Jautājums tiem, kuri zin, kas tas par zvēru.
Biju dzirdējusi atsauksmes, ka superīgs krodziņš jūras krastā, galdiņi noteikti jārezervē, jo parasti pārpildīts.
Kaut kad pavasarī vīrs ar kolēģiem arī bija bijuši, laikam nebija ne vainas.
Vakar aizvedām mammu pastaigāt uz jūrmalu, arī uz tālo galu, kur kādreiz pavadījām vasaras, kad biju mazs ķipars.
Atceļā dzima doma papusdienot Kūriņā.
Lielākā tiesa galdiņu tiešām bija aizņemta, brīvie rezervēti. Solījāmies ilgi nepusdienot un mūs piesēdināja pie viena no rezervētajiem.
Pēc brīža mums piepulcināja vēl cilvēkus ar bērniem, mūsdienās tas ir mazliet dīvaini, bet ņemot vērā, ka vietu tiešām nebija, nu labi.
Pasūtījumu gaidījām ļoti ilgi. Kādas 40 minūtes laikam pagāja. Dienas piedāvājumā bija ceptas reņģes un mums tas būtu ļoti derējis.
Vēlāk izrādījās, ka nav vairs. Nu ko - vīrs paņēma karbonādi, mēs - atkal no dienas piedāvājuma kartupeļu pankūkas.
Jā, porcijas ir vājprātīgi lielas. Tik milzīgas, ka mani tas pat neiepriecina. Būtu labprāt tās pankūkas dalījusi uz 3 cilvēkiem.
Mazliet par kvalitāti - vīrs teica, esot normāli, bet piedevu dārzeņus pat viņš atstāja - kaut kas tik saetiķots.
Mūsu pankūkas - milzīgas un daudz, bet ar milzu taukvielu devu, apdegušas no ārpuses un iekšā jēlas.
Nu nebija jau spiesta lieta apēst, to arī nedarījām.
Mazliet jokaini, ka tik apmeklētai vietai nav WC, pareizāk sakot - ārā būdiņa, kur es kaut kā neriskēju iet iekšā, rinda ar gaidīja.
Liels pluss, ka krodziņš atrodas jūras malā, tas tiešām skaisti.
Nedaudz mulsināja, ka ieeja tāda nobružāta, sabirušas lapas, neviens pat nav centies kaut drusciņ ārpusi sakopt, bet uzraksts lepni vēsta - jūrmalas sakoptākais īpašums kādā tur gadā.
Kad bijām paēduši, ilgi un pacietīgi gaidījām rēķinu. Beigās vīrs pats devās pie bāra letes, kur pateica, ka meitene ļoti aizņemta, vēlāk rēķinu atnesīšost. Šķita jau, ka aizmirsusi, pienāca viesmīlis novākt traukus, es, nevarēdama savu kazu piesiet, bildu - sakiet, lūdzu, vai mēs varētu rēķinu saņemt? - uz ko čalis nevaļīgi attrauca - "nu jums taču teica, ka meitene ļoti aizņemta. Kā mēs visi."
Man šķiet, ka tur vairs negribēšu. Atrašānās vieta tiešām feina - pie pašas jūras, bet ,man jau sen vairs nepatīk tik drausmi eļļains un apdedzis ēdiens.
Priecāšos, ja jums ir cita pieredze.
Nav pat ko salīdzināt, bet brīvdienās bijām savos laukos, atceļā Cēsu Kolonnas pagrabiņā papusdienojām, ā, u vēl iznāca pirms nedēļas arī - it kā samērā vienkārši, bez vipendroniem, bet ēdiens jau ilgstoši ir nemainīgi labas kvalitātes. Nav dārgi, nav trekni, ir garšīgi. Ir tas, ko sagaidi.
