Sarunu forums
Sludinājumi => Meklē, piedāvā => Tēmu iesāka: LVSNor 2024. gada 31. maijs, 11:12:04
-
Sagaidot bērnu aizsardzības dienu, es gribētu lūgt Jūs sniegt palīdzību Glabējsilītei!
Tas ir projekts bērna dzīvībai! Tāda bērna dzīvībai, kurš nav gribēts, nav gaidīts, nav mīlēts.
Baby box - vieta bērna dzīvībai vai glābējsilīte ir īpaši izveidotas, triecienizturīgas durtiņas, kuras atverot, bērnu var ielikt zīdaiņu gultiņā ar augstām organiskā stikla malām. Kad pēc bērna ielikšanas tiek aizvērtas glābējsilītes durtiņas, nodaļas māsu postenī atskan audiālais (skaņas) un vizuālais (sarkanā trauksmes lampa) signāls. Ja durtiņas nav kārtīgi aizvērtas no ārpuses, hidraulikas sistēma tās aizver līdz galam automātiski. Latvijā ir 8 glābējsilītes - Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Rīgā, Valmierā, Madonā, Rēzeknē un Daugavpilī.
Aizverot glābējsilītes durtiņas, no ārpuses tās vairs nevar atvērt līdz brīdim, kad iekšpusē, māsu postenī, tiek noņemta bloķēšana. Pēc „trauksmes” signāla atskanēšanas apmēram 1-2 minūšu laikā pie glābējsilītes gultiņas ierodas medicīnas personāls.
Bērnam tiek sniegta nepieciešamā medicīniskā aprūpe un par gadījumu tiek ziņots attiecīgajām iestādēm, t.i., bāriņtiesai un policijai.
Lai mudinātu sievieti pārdomāt bērna atstāšanas lēmumu un meklēt citus situācijas risinājumus, pie katras glābējsilītes ir izvietota informācija mātei par to, kur visu diennakti iespējams zvanīt, lai saņemtu psiholoģisku un praktisku palīdzību. Grūtniecības krīzes centra darbinieki palīdzēs atrast tūlītēju risinājumu, sniedzot gan praktisku, gan morālu atbalstu.
Ja persona, kura ievietojusi bērnu glābējsilītē, pārdomā un vēlas bērnu paņemt atpakaļ, viņai ir jāvēršas bāriņtiesā, neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks (dažas minūtes vai dažas nedēļas) ir pagājis kopš bērna ievietošanas glābējsilītē.
Aicinām ziedot Glābējsilītei - vieta bērna dzīvībai uzturēšanai visā Latvijā.
Ziedojuma konts:
Latvijas Bērnu fonds
Reģ. Nr.: 40008018725
Konta Nr.:LV42UNLA0002000707402
Banka: A/S „SEB Banka”
Maksājuma mērķis: Baby Box uzturēšanai
-
Nebūtu jau žēl kaut ko noziedot tādai vajadzīgai lietai, bet... Kā nav kauna tādā bagātā valstī, kas apdāvinājusi pusi pasaules ar covida vakcīnām desmitiem miljonu € vērtībā, aicināt vākt ziedojumus glābējsilīšu uzturēšanai?! Nedomāju, ka nu baigo kosmosu tās izmaksā...
-
Interesanti, tieši nesen gāju garām tai silītei Nārburgā un vēl nodomāju- cik bezjēdzīgs pasākums. Cik gadus jau stāv nez cik tās siles LV...ar kadu pompu reiz atvēra..vai tur ir kāds bērns atstāts :?:
-
Ir atstāti. Pēdējā laikā gan nav dzirdēts, varbūt nereklamē notikumu
-
Nupat paguglējos - pa visu pastāvēšanas laiku kopā 57 bērni. Nav maz.
-
Šogad vien jau 2 jaundzimušo līķīši atrasti atkritumos. Februārī Liepājā un martā Ventspilī... :n-:
-
.
Nupat paguglējos - pa visu pastāvēšanas laiku kopā 57 bērni. Nav maz.
Latvijā? Neticas. Bet nemeklēšu info. Tiešām neticu.
-
Nāra, Tu apšaubi kvadras lasītprasmi? Es pārbaudīju -57.
