Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Amālija 2023. gada 01. oktobris, 09:13:00
-
Ienāca prātā it kā vienkāršs jautājums - kāpēc tiek šķirta laulība? Agrāk šķirties nevarēja (vai arī tas bija sarežģīts process), tad nu dzīvoja tik nost.
Kāpēc mēs precamies? No brīvas gribas pārsvarā. Vai precoties mēs domājam- ai, pēc kāda laika meklēšu ko labāku?
Ja nebūtu ļauts šķirties, varbūt tiktu rūpīgāk piestrādāts? Vai arī otrādi - nekur tu, mīlīt, nespruksi!
Tie, kas nav šķīrušies, cik reizes kopdzīves laikā jums ir ienākusi prātā pavisam nopietna doma šķirties? Ja tas netika izdarīts - ar šodienas skatu - pareizi? Nepareizi?
-
Nav ienākusi prātā doma šķirties līdz šim.
Ja ienāktu, tad gan jau šķirtos, kāda jēga turpināt kopdzīvi ja vēlies šķirties. :?:
-
Ja nebūtu ļauts šķirties, varbūt tiktu rūpīgāk piestrādāts? Vai arī otrādi - nekur tu, mīlīt, nespruksi!
Sieviete samierinās un rūpīgāk piestrādā pie neizbēgamā.
Vīrietis dzīvo nekur tu, mīlīt, nespruksi
Lielākā daļa no pazīstamajiem pāriem, kas "visu mūžu kopā", ir labi redzams, ka sievietei jau ir pieradums pieciest un samierināties. Laulību sākumā pirms 40-50-60 gadiem tā bija pieņemts, ka sieviete no vīra nešķiras, un pēc tam jau pieradums. Kur tad aizies bez vīra, bez darba, ar maziem bērniem? Uz fabriku srtādāt tās ilgās stundas?
Mūsdienas atļauj sievietei dzīvot bez vīrieša aizmugures, tāpēc arī biežāk sievietes atļaujas aiziet no degradējošām attiecībām.
Ne visas aiziet. Dažām nav naudas, dažām spēka, dažām palīdzības.
-
Alkoholiķis (-ķe), sitējs, dīkdienis - no tādiem jā. Tas saprotams. Bet vai nav tā, ka - varēja salabot, bet izmeta ārā? Jo tā vieglāk? Zināmāk?
No otras puses - lāpi, lāpi, stutē un pielāgojies, risini un meklē, līdz tutū - divdesmitais penZijas gads.
-
Uzturēt, lāpīt un labot ir jāgrib un jādara abiem. Pirmkārt abiem jādomā un jādzīvo tā, lai nenāktos lāpīt. Visbiežāk sieviete lāpa, lāpa, lāpa, kamēr vīrietis turpina šļūkt pa asfaltu, līdz beidzot vairs nekas nav salāpāms. Toties vīrietim un apkārtējiem ir pārsteigums, ka viņa pēkšņi vairs nelāpa, jo Augeja staļļi ir uzvarējuši.
Žēl, ka joprojām sieviete ir tā, no kuras gaida, ka viņa ģimenē uzturēs jauku atmosfēru, bet vīrietis to patērēs, pienesot nedaudz finansiāla atbalsta, bet nepiedomājot pie tā, no kurienes lai sieviete to mūžīgo ģimenes svētlaimi un enerģiju lāpīšanai smeļ.
-
Taisnība - abiem. Viens. zobus sakodis, dara, dara, dara, otrs - pilnā pārliecībā, ka tā tam jābūt, tam otram tas patīk. Neies tak labi strādājošu mehānismu pārstellēt.
Tātad pirmais - nav komunikācijas. Kā lai es zinu, ko tu gribi, kas tev patīk, nepatīk, ja klusē, piekrīti?
Otrs - dažādās prioritātes???
Par lielām blakus mīlām laikam nevajadzētu runāt. Vai vajadzētu?
-
Cilvēks savā attīstībā jau nestāv uz vietas un ne vienmēr abi attīstās vienā virzienā. Ja atceras sevi gadus 20 atpakaļ, es biju pavisam cits cilvēks, gan iekšēji, gan ārēji un vīrs tāpat. Ja ar to citādo kopdzīve vēl aizvien saskan, turpina, ja krasi radikāli atšķiras un tas rada problēmas, šķiras.
