Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: reno 2024. gada 22. janvāris, 08:24:01
-
Salikās kopā divas tēmas. FB esmu paskatījusies un tagad man lec ārā amerikāņu grupa un izpratne par dāņu hygge, galvenokārt degošas sveces un adīti pledi.
Delfos tālāk gan lasīt bez naudas neļauj, bet šodien ir raksts par rutīnu, ka tā nemaz nav slikta.
Man patīk rutīna, ierastas lietas un gaitas. Protams, tas nāk ar vecumu. Negaidīti telefona zvani izraisa zināmu trauksmi -kas atkal?? Bieži ( kā vakar) ir sajūta -problēmas, atšujieties, es gribu neko nedarīt. Iznāk, ka mana hygge ir rutīna un lūdzu -bez degošām svecēm.
-
Es saku, ka rutīna ir labi sakārtota dzīve.
-
It kā esmu rutīnas piekritēja. Nepatīk pārmaiņas. Nekur. Ne apģērbā, ne sadzīvē, ne paziņu lokā. Bet patīk pašas izveidoti pārmaiņu purkšķi. Patīk laiku pa laikam maaazliet noriskēt, pārkāpt pāri strīpai.
Un nepatīk krustceles/izvēles bez skaidrām ceļa norādēm. Esmu konservatīva.
-
es ar. sevišķi niknumu uzdzen BEZJĒDZĪGAS pārmaiņas... šodien pat uzliku telefonam atjauninājumu (jau ilgi piekasījās)... bet NAFIG pulkstenim fonts jāmaina?? nē es saprotu, kļūdas jālabo, jauni "brīnumi" jāizstrādā, lai "vēl ērtāk, vēl labāk", bet FONTS nafik jāaiztiek?? :fp: :fp: :fp:
pirkstus apcirst tādiem programmētājiem :evil:
-
Kā tas teiciens bija... Vajag lai datoriķi, no rīta iesēžoties autiņā, konstatē, ka pedāļi ir samainīti vietām, tad varbūt sapratīs, kā jūtas datora jūzeris parastais pēc kārtējiem viņu programmu atjauninājumiem un "uzlabojumiem". :mrgr:
Man patīk drošība un stabilitāte. Bet tās pārmaiņas un izpriecas visādas lai būtu manis izvēlētas un akceptētas, nevis uz galvas uzkritušas kā putna sveiciens :mrgr:
-
Man patīk no visa pa druskai - rutīna nevis dienas plānojuma ziņā, bet konkrētu lietu darīšanas secībā. Ne tā, ka man rutīna patiktu pati par sevi, bet aiz inerces, jo tad mazāk jādomā, kā tieši darīt. Ja esmu enerģiskāka, tad arī vairāk jaunas lietas daru, bet lielākoties esmu tas balodis
(https://cdn.inprnt.com/thumbs/97/4c/974c71e506a2a264072dcf6f983a7758.jpg?response-cache-control=max-age=2628000)
-
Jo vairāk visādu "izaicinājumu", t.i., negaidītu problēmu, jo vairāk enerģijas tas paņem. To skaitā visi programmu apdeiti, regulāri mainītie likumi, transporta sarakstu izmaiņas un viss cits, kas pa sīkumam vai pa lielumam, bet prasa laiku un spēku, lai adaptētos. Tikmēr, kamēr ir pirmās divas stadijas, tikmēr to vēl var norīt, jo puslīdz pietiek enerģijas starp vajadzīgajām lietām apstrādāt arī bezjēdzīgos laika atņēmējus. Bet pēdējā stadijā, piedodiet, – man, lūdzu, nekādus izaicinājumus!
Man gan arī jaunībā nepatika izmaiņas. Kaut vai attiecībā uz datoru – piestrādāts, pierasts, visas programmas ir tur, kur vajag, dara to, ko vajag, un še tev – sāc no gala, jo Tavu pierasto sistēmu vairs nesaprot viena vai otra programma. Un ja Tu vari rakstīt .doc un tev ar to pietiek, tad citi tev nes .docx, un ar veco ofisu vairs nepietiek vis. Ja tava iestrādātā rutīna tev dod lieku laiku sev, darbam, mājai utt, tad izmaiņas šo laiku nežēlīgi atņem.
