Ui, padomijas laika 8.martu bez skurināšanās atcerēties nevaru. Šitais nenormālais vēriens, ar kādu to atzīmēja, tas milzu balagāns darbavietā ar gatavošanos vairākas dienas pirms un krietni iesilušu veču apkārt vazāšanās ar tulpju klēpjiem, tad visām jāiet pie ģenerāldirektora uz tepiķi, lai šamais rociņu paspiež un dāvanu pasniedz, brrr.... Es negāju.
Nopriecājos, kad to balagānu atcēla.
Tā kā šodien tas notiek, tad man nav iebildumu. Nu, apsveic vīrieši savas tuvākās sievietes, nu, uzdāvina darbā kāds kādu puķi - kas vainas? Pasmaidu un pasaku paldies.