-
Es tā saprotu, ka par šiem gadījumiem tā īpaši atklātībā nerunā. Atceros, kādreiz, kad tikko tās silītes parādījās, ziņās izskanēja, ka pirmais mazulis atstāts, tad otrais... Pēc tam noklusa. Iespējams, ar domu nereklamēt šo iespēju, nemudināt uz tādu pārsteidzīgu soli... No otras puses, jaundzimušos atkal atrod atkritumos... Varbūt tomēr trūkst informācijas par tām glābējsilītēm?
-
No otras puses, jaundzimušos atkal atrod atkritumos... Varbūt tomēr trūkst informācijas par tām glābējsilītēm?
Lai atstātu bērnu glābējsilītē, līdz tai vispirms ir jānokļūst. Tie, kas spēj izmest jaundzimušo atkritumos, neiesprings uz braukšanu uz blakuspilsētu, pat ja ir ar ko braukt, ja konteiners ir tuvāk. Tur nekas nav līdzams, neglābs nekāda informācija.
Teorētiski diez vai to izmesto bērnu mātes ir bijušas baigi sociāli labvēlīgas, un te man jautājums, kāpēc sociālais dienests nav jau savlaicīgi apzinājis, ka viņu kontingents ir stāvoklī. Pārsvarā tas tomēr ir vismaz 3 mēnešu periods pirms dzemdībām, kad vēders parasti ir labi redzams, – pietiekams laiks, lai ieskaidrotu, ka ja to sīko galīgi negribas audzināt, lai vismaz piezvana, kad dzemdē, kāds aizbrauks pakaļ, nebūs pat pašai uz miskasti jāiet.
Galu galā varētu pat piesolīt sīku naudiņu par bērnu, - ja atdos, dabūs salāpīties. Punkts gan slidens. Lai nesāktu dzemdēt šai sīknaudai, – sterilizācija.
Bet IMHO te nebūtu vietā jebkāda tolerance un cilvēktiesības – pēc otrā atņemtā bērna obligāta sterilizācija. Vajadzētu pēc pirmā, bet tur var gadīties arī jaunības bezsmadzenes un vēlāk prātiņš attīstās. Pēc otrā – nekas vairs neattīstīsies.
Nav jāceļ iedzīvotāju kvantitāte uz kvalitātes rēķina.
-
Skarbi, bet patiesi
-
Paradoksālākais tas, ka gan Liepājā, gan Ventspilī ir tās glābējsilītes...
-
Paradoksālākais tas, ka gan Liepājā, gan Ventspilī ir tās glābējsilītes...
Ja nav tuvāk par atkritumu konteineru, tas neskaitās.
Tā būtnēm ir cita tipa domāšana, nevajag uzskatīt, ka tāda pati kā tiem, kas glābējsilītes ierīko, un pārējiem, kas uzskata, ka tās ir laba doma. Viņām ir vienalga.
-
Tādas duālas sajūtas - it kā piekrītu Trix par piespiedu sterilizēšanu, bet negribētu būt tā, kas to reāli arī izdara :thinking:
-
Tādas duālas sajūtas - it kā piekrītu Trix par piespiedu sterilizēšanu, bet negribētu būt tā, kas to reāli arī izdara :thinking:
Ārstam tā ir vienkārši operācija – kāda starpība, kāda gaļa uz galda.
Žēl sociāli nelabvēlīgo sieviešu, kuras savu bērnu izmet miskastē?
Ir taču labi, ka viņas dzemdē vienu pēc otra, un mēs viņus uzturam no saviem nodokļiem, vai ne? Latvijas nākotne taču! :sarcasm:
A bērnu nav žēl? Visu to bērnu, cik tādas saražo un cik viņām atņem un saliek bērnunamos? Un cik vēl aug kā nu pagadās? Cik klīst pa Origo un cik izaug pilnīgi degradēti?
Visādi cilvēka dzīvē var gadīties, bet ir situācijas, kad pilnīgi skaidrs, ka tur nav "gadījies", bet tā ir ikdiena.
-
Tu manā mutē ieliec to, ko neesmu teikusi ;)
Ir žēl bērnu, ir žēl māšu. Es neesmu un negribu būt dieva vietā, lai izšķirtu, kurai dzīvei ir vērtība. Ne jau visi nelabvēlīgos apstākļos dzimušie aiziet pa to pašu (it kā nolemto) ceļu. Ir arī degradējušies cilvēki, kuri tomēr spēj mainīt dzīvi. Daudz tādu? Droši vien ne, bet tomēr...kurš lai to iepriekš izšķir. Tādēļ man nav tik viennozīmīga viedokļa :?:
-
Lai kā arī reizēm emocionāli gribētos iestāties par piespiedu sterilizāciju, jāsaprot, ka tā ir tukša runa - nav tādas un nebūs. Jo cilvēktiesības ir visiem, un, ja reiz mēs gribam piederēt pie civilizētās pasaules, tad tās nāksies ievērot. Likumiski var atņemt vecāku tiesības uz jau dzimušu bērnu, var krimināli tiesāt par noziedzīgu attieksmi, par vardarbību pret bērnu, tai skaitā jaundzimušā izmešanu miskastē, bet aizliegt dzemdēt nākamo nevar nekādi... Kāds procents degradētas sabiedrības bijis, ir un būs. Protams, var daudz un dikti filozofēt par tēmu, kā cilvēki līdz tādam līmenim nonāk, jo tā dzērāja un bomzene taču tāda nepiedzima, kādreiz i mājas, i darbs bija, tikai kaut kā izbija... Varbūt varētu būt vairāk kādu atbalsta mehānismu, lai cilvēks atspertos un nenoripotu līdz lejai... Vai no nelabvēlīgas vides nākošiem jauniešiem palīdzēt, lai viņu dzīves ceļš no mazotnes nebūtu bezcerīgi noteikts tāds pats kā vecākiem. No otras puses, palīdzēt var tikai tam, kurš pats kaut ko grib un dara, tā ka baigi sarežģīti tas viss...
-
Pārsvarā jau tās nelabvēlīgās ģimenes bērnus "ražo" dēļ bērnu naudām... Izmest atkritumos, pat ja bērns nedzīvs piedzimis vai kā, nu tas arī tomēr tāds urlu līmenis...
-
Doma, ka Latvijā vajadzīgas glābējsilītes, dzima vēl tālajā 2006. gadā, kad sāka parādīties bēdīga tendence – vairākās Latvijas vietās tika atrasti miruši jaundzimušie. Pirmā glābējsilīte tika atklāta 2009. gadā. Ap Ziemassvētku laiku tajā atstāts pirmais zīdainis, kuru slimnīcas personāls nosauca par Jāni Laimīgo. Gan viņam, gan projektam šogad aprit 15 gadi, Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Laura Zvirbule – viena no glābējsilīšu iniciatīvas radītājām Latvijā.https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/05.06.2024-janim-laimigajam-sogad-paliek-15-glabejsilites-projekta-virzitajas-lauras-zvirbules-stasts.a556822/
Pirmais atstātais zīdainis – Jānis Laimīgais Laura atklāja, ka tobrīd veiktās aptaujas liecinājušas – 50% sabiedrības ir pret šādu projektu, norādot, ka bērnam ir jāaug ģimenē un šādas glābējsilītes būs bezatbildīga atteikšanās no bērna. Bet tas tikai mudinājis Lauras komandu vēl vairāk skaidrot projekta mērķus un uzdevumus.
"Laikam nu jau es varu teikt, ka es jūtos normāli, jo projektam ir 15 gadi. Ir iziets cauri ļoti daudz stāstiem, emocijām, pārdzīvojumiem. Protams, sākums bija visiem grūts. Tajā pašā laikā priecīgs, bet grūts, jo tas bija kaut kas jauns. Ja no sākuma man likās, ka neviena psihiski vesela sieviete nevar atteikties no sava bērna, tad šobrīd es varu teikt, ka ir glābējsilītē atstāti bērni ar tādu stāstu, kas tomēr apšauba manu izvirzīto hipotēzi. Es domāju, ka tas ir ļoti pārdomāts lēmums un nereti bērna interesēm vislabākais," pauda Laura.
Nevajag nogalināt nevainīgos, tas nav nekļūdīgi attaisnojams. Un ja vecāki šaubās par to vai spēs izaudzināt bērnu, tad vairs nav "jālec Daugavā", bet uz vājuma brīdi var saglabāt bērna dzīvību ar "glabējsilītes" palīdzību, proti, ar aktīvu sabiedrības palīdzību. Un nevajag moralizēt, bet vajag palīdzēt materiāli! Tas ir vienkāršāk un pareizāk.