-
Blakus mīlas reti gadās, ja pamatmīla labi funkcionē, un nevienam nekas būtisks nepietrūkst.
-
Bērni. Jā, man tūlīt oponēs, ka bērnu dēļ nav vērts mocīties. Bet, ja abi vecāki ir normāli? Tikai nesaskan pāris lietās. Svarīgās lietās. Kā jums bija septiņos, vienpadsmi, četrpadsmit gados, kad pieļāvāt iespēju, ka mamma ar tēti šķiras?
-
Blakus mīlas reti gadās, ja pamatmīla labi funkcionē, un nevienam nekas būtisks nepietrūkst.
Piekrītu. No vienas puses. Un ja abi ir nodarbināti līdz samaņas zudumam :mrgr:
Un kā var 100% zināt, ka pamatmīla labi funkcionē? Man šķiet, ka funkcionē. Otram tā nešķiet, bet viņš miera mika.
-
Nešķiras jau no bērniem, bet no sava partnera.
Ne man, ne vīram vecāki nav bijuši šķirti, tādēļ grūti teikt, kā būtu ja būtu.
-
Un kā var 100% zināt, ka pamatmīla labi funkcionē? Man šķiet, ka funkcionē. Otram tā nešķiet, bet viņš miera mika.
To taču jūt, otrs ir laimīgs attiecībās vai pacieš zobus sakodis...
-
Tuk, piesit pie koka. Apsveicami.
-
Kādēļ būtu jāsit pie koka? :?: Viss kas notiek, notiek uz labu. Kamēr viss labi, abi ar kopdzīvi apmierināti, tikmēr arī dzīvo kopā, ja kādu kas neapmierina un cita risinājuma nav, šķiras... nē, nu ja kāds vēlas tēlot svēto mocekli, uz priekšu, nav liegts... izvēle katra paša rokās kā pavadīt savu dzīvi...
-
Jāsit pie koka apgalvojumam, ka jūt, vai otrs ir laimīgs attiecībās.
-
Nu tad jau tikpat labi - pierādi, ka mīli! :mrgr: Ticēt nevar nekam, melo maita, izliekas... :rofl:
Nē, nu ja otrs tā apspiests, ka savas domas, sajūtas sarunās nedrīkst paust un kā aktierim jāspēlē kāda loma... bet nu tā atkal viņa izvēle šādi dzīvot, ja tas apmierina... lai tik dzīvo. :?:
-
Ticēt var visam. Un neticēt arī.
Velga H. Ja Kalniņš nebūtu aizgājis pie citas, būtu viens stāsts par mīlestību un ģimeni. Tagad ir cits. Nekur nav melots.
-
Bērnībā es klusībā sapņoju, ka vecāki varētu izšķirties. Lai beidzot mājās būtu miers. Nekā, māte teica - a kur lai paliekam, dzīvoklis ta viens, un šķirtiem kopā dzīvot būs vēl sliktāk... Cerēju, varbūt pats aizies. Kad tas beidzot notika, man bija jau 29 gadi, un ar vecākiem vairs nedzīvoju. Nu, labāk vēlu nekā nemaz, bet labāk būtu agrāk...
Pati ilgi nemocījos, izšķīros. Un nekad to neesmu nožēlojusi.
-
Pati ilgi nemocījos, izšķīros. (c)
Stāsts par kādu slimību :mrgr:
-
Tikko izlasīju "Evelīnas Hugo septiņi vīri", Teilore Dženkinsa Rīda
Galvenā varone -60. -70 gadu filmu zvaigzne
Katrai laulībai un tās šķiršanai vēss saprāts
-
Ienāca prātā it kā vienkāršs jautājums - kāpēc tiek šķirta laulība? <...>
Tie, kas nav šķīrušies, cik reizes kopdzīves laikā jums ir ienākusi prātā pavisam nopietna doma šķirties? Ja tas netika izdarīts - ar šodienas skatu - pareizi? Nepareizi?
