Lauksaimnieku (un citu apdraudēto) kompensācijas

[viesmiiliigs]

Lauksaimniekiem dzīve ir grūta - gājputni apēdot labību, vilki sākot lopus plēst, tad līst, tad nelīst, raža aiziet bojā. Iestājas panika un vajag taču kompensēt zaudējumus (un droši vien arī neiegūto peļņu). Vai, par ko un cik būtu saprātīgi to darīt? Vai nav tā, ka pavisam normālus dabas procesus, laikapstākļus kompensē nepamatoti, jo tas tomēr ir viens no galvenajiem konkrētās uzņēmējdarbības riskiem, ar kuriem ir jārēķinās uzreiz, nevis pēcāk jābubina, ka ir slikti un jāmēģina pretendēt uz kompensācijām?


Šajā sakarā atcerējos Edija Majora fantāzijas lidojumu, kas diezgan humorīgi attaino standarta līferētāju uzskatus:

Reģionālais laikraksts "Novada Vārds":
Brangākā ķirbju raža mūsu pusē!
Rekordliela ķirbju raža šogad padevusies mūsu novada tālākajā nostūrī. Apriņķī līdz šim neredzēts zeltaino resnvēderu birums - vairāk kā 5 tonnas kopsvarā, - no kurām pats brangākais skaistulis sver teju 150 kilogramus.
Kā mums pavēstīja dāsnās ražas ieguvējs, ZS EkoRaundapi saimnieks Edijs Majors, aizraušanās ar ķirbjiem sākusies nejauši. "Apguvām Eiropas finansējumu. Sākām domāt - ko lai ar šiem līdzekļiem iesāk. Vecajos Padomju laikos šādu problēmu nebija, tagad lauku cilvēkam ir jācīnās un jāmokās ar šīs bezmaksas naudas likšanu lietā. Nopirkām pašu nepieciešamāko saimniekošanas uzsākšanai - 2015. gada Toyota Landcruiser automašīnu. Un divus ķirbju stādus. Tagad saimniecībā aug un tiek izkoptas vairāk nekā 20 ķirbju šķirnes, dažas no tām unikālas, radītas, selekcionējot pašu atlasītus eksemplārus. Tā radusies šķirne "Zelta Gaiziņš", kuras turpmākajai attīstībai plānots piesaistīt papildus Eiropas Struktūrfondu un Zemkopības Ministrijas atvēlētos līdzekļus. Ceram, ka šķirne tiks iekļauta arī UNESCO mantojuma sarakstā, būs aizsargājama un subsidējama mūžam. Nesaņemot pienācīgu valsts atbalstu, mēs, Latvijas Ķirbjaudzētāju Savienības LAĶIS biedri, būsim spiesti kārt kaklā ubagu tarbas, iepildīt savos pusmiljonu vērtajos traktoros ar nodokļu atbrīvojumiem iegādātu degvielu un doties uz Rīgu. Protests būs vienkāršs un loģisks - bloķējot satiksmi pilsētā un traucējot uz darbu doties skolotājiem, policistiem, medmāsām un citiem buržujiem, mēs gūsim sabiedrības cieņu un mīlestību un, pats galvenais - atbalstu cīņā par papildus finansējumu tiem, kuriem to vajag visvairāk. Mums. "
Savā prasībā neko nepamatotu LAĶIS pārstāvis nesaskata, papildinot sacīto: "Tā ir normāla Rietumu uzņēmējdarbības prakse, kad, nespējot izdzīvot kapitālisma apstākļos, tiek piesaistīti valsts un nodokļu maksātāju līdzekļi. Kādas ir alternatīvas? Pelnīt, vienkārši pārdodot produktu? Nekļūstiet smieklīgi. Tā nenotiek nevienā sektorā!".
Papildus sabiedriskajam darbam, ZS EkoRaundapi saimnieks ir aktīvs jauno tehnoloģiju lietotājs un pieteicis ķirbjus StartUp finansējuma un nodokļu atvieglojumu programmai. "Par mūsu produktu interesi izrādījis arī Elons Musks un Space X, jo ķirbis gan piesaista CO2, gan ražo skābekli, gan kalpo kā pārtikas produkts. Pavisam iespējams, ka tieši ZS EkoRaundapi ar pārtiku nodrošinās nākamos Marsa iedzīvotājus. Protams, jācer, ka struktūrfondu apguve būs iespējama arī tur. Ņemot vērā īpaši skarbos laika apstākļus uz sarkanās planētas, arī platību maksājumiem par vienu Marsa hektāru vajadzētu būt daudzkārt lielākiem nekā šeit, pašu novadā, “ tā tālredzīgi spriež aktīvais uzņēmējs.

[ineshuks]

Man tas viss shkjiet saveejo apgaadaashana... va ta velti visaadi Brigmanji un co paspeej veel lauksaimniekus teelot...

Taapat kaa kalviisha sievu alternatiivaas energjijas...

[reno]

Neaizmirsīsim arī viesu namus - rociņas čakli pastrādājušas, lai būtu kājiņas

[ineshuks]

Un labi apmaksaati "gaidamjuusatpakalj" projekti...

[Ezme]

Vai būtu saprātīgi kompensēt zaudējumus lauksaimniekiem?
Manuprāt,lauksaimniecība ir teju vienīgā nozare,kur gala rezultāts NAV atkar';igs tikai no ieguldītā darba.Var jau sagādāt vislabāko sēklu,var rušināt un miglot,var stāvēt blakus laukam ar lietussargu....bet ja daba dod lietu bez mēra-tad rezultats būs vājš.Kāda cena šogad graudiem?Cik tie aizies labākajā kategorijā?Necik daudz-pārsvarā būs tikai lopbarības.
Bet ielikts darbs,ielikts nauda,viss vēl kaut kā jānovāc,jākaltē,jāuzglabā..un strādniekļauži arī savu algu gribēs-neatkarīgi no tā,vai to labību var novākt vai nē.No kā gan visu to samaksās-ja nebūs plānoto ienākumu?Un audzētājs nebūt nebūs pie tā vainīgs?
Domāju ka lauksaimnieku kompensācijas ir gan vajadzīgas,ja vēlamies  jel kaut ko vēl paši ražot,nevis iepirkt citu valstu pabiras.

[Trix]

Problēma - kā parasti šeit - ir ar to, ka līdz ar mazgājamo ūdeni mēdz izgāzt podā arī bērnu.
Ja sauja fikso darboņu pamanās prihvatizēt, iranizēt un jandalēt, tad pēc viņu pieiranizēšanās vai pārejas jaunā līmenī tiek piegriezta iespēja elpot tiem, kas vēl palikuši pie darīšanas - ja nu šie arī sagrib pairanizēt. Bariņš pseidolauksaimnieku, kabatojot viltīgi iegūtos līdzfinansējumus, nogriež skābekli tiem, kas patiešām kaut ko dara šajā dieva aizmirstajā un varasļaužu sadir@tajā nostūrī.

[tuk]

Nebūtu loģiskāk, ja tās “neražas“ segtu apdrošinātājs?

[daddy]

Nebūtu loģiskāk, ja tās “neražas“ segtu apdrošinātājs?

Tev, šķiet, ir visai miglains priekšstats par to kā strādā apdrošināšana.   ieinteresētās puses to naudiņu paši samet...


subsīdijas un kompensācijas ir nepieciešamas tādēļ, lai mūsējie lauksaimnieki būtu konkurētspējīgi ar ārzemniekiem, kuri tādas saņem
m