Edītes Pauls-Vīgneres vainadziņu un kroņu izstāde vispirms bija Nac. bibliotēkā.
Tur telpa, manuprāt , bija atbilstošāka. Man tik ļoti patika, ka gāju vairākas reizes.
Telpa bija pilnībā aptumšota, tumšām sienām, apgaismoti bija tikai kroņi, kuri bija izvietoti pa krāsām . Uz melnā samta novietotie darbi tik ļoti izcēlās uz tumšā fona, laistījās un mirdzēja, bija vienkārši brīnišķīgi.
Bija vairākas arkas, kur smalkās stīgās pakārti spilgti apgaismotie vainadziņi , varēja nostāties zem tiem un izskatījās, ka pielaiko ko tādu realitātē.
Bauskas pilī ,manuprāt, nav veiksmīgākā telpas izvēle. Telpa, kaut senlaicīga, bet pārāk gaiša, ar logiem. Nebija vairs tā efekta.
Bet protams, jauki, ka izstāde atradusi sev jaunu mājvietu, šie darbi noteikti to ir pelnījuši.
Vispār jau Bauskas pilī ir forši. Tur tāds jauks fīlings. Arī uzraudzes un biļešu pārdevājs sanlaicīgos tērpos, kas vēl vairāk ielīksmo atmosfēru.
