Sarunu forums
Ikdiena => Valoda => Tēmu iesāka: Trix 2024. gada 26. aprīlis, 11:23:22
-
...tad tu saproti, ka kļūsti vecs. :rofl:
Bērnībā lasīju visu, ko varēju atrast, tajā skaitā Jaunsudrabiņu, Blaumani, Zeiboltu Jēkabu un ko tik vēl ne. Novērtēju, ka valoda ir mainījusies, vārdi, kas agrāk (pirms 100 gadiem) nozīmēja vienu, jau manā laikā bija ar citu nozīmi. Kaut tā pati olnīca, ko reāli neviens piebraucamā ceļa nozīmē vairs nelietoja.
Tomēr tie vārdi, kas tika lietoti ap gadiem piecdesmitajiem, to pašu nozīmēja arī ap gadiem septiņdesmitajiem un deviņdesmitajiem. Tagad tehnikas attīstība ir straujāka, līdz ar to arī straujāk mainās funkcijas.
Sāku pieķert, ka ikdienā lietotie vārdi vairs neatbilst realitātei. Pasaku un pašai smieklīgi, stāstu puikām, kāpēc tāds vārds radies.
Noraut ūdeni podā – kad skalojamā kaste bija zem griestiem un striķītis blakus karājās. Vispār pati pamanu, ka es pāreju uz "nolaid ūdeni".
Pacelt un nolikt klausuli – kad klausule no telefona aparāta bija paceļama.
Aizgriezt ūdeni – izlietnē krāni jau pasen ir ar paceļamu, nevis griežamu rokturi (ir pasaulē, protams, arī grozāmie, bet mums tādi ir tikai noslēgkrāni).
Nogriez vai aizgriez gāzi – tas mums vēl ir atbilstoši nozīmei. Nez, kā saka elektrisko plīšu lietotāji? Izslēdz plīti?
Pagriez skaļāk – nu jau sen jāsaka "paspied skaļāk".
Nezinu, varbūt tie, kam tagad ap 20, "vecos" apzīmējumus nelieto? Viņi "Klausuli nepaceļ"?
Manā bērnībā gan bija arī lokālie ģimenes apzīmējumi, piemēram, netīrajai veļai manos pirmajos dzīves gados stāvēja koka muca. Ar laiku, protams, muca tika aizvietota ar plastmasas veļas grozu, bet "iemet mucā", šķiet, tika lietots vismaz līdz manai aiziešanai studēt.
Kaut kā aizdomājos par valodas objektu mainības nesakritību ar valodas mainīšanos.
Bet tajā pašā laikā ar varu uzspiestie jaunradītie jēdzieni šķiet kropli bez gala. Nez, vaina tizlā "padevējgliemeža" ieviesējos, vai manā cietajā paurī, kur "šneks" ir uz palikšanu?
-
Kā būsiet ievērojuši, es ar lielu labpatiku lietoju vecos un ļoti nepareizos nosaukumus. Vēl arvien lietošanā klasiskie ķisens, vakštogs, vašbļoda, klemptners, biszāles, ķemertiņš un daudzi citi, ko uz sitiena i nepateikšu.
Tracina, ka nevaru vairs brīvi lietot zilo un rozā, varavīksni, nēģeri, žīdu, čigānu utt.utjp.
Un ja kāds vīrieškārtas mājinieks stāsta, ka ''šodien saticis zaķi'', tad minūtes 10 stāvi un stulbi veries nekurienē, kamēr aptver, ka satikt var divkājaino, bet četrkājaino parasti redz.
-
Tracina, ka nevaru vairs brīvi lietot zilo un rozā, varavīksni, nēģeri, žīdu, čigānu utt.utjp.
Šim es absolūti piekrītu – ka daļa valodas un pasaules skaistuma ir absolūti bezjēdzīgi samaitāta.
Vienreiz lūdzu puikam, lai padod man trekteri. Šis lūr uz mani, bet, redzot ko es daru (taisos liet sulas pudelēs), aizdomīgi pārjautā – piltuvi, vai? Pāris reizes noplikšķināju acis, līdz savilku paralēles. :D
Acīmredzot, skolas mājturībā iepazīstināts ar "pareizo" nosaukumu. Tiesa, lielākajā stuporā mani iedzina doma, vai tiešām līdz šim ir izdevies nodzīvot, nenosaucot vārdā to plastmasas šaurteci?
