Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Amālija 2024. gada 30. maijs, 07:40:57
-
Uz vīra iepriekšējo apaļo jubileju izdomāju, ka katram mazbērnam varētu uzdāvināt skaistu grāmatu. Ar ierakstu. Atmiņai.
Atkal tuvojas apaļnieks. Prātoju, ko varētu tagad? Varbūt kādas idejas? Dzīvokli, auto, zelta stieni nē ;)
-
mēs ļoti maz zinām par Tavu vīru. Pastāv iespēja, ka Tu varētu zināt vairāk..
-
Vīram jubileja? Vai mazbērniem?
Mēs tiešām par Tavu vīru maz ko zinām...
Dzīvesbiedram jādāvina tas, kas pašam var noderēt :P
-
Dāvana ne jau vīram. Tik traki ar mani nav, zinu ko dāvināt. Vīrs savā jubilejā pasniegtu piemiņas dāvaniņu saviem mazbērniem. Atmiņai.
-
Dzīvesbiedram jādāvina tas, kas pašam var noderēt :P
šis ir vērā ņemams padoms ;)
-
Katrai ģimenei savas tradīcijas. Tā nu tas ir. Tāpēc negribu brīnīties...
Piederu pie "stagnātiskajiem tradicionāļiem". Jubilārs ir jubilārs un jubilārs saņem dāvanas. Mazbērniem paliek atmiņas par kopā pavadītajjiem brīžiem - pārgājieniem, gulēšanu teltī utt., utt. Vismaz manam bērnam tā ir. Vēl tagad runājot par maniem vecākiem, dzirdu - mēs ar vectētiņu to un to darījām un ar vecomammu atkal to...
Meita tagad sākusi digitalizēt vectētiņa uzņemtos foto.
Nu kaut kā tā..
-
Tās nav tradīcijas. Man tāda doma pirms gadiem ienāca prātā. Un es būtu pruecīga, ja man būtu lieta, kuru opis man pasniegtu SAVĀ jubilejā.
Nu ja, katrs spriež pēc sevis.
-
Nezinu Tavus mazbērnus un viņu opi..
Manuprāt, vislabākās atmiņa ir kopā pavadīts laiks. Jā, diemžēl to novērtē tikai tad, kad vairs nav klātesošs.
Tā, kā - nav padoma.
-
Kas vainas grāmatām? Kopš iepriekšējās jubilejas ir izdotas jaunas, tik jāpameklē atbilstošas mazbērnu vecumam.
-
Man prātā vislabākā dāvana viesiem bija tēva ļoti apaļajā jubilejā fotobūdiņa -jubilārs nofotografējās ar katru sveicēju vai sveicējpāri, bilde uzreiz izdrukājas un albūmiņā ar apsveikuma ierakstu -tas jubilāram un otra bilde apsveicējiem
Bet tā nav tava piemiņas dāvana. Varbūt kopīgais foto un tad katram ar novēlējumu?
Krūze ar saņēmēja vārdu man šķiet ļoti slikta ideja :mrgr:
-
Tikai ne krūzes!!!!!! :faint: Apdrukātās krūzes uz kādiem 10 gadiem vajadzētu aizliegt ar likumu...
-
Krūzes noteikti nē. :mrgr:
Grāmatas bija par Latvijas skaistajām vietām. Ar domu, ka mazbērni kādreiz izbraukās tās.
-
Vari turpināt kā jauku tradīciju ar grāmatām, varbūt citu, bet vienojošu tematiku?
-
Uz savu apaļo arī uzdāvināju katram grāmatu. Ar ierakstu.
Man jau patīk ideja par grāmatām. Kādas? Jāpadomā.
-
Krūzes noteikti nē. :mrgr:
Grāmatas bija par Latvijas skaistajām vietām. Ar domu, ka mazbērni kādreiz izbraukās tās.
Varbūt opis kopā ar mazbērniem jau tagad varētu sākt dzīvē apskatīt un izbraukāt grāmatā minētās vietas. Tas būtu gan lietderīgi, gan mīļi un atmiņā paliekoši.