Rutīna principā ir stabilitāte. Zini, ko darīsi, kā darīsi, kāpēc un kad, lai uzturētos pie dzīvības un veselības, un par to nedomā. Pārējais, kas ārpus rutīnas, ir izvēles priekšmeti – lien Everestā vai kalnu upē, lec ar izpletni vai sēņo, bet tam apakšā tik un tā ir tava stabilitāte, pie kuras atgriezties. Ja to stabilitāti metodiski grauj, tad Tvaika iela nav tālu.
Attiecībā uz darbu un bieži piesaukto ļauno rutīnu, kuras dēļ pēc 7 gadiem kardināli jāmaina nodarbošanās, jo cilvēks sākot slikti strādāt – IMHO tas atkal ir kaut kāds metodisks t.s. rietumu sabiedrības iznīcināšanas paņēmiens. Tikko tu, cilvēks, esi reāli apguvis darba specifiku un vari strādāt ar maksimālu atdevi un kvalitāti, esot jāsāk kaut kas jauns? Jo beidzot esi iemācījies strādāt kvalitatīvi? Tad nav brīnums, ka vakardienas mākleris šodien cep maizi, un slikti cep, jo neprot.
Vispār šodien ir kaut kāds neprofesionāļu laikmets. Visās jomās. Kvalitatīvs pakalpojums ar uguni meklējams starp pašpasludinātajiem "protu, protu!" (c) balodis.
-
un tad vajag 65+, kur zirgs laimīgi vāļājas zālē :) :smoker: :w: :ng:
-
Trix precīzi izteica to, ko domāju.
-
Alcheimera profilaksei gan iesaka izkāpt no komforta zonas un padarbināt smadzenes ar kā neierasta risināšanu. :mrgr:
-
Vispirms tajā komforta zonā ir jānokļūst, lai būtu no kā izkāpt.
Un neviens neliedz smadzenes kustināt arī komforta zonā, lai kas ar to zonu nebūtu domāts. (IMHO komforta zona ir tikai zīdainībā ar tīru pakaļu un pilnu vēderu mammai uz rokām. Visa pārējā dzīve nevar būt nekāda komforta zona principā).
Kaut kā ļautiņiem ir pagrūti saprast atšķirību starp savu izvēli uz laiku nomainīt rutīnu ar kaut ko ekstrēmāku un to, ka tevi nonstopā baksta ar mietu.
-
Lai nebakstītu "ar mietu", tad jau dzīvei jāapstājas, nekāds progress, nekur un nekad. Komforta zonu jau katrs rada sev pats, par zīdainības komfortu šaubos, to nu neviens neatceras, kā tajā zīdainībā tur nu bija ar to komfortu. Tas tāds pieņēmums no malas, ka zīdainim komforts vien ar brēkšanu likt izprast savas vajadzības..
-
Katrā jaunā apdeitā mainīt vietām "jā" un "nē" pogas nav progress, bet imitacija burnoj dejateļnosti. Progresam ir jābūt tur, kur nepietiek vai nav ērti, vai varētu labāk, nevis tur, kur viss darbojas, nograut esošo un iedot vietā sliktāku versiju. Progress būtu pētīt un atklāt jaunas zāles, nevis mainīt esošajām iepakojuma krāsu un nosaukumu.
Kāds progress ir nomainīt "Pasažieru vilciens" ar "Vivi"? Nu, godīgi, – kur ir progress? Tajā, ka tiek apmaisīti esošie pelmeņi, pa ceļam iztvaiko krietni daudz zupas un tiek pārkrāsoti vilcieni un izdrukāti jauni bukleti? Jaunā viedtālruņa aplikācija IR sliktāka par iepriekšējo pilnīgi objektīvi. Piemēram, ja iepriekšējā (Pasažieru vilciens") varēja iegrāmatot savus maršrutus, lai katru reizi nebūtu jāmeklē pieturas no jauna, tad jaunajā to nevar. Vai tas ir tas progress? Iepriekšējā versijā biļeti varēja nopirkt jebkurš, ieejot no datora mājaslapā. Tagad tikai ar reģistrāciju, līdz ar to bez viedtālruņa biļeti internetā nopirkt nevar. Tantiņa, kura varētu mājās internetā biļeti nopirkt, izdrukāt un nespaidīties rindā, to izdarīt nevar, jo viņai nav glaudāmā tālruņa. Uzspiestā atkarība no viedierīces nav progress, lai kā neskalotu smadzenes.
