Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Nenopietni => Tēmu iesāka: daddy 2023. gada 18. septembris, 18:51:59
-
Izrādīju iniciatīvu, ka vajag joku tēmu mazbērniem... INICIATĪVA IR SODĀMA :D
1. Zaķis un vilks.
Zaķis bēg no vilka. Kā gadās kā ne vilks iekrīt vilku bedrē.
Zaķis nostājas pie vilku bedres malas un nu lamā vilku pēdīgajiem vārdiem. Lamuvārdi beidzas, zaķis dodas prom.
Pusceļā tas atceras, ka aizmirsis vēl uzspļaut vilkam un dodas atpakaļ.
Nonācis pie vilku bedres malas tas paklūp un iekrīt pie vilka bedrē.
Pārbijies tas saka vilkam: - Tu neticēsi, bet es atnācu Tev atvainoties...
2. Zaķis un kamielis
Zaķis kafejnīcā nopirka kafiju, tad atcerējās, ka gribēja vēl smalkamaizīti.
Lai kafiju, kamēr viņš ir prom, neviens neizdzertu, viņš pieliek zīmīti:
- "Es te iespļāvu"..
Aiziet, atnāk skatās - kafijā vienas putas... blakus viņa zīmītei stāv vēl viena:
- "Es arī te iespļāvu...Kamielis"
-
Atnāk mamma uz bērnudārzu pēc bērna. Skatās, bērni sēž zālītē ar telefoniem un planšetēm, bet audzinātāja guļ uz soliņa.
– Ko jūs guļat?! Visi bērni aizmuks…
– Uz kurieni viņi muks, mums Wi-Fi tikai līdz žogam…
-
Mazā Ilzīte skatās uz rozeti un domā:
– Nabaga cūciņa! Kas tevi tur iemūrējis?
Dēlēns atsakās ēst brokastu putru, tāpēc māte, pabaidīt gribēdama, saka:
– Ja neēdīsi putru, tad es pasaukšu raganu!
– Un tu domā, ka ragana ēdīs?!
Divi puišeļi spriež:
– Es ēdu daudz gaļas, tāpēc esmu stiprs kā vērsis.
– Nevar būt, es ēdu tikai zivis, bet peldēt vēl neprotu …
-
Atnāk viens onkulīts pie daktera un sūdzās: - tā un tā, man katru nakti sanāk gultā apčurāties.
Dakteris jautā: - nu stāstiet,kā jums tā gadās??
Onkulīts atbild: - sapnī redzu rūķīti, kurš pienāk, piemiedz ar aci un saka: - Pačurāsim!...un no rīta gulta slapja...
Dakteris padomā un saka: - jūs atsakiet rūķītim, sakiet, ka esat jau pačurājis!
Onkulīts nopriecājas, atnāk mājās, liekas gultā un aizmieg.
Pēc neilga laika rūķītis klāt: - Pačurāsim!
Onkulīts atbild: - Paldies, nē, rūķīt, es jau pirms gulēt iešanas pačurāju!!
Rūķīts: - Nu tad pakakāsim!
-
Zaķīts iet pa mežu. Skatās, Lapsa pīpē
- ko tu dari?
- pīpēju
- iedod psamēģināt!
Lapsa iedod ar.
Nākošā dienā zaķīts cilpo pa mežu. Skatās, Lācis pīpē.
Bat ķeza, aizmirsis kā to būšanu sauc
- hei Lāci, iedo zobos lai dūmi kūp!
Lācis atvēzējas...
-
Māmiņ, nemet mani akā ,akāā, a... kāā, a... kāāāā, a... kāāāāāā, āāāāāāāā...
-
Tantiņa dzird aiz dzīvokļa durvīm kāpnēs bum, bum, bum...
Atver durvis, skatās, kaimiņu mamma velk aiz kājas meitiņu augšā pa trepēm, galviņa uz pakāpieniem bum, bum, bum...
Tantiņa šausmās iekliedzas: - Ku jūs darāt, viņai taču cepurīte nokritīs!
Mamma mierīgi atbild: - Nenokritīs, pienagloju.
-
Ivans-caradēls iet cīnīties ar Pūķi-Baisuli. Iet iet 2 dienas, te priekšā kalns... nu neko iet apkārt... vēl pēc dienas skatās - kalnā aliņa!!
Ivans-caradēls pieliecas pie alas un kliedz:
- Pūķi-Baisuli, nāc cīnīties!!!