-
Tās nav tradīcijas. Man tāda doma pirms gadiem ienāca prātā. Un es būtu pruecīga, ja man būtu lieta, kuru opis man pasniegtu SAVĀ jubilejā.
Nu ja, katrs spriež pēc sevis.
Īsti gan neizprotu, kādēļ TO LIETU opis nevar pasniegt tev tavā jubilejā.
Par vīru nav informācijas, ko viņš vēlas un vai vispār vēlas ko mazbērniem dāvināt savā jubilejā. Gan jau vīrs tad pazīst savus mazbērnus vislabāk un zinās kāda dāvana viņiem sagādās prieku un pēc kā viņu sirds ilgojas.
-
MAN mans opis nevar paniegt, jo daudzus desmitgadus ir viņsaulē.
Bāc, es tiešām tik nesaprotami rakstu? :scratch:
-
MAN mans opis nevar paniegt, jo daudzus desmitgadus ir viņsaulē.
Bāc, es tiešām tik nesaprotami rakstu? :scratch:
Rakstīt Tu raksti saprotami. Nesaprotami ir tas, kāpēc tik ļoti vēlies savās vai vīra jubilejās apdāvināt mazbērnus un kāpēc tik ļoti vēlējies, lai Tavs opis SAVĀ jubilejā būtu Tev ko dāvinājis.
Manuprāt, tas tāds mīļi un labi domāts "ķeksītis" - kaut ko uzdāvināšu un tad mani atcerēsies.
No savas vecās mammas vairāk atceros mirkļus: - uzcepto pankūku smaržu, rīta agrumā iekurināto krāsni. No materiālām lietām - jā -ir palicis mantojums - veca māja laukos. Ar kuru īsti nezinu ko iesākt.
-
Es saprotu. Tas ko nesaprotu, kādēļ to LIETU nevar vectēvs pasniegt mazbērniem viņu jubilejās, bet viņam jāapdāvina mazbērni savā jubilejā, kad viņš ir gaviļnieks, centrālā persona un tas, kuru visi sumina un apdāvina. Bet ja akurāt grib apdāvināt mazbērnus, tad gan jau viņam arī ir skaidrs ko grib dāvināt...
p.s. Cerams, nav tā, ka tu gribi lai vīrs savā jubilejā apdāvina, bet vīrs varbūt nemaz negrib, tādēļ nemaz nezina ko mazbērniem patiktu saņemt dāvanās un pēc kā viņi ilgojas.
-
Jā, man arī nav īsti saprotams, kāpēc opim savā jubilejā būtu jāapdāvina mazbērni. Dāvanas pienākas jubilāram, ne viesiem. Bet piemiņai, es domāju, labāk tad uzrīkot kopīgu fotosesiju vai kaut kādu kopīgu ambrāžu/pasākumu/nodarbi ārā ar fotodokumentēšanu, kkā tā...
-
Es nezinu kā paskaidrot. Mazbērnu jubilejās taču apsveic mazbērnus. Bet te - es/opis savā jubilejā pasniedzu simbolisku dāvanu. Kuru varbūt mazbērni rādīs saviem mazbērniem un stāstīs par opi.
Bet man jau vispār tāda dīvaina domāšana :?:
-
Saprotu, ka doma laba. Bet tici man ;) materiālās lietas kā grāmatas, krūzītes utt. tiks noliktas malā un aizmirstas. Atcerēsies piedzīvojumus, mirkļus. Uzdāvināta grāmata par Latviju. Ideāli. Bet to atcerēsies tad, ja būs bijis kopīgs pasākums. Un tad Tavi mazbērni stāstīs savējiem, ka TOREIZ mēs ar opi un omi visas šīs vietas apskatījām. Bija TIK Vienreizēji. :)
-
Arī apšaubu vai tādi gājieni - es jūs piespiedīšu mīlēt Raini, atcerēties, jo SAVĀ jubilejā jums pasniedzu dāvanas, darbojas.
Tāpat, gribēs ko atcerēties, atcerēsies ar vai bez dāvanām.