-
Tie vi-vi jau ir uz jaunajiem vilcieniem, vecos jau nepārkrāso, bet nu sapratu, sapratu, visam jābūt kā tev pierasts...
-
Vecie vilcieni arī tagad ir ViVi, nevis Pasažieru vilciens. Un es runāju par aplikāciju Vivi, kura ir jauna un atšķiras no iepriekšējās. Galvenokārt, ar to, ka jaunajā nav to fīču, kuras bija iepriekšējā. Nevis pierasts, ka ir citur, bet NAV. Nevar izdzēst izlietotās biļetes. Nu nevar un viss. Nav paredzēts. Kāds tam sakars ar pieradumu?
Bet attiecībā uz to, ka "ja visiem būs labi, tad progresa nebūs", es klusiņām piebildīšu, ka jūs paši metodiski iznīcināt Dullos Daukas jau bērnībā. Un tad brīnāties, ka progresa nav (nākas imitēt kaut kādu kustību un nosaukt to par progresu).
Starp citu – ja jau par vilcieniem – tas, ka jaunajā vilcienā nav vietas velosipēdiem, kaut gan vecajos bija, – tas arī ir tas progress, ja? :D
Veikalos "mārketinga nolūkos" (lai lohi nopirktu vairāk) regulāri maina preces vietām. Tā vietā, lai cilvēks ieietu, nopirktu nepieciešamo un ietu izgudrot mūžīgo dzinēju, viņam jāmaldās pa veikalu, meklējot maizi. Tas arī ir tas krutais progress?
Ja tev apnīk, ka veikalā vari atrast preces, ej uz citu veikalu, nevis tērē laiku tiem, kuriem nav terpentīns pakaļā.
-
Nu traki, #vissirslikti.lv... :mrgr:
-
Nu traki, #vissirslikti.lv... :mrgr:
sliktāk - #vienkārši_psc.com
-
Nu traki, #vissirslikti.lv... :mrgr:
Kātad, vecumvecais kā pasaule "arguments", kā nu bez tā :mrgr:
-
Nu traki, #vissirslikti.lv... :mrgr:
Ar visu mūždien apmierināti ir tikai – es atvainojos viņiem jau iepriekš – cilvēciņi ar "alternatīvu intelekta attīstības līmeni".
Čuras uz galvas saukt par dieva rasu arī nav īpaša gudrības un progresa atbalstīšanas pazīme.
Bet to, ka pastāvošo varu kritizēt nedrīkst, es iemācījos jau bērnībā. Atšķirībā no dažiem citiem, no tā posma attīstībā esmu izaugusi. :D
-
Ar visu mūždien apmierināti ir tikai – es atvainojos viņiem jau iepriekš – cilvēciņi ar "alternatīvu intelekta attīstības līmeni".
Čuras uz galvas saukt par dieva rasu arī nav īpaša gudrības un progresa atbalstīšanas pazīme.
Bet to, ka pastāvošo varu kritizēt nedrīkst, es iemācījos jau bērnībā. Atšķirībā no dažiem citiem, no tā posma attīstībā esmu izaugusi. :D
Esi atpalikusi, tagad drīkst kritizēt (valsts valodā!!) :) bet no tā jau nekas nemainās, ja nu pašai vieglāk paliek :)
-
Parasti kritizē tie, kas nekad nav bijuši pārāk tuvu attiecīgo problēmu risināšanai.
-
Ā, tiek kritizēta pastāvošā vara... mja... :rofl:
-
..
Veikalos "mārketinga nolūkos" (lai lohi nopirktu vairāk) regulāri maina preces vietām. Tā vietā, lai cilvēks ieietu, nopirktu nepieciešamo un ietu izgudrot mūžīgo dzinēju, viņam jāmaldās pa veikalu, meklējot maizi. Tas arī ir tas krutais progress?
Ja tev apnīk, ka veikalā vari atrast preces, ej uz citu veikalu, nevis tērē laiku tiem, kuriem nav terpentīns pakaļā.
Nu...šis "triks"ir vecs kā pati pasaule...atceries kaut vai E.Zolā "Dāmu paradīze".
-
Aizdomājos par to iziešanu no komforta zonas. Kāpēc daudzi (ne visi) lepojas ar to iziešanu? Tālāk. Iziešana no komforta zonas - tas skar darbu? prakses? Kā ar emocijām? Ģimeni? Ģimenē varētu būt tīri interesantas tās iziešanas.