Šķirties ir jēga, ja nākamais kandidāts klauvē pie durvīm. Vai ja vīru viss beidzies, bet viņš mēģina tēlot, ka viss kārtībā.
-
Snor, pamato savu domu par kandidātu pie durvīm.
-
Vai tēmai ir kāds sakars ar jauko un tuklo Jānīti?
-
:n+:
-
Par to kāpēc cilvēki šķiras varētu runāt daudz un gari. Manis prāt ir divi iemesli. Apmērām 70% tāpēc, ka viņi mainās un kādi 30% tāpēc, ka nemainās.
Nu es tai ziņā, ka apmērām 30 % sieviešu cer, ka spēs viņu mainīt. Viņš vairs nedzers, es būšu tik jauka un viņš nespēs būt rupjš, nespēlēs azarta spēles, galu galā nemētās pa visu dzīvokli zeķes un tukšās alus bundžas, un tie viņa draugi! - es viņu iepazīstināšu ar pavisam citu vidi. Muļķības, vīrieši nemainās nekad. Pat vairāk, viņi uzskata, ka ja tu viņu tādu esi aprecējusi, tātad tieši tāds priekš tevis ir gana labs.
Par to, ka mainās... Vienkārši, kādu rītu tu pamosties un vairs nevari saprast, kas tas par cilvēku tev blakus un kāda iemesla dēļ tu esi ar viņu kopā. Tev pēkšņi tracina viņā viss kas kādreiz pat likās mīļi un amizanti, tāda sajūta, ka jūs dzīvojāt divās dažādās pasaulēs. Jā, jaunībā bija viss savādāk, kaut kāds dullums, viens bez otra ne soli... Kas nu tagad, pārnāk no mājas, pirmais uz virtuvi, nav runājams, jo noguris; tad noliekas horizontāli uz dīvāna - TV un "tančiki" internetā līdz pusnaktij. Ne mazākās intereses par sievu vai bērniem - nesūdzas, tātad vis ok. Sūdzas, vai tiešām paši netiek ar visu galā. Un tās pāris reizes mēnesī, kad šam uznāk maigošanās noskaņojums... Jau sen zudusi interese, vai tiešām tādam niekam grūti sev kādu drostaliņu atrast? Kaut gan, kurai būtu interese par to alus vēderiņu un divu dienu rugājiem. Nu ja cilvēki mainās. Kaut kur lasīju, ka 7 gadu laikā mainās visas organisma šūnas. Visas. Mainās dzīves apstākļi un tie maina mūs.
Es te par tiem, kas šķirās. Visi pārējie dzīvo laimīgi... vai nelaimīgi. Vai arī jau šķīrušies, vai nav precējušies. :just_popcorn:
-
Nu, Tu, Olguc, runā kā no grāmatas
-
Pazīstams advokāts, kas specializējas laulību šķiršanu lietās, pats tā arī nav precējies, krietni pāri 40. Saka, ka zinot ar ko tas beidzas.
-
Nav tik traki, nav tik traki, kā jūs te mālējat... :ng:
-
Snor, pamato savu domu par kandidātu pie durvīm.
Nu klasiskā tēma, kad tur ar Akmentiņu brauc uz Igauniju un Siciliju, bet Tev visu laiku galvā Edgars. ;) Tik ļoti, ka lec kaut Daugavā ;)
-
Iedomājos par citu lietu - kā ir ar iemīlēšanos virtuālā tēlā? Puspasaules meiteņu un sieviešu samīlas kādos ekrāna varoņos vai aktieros. Tomēr dzīvo ar citiem vīriešiem, paturot pielūgsmi svešiniekam. Ar prātu aptverams racionālisms, bet turpat prātā arī iemesls (?) blakus esošā subjekta un iedomātā vēlamā objekta nesakritībai. Vai tas atvieglo šķiršanos? Resp., vai tas reizēm nav iemesls vieglai šķiršanai?