-
Un ja kāds vīrieškārtas mājinieks stāsta, ka ''šodien saticis zaķi'', tad minūtes 10 stāvi un stulbi veries nekurienē, kamēr aptver, ka satikt var divkājaino, bet četrkājaino parasti redz.
Labāk arī neteikt ka drāzi zīmuli, asināji, asināji... :rofl:
-
Balto grāmatu, Zaļo zemi dēļ valodas vien būtu jālasa, lai ar bērniem/mazbērniem runājot, var lietot. Ikdienā jau daudz vārdu nevajag.
Kaut kur FB viens bija sācis reanimēt mazlietotus angļu val.vārdus
-
Kas ir vakštogs un klemtners?
-
Nu, un vārds "draugs" arī ir absolūti nogalināts, par draugiem apzīmējot nepielaulātus štucerus. Ja pasaki, ka kāds vīrišķis ir tev draugs, tad acīs uzreiz iemirdzas a) "sapratne"; b) nesapratne, jo tu tak precējusies, kā tev var būt draugs...
Šis gan mazliet par citu tēmu – par tīšu valodas mainīšanu, ne par tehnoloģiju attīstības izraisītu jēdzienu neatbilstību. Kaut gan rezultāts līdzīgs.
-
Vakštogs - vaskadrāna (jap, vēl arvien lietojam ķēķī (virtuvē)), klemptners - atslēdznieks. Otrpusis reizēm lieto cinnāmuru. Šņore veļas žaušanai arī vēl lietošanā. Kaplodziņš gan vairs nav, tagad lielie logi vēdināšanas režīmā lietojami.
Interesanti, vai podam brille vēl atpazīstama?
Jā, jā! Ausguss un ankambaris nav vēl aizmirsts! Sēņu lasīšanai lietojam kurvi. Vai grozu. Kas nu tobrīd iešaujas prātā. Tutenis nav svešs - ja lielāks nazis paņēmies.
-
Es saku - vastūks.
-
Kad uzradās rāvējslēdzēji, tad arī vairs neteica aizpogājies un kad tie lipekļi uzradās, nesaka aizšņorē kurpes.
-
Hmm. Bet nesaka taču "aizrauj jaku". Vienkārši "aiztaisi", nepieminot ar ko aiztaisīt - ar rāvējslēdzi vai drukkņopēm?
Vai "aizpogā", ja ir pogas.
Un "aiztaisi botas", nevis aizlipini. Vai specifiski "aizsien", ja ir auklas.
:scratch:
St.c., kas ir rāvējslēdzim tas raustāmais sūdelis? :D Galviņa? Sunītis?
-
St.c., kas ir rāvējslēdzim tas raustāmais sūdelis? :D Galviņa? Sunītis?
Mēlīte.
-
Kuğītis
-
Sunītis un mēlīte.
-
Drupkņope. Mēs izsūcam māju,amerikāņi hūverē
-
Kuğītis
Ar kuģīti rāvējslēdzim es saprotu to mehānismu, kas savieno vai atdala zobiņus. Raustāmajam "sūdelim" adekvāts apzīmējums nenāk prātā. :)
-
Kuģītis un piekariņš. Kā latviski pareizi sauc tos lipekļus, ežus, gan nezinu.
-
Hmm. Bet nesaka taču "aizrauj jaku". Vienkārši "aiztaisi", nepieminot ar ko aiztaisīt - ar rāvējslēdzi vai drukkņopēm?
Vai "aizpogā", ja ir pogas.
Un "aiztaisi botas", nevis aizlipini. Vai specifiski "aizsien", ja ir auklas.
:scratch:
Kādēļ nesaka, tā arī saka - aizvelc rāvējslēdzēju, aizpogā mēteli, aizšņorē kurpes.
-
Atradu, līpslēdzējs.
-
Ar lielu jeb.šanos atradu apzīmējumu tam štruntam, kur iespīlē izšujamo - tā esot stīpa. Varētu piekrist, jo mucām arī ir stīpas un darbojas tieši tāpat - ar ciešu apžmiegšanu.
-
atradu apzīmējumu tam štruntam, kur iespīlē izšujamo - tā esot stīpa.
Nav iebildumu, bet esmu diezgan pārliecināta, ka kādreiz to sauca par izšūšanas riņķi.
-
Mēdz saukt arī par izšūšanas rāmi.
-
[Meklēju tēmu par citu tēmu, bet iebridu šajā] un atcerējos, ka grāmatā par 2. Pasaules karu leitnants apsēdās uz kastes un izvilka planšeti...