-
Par lepošanos nezinu, bet ikdienā jau šā vai tā, gribi vai negribi, vairāk vai mazāk nākas būt elastīgam un pieņemt kādus jaunumus, izaicinājumus... Varbūt lepojas tie, kuri paši uzstāda sev augstākus mērķus, sasniedz tos, vai kā radikāli maina savu dzīvi, ja esošā neapmierna. Tad jau varētu ar to arī lepoties, kālab gan ne :?:
-
Manā izpratnē komforta zona ir vieta/stāvoklis/ ieradums, kur jūtas labi. Tas nenozīmē, ka nepilnveidojas. Bet profesijas, ieraduma ietvaros. Iziet no komforta zonas - darīt ko neierastu, tādu, kam būtība pretojas. Labs acu ārsts iziet no komforta zonas un sāk mācīties grāmatvedību. Intraverts sāk apmeklēt ballītes, masu pasākumus.
Mani vairāk interesē iziešana no emocionālās komforta zonas. Ja tāda ir.
-
Aizdomājos par to iziešanu no komforta zonas. Kāpēc daudzi (ne visi) lepojas ar to iziešanu? Tālāk. Iziešana no komforta zonas - tas skar darbu? prakses? Kā ar emocijām? Ģimeni? Ģimenē varētu būt tīri interesantas tās iziešanas.
Komfors ir ērtību un labsajūtas kopums. Lai cik dīvaini, bet tas rada rutīnu un ir cilvēki, kuri sāk tāpēc justies nelaimīgi. Tāpēc dažkārt nepieciešams izaicinājums - iziet no šīs - sauktās komforta zonas. Un tas nav ne viegli, ne vienkārši. Tāpēc arī tas lepnums: jā. Es varēju. Es to izdarīju. Nokļūstot citās situācijas, var ieraudzīt un novērtēt to, kas ir dots.
Ģimenē "iziet no komforta zonas" ne vienmēr nozīmē šķiršanos. Bet tās ir pārmaiņas, kuras var tikt neakceptētas no "otrpuša".
-
"Mani vairāk interesē iziešana no emocionālās komforta zonas. Ja tāda ir."
Pat paskatījos tēzaurā, kas tā emocionālā komforta zona. Individuāla personiskās uzmanības un mīlestības norma.
Nav man skaidrs, kālab ģimenē vai kur citur būtu jāgrib apzināti no tās izkāpt. :?: Tas taču vien normāli, ka cilvēks vēlas justies droši, pieņemts, saprasts, mīlēts...
Bet ja tajā drošajā vidē sailgojas pēc kāda adrenalīna, kāda diskomforta un stresa, var kaut ņemt un kādas lielas viesības vai radu saietu uzrīkot lai izietu no apnikušās rutīnas, vai aizceļot kkur... :?:
-
"Mani vairāk interesē iziešana no emocionālās komforta zonas. Ja tāda ir."
Pat paskatījos tēzaurā, kas tā emocionālā komforta zona. Individuāla
Es, savukārt, parunāju ar MI ;)
-
Un ko tad tas MI tev teica?
-
Un ko tad tas MI tev teica?
Mainīt attieksmi :rofl: Tā tāda mana saīsināta interpretācija.
Runāt ar tiem, ar kuriem nerunāji (jo iebīdīti nerunājamo plauktiņā), neslāpēt emocijas.
Es kaut ka pati izprātoju, ka vajag mainīt uzsvarus.
-
Mainīt uzsvarus no kā uz ko? No komforta uz diskomfortu? Jēga, mērķis - kāds?
-
Mainīt uzsvarus no kā uz ko? No komforta uz diskomfortu? Jēga, mērķis - kāds?
Mainot uzsvarus - par galveno/būtisko ieceļot citu.
-
Īsti neizprotu, varbūt mini kādu piemēru.
Uzsvari jau tāpat dzīves laikā mainās, te viens būtiskāks, te cits galvenāks... :?:
-
Tad tā nav nekāda komforta zona, ja no tās gribas iziet. Es to sauktu par pieraduma zonu.
Dzīves vai darba apstākļi var piespiest iziet no komforta zonas. Tad gan, ja ar to veiksmīgi tiek galā, var lepoties
-
Īsti neizprotu, varbūt mini kādu piemēru.
