pienākšot laiki, kad vīri pametīšot savas sievas un bērnus un iešot pie citām sievām, bet klausītāji tajos senajos laikos brīnījušies un neticējuši, ka kaut kas tāds vispār iespējams. Nemaz nerunājot par abortiem.
Tas viss arī perfekti iekļaujas pārdzimšanas teorijā - ja tā dziļi dziļi iegremdējas, tad rezultātā iegūstam jebkādas atbildības beznozīmību.
-
Tas viss arī perfekti iekļaujas pārdzimšanas teorijā - ja tā dziļi dziļi iegremdējas, tad rezultātā iegūstam jebkādas atbildības beznozīmību.
kāpēc vajag tā putroties?
-
Jūs nu gan pa virsu braucat. Kāpēc izskatāt reinkarnāciju tikai cilvēcīgā aspektā?
Iespējams, Krimsons iepriekšējā dzīvē bijis piepe, bet Spārka - blusa. Ko nu? Un nestāstiet man, ka pelei nav dvēseles.
-
Kāpēc izskatāt reinkarnāciju tikai cilvēcīgā aspektā?
Tas atkarīgs, kurai mācībai pieslejamies. Ir konsekventi cilvēks>cilvēks teorijas un ir arī cilvēks kukainis (džainisms, piemēram).
-
Kāpēc izskatāt reinkarnāciju tikai cilvēcīgā aspektā?
Tu kļūsti neuzmanīga.
Sarunas ievada 1. punkta otrajā teikumā minēju, ka interesē saruna tikai cilvēks->cilvēks ietvaros.
kāpēc vajag tā putroties?
Saprotu, ka mūsdienu homo vulgaris spēj operēt tikai ar skolas solā pierakstīto.
Nepieturos nevienai mācībai, iet runa par pašas idejas apspriešanu tīrā veidā veselā saprāta un loģikas līmenī, atbrīvojoties no jebkā, ko teikuši citi.
Ja kāda no Tevis zināmajām mācībām ir atbildējusi uz manu jautājumu, tad, laipni lūgta informēt.
Ja drīkstu nedaudz loģikas.
Sansāras riteņa cikls ir pašos pamatos bezjēdzīgs, tas nekad un nekad nebeigsies.
Līdz ar to dvēselei, kura neko neatceras, bet zin par riteņa ciklu, patiesībā konkrētajā iemiesojumā, ja tas ilgst pietiekošu laika sprīdi, kļūst pilnīgi vienalga, kas viņa ir bijusi pirms, un kas viņa būs pēc.
Līdz ar to reāli zūd jebkāda atbildības sajūta = dari, ko vien gribi, kamēr tas tev nerada problēmas šajā iemiesojumā.
Ja vēlēsies atbildēt, lūdzu, vēlreiz pārdomā savu iepriekšējo atbildi.
-
Elementāri. Tajā miesā ir tā pati dvēsele, kas tavam sencim. Un tu kontaktējies ne jau ar nēģera miesu, bet ar dvēseli. Tā nemainās.
Nu, nē, nēģera vai inuīta dvēseli viņu dzīves laikā slīpējuši pavisam citādi apstākļi, kas nekādi, nekādi neizpaužas manā dzīvē pēc nēģera vai inuīta dvēseles atdzimšanas manī. Tam tā nevajadzētu būt. Savādi, ka es atdzimstu vnm kā eiropiete. Un pat ne govs
-
Krimsonam “Patīk” spiedu par viņa domu/filozofiju, ne par īpaši uzsvērto attieksmi pret Spārku.
Protams, ka mēs spējam spriest tikai mums ierādītu rāmju un mācību ietvaros un tikai retais aizkļūst (ja vispār) kur tālāk. Ja nu kāds vīzijās vai sapņos (vrb tas ir viens un tas pats?) nonāk starpzvaigžņu un starpgalaktiku telpās, tad nav dzirdēts, ka kāds nonāktu dziļokeānā, kas taču ir mūsu īstā dzimtene (pēc vienas no teorijām). Tāpat manī neierunājas nēģera saknes. Vai beduīna. Vai roņa.
Mēs esam savstarpējas mijiedarbības un mantojumā atstātu sistēmu produkti šajā dzīvē. Baigajā putrā, un kaut kādu skaidrību (ja vispār), pieturaspunktus, spēj radīt tikai tas pats rāmītis jeb sistēma, ko mēdzam saukt par ticību. Citādi būtu jānojūdzas, un nojūdzas tie, kam grūti ierūmēties rāmjos. Ticība palīdz izturēt šo konkrēto dzīvi, bet kas būs aiz tàs, pēc tās? Ticīgie tic, daudzi kkam tic,, bet jautājums - vai notiks tas, kam tic vai cer? Vai bezjēdzīgā Samsara? Vai bezjēdzīgā nebūtība?
Kāda iespēja skudrai uzlabot savu karmu? Būt labai, priekšzīmīgai un apzinātai, ne? Vai skudra spēj būt slikta, slinka un apzināta? Vai haizivs spēj nebūt plēsēja?
-
Sansāras riteņa cikls ir pašos pamatos bezjēdzīgs, tas nekad un nekad nebeigsies.
Līdz ar to dvēselei, kura neko neatceras, bet zin par riteņa ciklu, patiesībā konkrētajā iemiesojumā, ja tas ilgst pietiekošu laika sprīdi, kļūst pilnīgi vienalga, kas viņa ir bijusi pirms, un kas viņa būs pēc.
Līdz ar to reāli zūd jebkāda atbildības sajūta = dari, ko vien gribi, kamēr tas tev nerada problēmas šajā iemiesojumā.
Kā Tev izdodas apgriezt pilnīgi otrādi visu reinkarnācijas un karmas būtību?