-
Vīram jubileja? Vai mazbērniem?
Mēs tiešām par Tavu vīru maz ko zinām...
Dzīvesbiedram jādāvina tas, kas pašam var noderēt :P
Zelta vārdi!! Es sākumā apsvēru sievai iedāvināt spiningu ar multiplikatorspolīti (vienmēr esmu sapņojis!) bet beigās paliku pie grīdas robota, lai jau arī viņai drusku noder, ne tikai pašam! :D
-
Zelta vārdi!! Es sākumā apsvēru sievai iedāvināt spiningu ar multiplikatorspolīti (vienmēr esmu sapņojis!) bet beigās paliku pie grīdas robota, lai jau arī viņai noder! :D
Nu re, kā kungi uzķērās :rofl:
-
kas ir multiplikatorspolīte?
es piem. šodien sev uzdāvināju divas skārda lokāmās stangas - dažāda platuma un satvēriena leņķa. Varētu dāvināt sievai, bet tālu vēl. Ja nu kāzu jubilejā :?:
-
Robots jau ir visiem, tā nav nekāda privātā dāvana. :fryingpan:
-
kas ir multiplikatorspolīte?
makšķerēšanas piederums :)
-
makšķerēšanas piederums :)
no attēliem darbības principu nesapratu. Lab, pofig, man pagaidām nav vēl aktuāli. Bet nu kas tad Tev - nevari pāris simtus nomest skopumu? Es Tevi varu pilnvarot šovakar aizbraukt uz Salmo un nopirkt. ...- "cik tad ilgi dzīvosi.." - c:Mirttante
-
nu parastās (ne-bezinerces) spoles principu saproti? :) bezinercenei ir virkne trūkumu (vērpj auklu, ierobežota slodze u.c.) muļķikam ir pārnesums, inerces bremze u.c. labas lietas... man lielās spoles priekš lielajām zivīm ir, bet mazā muļķika nav :( redz, man jau sadāvināja dāvanu kartes uz Salmo un Ēsmu... rezultātā iztērējās Salmo karte x3 un Ēsmas karte x2 :D
mēs taču runājām par dāvanu CITAM ģimenes loceklim!
-
dāvināt var savam otrajam ES (alter ego). Tikpat kā ģimenes loceklis
-
dāvināt var savam otrajam ES (alter ego). Tikpat kā ģimenes loceklis
ŠITAM BLĒDIM-KĀRDINĀTĀJAM?? :evil: :banhead: ar kā pa dē, nevis dāvanu viņam!! :fryingpan: lai priecājas, ka es viņu katru rītu spogulī paciešu - aizpampis, izspūris un bārdains...netīriem zobiem :veee:
...ne kā tas rozā sārtvaidzītis, kurš no dušiņas izkāpj :m:
-
Varbūt kādu stādāmu audziņu. Opis ar mazbērniem kopīgi iestāda, kopīgi kopj. Paliks gan bērniem, gan bērnu bērniem.
-
Tik dīvaina ideja :alt: Man jubileja, bet es dāvinu citiem kaut ko. Ļoti dīvaina.
Pārlasīju vēlreiz :alt:
-
Reizēm kāzās jaunais pāris kaut ko dāvina vecākiem u.c.
es gan šito nesaprotu... tā jau pati par sevi dāvana, kad dabū meitu zem aubes, vai dēlam pieskatītāju :D :D
-
Varbūt kādu stādāmu audziņu. Opis ar mazbērniem kopīgi iestāda, kopīgi kopj. Paliks gan bērniem, gan bērnu bērniem.
šogad (pēc ieraduma) uzpotēju dažas ābeles, saldos ķiršus... un nodomāju - OPTIMISTS...
-
Tik dīvaina ideja :alt: Man jubileja, bet es dāvinu citiem kaut ko. Ļoti dīvaina.
Pārlasīju vēlreiz :alt:
Tas varbūt pārņemts no tām valstīm, kur beidzoties viesībām katram viesim atvadoties pasniedz simbolisku dāvaniņu kā pateicību, ka pagodinājuši ar savu ierašanos.