Uzsvari jau tāpat dzīves laikā mainās, te viens būtiskāks, te cits galvenāks... :?:
Piemēri. piemēri. Nu, piemēram, rūpes par mājniekiem, bērniem, kontrole. Apziņa, ka tiek turēta roka uz pulsa. Gadu gadiem. ES - ideju ģenerātors un patiesība pēdējā instancē. Jūtos labi. Mana komforta zona. Izeju - visu laižu pašplūsmā. Izeju no savas komforta zonas.
Pieļauju, ka diezgan neveiksmīgs piemērs. Bet uz to pusi. Varbūt.
-
Ja jùties labi, tad kàpèc kas jàmaina? Lai sev ko pieràdìtu? Skatos tos Garklàvas organizètos pàrgàjienus. Nu tà ir iziešana no savas komforta zonas.
-
Izklausās diezgan autoritatīvi tā kontrole un pēdējā instance... ticu, ka tāds autoratitīvais tipāžs jūtas komfortabli, bet apšaubu, ka tā jūtas arī tie kontrolējamie :?: Bet arī, ja izkāpjot no tās savas komforta zonas un palaižot visu pašplūsmā, tie pārējie būs izauguši tik pašpietiekami un viņu komforta līmenis netiks ietekmēts? Ģimene jau tomēr tāds vienots mehānisms... tāds es, es, man, man, tur reti kad auglīgs...
-
Izklausās diezgan autoritatīvi tā kontrole un pēdējā instance... ticu, ka tāds autoratitīvais tipāžs jūtas komfortabli, bet apšaubu, ka tā jūtas arī tie kontrolējamie :?: Bet arī, ja izkāpjot no tās savas komforta zonas un palaižot visu pašplūsmā, tie pārējie būs izauguši tik pašpietiekami un viņu komforta līmenis netiks ietekmēts? Ģimene jau tomēr tāds vienots mehānisms... tāds es, es, man, man, tur reti kad auglīgs...
Tas bija piemērs. Pieļauju, ka ne visai veiksmīgs.
Par to kontroli un pēdējo instanci. Vai tiešām nepazīsti nvienu tādu ģimeni? Kur SIEVAS/MĀTES kontrolē ir viss? Bet tā jau cita tēma.
-
Tad citèju reno, ka tà NAV komforta zona, ja no tàs gribas iziet. Pieļauju, ka tam kontrolètàjam un "pèdèjai instancei" pašam ir piegriezies bùt par atbildìgo visàs situàcijàs. Varbùt komforta zona ir tiem kontrolètajiem, jo nav paṣ̌iem jàpieńem lèmumi?
-
Protams zinu, kur gan mātes, gan arī tēvi mēdz būt kontrolfrīki ar gala vārdu. Bet nezinu nevienu, kurš labprātīgi būtu atstājis tās savas pozīcijas, bez spiediena no malas izkāpjot no tā sava "komforta" :mrgr:
-
Tad citèju reno, ka tà NAV komforta zona, ja no tàs gribas iziet. Pieļauju, ka tam kontrolètàjam un "pèdèjai instancei" pašam ir piegriezies bùt par atbildìgo visàs situàcijàs. Varbùt komforta zona ir tiem kontrolètajiem, jo nav paṣ̌iem jàpieńem lèmumi?
Tu esi gudra. Izdomā pati piemēru. Joks.
-
Tas bija piemērs. Pieļauju, ka ne visai veiksmīgs.
Par to kontroli un pēdējo instanci. Vai tiešām nepazīsti nvienu tādu ģimeni? Kur SIEVAS/MĀTES kontrolē ir viss? Bet tā jau cita tēma.
Zinu, zinu...un teiciens "kad mana galva lùzìs"..man arì nav svešs.
Piemèrus te esmu minèjusi..kaut to pašu Garklàvu.
-
Rutìna ir labi sakàrtota dzìve, bet daźkàrt tà var kļùt garlaicìga. Un tad tiek meklèts kas cits..visbieźàk tiek iegàdàti mìļàkie, jo tà ir visvienkàršàk.
Ir azartiski un adrenalìnu meklèjoši cilvèki, tàdi iziet no savas komforta zonas un meklè ekstrèmus piedzìvojumus. Un tà zinàmà mèrà atkal ir viñu komfota zona. Tà es to saprotu.