Te atskan pērkonam līdzīga balss:
- JA CĪNĪTIES, TAD CĪNĪTIES, BET NEKLIEDZ MAN DIBENĀ!!
Iet Ivans-caradēls pa mežu, skatās - OHO! Guļ Pūķis-Baisulis, cieši aizmidzis... Ivans-caradēls izsit pūķim zobus un skrien ko kājas nes uz pili.
Ieskrien iekšā, aizslēdz durvis... Te vakarā, kāds pie durvīm klauvē - TUK, TUK, TUK
Ivans-caradēls bailīgi jautā:
- kas tur ir??
- /šļupstoša balss/ taisi vien vaļā, tūliņ uzzināsi...
Pūķis-Baisulis beidzot noķēris Ivanu-caradēlu. Izbāzis pa pils 12 stāva logu, tur aiz kājas, purina, baida...
Ivans-caradēls lūdzās:
- Pūķi-Baisuli, laid mani vaļā....
- LĀABI...
-
Jānīt, beidz šūpoties! Dzirdi, tūlīt pat pārtrauc, tētis nepakārās lai tev būtu šūpolītes.
-
Šitādus kapeņu jokus maziem bērniem nedrīkst stāstīt. Mans viedoklis.
-
Kapeņu joki mums bija topā augstskolas 1. kursā.
-
Kā purkšķi sadalīt 5 daļās?
Iepurkšķināt pirkstainiekā!
-
Ir arī mazbērni vidusskolnieki...
Vampīru bārā sanākuši vampīri, dzer, kas karstas asins, kas auksta, kas Mēriju-asiņaino...
Te ienāk viens vampīrs un lūdz:
- man glāzi karsta ūdens
- ??!!!
- /izvelk no kabatas tamponu/ - es ar tējiņu paniekošos...
-
Krievu Zaķis palicis baigais rupeklis.
Sanākusi zvēru sapulce, šo nu strostē kā nu tā varot.
- bet es savādāk nemāku izteikt savu domu :(
- runā caur puķēm!
Labi. Mēģinās.
Kinoseansā Zaķim priekšā nosēžas Lapsa ar mīlzīgu cepuri..
- Ei, roza, ottjulpaņsja! A to kak gvozdiknu tak opsereņišsja!
-
Sapulce.
- Jūs šodien bieži žāvājaties.
- Es nežāvājos. Es klusībā kliedzu uz jums.
Sieva, kur torte, kas bija ledusskapī?
- Nu, es apēdu 1 gabaliņu.
- Bet kur visa pārējā?
- Es gabalos negriezu.
Riebjas negodīgi cilvēki. Tu viņiem samelo, bet viņi izliekas, ka tic.
Vīrs sievai: esmu nolēmis atlaist savu šoferi. Viņš jau 3x izraisīja avāriju. Teju izdzīvojām.
Sieva: Tu gan esi nežēlīgs. Dod viņam vēl vienu iespēju.
-
Zaķis cilpo pa mežu. Skatās, Lācēns aiz koka kaut ko ēd.
- ko ēd?
- šokolādi
- kāpēc tā smird
- otru reizi ēdu
-
Lūk mana artava. Vismaz 40 gadus veca anekdote, viena no pirmajām, ko man stāstīja (kādu 9-11 gadu vecumā) un ko atceros. Šī sanāca tāda garā pasakas versijas, bet dzirdēju, protams, daudz īsākā veidā.
Ir stindzinoši auksta ziemas nakts. Viss sasalis, šķiet, pat tikko izpūsta elpa, nokritīs zemē kā ledus bluķis, un šajā laikā pa mežu cilpo zaķītis. Galīgi pārsalis, drebinās - ļipiņu netīšām kur piesitīs, tā nolūzīs. Tā nu viņš cilpo, cilpo un izcilpo uz meža ceļa, bet tur - tavu brīnumu - kaste pilna ar šņabja pudelēm! Zaķītis priecīgs: "Beidzot sasildīšos!" Tā nu viņš ierauj šļuku. Bet zaķīts maziņš, daudz viņam nevajag, un tas izdzertais nieks jau sanāk par daudz - zaķītis nokrīt blakus kastei.