Es spriežu no sievietes viedokļa. Ja partneris blakus kļūst izklaidīgs sevis savākšanā vai pazaudē asumu uzmanības izrādīšanā, nav ilgi jāgaida uz konfliktu. Samīlās tak jauneklī, kurš neizmētā netīro veļu pa māju un alus pudeļu gūzmu ap dīvānu. Kāpēc tas pēkšņi vīrietiem kļūst par normu? Ir bijis kolēģis, kurš regulāri koplietošanas telpu izlietnē atstāja slāni ar bārdas rugājiem. Vai cits, kurš darba virtuvītē piecūkoja svešas krūzītes, lai gan katram bija sava (paša gādāta). Ne viens ne otrs nebija sieviešu mīluļi, kaut paši par sevi bija augstās domās un ar sievām. Tiesa, katrs precējies pa vairākiem lāgiem. Kaut kur tak tās drostaliņas atrada...
Nekad nesapratīšu ''man nav kur iet ar 2 bērniem.'' Ja tā paskatās retrospektīvi, tad vienmēr pārmaiņas bijušas uz labu. Nu, tas attiecībā uz iepriekšējo stāvokli. Varēja jau pieciest... Bet vai vajag? Pieciest. Cik ilgi? Dzīve tak tikai viena. Bieži pietiek pat tikai parādīt, ka esi gatava pieņemt izaicinājumu un kaut ko mainīt (piem., aiziet). Tiesa, tas uz pieres rakstīts, vai cilvēks ir uz ko tādu spējīgs.
-
Nnu, Camm, Tu atkal no sava torņa runā! Nekad nesapratīšu...cilvēki ir dažādi un situācijas arī. Protams, ka nekad nesapratīsi, kur lai liekas bērnunama skuķis, bez izglītības, profesijas un ar sīci uz rokām? Man šķiet, ka t.s. drošās mājas un pagaidu patvērumi, kā arī valsts vai labdarības fondu atbalstīti pasākumi, lai palīdzētu ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.
-
Sliktie piemēri ir abās frontēs.
-
Lumberg, ja ļoti vajag, var atrast variantus. Kaut vientuļi penzionāri laukos, kam vajag nelielu palīdzību pret istabu un pat bērnu pieskatīšanu. Ir pamestas lauku mājas, kurām saimnieki būtu priecīgi, ja kāds tur mitinātos, lai neizzog un nesabrūk. Jā, varbūt nebūs darbs frizētavā pie nagiem/ragiem vai smaržu veikalā. Jautājums ir par to, cik paša ērtības svarīgākas par kausli, alkānu, vienkārši murli.
Jā, un es tak teicu, ka ES nesapratīšu. To vienīgo reizi, kad man pateica ''kur ta tu nu liksies?'', pietika tikai galvu pacelt, acīs paskatīties un novilkt ''eeees, kur palikšu ???''. Viss, jautājums atrisināts reiz par visām reizēm. Un nē, nav otrpusis zem tupeles, ar tādu slizņaku es kopā nespētu dzīvot.
-
Cilvēki tak dažādi... Ne visi stipri un drosmīgi, ne visi uzņēmīgi un par sevi pārliecināti. Ir nedrošie, nepatstāvīgie, apjukušie, neuzņēmīgie ar pašnovērtējumu grīdlīstes līmenī. Ja tādam nebūs blakām neviena, kas paņems aiz rokas, sapurinās, iedrošinās un praktiskos risinājumus atradīs, tad tā arī paliks, jo "kur tad liksies".
-
Es tik nesaprotu, kur rodas tie šausmīgie pieminētie zeķu mētātāji, krūzīšu nemazgātāji un rugāju izlietnē kaisītāji :scratch: Kas pirms tās sievas vāca tās zeķes un mazgāja krūzītes.
Kā savās mājās neko no tā nemanu. Diez, puiks kā apņems sievu, vairs nespēs pats ne zeķes, ne krūzītes mazgāt... :?:
-
Es tik nesaprotu, kur rodas tie šausmīgie pieminētie zeķu mētātāji, krūzīšu nemazgātāji un rugāju izlietnē kaisītāji :scratch: Kas pirms tās sievas vāca tās zeķes un mazgāja krūzītes.
Kā savās mājās neko no tā nemanu. Diez, puiks kā apņems sievu, vairs nespēs pats ne zeķes, ne krūzītes mazgāt... :?:
Vīrietis ir kā kamols – ja palaiž, tad izlaižas.
