Perversija

[Camma]

Laikam tā tas būtu jāsauc.
Domāju, ka atradīsies ļoti maz tādu subjektu, kuri nejustu līdzi tiem, kuri zaudējuši tuviniekus - vienalga, vai vecuma un slimību dēļ, vai teroraktā.
Mani izbrīna kas cits - kā, KĀ var nepārtraukti apzelēt un izgaršot nelaimes sīkumus? "Kādas šausmas, meitenīte ar norautām kājām stiepj rociņas...'' - un aizkadrā acu priekšā mālējas tīksmīgi pašapmierināts žļurlanistieša ģīmis (onanē?). Kam tādas šausmas vēl un vēl būtu jālasa? Kas tie par cilvēkiem?
Otrs. Nu ja, terorists sen zināms, sveicinoties spiedis roku ne tikai tuvākajiem mitekļa kaimiņiem, bet arī kvartāla policistam. Ik nedēļu baznīcas apmeklējuma vietā gājis atskaitīties uz vietējo terorisma apkarošanas iestādi. Pie tam, uz pieres ar ķīmisko zīmuli bijis uzrakstīts - ''esmu terorists un ķēķī taisu bumbu''. Vietējie drošībnieki nelietim situši uz pleca -''nerausties, vecais! Viss būs štokos.'' Vismaz tā izskatās ziņās.

[Bobs]

Mani arī šis viss tracina.
Vispār dīvainā laikā dzīvojam. Šobrīd ar rakstītu tekstu var izveidot jebkādu kontekstu un jēgu jebkuram notikumam. Realitāte ir ekstra, kam tikpat neviens netic, jo tā var tikt atspoguļota tā, kā tas nepieciešams. Notikumu interpretācijas ir visdažādākās, amatpersonu paustais pat diametrāli pretējās lietās var tikt atspoguļots kā vienīgā un īstā patiesība katrā no gadījumiem.
Tas (manā saprašanā) velk uz to, ka cilvēkiem, kas kaut ko spēj domāt un just, sava ticība, tostarp izvēle vēlēšanās ir jābalsta tikai uz savām sajūtām nevis informāciju, kas viņam tiek sniegta. Primitīvi, bet - ja vitāli simpatizē cilvēks un viņa izturēšanās - o.k., tas būs īstais..

[Minne]

 Šis nu ir tas gadījums, kad zinu tikai par terora faktu, bet apzināti neesmu sīkāk ne lasījusi, ne bildes pētījusi. Norobežojos

Un vispār man nepatīk, ja jūtu, ka ar mani manipulē un mēģina ietekmēt

[daddy]

Teroristi savu mērķi ir sasnieguši par 200%.

Nē, ne jau ar to "pukalku", nu uzrāva gaisā, nu 20+ cilvēku aizgāja viņsaulē drusku priekšlaicīgi, skumji, tuviniekiem sāpīgi, bet dzīve jau turpinās...

Nē, dzīve varētu turpināties, ja cilvēki netiktu iebaidīti - bet tad atnāk varas pārstāvji, pasludina kādas tur krāsas draudu līmeņus - tipa būs vēl, piedzen pilnas ielas ar karavīriem, ievieš faktiski karastāvokli...nez ko viņi ar šo mēģina panākt - slēpt savu neizdarību, atmazgāties??   

tāpat žurnālisti - tā vietā lai pateiktu RIP, viņi izgaršo katra cietušā cilvēka nāvi un ciešanas - nu, īstākie morālie teroristi!! Vienkāršākie aprēķini rāda, ka UKijā katru dienu mirst vairāki simti cilvēku - no vecuma, trūkuma, slimībām, negadījumos - un to neviens neapsūkā...

[tas_pats_lv]

Tas filosofiski ir vairāk saistīts ar Tavām interesēm - publika pasūta. Ja tu neskatītos, viņi neuzmaktos ar perversijām. Jo visus notikumus var redzēt manierē kādu gribētu Zigfrīds - izsvērti un informatīvi pilnvērtīgi, piemēram: Ariana Grande ar savu rīcību, iespējams, izglābusi daudzu bērnu dzīvības  rakstā pat ir video, kā terora aktu sagaida zālē (kur vēlāk sākas panika), kā atceramies no citiem avotiem sprādziens bija vestibilā pie ieejas.

[nakata kngs]

Vislabāk pàrdodas perversais...lūk, mūsu latvju bērniņiem, čabulīšiem un mīļumiņiem vasarā tiek piedàvāta vasaras nometne "Bada spēles"...ja kāds nav lasījis grāmatu vai skatījies holivudu, tad tur bjaunieši cīnās par izdzīvošanu viens otru nogalinot - uzvar pēdējais dzīvs palikušais.....
Tad klipiņi ar beigtiem bērneļiem ir sabiedrības pieprasīta prece...

[Zigfrids]

Jā, taisnību sakot, ir vēl viena perversija. Nespēja paiet garām veikalam, tajā neieejot un neiznākot ārā ar pilniem ratiem visādu figņu, kuras tā pa īstam nemaz nav vajadzīgas. Lai saprastu analoģiju, - veikals ir informācijas telpa, kuru piedāvā šādi mediji, rati - mūsu smadzenes. Jā, arī man sākumā bija grūti, jo gribējās taču, lai varētu paust visgudri viskompetentāko viedokli par notiekošo jebkurā no Pasaules nostūriem. Šodien tas ir pagātnē, - iztieku bez "pareizās" informācijas devām no tādiem medijiem, un nebūt nestresoju par to, ka pat īsti nezinu, kāda ir "pareizā" versija par notikušo Mančesterā, Mehiko vai vēl kādā citā attālā vietā, gar kuru man īstenībā nav nekādas daļas. Tā informācija nav manas izdzīvošanas jautājums. Iztieku bez tās. Un nejūtos jebko zaudējis.