-
Nav, nav pārņemts. Ienāca spontāna ideja. Ne jau visus viesus. Mīļos mazbērnus.
Bet par katru cenu, lai obligāti apdāvinātu, tā nebūs.
Man patika tām grāmatām vēstījums: apzinīgā dzīvē apceļojoet Latviju un atceraties opi.
-
Pag, tad jau ir uzdāvinājis tās grāmatas, ko tad vēl?
Cerams, ja kādu iemeslu dēļ nesanāks tā ceļošana, nemocīsies srdsapziņas pārmetumos opi atceroties... :ng:
-
Grāmatas bija pirms 5 gadiem.
Nu kādi sirdsapziņas pārmetumi. Par ko?
-
Grāmatas bija pirms 5 gadiem.
Nu kādi sirdsapziņas pārmetumi. Par ko?
Pamodelēšu Tuk domu: pienāks mazbērniem apzinīgā dzīve. Un tad, kāds atradums grāmatu plauktā! Opja dāvinātā grāmata. Tad atcerēsies (varbūt), ka doma bija apceļot Latviju un piedomāt par Opi. Bet, ak Tavu nelaimi: esam gan bijuši un redzējuši daudz ko, bet Opis kaut kā tajā brīdī piemirsās.
Tāda grāmatu dāvināšana vairāk atgādina kolēģu dāvinu pensijā aizejot "nu tagad Tev būs daudz laika, apceļosi Latviju, pie reizes par mums iedomāsi" :rofl:
-
Ne gluži. Ir cilvēki kuri nemīl ceļot. Ir tādi, kuriem nav iespēju ceļot. Ir kuriem nav laika ceļot. Bet opis grib lai apceļo, un atceras. Atcerēties atceras un nopūšas, nu kā es tā, nespējīgs opja vēlējumu un cerības piepildīt...
Bet nu es vnk filozofēju, nav jāņem par pilnu... :mrgr: Gan apceļos un opi nepiemirsīs, ja jau opim tas tik svarīgi.
-
Nu jūs gan! Opis neko neuzspiež. Un neliek atskaitīties. Mazbērni varbūt kaut kur aizbrauks pēc nezcikturgadiem.
Un tēma bija KO, nevis KĀPĒC.
Un es vispār dīvaina. Pārlasu vienīgo sava opja un omes apsveikuma kartītu. Un vecās vēstules. Un grāmatas ar ierakstiem man īpašā vērtē.
Un opim NAV tik svarīgi, lai apceļotu. Tas bija virziens, doma, variants.
-
Nu nemēdz savās jubilejās apdāvināt, tādēļ.nezino KO un nepazīst arī tos mazbērnus lai zinātu kas viņiem interesē, katrs jau ir personība, individuāls, nav nekāda vienota masa. Kas der visam, neder nekam, tā laikam tas teiciens bija...
Bet nedaudz autoratīvi tas vēlējums tomēr izklausās... :rofl:
-
Atvaino lūdzu. Galīgi negribējās "uzklupt krāģī".
Es vairāk caur savu skatījumu. Man tagad svarīgi ir tieši mirkļi, kurus atcerēties. Ir pāris vecvecāku foto. Bet neskatos. Toties atceros kā vecāmamma ar ragaviņām ziemā no ciema veikala man saliekamo krēslu-dīvanu atveda. Un ne jau tas krēsls, bet gan tieši iedomājoties, ka ar ragaviņām veda, lai man mazbērnam būtu kur gulēt.
-
Viss labi. Ir praktiskie latvieši, ir sapņotāji, ir mākoņstūmēji ;)
-
Galīgi nesaistīti ar Amā tēmu, taču par dāvanām...
Ar māsu viesojamies pie vecākiem, krāmējamies pa plauktiem, un hops - atrodas koka šķīvis ar inkrustācijām un lielu 50. Visi uz pauzes, jo neviens - ne vecāki, ne māsa - neatceras, kam tas dāvināts. Tikai par sevi biju droša, ka šķīvis nebija man. :D