Kāpēc jādara, ja var nedarīt? Jo kāds taču izdarīs! Tas, kam pirmajam apniks.
Abi sākumā rāda labāko sevis versiju. Vīrietis, ka var aiz sevis novākt un vēl sievu apčubināt, sieva, ka var mīļo vīru palutināt un appuišot. Pēc dažiem gadiem svaru kausi tikai retos gadījumos ir līdzsvarā, kad abi otram dzīvi grib atvieglot. Visbiežāk vīrietis pieņem kā pašsaprotamu, ka sieviete par viņu rūpējas, un aizmirst rūpēties par sievieti. Pie ērtībām pierod un pieņem kā pašsaprotamas.
Varbūt nākamajā paaudzē kaut kas mainīsies, pašreizējās paaudzēs vīriešu-ļetraku tradīcijas ir stipras.
-
Es tik nesaprotu, kur rodas tie šausmīgie pieminētie zeķu mētātāji, krūzīšu nemazgātāji un rugāju izlietnē kaisītāji :scratch: Kas pirms tās sievas vāca tās zeķes un mazgāja krūzītes.
Kā savās mājās neko no tā nemanu. Diez, puiks kā apņems sievu, vairs nespēs pats ne zeķes, ne krūzītes mazgāt... :?:
Ne visi ir mētātāji, ne visus mētātāji besī.
Sliktāk, ja viens perfekcionists, otrs pofigists. Un ja tas ietekmē garīgo veselību. Ja viens uzskata, ka jābūt visu laiku aizņemtam, jādara kaut kas, bet otrs lasa grāmatas, makšķerē vai staigā pa Latvijas ceļiem :mrgr:
Un pavisam slikti, ja viens uzskata, ka ir pareizais. Bet otrs mudaks, kurš jāaudzina.
-
Katrs pieaudzis, vesels cilvēks spējīgs pats par sevi parūpēties.
Bet nu jā, ja dāma no pirmās dienas metas šrubēt, vešerēt un šmorēt, tad kungs varētu būt pārsteigts, ka pēc n- tajiem gadiem uzklups, ka viņš ne šmorē, ne vešerē, ne šrubē. Redzēts, ka dāmas pašas neatdod šīs 3K pozīcijas un barikādējas kā cietoksnī, jo kungs jau neizdarīs un vienīgi pašas to paveiks perfekti. Un tajā pat laikā vaimanā, kā pārgurušas un kungs jau neko nejēdz palīdzēt.
Manuprāt, jēga kopdzīvei vien tad, ja tā visus iesaistītos apmierina, ja nē, nav vērts mocīties pašam vai mocīt citus.
-
"Roza Markovna nodzīvoja 20 gadus laimīgā laulībā. Tam viņai vajadzēja četrus vīrus."
-
jo kungs jau neizdarīs un vienīgi pašas to paveiks perfekti. Un tajā pat laikā vaimanā, kā pārgurušas un kungs jau neko nejēdz palīdzēt.
Miervaldis sēž pie daudzstāvenes uz soliņa, sildās saulītē, pārlapo TikTok. Skatās kā pa durvīm izspraucas Laimonis, divi atkritumu maisi rokā, dauzāmais tepiķis padusē...
– Ei, Laimoni, nāc piesēdi! Papļāpāsim!
– Nevaru, sieva gaida, musors jāizmet, paklājs jāizdauza. Traukus jau nomazgāju. Kā tev izdodas mājās neko nedarīt?
– Ā, es, kad pirmo reizi nesu atkritumus, koridorā aizķēros, maisu saplēsu, visu uz grīdas izgāzu. Paklāju iznesu purināt, peļķē iemetu. Un tā ar visu. Neko vairs sieva neliek darīt, jo man rokas no pakaļas augot.
-
Miervaldis puisītis mammu noprecējis, kura liek puisītim ko darīt un puisītis gudrs, zin kā izvairīties. :rofl: Un dzīvo tak laimīgi, valdonīgā sieva ar atjautīgo puisīti, sapasīgs pāris. Kas būtu, ja abi būtu licēji/rīkotāji/komandētāji, skandāls skandāla galā, a tā, viss labi..