Joprojām ir ledaini auksta ziemas nakts mežā. Pa to klīst lapsiņa māsiņa tikpat pārsalusi kā zaķītis, neglābj pat krāšņais kažoks. Tā viņa klīst, klīst, līdz uziet to pašu meža ceļu, ko pirms viņas zaķītis, un, protams, ierauga to pašu kasti, pavisam mazliet zaķīša ietukšītu, un pašu zaķīti arī. Lapsiņa priecīga: "Beidzot sasildīšos! Šņabis! Un vēl uzkodas blakus!" Bet lapsiņa arī sāk ar sildīšanos un pārsildās - nokrīt blakus zaķītim.
Joprojām tas pats mežs, tā pati aukstā ziemas nakts. Pa mežu pārsalis steberē vilciņš pelēcītis. Zobs uz zoba nabagam neturas, ķepas ledū. Tā nu viņš stīvām kājām, iet iet, līdz uziet uz tā paša meža ceļa, un atrod to pašu šņabja kasti... Vilciņš priecīgs: "Ūuuu šņabis, ar ko sasildīties, meitenes un vēl uzkodas!" Bet vilciņš pārvērtē savas spējas, ierauj par daudz un krīt blakus zaķītim un lapsiņai.
Un joprojām tā pati nakts, tas pats mežs un pa to slāj lācītis ķepainītis. Iedomājieties to aukstumu, ja pat viņš no sala nezina, kur likties! Un, protams, arī lācītis nonāk uz tā paša meža, kur citi zvēruļi, un ierauga visus, ieskaitot šņabja kasti, kurā vēl daudz palicis. Lācītis priecīgs: "Ooo, šņabis! Meitenes! Uzkodas! un v;el kāds, kam pa purnu sadot!" Bet, lai gan lācītim, lai sasildītos vajag daudz vairāk nekā pārējiem, tomēr ne tik daudz, cik viņam pašam liekas, ka var turēt. Tā nu viņš nokrīt blakus zaķītim, lapsiņai un vilkam.
Pēc kāda laika zaķītis, kurš pirmais atlūza, pirmais arī atmostas. Berzē ar ķepiņām sāpošo galviņu, skatās neizpratnē apkārt un mēģina saprast: "Salu - atceros, kā pa mežu gāju - atceros, kā dzēru - atceros, bet, kā šos trīs gar zemi nogāzu - nekādi nevaru atcerēties!"
-
beigas bija citādas:
- kā lapsu pisu - atceros, kā vilkam pa purnu sadevu - atceros, bet kā ar lāci tiku galā - to gan neatceros...
:b:
-
Tad, cik veca tā ir? Man noteikti tika rediģētā versija. :D
-
Tad, cik veca tā ir? Man noteikti tika rediģētā versija. :D
cenzētā! :talking: līdz zināmiem gadiem par "tur lejā" aņukus var nestāstīt - nesaprot! Toties par čurāšanu/kakāšanu aiziet pa pirmo, jau no 3 gadu vecuma :)
piemēram:
Aukstā ziemas dienā uz ceļa gulēja zvirbulis. Viņam ļoti sala un te pēkšņi pienāca klāt govs un zvirbulīti apkakāja. Zvirbulītim palika silti un viņš sāka čiepstēt. Tad viņu pamanīja kaķis, kurš viņu nolaizīja - notīrīja no mēsliem un apēda. Stāsta morāle:
1. ne vienmēr tas, kas tevi apdir@, ir tas sliktais
2. ne vienmēr, kas tevi izvelk no sūdiem ir tas labais
3. kad esi sūdos līdz ausīm, sēdi un nečiepsti...
-
Politiskā anekdote (tēvs stāstīja)
Jānītis atnāk no skolas un prasa tēva, saki, kas tā tāda saeima, valdība, arodbiedrība, tauta... Jānīts mazs, bet tētis vēlas izskaidrot:
- saeima, tas tā kā mamma, likumus izdod...
- valdība, tas tā kā es, ko saku, tas visiem jādara...
- arodbiedrība, tas tā kā vecmāmiņa, visiem cenšas palīdzēt
- tauta? nu tauta esi TU!
lāabi...
Jānīts naktī piekakā gultu, iet pie vecākiem, durvis aizslēgtas, iet pie vecmāmiņas - tā cieši guļ... apsēžas un piekakātās gultas malas un bēdīgi saka... Jā, valdība piš saeimu, arodbiedrība guļ, tautai jādzīvo pa sūdiem...
-
(https://cdn.bsky.app/img/feed_thumbnail/plain/did:plc:v6uor5ugjt6nbczeifwqlet4/bafkreibdkviyjtjllhcisvnhto23jahsjv7f7ynz36kzg5zcgqndx6s4ma@jpeg)