Piektdienas pēcpusdiena, tramvajs pamazām piestūķējies pilns līdz malām. Te pēkšņi atbrīvojās viena vieta, un tajā pļukš, apsēžas apmēram piecgadīgs meitentiņš.
Mamma (laikam taču) saka:
- palaid kādu citu apsēsties,
- nēee, es pati gribu,
- nu, tu taču neesi veca,
- es esmu veca, paskaties uz manām līkām kājiņām.