-
Nedomāju, ka ģimenē kur viss gadiem tā gājis kā smērēts, visi pieraduši pie savām vietām un lomām, var tā vienpersoniski izkāpt bez sekām... tur jābūt sarunām un lomu pārdalei lai visi atkal justos komfortabli. Jo kur tad vēl tā justies, ja ne mājās...
p.s. varbūt tiešām rutīna tiek jaukta ar komfortu.
-
Ne vienmēr ir runa par labprātīgu komforta zonas pamešanu, nav runas par gribu-negribu, ir runa par - vajag. Vnk dzīve un situācijas piespiež.
Kaut vai tajā pašā Amālijas versijā. Vrb kontrolētājam ir jāmainās, lai saglabātu ģimeni, vrb pats apzinās, ka ir uzlicis ķepu visam un visiem, un nākotnē nebūs labi. Varianti visdažādākie.
Un ir pilnīgi normāli arī apzināti sevi attīstīt, kaut ko mainīt. Arī tur ir jāizkāpj no ērtā, pierastā, zināmā. Kā Bobs ar savu skriešanu. No vienas puses labprātīgi, no otras - vrb apzinoties (veselības) sekas nākotnē, ja paliks sev ērtajā zonā.
Tik plaša tēma. Manuprāt, katru dienu notiek konfrontācija ar komforta zonas robežām. Transportā, darbā vai grupas ceļojumā :?:
-
Lai ko sacītu, man laikam būtu nepieciešama definīcija, ko saprotat ar komforta zonu. Citādi izklausās, ka katrs par kaut ko savu.
-
Tai kāpšanai ārā no komforta zonas būtiskākais jau mērķis ko vēlas panākt ar to izkāpšanu. Vienalga, ārēju vai iekšēju apstākļu vadīts. Kāpt ārā sekojot vien saukļiem - dzīve sākas ārpus komforta zonas, nu tur var smagi pievilties... :?: manuprāt.
-
man bieži vien pirms kaut kādiem tāliem braucieniem utt. ir totāls diskomforts - ir bail, ir apjēga, ka es visu to procesu nevaru nedz izkontrolēt, nedz paredzēt, liekas tik daudz nezināmā, tik daudz iespēju pieņemt kļūdainu lēmumu, iet bojā, utt. Reizēm līdz mazai panikai. Ar gadiem gan aizvien mazāk. Bet es pārvaru, piespiežu sevi. Un pēc tam vienmēr esmu bagātāks ar spilgtām un neaizvietojamām atmiņām. Varu gremdēties tajās kā siltā, tīkamā vīraka vannā
-
Varu gremdēties tajās kā siltā, tīkamā vīraka vannā
Par tām vīraka vannām... :scratch: Var sīkāk, tas būtu kā, tos vīraka kociņus samet vannā? Vai varbūt to baznīcas vīraku? Pirmo reizi ko dzirdu par tādām vīraka vannām... :?:
-
Par tām vīraka vannām... :scratch: Var sīkāk, tas būtu kā, tos vīraka kociņus samet vannā? Vai varbūt to baznīcas vīraku? Pirmo reizi ko dzirdu par tādām vīraka vannām... :?:
Tu nu gan esi ar cirvi no mieta tēsta :?:
-
Iespējams. Zinu vienīgi tās kvēpināmās vīraka nūjiņas, nevaru iedomāties kā tās vannām izmanto... :?: varbūt kvēpini blakus vannai kamēr mazgājies? :scratch:
p.s. Man reiz bija sadāvinātas tās vīraka nūjiņas, man nepatika. Māja ilgi smakoja kā krišnaīdu veikalā, ilgi nevarēja izvēdināt. Tā smaka "ieēdās" visās tekstīlijās, visur... kamēr visu pārmazgā un izvēdina... nekad vairs nekādus vīrakus mājās.
-
tuk, Bobs vnk tēlaini izteicās.
Vrb netrāpījās Tev tīkamākais aromāts. Man patīk viegla vīraka smarža, t.i., vienreiz pa perimetru māju izstaigāt, pietiek. Lai nav par intensīvu
-
tuk, Bobs vnk tēlaini izteicās.
Njā... salīdzinājums ar vīraka vannu... nu, ļoti jau tēlaini oriģināls... Vīraka vanna, ko neteiksi! :mrgr: