Jautājumu un atbilžu kopsavilkums:
Pirmais 
jautājums (autors anonīms):Kā lai pārdod ieķīlātu dzīvokli? Ieķīlāts mājas būvēšanas kredītam, tāpat kā jaunbūve, protams… bet, ja pārvācamies, dzīvoklis napig nebūs vajadzīgs… a kā lai šo pārdod? Sāksies tur kredīta noteikumu pārskatīšana un visādas tādas figņas, uz ko gatavoties? Ar ko sākt un kam pievērst uzmanību sarunās ar banku?
Atbilde:Banka nedrīkst aizliegt Jums atsavināt (pārdot) nekustamo īpašumu, ja tas neaizskar bankas intereses, proti, ja pirkuma summa ir vienāda vai lielāka par Jūsu atlikušā parāda summu. Ieķīlāta nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā, daļa no pirkuma maksas tiks ieskaitīta bankai, lai segtu parādu. Pēc naudas saņemšanas, banka Jums dos piekrišanu hipotēkas (ķīlas) dzēšanai un nekustamā īpašuma pārdošanai. Pirmkārt Jums ir jāatrod pircējs un tad jāinformē banka par dzīvokļa pārdošanu.Otrais jautājums (jautā ragana):Situācija:
Privātmāja mana, zemesgrāmatā, kā pienākas. Zeme zem mājas un saimniecības ēkām pieder svešai tantei tālajā Kanādā. Kad māju pirkām, prasījām arī zemi, bet pilsētas dome tai laikā atsūtīja pisuļku, ka īpašnieks nav zināms. Tagad ir zināms – jau minētā tante, kas it kā esot atdevusi īpašuma tiesības savai meitai. No tantes puses ik pa laikam atnāk kāda ziņa, ka vajadzētu zemi pirkt no viņas. Summa vismaz Jūrmalas cenā, bet patiesībā māja ir Vidzemes jūrmalā. Mēs drīzāk domājam par nomas līguma noslēgšanu.
Vai ir kāda likumiska cenu regulācija šādai piespiedu nomai? Vai kādai no pusēm ir priekšrocība šajā situācijā?
Atbilde:
Zemes īpašniekam ir tiesības saņemt nomas maksu. Par nomas maksas apmēru pusēm ir savstarpēji jāvienojas, taču, ja vienošanās netiek panākta, tad zemes gabala īpašniekam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par zemes nomas līguma noslēgšanu. Nomas maksas apmēru nosaka likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 54. panta 2. daļa, kas to nosaka līdz 6% apmērā no kadastrālās vērtības gadā. Tas gan nenozīmē, ka nomas maksai jābūt šādā apmērā – tā var būt arī zemāka. Nevienai no pusēm nav priekšrocības šajā gadījumā, jo gan zemes gan ēku īpašnieki ir savstarpēji saistīti. Trešais jautājums (autors anonīms):Ir ņemts studiju kredīts. Lasot līgumu, ir skaidrs, ka, ja tiek brīdināta banka, ka nemācīsies, naudu pārskaitīt nedrīkst, bet banka tomēr pārskaita, tad biezo laiku beigas, procentu pieaugums, tālāk seko parādu piedziņa un pa vidu mācību iestāde atgriež naudu kontā, kā neizmantotu, jo konkrētais students nebija mācījies. Vai ir kāda iespēja mēģināt rakstīt bankai pretenziju attiecībā uz cedētajiem soda procentiem, kas tika sarēķināti par summu, kuru viņi ir nekorekti pārskaitījuši?
Atbilde:
Šajā gadījumā ir pamats vērsties bankā, prasot vienoties par atmaksas grafiku un soda procentu samazinājumu, tomēr bankai ir tiesības atprasīt savus nepamatoti (kļūdaini) pārskaitītos naudas līdzekļus. Šī brīža Latvijas tiesu prakse liecina, ka parasti prasībās par soda naudas piedziņu tiesa nospriež piedzīt soda naudu 10% apmērā no pamatsummas.
